Par šīm lietām sieviete visbiežāk melo attiecību sākumā

30/08/2021

Kad kļūst skaidrs, ka iepazīšanās var izvērsties par kaut ko vairāk, cilvēki bieži sāk izjust zināmas bailes. Bailes par to, kā otra pusīte varētu reaģēt uz dažādiem faktiem par jūsu dzīvi. Mēs pastāstīsim par kurām lietām sieviete visbiežāk melo attiecību sākumā.

Par bērniem

Pašā attiecību sākumā labāk nerunāt par tēmām, kuras saistītas ar bērniem. Daudzas sievietes melo par šīm tēmām, piemēram, vai vēlas bērnu tuvākajā nākotnē; bet pat ja ir bērns, tas nav fakts, ka viņa teiks patiesību. Dažām sievietēm šī ir pārāk personiska tēma, kas prasa zināmu uzticību.

Par kāzu plānošanu

Fakts, ka lielākā daļa sieviešu pašā attiecību sākumā melos par laulību nozīmi viņas dzīvē. Protams, viņu interesēs tikai attiecības. Iespējams šo tēmu vajadzētu atlikt uz kādu vēlāku laiku.

Par iepriekšējām attiecībām

Jebkurā gadījumā, ja saruna nonāk līdzīgā šādai tēmai, sieviete noteikti neteiks patiesību. Ja ir aizdomas, ka šķiršanās vainojama pati sieviete, tad var būt bažas par to, ka arī šīs attiecības nebūs ilgstošas.

Par šīm lietām sieviešu izskatā vīrieši slepus uzjautrinās

04/05/2021

Tiecoties pēc skaistuma un modes tendencēm, dažas sievietes sevi tik tālu izskatā pārveido, ka viņas pat pazīt nevar. Tomēr vīrieši šīs lietas sieviešu izskatā nesaprot un klusībā uzjautrinās par tām.

Pārāk garas skropstas

Platas un biezas uzacis ienāca modē 2000. gadu sākumā – un tās joprojām ir populāras, tikai to forma nedaudz mainās. Diemžēl, tāpat kā “pīļu lūpu” gadījumā, dažas dāmas iet pārāk tālu ar izmēru, zīmējot gigantiskas uzacis. Vīriešus piesaista skaistas uzacis, taču tumšas un platas, gan viņiem pie sirds neiet.

Pīļu lūpas

Nav šaubu, ka formīgas lūpas ir iecienītas gan vīriešiem, gan sievietēm. Bet kādā brīdī šī modes tendence izgāja no kontroles. Sievietes palielināja lūpas līdz neglītam rezultātam un, fotografējot sevi, daudzas joprojām raksturīgi tūtiņā savelk lūpas. Par šo gan vīrieši uzjautrinās.

Pārāk gari nagi

Daudzas sievietes uzskata, ka garāki nagi dara viņas skaistākas, bet tā gan nebūt nav. Pārāk gari nagi vīriešiem drīzāk atgādina bēdīgi slavenā maniaka roku no vecās klasiskās šausmu filmas. Vīriešu acīs šausminoši ir arī gari nagi asa kvadrāta formā, acīmredzami gari plēsonīgi nagi, kā arī vīriešiem nepatīk ekscentriski nagi.

Pārāk tumšs iedegums

Sievietēm šķiet, ka vīriešus piesaista skaists, tumšs iedegums, taču daudzas sievietes ar solāriju mēdz pāršaut pār strīpu. Daudzām šķiet, jo tumšāks iedegums jo labāk. Galu galā sanāk briesmīgs rezultāts. Vīriešiem nebūt neliksies skaista blondīne ar pārāk tumšu iedegumu un kur nu vēl, ja tā ir ziema.

Par sievišķību… Kas ir un, kas nav sievišķība

20/07/2016

bd2a7d0259ae6696e70af9c30aeb7ab6 — norbekov.com

Sievišķība – tas ir briedums un gudrība. Rozā lācīši un laimes vēlējumi visiem – tas ir lieliski. Bet, ja jūs vairāk neko nezināt un nemākat – kas tajā ir sievišķīgs? Nobriedusi sieviete ir sieviete, kura:

– Zin pati sevi – savu temperamentu, savas īpatnības;

– Zin savas vēlmes un māk vēlēties;

– Netur ļaunu prātu, aizvainojumu par pagātni;

– Veido savu dzīvi tā, kā viņai patīk, un nevis tā, kā kaimiņiem vai romānā;

– Ir pateicīga pasaulei par to, kas viņai ir;

– Māk lūgt un pateikties par palīdzību;

– Māk atteikt un pateikt “nē” tam, kas viņai nav piemērots;

– Māk būt gudra un saskatīt savu rīcību perspektīvu;

– Māk piedot tuvinieku kļūdas;

– Māk piedot pati sev savas kļūdas;

– Māk atvainoties, ja ir kādu sāpinājusi;

– Māk izrādīt savas jūtas – gan labās, gan sliktās – citiem drošā veidā;

– Māk gaidīt un palaist vaļā;

– Mīl būt ar sevi vienatnē, un vienmēr zina, ar ko sevi nodarbināt;

– Neuzliek uz citiem atbildību par savu dzīvi – viņas problēmās nav vainīgs vīrs, bērni, vecāki vai sabiedrība;

– Neuzņemas uz sevi vainu un atbildību par citu dzīvēm, necenšas citiem kļūt par Dievu;

– Kad viņai kaut kas nepatīk – viņa mainās pati, zinot, ka tas ir daudz efektīvāk;

– Prot savā dzīvē veikt izvēli, katru reizi izceļot pašu galveno un atmetot lieko;

– Dalās ar pasauli mīlestībā savas pilnības, nevis deficīta dēļ un nevis, lai panāktu savu;

– Pieņem sevi pilnībā tādu, kāda ir;

– Zin, ka dzīve ir marmelādes batoniņš – tāpēc māk krīzes pārciest cienīgi;

– Zin par dzīves jēgu un par to, kāpēc viņai šī dzīve ir vajadzīga. Varbūt tieši tas dod viņai spēku pārciest visas grūtības?

Būt kopā ar tādu sievieti ir bauda. Un ne tikai vīrietim. Bet, pirmām kārtām, arī viņai pašai. Tāds iekšējais tēls jums neizveidosies divu nedēļu laikā. Arī ar gadu nepietiks. Tāpēc, ka tas ir dziļš darbs, tas ir garš ceļš. Un burvju tabletīties nav. Nav iespējams tādai vienkārši vienreiz pamosties. Lai kā arī gribētos, nav iespējams samazināt attālumu uz mērķi. Briedumu nav iespējams pārņemt, to nav iespējams “ievietot” iekšā. Briedums rodas ar dzīvošanu. Ar dzīves dzīvošanu, savas unikalitātes apzināšanos. Briedums nāk līdz ar pieredzi.

AVOTS

Par sievietēm: 11 lietas, kuras vīrieši īsti nespēj saprast

17/05/2017

Sievietes radītas, lai viņas mīlētu, nevis saprastu! Un tam piekrīt daudz vīriešu, jo ir lietas, ko viņi patiesi nespēj saprast:

Sievietes attiecības ar mammu. Saikne starp mammu un meitu ir unikāla un vīriešiem neizprotama.

Matu gumiju esamība uz rokām, somiņā un pat mašīnā. Un kopā ar tām arī visur esošie mati…

Nepieciešamība stundām ilgi pļāpāt ar draudzenēm pa telefonu. Laikam tas liek justies labāk?

Kāpēc sievietes izvēlas valkāt augstpapēžu apavus. Jo tad mēs esam karalienes!

Kā tik mazā somiņā var satilpināt tik daudz. Acīmredzot Mērija Popinsa nav vienīgā sieviete, kurai somiņa ir „melnais caurums”.

Skropstu atliecējs. Jā, vīriešu prāt tā ir smieklīga uzparikte. Toties iedarbīga!

Kāpēc sievietes saka, ka viņām nav, ko vilkt. Jā, skapī drēbju ir daudz. Bet konkrētajam pasākumam man tērpa nav. Punkts.

Apsēstība ar apaviem. Tik daudz apavu, tik maz laika…

Kāpēc sievietes tik bieži jautā, vai ir resnas/ neglītas. Un, lai arī kāda būtu situācija, atbildei vienmēr ir jābūt „nē”.

Mēnešreizes. Lai arī cik ļoti viņi vēlētos saprast, tas vienkārši ir neiespējami.

Kāpēc sievietes mīl šokolādi. Gandrīz visiem garšo šokolāde. Bet, vai tu kādreiz esi redzējusi vīrieti, kurš pats apēd veselu tāfelīti?

Avots: Soulpost.ru

Par sievietēm, kas mīl fitnesu: Frāzes, kuras viņas ir nogurušas dzirdēt

06/10/2017

Es nesen piefiksēju to, ka tad, kad eju uz sporta zāli ar draugiem, kuriem to ne visai patīk darīt, es izliekos, ka arī man tas nepatīk. Tikai tāpēc, lai šķistu normāla un draugu pulkam piederīga. Bet ziniet ko? Man tas pat ļoti patīk! Es ar to lepojos, un man ir apnicis slēpt savu entuziasmu! Zemāk ir apkopotas 13 lietas, ko man bieži nākas dzirdēt (un man tas riebjas).

„Vienkārši izlaid šo reizi un nāc ballēties ar mums!” – Tas ir šausmīgi, jo dažkārt saņemties un aiziet uz sporta zāli ir patiesi grūti. Domājat, ka jūsu spiediens situāciju padara vieglāku?

„Es nespēju iedomāties, ka es tik ļoti uztrauktos par to, kā izskatos” – Jā, ir forši izskatīties labi, bet tas noteikti nav vienīgais iemesls, kāpēc cilvēki pievēršas fitnesam. Kādam tas ir iemesls mazāk nīkt telefona ekrānā, kādam tas manāmi uzlabo veselību. Cilvēki nedodas uz fitnesa centru tikai tāpēc, ka viņus uztrauc, kā viņi izskatās.

„(Jebkurš komentārs par ēšanas paradumiem)” – Skatīties cita cilvēka šķīvī un izteikt negatīvus komentārus par ēšanas paradumiem ir vienkārši zemiski.

„Tu vienmēr esi sporta zālē” – Tā noteikti nav! Ja es visu laiku būtu sporta zālē, man nebūtu laika strādāt, runāt ar draugiem pa telefonu, pavadīt laiku ar mīļoto cilvēku.

„Cik daudz svara tu esi zaudējusi?” – Vēlreiz, sports nav tikai par svara zaudēšanu. Tas ir tikai viens no blakusefektiem. Pie tam, tas ir nepieklājīgs jautājums.

„Es ietu uz zāli, bet es negribu, lai man izaug muskuļi” – Muļķīgākais attaisnojums!

„Kur tu atrodi laiku, lai ietu uz zāli? Es justos vainīga, ja tik daudz laika veltītu tikai sev.” – Zini, dzīvē kādreiz ir jāvelta arī laiks tikai sev. Sports padara mani laimīgāku! Un tas nav savtīgi.

„Tev ir kāds mērķis, uz kuru tu tiecies?” – Jā, iespējams. Un tad, kad tas būs sasniegts, es atradīšu jaunu. Man patīk progresēt!

„Man riebjas, kad cilvēki runā par vingrošanu. Tas ir tik garlaicīgi!” – Labi, es saprotu. Bet tas tā nav tikai par sportu. Tev būs garlaicīgi runāt par jebko, kas tevi neinteresē.

„Vai tu vari paņemt pauzīti? Mēs esam atvaļinājumā!” – Jā, es varu. Bet, vai es gribu? Nē! Man ir grafiks, un es pie tā pieturos. Kāpēc atvaļinājumā nevar iziet paskriet? Katram cilvēkam ir savs veids, kā atpūsties. Manējais ir sports.

„Cikos tu celies, lai ietu uz zāli? Tu esi traka!” – Nē, es neesmu traka. Vienkārši es lietderīgi pavadu laiku, darot to, kas man patīk. Tā kā tas tevi vispār neskar, tev nav tiesību mani saukt par traku.

„Es dzirdēju, ka nav nemaz veselīgi …(pabeidz ar jebko)” – Nē, mani neinteresē tavas teorijas. Es balstos uz savu labsajūtu un tiešām apstiprinātiem faktiem.

„Man nepatīk muskuļotas sievietes” – Ja nepatīk, tad soļo tālāk!

Avots: Cosmopolitan.com

Par sieviešu orgasmiem!

25/11/2016

Ja līdz šim tev licies, ka sieviete var sasniegt viena, maksimums divu veidu orgasmu un ar to pasākums beidzas, tad ar šo rakstu drusku sapurināsim tavus līdzšinējos priekšstatus. Izrādās, ir diezgan liels skaits veidu kā sievietei sasniegt kulmināciju. Mēs piedāvājam izlasīt par desmit no tiem.

Klitorālais orgasms

Kad tiek stimulēts, 8,000 klitora nervu šūnu savienojas ar 15,000 nervu šūnu, kas atrodas iegurņa zonā, novedot līdz izjustam orgasmam. Kopumā ķermeņa iekšpusē un ārpusē atrodas 18 klitora daļas. Klitors ir seksa baudas pils.

Vaginālais orgasms

Tikai 25% sieviešu spēj sasniegt orgasmu vagināli. Kāpēc? Sievietēm, kurām ir īsāks attālums starp klitoru un urīnizvadkanāla atveri, ir lielāka iespēja sasniegt vaginālo orgasmu, jo klitors neapzināti tiek stimulēts visā mīlēšanās laikā. Kā ar pārējiem 75%? Grūti sasniegt lielo “O” šādā veidā.

G-punkta orgasms

G-punkts, nosaukts par godu Dr.Ernstam Grāfenbergam, kurš pirmais par to rakstīja 1950.gadā, ir jūtīgs apgabals, kas atrodas tieši aiz vagīnas sieniņas. G-punkta orgasmi ir ļoti spēcīgi un var novest daudzas sievietes līdz ejakulācijai.

A-punkta orgasms

Šis orgasms tiek sasniegts, stimulējot aptuveni 7-10cm dziļumā vagīnas sieniņas priekšpusē.

Dziļā punkta orgasms

Šis orgasms var būt sasbiedzams, stimulējot dziļāko vagīnas sieniņas daļu, tieši pirms kakliņa.

U-punkta orgasms

Šis orgasms var tikt sasniegts, stimulējot mazu laukumu, kas satur jūtīgu erekcijas audu. Tas atrodas tieši virs un otrā pusē urīnizvadkanāla atverei.

Krūšu orgasms

Dažas sievietes spējīgas sasniegt orgasmu izjūtot krūšu stimulāciju.

Orālais orgasms

Ir sievietes, kuru mutes ir tik jūtīgas, ka var palīdzēt sasniegt tām orgasmu skūpstoties vai sniedzot/saņemot orālo seksu.

Ādas orgasms

Dažas sievietes spēj nonākt līdz orgasmam izjūtot pieskārienus ādai masāžas vai jebkurā citā ādas stimulēšanas veidā.

Mentālais orgasms

Ir arī tādas sievietes, kas kulmināciju spēj sasniegt pateicoties vizuālai stimulācijai, piemēram, skatoties filmu, lasot erotiska rakstura literatūru vai vērojot kā ar seksu nodarbojas citi. Šis orgasms tiek sasniegts bez taustāmas vai orālas stimulācijas.

Dieviete.lv redakcija, Kristīne

Par sieru

17/05/2007

Man nekad tā īsti nav garšojis siers, un dažu labu rītu tas man sagādājis zināmas neērtības. Jo desas es neēdu vispār, aknu pastēti ļoti reti. Tomāti garšo tikai uz baltmaizes ar sviestu (lai tomāts nenokrīt), bet baltmaizi ar sviestu es ēdu reizi mēnesī. Tuncis man garšo ar majonēzi, bet arī ar majonēzi neaizraujos. Īsāk sakot, man gribas, lai ir garšīgi un veselīgi, bet kas tad vairs atliek, ja ātrumā jāiekož sviestmaizes?

Gurķis? Olas? Biezpiens?

Tāpēc varu padalīties savā pēdējā laika atklājumā, kas man pa īstam sagādā prieku. Pretī manām mājām pirms kāda laika atvērās siera veikaliņš. Pirmos divus mēnešus es tur negāju iekšā, jo man taču siers negaršo. Reiz, ejot pie draudzenes, nolēmu ieiet paskatīties, varbūt var ciemakukuli paņemt līdzi. Un tikai tāpēc, lai nākamajā rītā nebūtu atkal jāstāv pie ledusskapja ar domu – "Gurķis? Olas? Biezpiens?", nopirku kaut kādu importa sieru. Un man izmainījās pasaule.

Tas siers uz rupjmaizes garšoja fantastiski. Grūti izstāstīt garšu, bet man bija pilnīgi skaidrs, ka šis siers ir Manējais. Tam bija mazliet puvums, un – kas svarīgi – tas turējās uz maizes bez sviesta un nekrita nost (kā cietie sieri), kā arī netecēja (kā daži kausētie sieri). Piekritīsiet taču, ka no rīta ir svarīgi, lai nekas nekaitina.

Kopš tās reizes arī siera veikaliņš ir manējais, kaut arī smird tur dramatiski. Tur ir kādas trīsdesmit importēto sieru šķirnes, kādus padsmit es jau esmu nogaršojusi, kādi pieci ir Manējie. Vispār es vienmēr iestājos par Latvijā ražoto pārtiku, bet nu man skaidrs, ka šī siera veikaliņa sierus Latvijas sieri manā virtuvē izkonkurēt nevar.

It kā sīkums, bet, kopš ir tie sieri, man vairāk patīk mani rīti.

Par sevi

14/05/2009

Nelietoju cigaretes, alkoholu un tam līdzīgas vielas, jo visas viņas bojā smadzenes. 100g alkohola, dzēš 1000 smadzeņu šūnās. Valodas kuras runāju un rakstu: LV/RU/EN , kā arī: PHP/JavaScript/DELPHI/CSS/HTML/ActionScript/C/C++/Python/Perl Pamata valoda: PHP

Par sensāciju kļuvušās dejotāju fotogrāfijas apskatāmas Rīdzenes ielā

16/06/2017

Fotogrāfa Jurģa Rikveiļa personālizstāde „Latvijas dabas un kultūras mantojuma mijiedarbība“līdz 2. jūlijam aplūkojama tirdzniecības centra (t/c) “Galerija Centrs” Rīdzenes ielā. Bildes, kurās fotogrāfs iemūžinājis jauniešu deju kolektīvu ”Vizbulīte” un tautas deju ansambli ”Dancis” jau iemantojušas sabiedrības uzmanību, realizēto projektu nodēvējot par vienu no 2017. gada skaistākajiem mākslas darbiem.

”Latviešu tautas tērpi ir nozīmīga latviešu kultūras mantojuma sastāvdaļa. Patiesi priecājos, ka fotoizstāde “Latvijas dabas un kultūras mantojuma mijiedarbība” apvieno senas tradīcijas ar mūsdienīgiem elementiem. Rīdzenes ielas izstāde atspoguļo latviešu spēku, lepnumu un staltumu, tādēļ, tuvojoties vasaras saulgriežu svētkiem, ikvienam tās apmeklētājam iespēja iedvesmoties svētku godāšanai,”atklāj t/c “Galerija Centrs” vadītāja Zita Siliņa.

“Pateicoties dejas kultūrai Latvijā, pēdējā gadsimtā tautastērpi un to kultūra nenoveco, bet gan attīstās līdzi laikam. Tiek godāts gan nemateriālais kultūras mantojums – tautas deja un dziesmas, gan materiālā daļa – tautastērps, kas tiek nodots no paaudzes paaudzē. Izstādes mērķis ir parādīt mijiedarbību starp Latvijas dabu, latviskajām tradīcijām un deju,” par projektu stāsta fotogrāfs un TDA “Dancis” dejotājs Jurģis Rikveilis.

Izstāde sastāv no divām daļām. Vienā tās pusē skatāmas 12 bildes no TDA „Dancis“ fotosesijas, kas tika iekļautas tautas deju ansambļa 2017. gada kalendārā. Šis kalendārs un fotosesija izpelnījies uzmanību arī ārpus Latvijas, savukārt iespaidīgās dejotāju fotogrāfijas novērtētas Lietuvā.

Kā stāsta fotogrāfs Jurģis Rikveilis: “Fotosesija notika 2016. gada decembrī LU Ekonomikas un vadības fakultātes mēģinājumu zālē, kur tika radīta meža atmosfēra, izmantojot vairākus desmitus maisu ar mulču, sienu, zariem un sūnām – visu, ko paši dejotāji spēja savākt. No deju ansambļa noliktavas uz divām dienām tika iznesti desmitiem dažādi tērpi, simtiem jostas un saktas, bizes, vainagi, trīdekšņi un citas tērpu detaļas un aksesuāri, to visu pirms tam, protams, rūpīgs sanumurējot.”Katrā bildē tiek akcentēta kāda cita tērpa detaļa vai aksesuārs, par ko arī lasāms aprakstos uz stendiem. Apraksti tapuši sadarbībā ar Dr. hist. Aiju Jansoni.

Izstādes otrā puse atspoguļo Siguldas novada Siguldas jauniešu deju kolektīva „Vizbulīte“ fotosesiju.Bildes pērnruden tapušas, kā brīnišķīga jubilejas dāvana no kolektīva savai vadītājai Indrai Ozoliņai. Divu mēnešu garumā jaunieši ļāvās piecām ļoti atšķirīgām fotosesijām visdažādākajās Siguldas vietās. Meklējot jaunas vēsmas un fotosesiju īpašo „odziņu“, divās fotosesijās meitenes bildējās ar Brigitas Strodas veidotajiem vainagiem, drosmīgi kombinējot tos ar stilizētiem tautastērpiem.

Par seksuālas uzmākšanās un vardarbības upuriem internetā kļūst pusaudži, kuriem pietrūkst vecāku uzmanības

06/03/2019

Nodibinājums “Centrs Dardedze” uzsāk sociālu kampaņu “Par vērīgiem vecākiem. Pamani, KAD esi vajadzīgs!”

Tās mērķis ir uzsvērt vecāku būtisko lomu, sargājot bērnus un pusaudžus no seksuālas vardarbības riskiem internetā, vēršot vecāku uzmanību uz tiemfaktoriem, kas var kaitēt pusaudzim, un uzsverot, ka seksuāla uzmākšanās, izmantojot jauno tehnoloģiju un interneta starpniecību, ir viens no izplatītākajiem apdraudējumiem bērnu un pusaudžu drošībai.

“Bērniem pieaugot, vecāki viņiem velta arvien mazāk laika un nedalītas uzmanības. Nereti sarunas paliek “kā iet”, sekmju pieskatīšanas un kontroles līmenī. Starp pusaudžiem un vecākiem veidojas komunikācijas plaisa. Pusaudzis jūtas nesaprasts un nepieņemts, un tas rada dažādus vardarbības riskus bērnu dzīvē – gan interneta vidē, gan attiecībās reālajā vidē,”skaidro “Centrs Dardedze” psiholoģe Daina Dziļuma.

Interneta manipulācijas veicēji par saviem upuriem galvenokārt izvēlas bērnus, kuriem nepieciešama uzmanība, uzslava, savas vērtības apliecināšana. Šķietamais atbalsts, ko bērnam sniedz pāridarītājs, bieži vien kļūst par mehānismu, uz kuru balstoties, bērns tiek iesaistīts bīstamās attiecībās.

2017. gadā 43 pasaules valstīs, tostarp, Latvijā, ir saņemti 87 930 ziņojumi par internetā pieejamiem nelegāliem materiāliem, kuros redzama bērnu seksuāla izmantošana. Vairums – 79% materiālos redzamie bērni nebija sasnieguši pubertāti un viņu vecums bija 3 – 13 gadi.

Latvijas Drošāka interneta centrs ir starptautiskās INHOPE asociācijas biedrs, un 2017. gadā Drossinternets.lv ziņojumu līnijā par bērnu seksuālu izmantošanu saturošiem materiāliem internetā saņemti 164 ziņojumi. Tas ir 35 % no kopējā saņemtā ziņojumu skaita. Gandrīz puse – 74 ziņojumi – bija par bērnu seksuālu izmantošanu atainojošu saturu vietnēs, kas tika uzturētas uz serveriem Latvijā.

“Vecākiem kļūst arvien grūtāk saprasties ar saviem bērniem – pusaudžiem, veltīt viņiem nedalītu uzmanību, turklāt saasinās viedoklis par neatkarību, brīvību, pusaudžiempašnoteikšanos un iespēju pieņemt lēmumus pastāvīgi. Sarunas aizņemtības un emociju dēļ nereti nenotiek vai arī ir virspusējas. Vecāki uzskata, ka pusaudži sāk neklausīt un protestē «protesta pēc», savukārt pusaudži jūtas nesaprasti, jo paši vēl mēģina izprast sevi un vienlaikus gaida vecāku atbalstu,” skaidro Daina Dziļuma. “Bērni, kuru vecāki atrod laiku sarunai, vēro bērna uzvedību, prot pamanīt bērna vajadzības un prasmīgi nāk tām pretī, daudz mazākā mērā ir pakļauti manipulācijas riskam, tostarp arī internetā.”

Kampaņas ietvaros 13. martā plkst. 11.00 – 12.00“Centrs Dardedze” telpās notiks ekspertu diskusija, lai aktualizētu jautājumupar būtisko vecāku lomu, palīdzot pusaudžiem nenonākt riska situācijās.

Diskusijā piedalīsies vecāki, pedagogi, “Centrs Dardedze” speciālistes Daina Dziļuma un Laila Balode, kā arī Nils Konstantinovs no Pusaudžu Resursu centra, Dace Landmane no Valsts policijas un Andris Šillers no Drošsinternets.lv.

Pēc diskusijas, 12.00 – 12.30 mediju pārstāvjiem būs iespēja izvaicāt diskusijas dalībniekus par iemesliem un galvenajiem riska faktoriem, kādēļ pusaudži kļūst par seksuālās vardarbības upuriem interneta vidē, kā arī par to, kā no tā viņus pasargāt.

Autors: Centrs Dardedze

Par seksu: Lietas, ko vīrieši vēl joprojām nesaprot (bet jau vajadzētu!)

10/05/2017

Vīriešiem sekss bieži vien ir vienkāršāks – uzbudinies, izdari savu lietu, un atgriezies pie TV skatīties futbolu. Sievietes gultā ir mazliet… sarežģītākas. Un, lai arī cik ilgi vīrietis būtu precējies ar savu sievu vai lai arī cik saprotošs viņš būtu, ir pāris lietas, ko viņš nekad nesapratīs. Precīzāk…

Sieviete nevēlas, lai vīrietis visu laiku mainītu savu priekšspēles stilu. Kad sieviete izsaka komplimentu par orālo seksu vai kādiem konkrētiem pieskārieniem, tas nozīmē „Lūdzu, turpini darīt tieši tā. Tagad nav jāsāk eksperimentēt. Jā, es zinu, ka tev vēl ir daudz ideju, bet tas, ko tu dari tagad ir tieši tas, kas man ir vajadzīgs. Lūdzu, lūdzu, nemaini ātrumu un, bāc, tu paātrināji tempu. Orgasms ir zudis. Atpakaļ sākumpunktā…”

Pirms-seksa vannasistabas apmeklējums ir obligāts. Sievietes dodas uz tualeti, lai iztukšotu savu urīnpūsli, ātri apskalotos, varbūt apsmērētu savas kājas un rokas ar kokosriekstu eļļu un vēl iztīrītu zobus. Dažreiz tas nozīmē, ka būs jāpārtrauc iesāktais, jo sieviete nevar nodarboties ar seksu, ja viņai ir kaut mazākā sajūta, ka vajag uz tualeti. Vīrietis nekad nesaprot to, cik ļoti tas var izbojāt visu procesu.

Arī pēc-seksa vannasistabas apmeklējums ir obligāts. Un sievietes it nemaz nenožēlo vannasistabā pavadīto laiku. Jā, minūti pēc seksa var pamīlināties. Pēc tam gan ir jāskrien uz tualeti, lai vēlreiz iztukšotu urīnpūsli. Mēs negribam iegūt kādu urīnceļu iekaisumu. Vai vīrieši maz zina, cik tas ir sāpīgi? Tā ir kā maza nāve, kamēr vēl esi dzīvs! Nekā personiska.

Lēnāk gar krūtīm! Paldies, vīrieši, ka mīlat sieviešu krūtis. Taču lēnāk pār tiltu! Pat, ja sievietei patīk, ka viņas krūtis tiek kārtīgi izspaidītas, līdz tam jānonāk pakāpeniski. Jo lēnāk tu sāc, jo vairāk sieviete to vēlas, un tava patiecība tiks apbalvota.

Lubrikanta lietošana nenozīmē, ka vīrietis gultā ir slikts. Ir reizes, kad lubrikants ir vajadzīgs, un vīrietim nevajadzētu to uztvert personiski. Padomā: Tāpat kā dažreiz vīrietim ir grūti „pacelties”, sievietei var būt grūtāk atslābināties un iegūt nepieciešamo miklumu. Sievietes dzīvē ir brīži, kad dabīgais lubrikants izstrādājas mazāk, tāpēc nevajag kautrēties izmantot palīglīdzekļus.

Sieviete vēlas, lai vīrietis novērtē viņas apakšveļu! Kvalitatīva veļa maksā lielu naudu. Sievietes zina, ka vīrieti vairāk interesē tas, kas ir zem tās mežģīņu kārtas, bet vajadzētu tomēr pacensties novērtēt to, ka sieviete cenšas atstāt labu un seksīgu iespaidu. Un dažkārt sieviete vēlas justies kā īstena dieviete. Vismaz uz desmit minūtēm. Tas taču nav par daudz prasīts, vai ne?

Sievietes var vēlēties otro reizi… pēc kārtas! Tas nav nenormāli. Jā, vīrieša ķermenim vajag mazliet vairāk laika atgūties, atpūsties, pagulēt… Sievietes to respektē. Bet, ja tu pēc seksa pieķer savu sievu masturbējot, palīdzi viņai sasniegt vēl vienu orgasmu. Rokas taču tev vēl strādā! Atceries – labās lietas notiek ar tiem, kas dod…

Avots: Cosmopolitan.com

Par seksu, jauniem zābakiem un to, kas “iekšā”

09/11/2010

Sekss, seksualitāte – testi, padomi, aptaujas un kas tik vēl ne, visi šie materiāli pulcē tik daudz interesentu, raisa tik daudz komentāru un viedokļu… Un kas tur gan slikts – galu galā tā ir enerģija, kas mūs atraisa, virza, spārno… Liriski sakot – augšup ceļ 🙂

Un tomēr, un tomēr… ja tiek runāts par veselības (proti, arī iespējamo saslimšanu) aspektiem, kas saistīti ar intīmajām attiecībām, tad šī interese katastrofāli sarūk. Tad sākas vai nu pasīva vienaldzība, vai aktīva neapmierinātība un aizdomas par pārspīlējumiem un biedēšanu. No vienas puses, tik dabiskā vēlme un tiekšanās nedomāt par slikto, nepieļaut slikto pat domās (it īpaši jau jaunībā) – tas ir labs aizsargmehānisms, kas mūs atbrīvo no bailēm un bremzējošas piesardzības. No otras puses, nevēloties vai nespējot apzināties visas savas rīcības (arī attiecību) nevēlamās sekas un izmantot pieejamās preventīvās metodes, mēs kļūstam nedaudz līdzīgas izpletņlēcējam, kurš drošas piezemēšanās nolūkā neizmanto vis izpletni, bet gan pārliecību – gan jau viss būs labi, gan jau mani kāds "uzķers".

Šāds piesardzības un risku apzināšanās trūkums attiecas tieši uz tām saslimšanām, kur "baiļu faktors" nav, tā teikt, taustāms un reāls. Piemēram, uz dzemdes kakla vēzi izraisošo HPV infekciju, kuras "atnākšana un aiziešana", tāpat kā iemitināšanās organismā nav nedz pamanāma, nedz sajūtama (izņemot gadījumus, kad tā par sevi atgādina kondilomu veidā). Es neredzu, tātad infekcijas/slimības nav! Es neko sliktu nejūtu, tātad man nevajag iet pie ārsta pārbaudīties! Vai citādi būtu izskaidrojama tā nepiedodami mazā atsaucība (tikai nedaudz vairāk par 14%) valsts apmaksātajām dzemdes kakla šūnu onkocitoloģiskajām pārbaudēm. Vai citādi būtu pamatojami izteikumi saistībā ar HPV vakcināciju – "kam man tās potes, mani jau tā infekcija neskars un es to vēzi nedabūšu"!

Un šī attieksme – nedomāt, nerēķināties ar acīm (savām un citu) neredzamo, bet orientēties uz ārējo, visiem pamanāmo – iet roku rokā ar uzmanību, laiku, līdzekļiem, ko mēs investējam kā vienā, tā otrā. Un tad iznāk tā, ka viens jauns džemperītis ir nozīmīgāks par vizīti pie ginekologa, viens jauns zābaku pāris ir svarīgāks par sevis aizsardzību ar vakcīnas palīdzību… Protams, "fasāde", tā teikt, arī ir svarīga, un tā arī ir jātur kārtībā – ar tās palīdzību mēs šajā uz patēriņu orientētajā laikā sevi "pārdodam" (jā, ieinteresējam par sevi citus – sākot no iespējamā darbadevēja, iekārotā vīrieša līdz pat veikala pārdevējai vai fitnesa centra administratorei.) Un tomēr arī tam, kas ir "iekšā" jeb aiz šīs "izkārtnes" ir jābūt līdzsvarā (pareizāk būtu teikt – pat pārsvarā) ar acīmredzamo. Kā teica Anna – jauna sieviete, kura viena no pirmajām Latvijā vakcinējās pret HPV infekciju: "sievietei ir ne tikai jārūpējas par savu izskatu, bet arī veselību, jo viņai ir jābūt atbildīgai pret savu ģimeni, bērniem, tuviniekiem, pret darba devēju un galu galā arī valsti; ja sieviete ir pasargāta no saslimšanas, viņas vērtība ir lielāka."

Tāpēc, pirms Tu domā, ka neredzamais Tevi neskar, padomā vēl. Padomā un izlasi šo.

Publikācija tapusi sadarbībā ar GSK Latvia

Par sejas maskas nelietošanu sabiedriskajā transportā varētu piemērot sodu

06/10/2020

Par sejas maskas nelietošanu sabiedriskajā transportā varētu piemērot administratīvo sodu. Otrdien ministriem diskutējot par to, kādā veidā kontrolēt sejas masku lietošanu sabiedriskajā transportā, veselības ministre Ilze Viņķele (AP) rosināja par šīs prasības neievērošanu paredzēt administratīvo sodu.

“Ir gandrīz droši, ka pusgadu būs jādzīvo Covid-19 ēnā. Par masku nelietošanu sabiedriskajā transportā būtu jāparedz administratīvā atbildība. Tas atvieglotu dzīvi kontrolieriem. Es negribētu būt viņu vietā, lai Covid-19 noliedzējam skaidrotu, kāpēc ir jāvelk sejas maskas,” pauda Viņķele.

Tieslietu ministrijas (TM) pārstāve Laila Medina atzina, ka par šo jautājumu tika diskutēts, tomēr eksperti vienojušies sākotnēji ieviest maigākus pasākumus. Vienlaikus viņa atzina, ka gadījumā, ja sabiedrība ignorēs prasību sabiedriskajā transportā lietot sejas maskas vai arī nebūs iespējams kontrolēt šo prasību, tad tiks vērtēts, kādu atbildību paredzēt par šiem pārkāpumiem.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) piekrita veselības ministres priekšlikumam, rosinot laikus sagatavot priekšlikumu par iespējamo administratīvo atbildību, ja cilvēks sabiedriskajā transportā nelieto sejas masku.

Jau ziņots, ka sabiedriskā transporta kontrolieriem, konduktoriem un autobusu vadītājiem būs tiesības izsēdināt vai neielaist transportlīdzeklī pasažierus, kuri nevalkās mutes un deguna aizsegus, otrdien nolēma valdība.

Ministru kabinets (MK) otrdien atbalstīja Satiksmes ministrijas sagatavotos grozījumus MK noteikumos par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtību.

Grozījumi nosaka, ka pasažieriem ir pienākums ievērot tīrību un kārtību sabiedriskā transportlīdzekļa salonā, kā arī ievērot normatīvos par epidemioloģiskajiem ierobežojumiem noteiktās prasības.

Turklāt noteikts, ka kontrolierim un konduktoram būs tiesības izsēdināt no sabiedriskā transportlīdzekļa pasažieri, kurš neievēro normatīvos par epidemioloģiskajiem ierobežojumiem noteiktās prasības, uzaicinot viņu labprātīgi izkāpt no sabiedriskā transportlīdzekļa nākamajā pieturvietā vai kontroles vietā pilsētas nozīmes maršrutā. Savukārt autobusa vadītājam būs tiesības neuzņemt transportlīdzeklī un no tā izsēdināt pasažierus, kuri neievēros normatīvos par epidemioloģiskajiem ierobežojumiem noteiktās prasības.

Satiksmes ministrijā skaidro, ka noteikumi jau patlaban paredz, ka bērnu vecumā līdz 15 gadiem kontrolieris drīkst izsēdināt no sabiedriskā transportlīdzekļa tikai tad, ja bērnu nogādā tuvākajā policijas iecirknī. Attiecīgi bērnu vecumā līdz 15 gadiem, ja tas izmantos sabiedriskā transporta pakalpojumus, neievērojot normatīvos par epidemioloģiskajiem ierobežojumiem noteiktās prasības, no sabiedriskā transportlīdzekļa izsēdināt varēs tikai, lai nogādātu tuvākajā policijas iecirknī.

LETA jau vēstīja, ka pirmdien, 5.oktobrī, valdība ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu par obligātu sejas aizsargmaskas lietošanu sabiedriskajā transportā no trešdienas, 7.oktobra.

Vienlaikus ir noteikti divi izņēmumi. Ņemot vērā, ka maziem bērniem nav iemaņu pareizai sejas maskas lietošanai, kā arī to, ka bērnu vidū Covid-19 izplatībai ir mazāk risku, aizsegu varēs nelietot bērni līdz 13 gadu vecumam. Tāpat, ja pasažierim ir acīmredzami kustību traucējumi vai psihiskās veselības traucējumi, kuru dēļ personai trūkst spēju vai iemaņu mutes un deguna aizsega lietošanai, tā lietošana nav jāpieprasa un personai ir jāļauj uzturēties transporta līdzeklī.

Kā mutes un deguna aizsegu var lietot medicīniskās, nemedicīniskās jeb higiēniskās maskas, kā arī vizierus un sejas vairogus.

Par sarkano un balto

14/11/2011

Vēl pirms pāris nedēļām kāda no kolēģēm savā blogā rakstīja, ka šosezon modē esot sarkanais un visas šī toņa nokrāsas un variācijas. Atzīšos – sarkanā nav mana mīļākā krāsa. Tad jau drīzāk viltīgā lapsu-rudā, apelsīnu oranžā vai nu… tāda, kādā bīgliem tie plankumi uz muguras.

Bet ir kāds kods, kurā ietverta sarkanā iedarbojas trāpīgi un dziļi: PANTONE 201C, PANTONE White 2:1:2. Tikai kāda nianse – diez vai es, šādi saģērbusies, tramvajā, uz ielas vai skrienot brīvdienu krosiņu gar jūru netikšu pavadīta aizdomīgiem un neizpratnes pilniem skatieniem (labākajā gadījumā kāds noturēs par olimpiskās komandas dalībnieku).

Sarkans – balts – sarkans. Šo krāsu salikumu mums obligāti pienākas "valkāt" 11 dienas gadā un ieteicams vēl 22, laikā no plkst. 9 rītā līdz 21 vakarā. Drīkst, protams, arī citās sev un citiem nozīmīgās reizēs un vietās, bet tik, cik atļauj likums un, ak, jā – tradīcija!

Kādreiz, kad ilgāku laiku dzīvoju tepat, pie dienvidu kaimiņiem, man bija zeķes Lietuvas karoga krāsās. Un ne jau tāpēc, lai demonstrētu kaut kādu "pie kājas" attieksmi. Tā bija vēl viena iespēja parādīt, ka nāku no šīs valsts. Un, turklāt, nezinu nevienu, kuram tās nebūtu patikušas vai raisītu kādus iebildumus. Bet es noteikti priecātos, ja būtu varējusi uzvilkt sarkanbaltas zeķītes, cepuri, vai cimdus. Tikai kaut kā tā… neuzdrošinājos? Kur ir tā robeža starp svētumu un patosu, neaizskaramu cieņu un dzīvu, siltu, bet nenoliedzami lepnu sajušanu?

Tā nu ir sanācis, ka katru gadu rudens/ziemas ballīšu sezonu uzsākam tieši ar "Latvijas dzimšanas dienas ballīti" – ja tā to drīkst nosaukt. Un tad jau tālāk Ziemassvētki, Vecgada vakars un Jaungada karnevāli… Nav jau tā, ka tagad lieku visus svētkus vienā plauktā, bez jebkādas vēsturiskās atmiņas. Bet mazliet vairāk prieka un cēli nesta viegluma gan gribētos (līdzīgi, kā par tām zeķēm). Jo sarkanais un baltais tik ļoti piestāv tumšajām novembra debesīm!

Šodien esam tieši pa vidu: starp 11 un 18, starp sarkano un… sarkano. Gribētos domāt, ka uz baltā – vismaz katrs savā saulainajā novembra pirmdienā. Ja saka, ka dzīve esot kā zebra vai klavieru taustiņi, kur melnās svītras mijas ar baltajām, varbūt mums, latviešiem, baltās mijas ar sarkanajām? Nē, ne tām asins un neļķu sarkanajām, bet tādām, ko paši pieticīgi dēvējam par karmīnu, bet starptautiski (un tik visu izsakoši) daudziem bez mazākajām šaubām ir skaidrs, ka šī krāsa ir Latvian Red.

Daudz laimes Dzimšanas dienā!

Par sāpošiem ego un vīriešiem maukuriem

12/09/2012

Es ilgi domāju kur un kā paust savas emocijas. Pirmās dienas es noriju krupi un pie sevis domāju atriebības plānu, tad palika vieglāk, sāpēja tikai aizvainotais ego. Šovakar es domāju vai vispār vajag atriebties. Rakstīju penteri savā klab blogā, bet nepaņēma mani, man vajag dzirdēt viedokli, man vajag dzirdēt, ka mani pažēlo, man vajag mīļumu.

Reizēm tā notiek, ka sāc atkal ko veidot ar bijušo, esi ilgi šaubījusies, domājusi un likusi plusiņus/mīnusiņus dzīvei, bet nekad jau nedomā, ka viss beigsies tieši tāpat kā sākumā. Atkal ir trešā persona iesaistīta. Jau. Tik ātri. Kārtējo reizi tu uzkāp uz tā paša grābekļa. Kā viņš pat īsti vēl nebūdams ar mani kopā varēja jau iegādāties mīļāko. Viņš nezina, kā izveidotos mūsu attiecības un vai tiešām mīļākā būtu nepieciešama, bet nu drošības spilvens – mīļākā.

Nekas, šoreiz nesāp sirds, īstenībā pati labi apzinājos, ka šīs atteicības ilgāk par gadu neizdzīvotu, tad vēl mēnesi reanimētos, bet tad katrs ietu uz savu pusi. Šoreiz nesāp sirds, tā laikam paspēja izsāpēt pirms četriem gadiem. Tagad sāp mans EGO. Sāp tas, ko viņš izdarīja, un kā izdarīja. Es zinu, ka tad viņam blakus bija tā trešā, ka viņa ir visa šī murga iemesls, viņa visu sarežģīja, viņa lika pielikt tonnām smagu punktu ar sāpīgiem vārdiem.

Es katru vakaru pirms iemigšanas domāju kā atriebties tā labi smalki, bet vai to vajag. Būtu labāk, ja es to visu varētu palaist prom un samīļot apcelto ego, bet ir viegli teikt, ir nedaudz grūtāk to saprast un apzināties vajadzību, bet ir tik sasodīti grūti to reāli izdarīt.

Es ceru, ka viņa karma ir maita un viņš/i par visu samaksās.

Es domāju, ka problēma ir manī. Es izvēlos nepareizos cilvēkus, es iemīlos aizņemtos puišos, visi mani gadījuma sakari ir ar bijušajiem (zinu, ka būs labs sekss). Kur ir tā problēma, ka es nejūtu tauriņus ar katru trešo, desmito vai simto puisi. Kāpēc tauriņi pārādās tik reti. Kāpēc es nespēju iemīlēties biežāk un mīlēt atgriezeniskajā saitē?

p.s puslitrs ruma EGO nepalīdz 😀

Par sapņiem, kas piepildās

25/10/2010

Katra meitene savu nākotni izsapņo jau no agras bērnības. Arī es nebiju izņēmums. Lai gan sapņu profesijas mainījās viena pēc otras, vidusskolā tomēr sapratu, ka mans īstais lauciņš ir tieši žurnālistika. Taču, ja man toreiz kāds būtu teicis, ka pēc pāris gadiem es rakstīšu tik vērienīgā interneta lapā kā Cosmo.lv, man liktos, ka viņš vienkārši ir sajucis prātā!

Jau vasaras sākumā biju pamanījusi Cosmo.lv izsludināto iespēju pieteikties praksei, taču tajā mirklī tas likās kas neaizsniedzams. Likās, ka ne jau man, žurnālistikā nepieredzējušai meitenei, tā varētu paveikties. Tajā pašā laikā bieži pieķēru sevi pie domas – kā viss izvērstos, ja es tomēr būtu noriskējusi… Kad iespēja pieteikties parādījās vēlreiz, es vairs nevilcinājos un nosūtīju pieteikumu. Un man izdevās! Jau otro mēnesi esmu praktikante Cosmopolitan interneta lapā, un mana dzīve ir mainījusies par 180 grādiem (tikai uz pozitīvo pusi). Lai gan studijas nākas apvienot arī ar darbu Cosmo.lv, ne mirkli šo izvēli nenožēloju. Katru nedēļu trīs dienas ierodos redakcijā, lai palīdzētu Cosmo.lv redaktorei Andai veidot šo portālu tādu, kādu tu to redzi šobrīd.

Kādi ir mani pienākumi? Iespējams, tev iepriekš bija radies priekšstats, ka jebkurā uzņēmumā vai redakcijā strādājošo praktikantu galvenais uzdevums ir iznēsāt kafiju vai, labākajā gadījumā, atbildēt uz telefona zvaniem. Taču šis aizspriedums man ir jālauž! Pienākumi man – Cosmo.lv praktikantei, tiešām ir atbildīgi un to nav maz. Taču tie visi ir radoši un aizraujoši, tāpēc vienmēr uz redakciju dodos ar prieku. Ikdienā visbiežāk strādāju ar preses relīzēm, arī pati rakstu gan relīzes, gan citus rakstus, veidoju aptaujas un konkursus, strādāju ar dažādām programmām, un tas nebūt nav viss. Cosmopolitan redakcija man uztic arī dažādus pavisam svarīgus darbiņus, par kuriem esmu sajūsmā. Piemēram, 19. oktobrī bija mana pirmā pavisam īstā un nopietnā intervija. Tā izdevās lieliski! Esmu strādājusi arī ar profesionālu fotogrāfu, "ķerot" cilvēkus uz ielas un fotografējot, ir bijuši arī citi interesanti pienākumi.

Pieredze, ko es šeit gūstu, ir neatkārtojama. Redakcijā strādā lieliski cilvēki un jau no pirmās dienas mani uzņēma kā savējo! Atmosfēra šeit nepārtraukti ir radoša, un mājās pēc prakses atgriežos pozitīvi uzlādēta, pat ja darbadiena bijusi grūta. Ir tik interesanti vērot, kā no idejām top raksti, no rakstiem – makets, un visbeidzot no maketa arī pats žurnāls. Cenšos iepazīt redakcijas darbu no visiem rakursiem, un ar katru dienu jūtos arvien laimīgāka, nākot uz praksi. Esmu pārliecināta, ka rudens depresija vai pārdegšanas sindroms man šosezon noteikti nedraud. 🙂 Zinot to, cik ļoti gribēju tikt praksē tieši Cosmo, varu teikt vienu – sapņi piepildās. Turklāt tieši tā, kā mēs vēlamies. Uzdrošinies arī tu sapņot, pat ja mērķi liekas tāli un neaizsniedzami, un tev viss izdosies!

Ar sveicieniem,

Ance Siliņa,

Cosmo.lv redaktores asistente

par sāpīgo “Friendzone”

16/10/2012

Sveikas!

Saņēmos padalīties arī ar savu stāstu, diemžēl, ne ar laimīgām beigām!

Draudzenes jubilejā iepazinos ar kādu jauku puisi. Simpātisks, inteliģents, tomēr nekādas lielākas patikšanas nebija, viņu toties ļoti ieinteresēja mana draudzene. Tā kā viņš nebija kārtējais mačo tips, kā mācēju, centos abus savest, tomēr mana draudzene tam visam pielika treknu punktu, pirms viss vēl bija sācies. Te nu laikam sākas šis riebīgais “friendzone” no manas puses – kontakts mums bija diezgan labs, lai iepriekš minētā atgadījuma dēļ sarautu arī mūsu attiecības, tāpēc uzklausiju Viņa bēdu stāstus, devu padomus (tādus kā “būs jau citas meitenes”, “nu nebija lemts”, “vaina jau varbūt nemaz nav tevī…” un citādas). Tajā brīdī bezmaz vai likās, ka mans pienākums ir viņu atbalstīt, kamēr viņam atkal būs labi. Ja nu tajā posmā no viņa puses nāca kaut mazākā tuvošanās pazīme man, no tās bēgu kā no sērgas, un šķiet, viņš to ļoti labi saprata. Jā, un savu “misiju” arī paveicu. Kad Viņš bija ticis pāri savai bēdu fāzei, un notikums ar manu draudzeni vairs nebija mūsu sarunu temats, es uz šo puisi sāku skatīties pavisam savādāk. Viss, ko viņš darija un kāds viņš bija, mani aizrāva un nojautu, ka Viņš tomēr man nozīmē ko vairāk nekā tikai draugs. Centos sevi piezemēt un nemesties Viņam virsū, bet gaidīt tos mazos signālus, taču šoreiz uz tiem atbildēt. Laiks gāja, kontakts saglabājās, es kļuvu vēl nepacietīgāka – taču signāli nenāca. Un te nu es domāju, ka brīdī, kad es izslēdzu savu “friendzone” pogu, Viņš ieslēdza savējo. Esmu no tām sievietēm, kas uzskata, ka pirmais solis jāsper Viņam, un jā, esmu arī samērā kautrīga, tāpēc visu šo laiku nekādos tiešos vārdos neteicu, ka esmu nopietnākos nolūkos pret Viņu. Jā, un tā pienāca Liktenīgā Sestdiena, kurā sarunājām gatavot sušī. darba dēļ nebijām dzīvē tikušies kādu laiku, pa telefonu nepatīk runāt attiecību tēmas, tāpēc uz šo tikšanos uztvēru kā ilgi gaidīto randiņu, kurā pat es biju gatava beidzot pateikt visu, ko domāju par Mums. Nervozitāti sušī gatavošanas procesā ievēroju gan viņā, gan sevī. Pēc kārtējā piemitinājuma, ka visam jābūt perfektam, es neizturēju un uzsmēju, ka paši taču ēdīsim un man ir vienalga, cik precīzi gurķis izskatīsies blakus lasim. Viņa atbidei es nebiju gatava. Izrādijās, ka mūsu sušī tiek gatavots viesim – meitenei, kas viņam iepatikusies un ir uzaicināta pievienoties. Tajā brīdī man šķita, ka visa pasaule sabrūk zem manām kājām un lielākais tornado griežas manā galvā. Es tikšot stādīta priekšā kā māsīca, lai nerodas pārpratumi. Galvā tajā brīdī griezās simts un viena doma, bet sirdī tāds tukšums. Viņa tālākie vārdi par manu viedokli, kas ir svarīgs viņam man dūrās kā dunči mugurā. Tik liels bija mans aizvainojums un sajūta, ka esmu nodota… Pat neatceros, kā vēl pavadiju 2 stundas kopā ar viņiem pie sušī un tējas.Tās likās tik bezgala garas, bet atmiņā vien melns pleķis un kaklā kamols. Un Viņš, mans labais draugs, bija tik pārņemts ar sevi, ka pat nepamanīja manu sagrāvi.! Vai tomēr izlikās…

Kā jau noprotat, neko par savām jūtām tā arī nepateicu. Ir pagājis neilgs laiks, kamols kāpj kaklā to dienu atceroties, bet laikam saprotu, ka savu vilcienu nokavēju. šis briesmīgais “frendzone” nespēj eksistēt, ja viens ir ieinteresēts uz ko vairāk par to. Uznāk domas, kā būtu, ja būtu jau agrāk rīkojusies savādāk, tomēr laiku atpakaļ nepagriezīsim. Negribu sevi mocīt, uzturot draugu attiecības, jo zinu, ka gribu ko vairāk un dot adekvātus padomus viņam attiecību jomā es nespēšu dot. Arī viņa tuvumā atrasties būs kā sevis mānīšana. Tagad cenšos no Viņa izvairīties, jo ir neliels kauns par sevi, ka nespēju atzīties ātrāk un arī par to, ka negribu, lai manas jūtas sabojā viņa attiecības. Atskatoties redzu, ka mans vilciens ir aizgājis. tagad sirds trīc par to, kas notiks, kad beidzot būs jāstādās patiesībai priekšā un jāsniedz atbilde, kāds iemesls ir tik pēkšņai mūsu attiecību saraušanai no manas puses…

Par šādiem tēviem var sapņot ikviens. Visu cieņu! Neaizmirstam par Tēvu dienu

09/09/2015

Skatoties video tava sirds noteikti sāks sisties straujāk.

Pateicoties šiem vīriešiem, neviens bērns netika ievainots.

Jāpateicas viņiem, ka viņi bija īstajā vietā un laikā. Šādi cilvēki padara mūsu dienu daudz gaišāku.

Visu cieņu viņiem!

Par šādām kulinārajām viltībām es vēl nekad nebiju dzirdējusi!

21/07/2016

Nesen mēs ar draudzeni gatavojām vinegretu, un viņa padalījās ar mani lieliskā paņēmienā! Visiem zināms, cik piņķerīgi ir novārīt dārzeņus ar mizu un pēc tam vēl tos sagriezt salātiem. Tad, lūk, pieredzējusī saimniece pastāstīja: var sagriezt notīrītus dārzeņus salātiem svaigā veidā un novārīt tos 15 minūtes uz vidējas uguns nelielā ūdens daudzumā.

Kartupeļus un burkānus turklāt vajadzētu vārīt atsevišķi, bet galvenais – līdz pusgatavam stāvoklim. Kad ieliksi dārzeņus caurdurī, tie kādu laiku vēl turpinās gatavoties. Ļoti ērts paņēmiens, emu sajūsmā!

Kamēr mēs gatavojām, draudzene pastāstīja man par kulinārajām viltībām, kuras viņa lieto visbiežāk. Nevarēju nepadalīties!

Gardā kulinārija

1.Ja virtuves darbu laikā iekrāsojušās rokas, paberzē tās ar ābola mizu.

2.Lai atbrīvotu koka traukus no ēdiena smakām, ierīvē tos ar siltu degvīnu.

3.Visi izmet ķiploku lociņus, bet izrādās, ka tā ir brīnišķīga, aromātiska piedeva! Smalki sagriezti un augu eļļā apcepti ķiploku loki piešķirs zupai, kartupeļiem vai sautējumam apetītelīgu aromātu un pastiprinās dārzeņu garšu. Jaunos ķiploku lociņus var sasaldēt priekšdienām.

4.Gaļas izstrādājumi būs īpaši gaisīgi, ja maltās gaļas kotlešu masai pievienos pāris olu baltumus, kas sakulti stingrās putās.

5.Vislabākais panējums karbonādei un dārzeņiem ir ar alu. Pārsteidzoši gaisīgs! Vajadzēs vien miltus, olas, alu, sāli un sviestu.

6.Ja cep maizi maizes krāsniņā, obligāti pievieno nelielu saujiņu mannas: maize sanāks blīva un izdevusies.

7.Ja nesaldinātam jogurtam pievieno mazliet citrona sulas un sāls, sanāk izsmalcināta jogurta mērce. Lieliski sader ar dārzeņu salātiem un gaļu, tāpat ar jogurtu var papildināt augļu salātus.

8.Jebkuri dārzeņu salāti iegūs restorāna cienīgu garšu, ja pievienosiet šķipsniņu vaniļas! Kurš gan būtu domājis, ka vaniļa lieliski sader ar dārzeņiem, tas būs jāpārbauda…

9.Dažādo parastu plovu, pievienojot tam granātābola sēkliņas! Tik apetītelīgu un svinīgu ēdienu vajag vēl pameklēt!

10.Sablendēti zemesrieksti ar ķiplokiem un sāli uzlabos dārzeņu ēdienu garšu un padarīs tos sātīgākus. Tāpat var darīt arī ar valriekstiem.

11.Kuļot olbaltumus, nekad neizturies pret tiem rupji – tā dēļ var neizdoties biskvīts. Nakul baltumus aukstus, ļauj tiem pastāvēt dažas minūtes istabas temperatūrā. Kul tos stipri, bet nepārcenties: tad mīkla var kļūt sausa un graudaina.

12.Neaizmirsti pievienot pīrāgiem un plātsmaizēm ar āboliem, avenēm, apelsīniem un jāņogām tādas garšvielas kā kardamons, ingvers, vaniļa, kanēlis un muskatrieksts. Vēl aromātiskāku plātsmaizi padarīs konjaks! Lieliska ideja – pārklāt gatavu plātsmaizi ar olbaltumiem, kas sakulti ar cukuru un sacept, kā to dara ar Lieldienu kuliču.

Dievinu kulinārijas padomus, kas iedvesmo doties uz virtuvi un gatavot! Parādi saviem draugiem rakstu, dažas no šīm viltībām kļūs viņiem par negaidītu atklājumu…

AVOTS

Par produktivitāti: 10 padomi, kā, pašai nemanot, paspēt izdarīt vairāk!

16/06/2017

Vai ir iespējams iemācīties īsākā laika posmā izdarīt vairāk? Protams! Lūk, daži padomi:

Mazgā traukus uzreiz pēc tam, kad tie nonāk izlietnē. Nevajag gaidīt, kamēr tie aizpildīs visu izlietni un to nomazgāšana aizņems vismaz pus stundu. Labāk ir mazgāt pa pāris minūtēm vairākas reizes.

Koncentrējies uz vienu uzdevumu. Varētu šķist, ka šis padoms tieši palēlinās darba izpildes laiku, bet patiesībā, koncentrējoties tikai vienai lietai, mēs kustēsimies uz priekšu ātrāk. Savukārt mēģinājums izpildīt desmit darbus reizē, uzreiz novedīs pie tā, ka daži darbi būs izdarīti slikti, bet par dažiem vispār aizmirsīsi.

Veido sarakstus. Veido darāmo lietu sarakstu vai iepirkumu sarakstu. Lapiņa, kas visu laiku būs tev acu priekšā, mudinās tevi darīt vairāk un vairos tavu produktivitāti.

Ievēro kārtību uz darba galda. Un nevajag to izrotāt ar visādām figūriņām vai fotogrāfijām no pēdējā atvaļinājuma. Tas tikai novērš uzmanību.

Un guļamistabā arī. Nevajag izmētāt apģērbu un apavus, atstāt uz krēsliem somas utt. Nekārtīga istaba arī novērš uzmanību no galvenā, un pēc tam tev vajadzēs vairāk laika, lai visu uzkoptu.

Atzīmē svarīgās lietas kalendārā. Vai plānotājā, lai tu noteikti neieplānotu divus pasākumus vai tikšanās vienā laikā.

Starp tikšanās reizēm atstāj rezerves laiku. Kavēšana ir viens no produktivitātes slepkavām. Starp tikšanās reizēm atstāj pietiekami daudz laika, lai tu varētu nokļūt līdz konkrētajai vietai, un ierēķini arī kavēšanās laiku (sastrēgumi, nokavēts transports utt.). Ja neplānosi, skraidīsi apkārt un zaudēsi koncentrēšanās spējas.

Nevajag visu darīt uz 110%. Dzīties pakaļ perfekcionismam nevajag, citādi var „izdegt”. Izvērtē, kas ir tavas prioritātes, un tikai to dari maksimāli labi. Pārējam enerģiju mazliet pataupi.

Lūdz palīdzību. Jā, jā, ne visi jūtas ērti, kad lūdz pēc palīdzības, bet dažreiz tas ir nepieciešams. Kad varēsi, atlīdzināsi.

Atvēli konkrētu laiku, kad atbildēt uz ziņām. Ja tu pievērsīsies datoram vai telefonam katru reizi, kad tev atnāk ziņa, tu zaudēsi daudz sava vērtīgā laika, jo 99% gadījumu ziņas nav svarīgas. Labāk izdomā, kurā dienas laikā pārbaudīsi e-pastu, un tikai to laiku tam arī velti.

Avots: Cosmo.ru

Par pirātismu

03/12/2008

Ja tev pateiktu, ka tu vai, piemēram, tavs 13 gadīgais brālis ir noziedznieks – kāda būtu tava reakcija? Turklāt tavs vienīgais noziegums būtu internetā lejuplādēta dziesma… Šis ir viens no jautājumiem, kurus uzdod filma RIP: A Remix Manifesto, kuru pagājušonedēļ noskatījos Amsterdamas dokumentālo filmu festivālā.

Cik pamatoti un loģiski ir tas, ka pat šobrīd – digitālajā laikmetā, kad tehnoloģijas attīstās zibens ātrumā, radot nebijušas iespējas radošiem eksperimentiem, autortiesību likumi paliek tie paši vecie? Piemēram, tāds hiphopa mākslinieks kā Girl Talk, kura galvenais muzikālais izejmateriāls ir citu popmūzikas mākslinieku dziesmas, būtībā ir uzskatāms par bīstamu likumpārkāpēju. Viņa radošās darbības laikā autortiesību skaitītājs jau ir uzripinājis tādu ciparu, kuru viņš nespētu atmaksāt pat ne 100 dzīvēs. Bet kurš jurists ir spējīgs novilkt robežu starp to, vai mākslinieks citu mākslinieku radītu darbu izmanto iedvesmai un tālākai jaunradei, vai arī tā ir ļaunprātīga intelektuālā īpašuma ekspluatēšana komerciālos nolūkos?

To, ka visa mūsu kultūra ir būvēta uz pagātnes kultūras mantojuma, zina katrs skolnieks. Šīs filmas režisors min interesantu piemēru – kāpēc izmantot kāda grāmatas autora citātu sacerējumā drīkst par brīvu, bet, lai „citētu” kādu muzikālu motīvu, to remiksējot, ir jāmaksā milzīga nauda?

Šķiet, Radiohead bija pionieri, pieņemot drosmīgu lēmumu nelaist savu disku pārdošanā tradicionālajā formā, bet piedāvāt to internetā par summu, kādu ir gatavs maksāt katrs viņu fans – pilnīgi individuāli. Viņi arī nedraudēja ar sūdzēšanu tiesā nevienam, kurš vēlētos aizņemties dziesmu fragmentus pašu miksējumiem.

Protams, filmas autors Brets Geilors labi apzinās, ka šādu soli var atļauties tikai Radiohead un viņiem līdzīgie, kuri savus miljonus nopelna, uzstājoties koncertos. Mazāk veiksmīgiem mūziķiem fakts, ka viņu dziesmas par brīvu izplata internetā, joprojām sagādā galvassāpes. Tomēr, manuprāt, ir apsveicami, ka beidzot diskusija par tik kutelīgu tēmu kā autortiesības, ir izgājusi tautās. Ne velti RIP: A Remix Manifesto saņēma festivāla skatītāju balvu. Jo drosmīgāki būs pašreizējā autortiesību likuma oponentu argumenti, jo lielākas ir iespējas, ka likumi tiks pārskatīti. Man nav ne jausmas, kādiem tiem jābūt. Taču viens ir skaidrs – tiem ir jāiet līdzi laikam un tehnoloģijām. Citējot Bretu Geiloru: „Autortiesības tika radītas, lai aizsargātu kreativitāti, nevis to iznīcinātu.”

Starp citu, filmas veidotāji solījuši, ka Remiksa manifestu pilnīgi par brīvu varēs ne tikai noskatīties, bet arī izmantot pārmiksēšanai, savu video materiālu pievienošanai un cita veida radošam „pirātismam”. Jaunāko informāciju vari atrast opensourcecinema.org.

Par piedzīvojumiem, pieradumiem, komfortu un dziedāšanu

16/07/2012

Vakar aizgāju gulēt teju pēc visiem pareiza dzīvesveida principiem ideālajā laikā – nesagaidījusi pat pulksten desmitus vakarā. Bieži jau nevar atļauties šādu greznību, taču ir brīži, kad organisms prasa savu – parasti pēc smagas darba nedēļas un negulētām naktīm. Bet šoreiz, lai cik savādi tas arī neizklausītos, – pēc kārtīgas atpūtas!

Grūti pateikt, kādu apstākļu komplekts izraisa to īpašo noguruma sajūtu, ko var izjust tikai pēc būšanas kaut kur ārpus ierastā – mežā, laivu braucienā, pārgājienā gar jūras krastu vai vienkārši laukos, ēdot ērkšķogas pie krūma, kamēr nelien vairs iekšā… Mans pagājušās nedēļas nogales piedzīvojums drīzāk saucams jau par ikvasaras tradīciju, kad kopā ar draugiem-domubiedriem dodamies uz kādu absolūti burvīgu vietu pie jūras ar nakšņošanu teltīs, ugunskura kurināšanu, peldēm pa pliko un dziedāšanu līdz rīta gaismai. Jāpiezīmē vien, ka gadu gaitā šis pasākums pamazām mainījies – kādreizējo pašcepto pankūku vietā noorganizētas ēdienreizes, ko izlozes kārtībā kāds no puišiem milzīgos katlos par simbolisku samaksu atved no vietējo māju saimniecēm, pāris akustisko ģitāru vietā nu jau top gandrīz kārtīga rokgrupa, kas pāris naktis sniedz koncertus “līdz pēdējam apmeklētājam” muižiņas “vāgūzī”, un (kā gan tas laiks skrien!) pa meža pļavu starp teltīm no agra rīta līdz melnai naktij dipina un ālējas bērni, kuru daudzums sen jau pārsniedz futbola komandas nokomplektēšanai nepieciešamo skaitu…

Protams, ir bijušas reizes, kad laikapstākļi ir mazāk lutinājuši, kā tas bija arī šosvētdien, tomēr, neņemot vērā faktu, ka ilgākais pārtraukums starp lietusgāzēm bija 15 minūtes, no kāda piecgadnieka mutes izskanēja teksts: “Šī ir lieliskākā diena manā dzīvē!”

Bet, neskatoties uz pozitīvu emociju pārbagātību, vakar vakarā pieķēru sevi domājam – cik gan labi tomēr ir siltā vannā un siltā gultā un tad, kad visas drēbes ir sausas un mati nav jāmazgā jūras ūdenī! Varbūt tā vienkārši ir visvarenā māju sajūta, kas pārņem, atgriežoties no jebkuras vietas, lai cik labi arī būtu tajā klājies, atgādinādama par saviem labumiem, piederību, smaržu, siltumu un it kā teikdama: “Tu vari iet izklaidēties, es tev ļauju… Tikai noteikti atgriezies – tā es tevi vilinu atpakaļ!” Negribētos ticēt, ka man pēkšņi uzradies sindroms, kad nevar vairs pļavā iet ziedus plūkt, baidoties sabojāt manikīru, bet tomēr iznāca nogrēkoties arī ar domiņu, ka “manā” jūrā daudz foršāk peldēties, jo tur nav nekādu sasodīto slepeno zemūdens akmeņu, kas uzrodas visnegaidītākajās vietās un apdauza kāju īkšķus līdz asinīm… Nu jā, un laikam tomēr kārtējo reizi guvu apstiprinājumu saviem novērojumiem, ka teltī spēju dzīvot, maksimums, divas naktis. Pat bez lietus.

Tomēr zinu, ka nākamreiz tāpat bez šaubīšanās vāksim kopā guļammaisus un guļammājas, peldkostīmus un siltās drēbes, suņus un bērnus un dosimies tajā pašā virzienā – dzīvot un dziedāt!

Par piedošanu

21/08/2007

Pavasarī nopietni sastrīdējos ar savu labāko draudzeni. Nedēļu neatsaucos uz viņas īsziņām un e-pastiem, jo nespēju tikt skaidrībā ar konflikta iemeslu. Man šķita muļķīgi lūgt piedošanu vai izrunāt notikušo, ja man pašai nebija skaidrs, kāpēc es eksplodēju. Pēc vētras man ir nepieciešams klusums.

Kad aptuveni saliku visu pa plauktiņiem, aizsūtīju draudzenei e-pastu, ka gribu viņu satikt. Neko vairāk. Patiesībā līdz šim gandrīz visas nepatīkamas situācijas es risināju tikai ar īsziņu vai e-pasta palīdzību, jo no izskaidrošanās pilnām sarunām aci pret aci man vienkārši ir bail. Mēs satikāmies, izrunājāmies, noraudājāmies, un man atmiņā palika draudzenes vārdi, ka viņa manā klusēšanas laikā dienu un nakti ir domājusi par to, kaut tikai mani nezaudētu. Vēl arī sarunājām strīdēties biežāk, jo citādi, kad klusējam par to, kas otrā nepatīk, var viegli ”norauties no ķēdes”.

Nedēļas nogalē tinu šo situāciju uz priekšu un atpakaļu, jo kādā pasākumā satiku meiteni, ar kuru mums vairāku gadu garumā ir diezgan saspīlētas attiecības. Mēs bijām ļoti labas draudzenes, taču kāda ballīte izvērtās par man tik sāpīgu izrādi, ka es pārstāju ar viņu runāt. Uz vēlākiem meitenes aicinājumiem satikties es neatsaucos, jo jutos nodota un patiesībā man viņai nebija ko teikt. Tagad, kad atkal satikāmies, viņa man kārtējo reizi atklāja to, cik ļoti es viņai pietrūkstu. Ir pagājuši vairāk kā divi gadi, un es sapratu, ka tikai tagad spēju viņai piedot. Un man neliek mieru jautājums, vai tad, ja es ar viņu būtu runājusi agrāk, mēs nezaudētu tos divus gadus no mūsu draudzības, vai tieši otrādi – ir situācijas, kuras var atrisināt tikai laiks?

Par patīkamo: Efektīvi veidi, kā paātrināt un pastiprināt orgasmu

28/12/2017

Šie padomi palīdzēs tev sasniegt spilgtāku, spēcīgāku un ilgāku orgasmu. Vai arī vismaz neierastākas sajūtas seksa laikā.

Seko līdzi elpošanai

Parasti pirms orgasma cilvēki vai nu sāk elpot straujāk, vai nu aiztur elpu vispār. Dari pretējo: pamēģini elpot lēni un mierīgi. Tas ļaus tev būt apzinātā stāvoklī savā ķermenī un, iespējams, sasniegt visa ķermeņa orgasmu. Uzreiz tas nenotiks, ir jātrenējas.

Kusties

Spilgtākam orgasmam ir nepieciešama atslābināšanās, taču nereti tieši tuvības brīdī cilvēki kļūst stīvāki un nekustīgāki. Viens no iemesliem varētu būt banālais kautrīgums. Ko darīt? Izanalizē situāciju un liec lietā ķermeņa kustības. Eksperimentē, uzzini, kas tev sagādā lielāku baudu.

Atliec orgasmu

Atliktais orgasms parasti ir ilgāks un spēcīgāks. Tas darbojas gan sievietēm, gan vīriešiem. Taču, lai iemācītos pareizi atlikt kulmināciju, būs jātrenējas. Kad tu jūti, ka drīz būs orgasms, pārtrauc iesākto un nogaidi, līdz tā sajūta pzūd. Tad atkal turpini un atkārto iepriekšējo soli. Tikai ar šo ir jāuzmanās, lai nenotiek tā, ka orgasms pazūd pavisam.

Stimulē klitoru un prostatu

Te viss ir skiadrs. Daudzas sievietes vispār nespēj sasniegt orgasmu, ja nestimulē klitoru. Vīriešiem ar to nav tik lielas problēmas. Taču, ja stimulēs arī prostatu, tad orgasms vīrietim būs daudz spēcīgāks.

Pievērs uzmanību visam ķermenim

Lai gūtu jaunas sajūtas, paplašini seksuālo anatomiju. Izpēti citas savas un partera ķermeņa zonas, pamēģini glāstus, stimulāciju dažādos veidos un intensitātē. Koncentrējies uz sajūtām. Lai viss tavs ķermenis kļūst par pilnvērtīgu akta dalībnieku, tad arī provess kļūs interesantāks.

Pareizi izmanto fantāziju

Fantāzija var gan uzlabot seksu un novest pie spēcīga ograsma, gan iznīcināt to līdz ar sakni.

Pirmajā gadījumā runa ir par erotiskām domām un sapņiem, kurus pāris realizē seksā. Tie palīdz atvērties, ātrāk uzbudināties un gūt jaunu pieredzi. Bet, ja viss, par ko tu seksa laikā spēj domāt, ir ikdienas rūpes un darbs, tad, protams, nekāds orgasms tev nespīd.

Ņem talkā rotaļlietas

No vienas puses, rotaļlietas var paātrināt orgasmu, bet no otras – padarīt to izteiksmīgāku. Izvēle ir patiesi plaša, tāpēc nekautrējies kaut ko izmēģināt.

Autors: Dieviete.lv

Par pašnāvībām, neatdotiem banku kredītiem un interneta komentāriem

20/06/2013

Lielākajā daļā interneta portālu pie ziņām par kādu traģisku notikumu, kad tiek vēstīts par bojā gājušu cilvēku, komentēšanas iespējas parasti ir liegtas, tomēr, manuprāt, tādējādi tiek liegta arī iespēja sabiedrībai uzzināt ko vairāk par notikušā apstākļiem un par to, kādi ir notikušās nelaimes iemesli. Tādējādi tiek arī mazināta iespēja nepieļaut šādas nelaimes turpmāk, nākotnē. Bieži vien Latvijas iedzīvotāji, ciešot trūkumu, spiesti ņemt neskaitāmus kredītus, un, nespējot tos vairs nomaksāt, izmisums ir tik liels, ka tiek pieņemts lēmums dzīvi beigt pašnāvībā. Tā ir lieta, par ko jārunā visas valsts mērogā, tomēr mediji un žurnālisti, vēstot par gadījumiem, kad kāds valsts iedzīvotājs ir izdarījis pašnāvību, nemaz nepainteresējas par sīkākiem iemesliem, un, liedzot komentēt rakstus arī sabiedrībai, patiesība bieži vien paliek nenoskaidrota un tādu nelaimīgu gadījumu notiek aizvien vairāk un vairāk. Cilvēki, kuri izlēmuši beigt savu dzīvi paši sevi nonāvējot, iespējams, domā, ka valstij uz viņiem nospļauties, un bieži vien šādas domas ir ne bez pamata, tomēr pirmsnāves vēstules ar skaidrojumu par to, kādēļ tas ticis darīts, atstāšana var būt ļoti nozīmīga, lai šādu nelaimju turpmāk notiktu mazāk. Iedzīvotāji, kuri vairs neredz risinājumu problēmām, ar kurām tie saskārušies, pašnāvību galu galā varētu veikt vainīgā – valdības, bankas, policijas u.c. nama durvju priekšā, lai atbildīgie jūt kaut nedaudz kaunu vai vismaz neērtības.Esmu gatavs atbalstīt visu to pašnāvnieku ģimenes, kuru radinieki, beidzot dzīvi šādā veidā, ir atstājuši pēcnāves vēstījumu vai darījuši to kādā sabiedrībai noderīgā veidā, pievēršot pēc iespējas lielāku uzmanību. Tāpat arī aicinu vērsties to piederīgos, kuriem ir pamatotas aizdomas, ka par pašnāvības iemeslu kalpojis laikā neatdots bankas kredīts, parādu piedzinēju agresīvā rīcība vai valsts institūciju bezdarbība un atbalsta trūkums. Mani var sazvanīt pa tālruni 29222919 vai atstāt ziņu draugiem.lv

Par omīti

20/05/2013

Bērnībā viņa man lasīja pasaku. Vienmēr vienu un to pašu. Es zināju to no galvas un neļāvu mainīt vārdus vietām. Vēl viņa mani vienmēr pamodināja, kad biju kārtējo reizi naktī izkritusi no gultas. Viņa zināja, kas man garšo, un ļāva pievākt to olas dzeltenumu.

Kopš studēju Rīgā, viņa mani gaidīja mājās, lai arī cik reti nebrauktu. Pēdējā laikā zvanīja reizi nedēļā, lai pārliecinātos, kā man rakstās diplomdarbs, lai pajautātu, vai esmu paēdusi. Lai zinātu, ka viss kārtībā.

Man vienmēr garšojusi moka ar pienu. Viņa dzēra bez. Arī es iemācījos. Vēl pirms nedēļas izdzērām pa abām to mazumiņu, kas bija palicis no dzimšanas dienas. Tagad moku viņa dzers, skatoties uz mums no augšas.

Tik ļoti pietrūks…

Par nolaišanos uz grēcīgās zemes

28/04/2015

Cik pazemīgas mēs ikdienā esam? Cik mēs domājam par to, lai nonāktu pašā virsotnē? Vai mums gribas sasniegt tik daudz, lai citi mūs apskaustu, vai tikai tik, lai mēs justos labi..

Savu bērnību pārsvarā pavadīju ar saviem vecvecākiem,viņi gribēja man visu to labāko, iespējams tapēc mēģināja ieaudzināt pieticību, lai man nenāktos vilties. Tapēc ikreiz kad atceros kādu no saviem izlēcieniem vectēvs man teica :”Meitiņ, beidz sapņot un nolaidies uz grēcīgās zemes”.Tie pat nebija izlēcieni, bet manas domas par to kā jauztver dzīve. Vai visām sievietēm ir jabūt parastām, pelēkām, neinteresantām, jāsamierinās ar mazumiņu? Nekādā gadījumā! Sievietei ir jābūt krāšņai, spilgtai, valdzinošai, viss ir jāsasniedz pašai. Iespējams, tieši tas, ka mani mēģināja audzināt tik pareizi un svēti, man lika izlauzties no pelēkās masas un paskatīties uz pasauli greznā veidolā. Kā šodien atceros, ka ar saviem milzu plāniem kādreiz gāzu no kājām mietpilsoņus. Visur kur kāds redzēja viduvējību, es redzēju maksimumu, kur kāds redzēja pelēcību, es redzēju košumu. Es nekad neesmu sapratusi, kapēc cilvēki apstājas pie sasniegtā, ja var iegūt vairāk. Laikam man ir slimība, ko mēdz dēvēt par lielummāniju, bet es negribu ar to cīnīties. Kad teicu, ka kādreiz dzīvē kļūšu par tiesniesi mani mēģināja atrunāt, ka tas ir lieki, sievietei, tas nav vajadzīgs- tas esot vīriešu darbs, lai arī man tas likās pats cildenākais un nozīmīgākais darbs, man mēģināja ieskaidrot, ka uz grēcīgās zemes, cilvēki ir skolotāji vai sekretāri. Kad teicu, ka gribu nopirkt lielu, skaistu, jaudīgu mašīnu, man teica, ka uz grēcīgās zemes cilvēki brauc ar lētām mazlitrāžas neizteiksmīgām vabolītēm. Kad teicu, ka gribu lielu, skaistu māju, man mēģināja ieskaidrot, ka mazai mājiņai piepilsētā tak pavisam noteikti nav nekādas vainas. Kad bērnībā stāstīju, ka gribu ceļot pa ASV, saruna beidzās ar to, ka mūsu mazajai dzimtenei arī ir daudz skaistu vietu. Vienmēr man mācīja samierināties ar mazumiņu. Varbūt viņiem bija taisnība, varbūt vairāk vajadzēja domāt par pieticību, nevis izlolot sapņu pilis, bet tad tā nebūtu ES. Arī manam vīram noteikti ar mani ir grūti dzīvot, nemitīgi jāklausās par to, ka vajag vairāk un vairāk, tālāk un skaistāk. Man vajag garākus matus, lielākas krūtis, man vajag vairākus diplomus. Man patīk skaisti ģērbties, man patīk uzkrāsot sarkanas lūpas, ikdienā pelēkā laikā uzvilt spilgti dzeltenu kleitu, nenormāli augstus papēžus un skatīties uz cilvēku nosodošajiem skatieniem. Kapēc VIŅA atļaujas būt koša, par ko viņai tas…Vel pavisam nedaudz un beigšu juridisko fakultāti,pierādīšu, ka nav jābūt paklausīgai mājāssēdētājai, lai varētu labi mācīties un tā es pa pāris gadiem pietuvošos saviem sapņiem…

Man nav vajadzīgs blakus neviens. Esmu tik pašpietiekama, ka manis pietiks vēl vairākām dzīvēm. Ja Jums saka, ka uz grēcīgās zemes tādiem cilvēkiem nav vietas…esiet grēcīgas, neklausiet nevienu, kas jums saka, ka jābūt pieticīgai, pelēkai un paklausīgai. Dariet visu pretējo un Jūs redzēsiet cik ļoti daudz mēs varam sasniegt tad, ja pašas sevi ceļam debesīs, nevis velkam atpakaļ. Neviens vīrietis mums nespēs sniegt tik, cik pašas varam iegūt. Debesis nav robeža, tas ir pakāpiens, lai uzkāptu augstāk..

Par modes upuriem

05/06/2009

Laikam nekad tā īsti nebiju tam pievērsusi uzmanību … Sēžot lielpilsētas kafejnīcā un veroties pa logu uz garāmgājējiem lūkojos uz pārīšiem, kas laiski bauda vasaras sauli, steidzīgās biznesa meitenes kas brīžiem paveras logu stiklos lai redzētu savu atspulgu un pārliecinātos, ka viss ir kārtība un nav pēkšņi vējš izpūtis kādu neveiklu matu šķipsnu. Vienā mirklī sapratu, ka lūkojos uz apģērbu, kas garāmgājējiem mugurā, uz kurpēm kas kājās un somiņām. Un 15 minūšu laikā var lieliski novērot izdaudzinātās modes tendences materiālos, krāsās un formās. Dzeltenais, violetais un puķāinas kleitiņas ir preces,, kas rotā daudzos veikalu pakaramos. Likās, ka esmu nokļūvusi kādā klonu pilsētā. Vai mūs tiešām tik ļoti iespaido žurnālos un internetā sniegtā informācija par modi, vai vienkārši – tas ir veikalos kā jauns hīts un to mēs vienkārši pērkam? Cik ļoti mūs iespaido medijos sniegtā informācija? Protams es nenopeļu to, ka seko modei un mēs katra vēlamies būt moderna un skaista!!! Tik nedaudz amizanta liekas tā vienādo krāsu ”lidināšanās” pa pilsētu. Atceros, kad modē bija sarkanā krāsa un sarkanu apģērbu aksesuārus varēja manīt visur sev apkārt. Vai mēs esam modes upuri pašām to neapzinoties?

Par modeļu biznesu…

14/03/2011

Skatoties American Next Top Model, atcerējos savus modeles “laikus”. Modeļu biznesa pasaulē (ja tā to var nosaukt) es ienācu nejauši un tas notika Šveicē. Latvijā mēģināju tikt divreiz – vienu reizi man pateica, ka esmu par jaunu, otreiz, ka esmu par vecu. 😛 Bet tagad ne par to – nedēļu pēc manas ierašanās Šveicē, nejauši ieraudzīju žurnālā, ka tike rīkota atlase Miss Šveice (studentēm). Izdomāju pamēģināt – kāpēc gan nē? 🙂 Biju pārsteigta, kad saņēmu ziņu, ka tiesneši ir izvēlējušies mani, lai piedalītos finālā kopā ar citām 49 meitenēm. (l) Protams nevinnēju, bet pirmoreiz pavēroju sevi no malas – defilē, fotosesija, make-up, frizūra (l) – un gribēju palikt šajā pasaulē. Izveidoju portfolio online un tiku aicināta uz fotosesijām – mana rozīne laikam bija balets. Vienmēr maniem draugiem ir licies savādi, bet Šveicē, ja pat tu neesi profesionāla modele, bet tikai iesācēja – tev maksā un pelnīju sākot no Ls 70 stundā par fotosesiju. Latvijā, kad gribeju izveidot portfolio, diemžēl bija otrādi – jāmaksā fotogrāfam – aptuveni 70 Ls par 2 fotosesijas stundām. Taču kāpēc es to visu stāstu? Tas laikam ir stāsts par to, ka sapņi ir piepildāmi, vienkārši varbūt vide ne vienmēr ir tā, kur to var izdarīt. Tāpēc meitenes neatlieciet savas ambīcijas, mērķus, sapņus malā – iespējams tie var piepildīties – visneiedomājamākajā vietā un laikā un varbūt tieši tajā brīdi, kad Jūs to negaidat. 😉

Par mīluļa radītām traumām atlīdzībās izmaksā pat vairākus simtus eiro!

27/11/2018

Mīlīgi un omulīgi, ne vienu vien ģimeni ar savu klātbūtni kuplina kaķi. Cilvēki mīl kaķus par to rotaļīgumu, neatkarību, spēju uzlabot garastāvokli un radīt mierpilnu gaisotni mājās. Taču daži kaķi pamanās saviem saimniekiem sagādāt ne mazumu galvassāpju, turklāt gluži burtiskā nozīmē. Pēdējo trīs gadu laikā apdrošināšanas sabiedrībā BALTA (PZU grupa) reģistrēti desmitiem gadījumu, kad atlīdzības izmaksātas par traumām, kuru izraisīšanā iesaistīti kaķi, to saimniekiem gūstot visdažādākās traumas – no skrāpējumiem līdz smagiem lūzumiem.

“Saukt kaķu uzbrukumus par masveidīgiem nebūtu korekti, tomēr šāda rakstura atlīdzību pieteikumi ir gana regulāri, un to gadījumu skaits, kas nenonāk apdrošinātāju redzeslokā, droši vien ir vēl krietni lielāks. Izmaksāto atlīdzību apmērs atkarībā no kaķa nodarījuma un klienta nelaimes gadījumu apdrošināšanas polises variē, tomēr nopietnākos gadījumos atlīdzība var sasniegt pat vairākus simtus eiro,” stāsta Linda Juhna, apdrošināšanas sabiedrības BALTA Personu apdrošināšanas atlīdzību pārvaldes vadītāja, norādot, ka visbiežāk klienti pēc atlīdzības vērsušies medicīnisku izdevumu segšanai par kostām un plēstām brūcēm.

Veterinārārste, dzīvnieku uzvedības speciāliste Jevgēnija Ostroga skaidro: “Biežāk izplatītā kaķu uzvedības problēma ir agresija, taču jāsaprot, ka tā nerodas ne no kā; kaķi kļūst agresīvi tikai tad, kad piedzīvo lielu stresu – pārcelšanos, remontu, svešinieku, citu dzīvnieku vai mazu bērnu parādīšanos savā ierastajā vidē, pēkšņu izbīli vai traumu. Ja uzkāpjam kaķim uz astes, protams, viņš uz to reaģēs. Diemžēl cilvēki mēdz pieļaut kļūdas saskarsmē ar agresīvu kaķi un likumsakarīgi gūst dažādas traumas.”

Kaķi nenoliedzami ir šarmanti un skaisti, tomēr ir vērts paturēt prātā, ka tie ir arī izcili slepkavas ar atbilstošu tehnisko – zobu un nagu – “aprīkojumu”. Un jebkura rotaļa dzīvniekam ir medību imitācija. Tāpēc nekādas atlaides netiks dotas arī saimnieka īkšķim, un mirklī, kad nolemjat, ka rotaļu kautiņš ar mīļoto minci ir laba ideja, jūs, visticamāk, jau esat zaudējis.

“Rotaļājoties ar dzīvniekiem, nekad nespēlējieties ar savām rokām, bet izmantojiet speciālās rotaļlietas vai, vēl labāk, lāzeri. Robeža, kur beidzas rotaļa ar kaķi un sākas cīņa, ir ļoti trausla, tāpēc labāk izvēlēties tādu spēļmantiņu, kas nav jūsu rokas pagarinājums,” iesaka veterinārārste.

Lai gan pirmajā mirklī doma par murrājošu negantnieku, kurš uzglūn no slēpņa, drīzāk raisa smaidu, kaķi spēj radīt pamatīgu skādi, atzīst L. Juhna, pārskatot par kaķu nodarījumiem saņemtos atlīdzību pieteikumus. Tā, piemēram, kāds kaķis nolēmis veikt revīziju ķiploku kastē un, lai krājumi būtu vieglāk pārskatāmi, kasti apgāzis. Tas beidzies bēdīgi kaķa saimniekam, kurš uzkāpis uz ķiploka, paslīdējis, atsities pret sola kanti un guvis abu ceļu endoprotēžu lūzumu.

Vēl kāda apdrošinātā persona vēlējusies nogādāt pagalma kaķi veterinārajā klīnikā uz sterilizāciju. Ne velti mēdz teikt, ka šiem zvēriņiem piemīt sestā maņa, – laikam jau konkrētais kaķis nav bijis gatavs atteikties no privātās dzīves, tāpēc uzbrucis, un ārstu aprūpē ar savainotām plaukstām nonācis pats labdaris. Tā kā nav bijis informācijas par dumpīgā kaķa veselības stāvokli, sakostajam cilvēkam nācies ne tikai apkopt traumas, bet arī saņemt imunoglobīnu, antibiotikas un profilaktiskās potes pret trakumsērgu.

Kāda cita atlīdzība BALTA klientam izmaksāta par trīs vietās lauztu kāju, paklūpot pret paklāju, kuru kaķis sarāvis čupā – te gan kaķa aizstāvībai jāpiebilst, ka saimnieks pārvietojies, neieslēdzot gaismu, tāpēc sava mīluļa inženiertehnisko risinājumu nav laikus pamanījis. Savukārt kāds nesekmīgs “arhitekts” vērsies pie apdrošinātāja, kad ar kabatas nazi savainojis sev augšstilbu, no kartona kastes meistarojot kaķim māju. Šajā gadījumā gan kaķim var pārmest vienīgi alkas pēc komforta.

BALTA pieredzē reģistrēti gadījumi, kad kaķi sakož ciemiņus, aizstāvot mājiniekus pret iztēlotām briesmām. Reāls vai iedomāts apdraudējums ir tas, kas kaķim visbiežāk liek sakost vai saskrāpēt cilvēku. Tāpēc no kaķiem cietušo klientu biežāk minētie kaķu uzbrukuma iemesli – “kaķis mani pārprata”, “kaķis ņēma ļaunā” – gan neiztur vetārstes kritiku.

Jevgēnija Ostroga skaidro: “Dzīvnieki neapvainojas un nekļūst greizsirdīgi, tie tikai piedzīvo stresu. Kaķu spējas tikt galā ar stresu tāpat kā cilvēkiem ir dažādas – viens metīsies bēgt, cits uzbruks. Ja kaķis rūc, atglauž ausis, savelk muguru – neaiztieciet to. Cilvēki cenšas darīt labu – pārnest siltumā kaķēnus, savākt izbērtu barību, un brīnās, kāpēc negantnieks ieklūp rokās vai kājās. Taču tā jūs pārkāpjat kaķa robežas un radāt stresu, bet stresa situācijā saimnieka kristālskaidros nodomus dzīvnieks nenolasīs.”

Var diskutēt, cik lielā mērā negadījumos patiešām vainojams kaķis un cik – pašu cilvēku neuzmanība vai neprasme apieties ar dzīvnieku. Lai izvairītos no negadījumiem un nenāktos meklēt mediķu palīdzību kaķa sakosta pirksta vai saplēstas uzacs dēļ, dzīvnieku uzvedības speciāliste iesaka ievērot dažus vienkāršu padomus.

1. Vērojiet kaķa ķermeņa valodu. Dzīvnieks neuzbrūk pēkšņi – parasti tas brīdina par briestošām nepatikšanām, tikai cilvēki to nesaprot vai ignorē.

2. Cieniet savu kaķi: ja viņš vēlas gulēt, ļaujiet viņam gulēt; respektējiet viņa teritoriju un neaiztieciet kaķēnus; nekaitiniet kaķi – jums taču arī ne vienmēr gribas, lai jūs murca un glāsta.

3. Ievērojiet distanci – rotaļājoties izvēlieties lāzeri vai speciālas rotaļlietas, neizmantojiet savas ekstremitātes; ja kaķis ir sanervozējies vai nobijies – neņemiet to rokās! Ļaujiet tam kaut kur paslēpties.

4. Arī tad, ja kaķis dara kaut ko neatļautu, neraujiet viņu prom ar varu, labāk pasauciet vai citādi novērsiet viņa uzmanību.

5. Ja dzīvojat kopā ar kaķi, uzturieties apgaismotās telpās – kaķi spēj pārvietoties nedzirdami, turklāt tiem patīk laiku pa laikam kaut ko apgāzt vai nogrūst no galda. Būs labāk, ja redzēsiet, kur liekat kāju.

6. Agresīvu kaķi izolējiet, atstājiet telpā vienu pašu, kamēr nomierinās – cita līdzekļa nav.

Autors: Balta

Par mīlestību: Kas ir jāsaprot katrai sievietei, sasniedzot 30 gadu vecumu?

11/08/2017

30 gadi – tas nav tikai skaitlis. Šajā vecumā lielākā daļa no mums patiesi kļūst par pilnīgi citiem cilvēkiem un citādāk sāk skatīties uz dzīvi – ne tā, kā 20 un pat ne 25 gadu vecumā. Lai precizētu tos smalkos brīžus, kuri mums, tuvojoties 30 gadiem, ir jāzina un jāsaprot par mīlestību un attiecībām, mēs esam izveidojuši sarakstu ar 15 punktiem:

1.Sastādi sarakstu ar to, ko tu gribi no sava partnera, bet neļauj šim sarakstam valdīt pār tevi. Jā, tev ir jābūt saviem principiem, bet tajā pašā laikā tev ir jāpaliek atvērtai mīlestībai, kura dažreiz ir neparedzama.

2.Mīlestība neprasa pilnību. Neviens nevar būt ideāls un, ja tu ciešāk paskatīsies uz savu ideālu – mammu, tēti, vecmāmiņu, kolēģi, slavenību –, tu redzēsi, ka arī viņi nav ideāli, kaut arī ir tavas apbrīnas avots.

3.Esi reāla. Dažreiz mēs no sava partnera vēlamies pārāk daudz, aizmirstot, ka viņš ir tāds pats cilvēks, kā mēs. Nevajag projicēt uz viņu visus romantiskos un idealizētos priekšstatus par otro pusīti no grāmatām vai kino.

4.Iemācies atlaist. Esi pietiekami drosmīga tam.

5.Mīlestība ir emocionālo pārdzīvojumu vērta. Ja tu pārlieku baidies no sāpēm, tad tu nekad nespēsi pilnvērtīgi mīlēt. Jūs šķir attālums? Pēkšņa slimība? Traka bijusī/ bijušais? Tam visam var tikt pāri, ja tu patiesi vēlies.

6.Nebaidies atklāties cilvēkam. Labāk nožēlot to, kas ir izdarīts, nekā to, kas nav izdarīts, un domāt, kā būtu, ja būtu.

7.Lai spētu mīlēt citus, vispirms iemīli sevi.

8.Mīli tā, kā tu gribi, lai mīl tevi.

9.Mīlestība – tā ir investīcija. Izlem ar prātu, kur to ieguldīt.

10.Mīlestība ne vienmēr rada, dažreiz tā sagrauj. Un ir jābūt drosmei to atzīt un apturēt.

11.Tu nevari mainīt otru cilvēku. Ja viņš pats to nevēlas, nekas nenotiks.

12.Vientulība ir daļa no dzīves. Labāk kādu laiku pabūt vienai, nekā izmantot cita cilvēka ķermeni un dvēseli, lai aizmirstos.

13.Mīlestība – tā ir piedošana. Tik vienkārši. Tik sarežģīti.

14.Būt vienai – tas ir normāli.

15.Mīlestība – tā ir rīcība. Sniedz mīlestību tā vietā, lai to meklētu.

Par mīlestības "klikšķiem"

15/10/2009

Mīlestība, mīlēt, cienīt, saprast, uzklausīt. Ar ko īsti atšķiras mīlestība starp sievieti un vīrieti no draudzīgas mīlestības, no radnieciskas mīlestības? Vai jūtu ķīmija patiešām ir tā, kas liek lidot, liek saredzēt dzīvi daudz košākās krāsās, liek sirsniņai strauji pukstēt? Katram ir savi uzskati vai izpratne par mīlestību. Par šo tēmu ir neskaitāmi dzejoļi, stāsti, romāni, skaidrojumi, pārdomas, strīdi. Bet kā atšķirt draudzību, pieradumu un sapratni no patiesas un tīras mīlestības? Ir mirklis – skaists, vienreizējs, neaizmirstams, romantisks. Skudriņas, apjukums, zūd spēja koncentrēties, īsāk izsakoties – notiek sprādziens. Bet tas nevar vilkties mūžīgi. Tas ir tikai viens mirklis, citam īsāks, citam ilgstošāks, bet pienāk tā realitāte, kad pasaka vairs nav pasaka, nav prinča, nav princeses. Pasaka ir izdzīvota, atgriežamies realitātē. Protams, tad sākam dzīvot reālu dzīvi, risināt reālas problēmas, ikdiena, raizes, rutīna. Mīlestība ir visspēcīgākā no emocijām, tā ir sajūta, kuras dēļ vien ir vērts dzīvot šo dzīvi. Un nekad viss nevar būt lieliski, ideāli, pienāk krīze, aiziet krīze, atnāk romantika, aiziet romantika. Protams, šo romantiku vienmēr varam radīt paši, bet ja nav laika un kādā brīdī tu sāc domāt un pārdomāt? Un tev pietrūkst kaut vai tikai to trīs maģisko vārdu, kaut vai tikai viena mīļa komplimenta, kaut vai kāda mīļvārdiņa. Bet tas liekas tik pašsaprotami, no vīrieša puses tāds teksts: tu tak zini, ka tevi mīlu, tu tak zini, ka esi skaista, kādēļ man tev tas jāatkārto? Bet tas ir tāds sīkums, kas paceļ spārnos. Bet vīrietim tas nav saprotams. Ir jāvelk kā ar knīpstangām, bet viss, kas nenāk no sirds, neliekas patiess, un tas, kas ir mākslīgs, nekādā ziņā nevar izraisīt patīkamas emocijas un likt noticēt. Sieviete ir māte, bieži vien ģimenes galva – audzina bērnus, dara visus saimnieciskos darbus, rūpējas par ģimenes siltumu, pusdienām, vakariņām, plus vēl pelna naudiņu. Vīrietis strādā, domā, atnāk mājās un ir briesmīgi noguris, ieslēdz savu mīļāko sporta kanālu, un neuzdrošinies viņu traucēt. Tā ir vairumā, protams, ir vīrieši – nu superideāli, bet neticu, ka viņam nav cits netikums… Varbūt tas ir tikai priekšstats, personīgais vērtējums. Vai ir skaidri definēts, kas ir īsta mīlestība. Sapratne, draudzība, cieņa, mīlestība. Šīs īpašības ir sastopamas ikvienā patiesā, skaistā draudzībā. Bet cik ilgi saglabājas „rozā brillīšu" sindroms un cik ātri atklājas, kas aiz tām brillītēm slēpjas? Gribas veidot ideālu ģimenes modeli? Vai partneris ir jāmeklē, vai tas pats atnāks? Vai atnāks tāds, kādu sieviete vēlas? Vai ir jāgaida klikšķis? Bet klikšķis var arī maldināt. Jā, definēt nav iespējams. Mīlestība – tās ir spēcīgas emocijas, un tās izdzīvot ir īsta laime. Tas ir jāsargā un jāsaudzē, un bieži vien ir vērts atteikties no ideoloģiskiem stereotipiem; ja uznāk kāds ”kašķis”, ir jāredz un jāsaprot vīriešu vājās puses un jāliek viņiem saprast arī mūsējās. Ja vīrietis cenšas, tad viss ir kārtībā, jo reti kuram izdodas pavisam! Bet censties – tā jau ir laba zīme! Dzīvojam vienreiz, tādēļ nevajag atteikties no mīlestības. Tā, iespējams, atnāk tikai vienreiz – tik skaista, svēta, vienreizēja un burvīga! / tvnet /

Par mazuļa uzturu – notiks bezmaksas lekcija jaunajiem vecākiem

12/09/2017

Tirdzniecības parkā (t/p) “Alfa” 13. septembrī plkst. 12.00 notiks jau trešā lekcija ciklā “Chicco Info stundas”, ko vadīs pieredzējusī psiholoģe, kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite un piecu bērnu māmiņa Diāna Zande. Uz bezmaksas informatīvajām lekcijām ir aicinātas grūtnieces, jaunās māmiņas, kā arī tēti.

“Ikviena topošā māmiņa izjūt satraukumu par to, ko un kā vajag darīt gan grūtniecības laikā, gan arī pirmajos mazuļa attīstības gados. Tāpēc man ir prieks, ka tirdzniecības parkā, kuru ikdienā apmeklē tik daudz ģimenes, notiek šāda veida lekcijas. Tas noteikti ir labs veids, kā atrast atbildes uz daudziem neskaidriem jautājumiem, kliedēt šaubas un sastrukturizēt domas, kas saistītas ar katras sievietes tik svarīgo uzdevumu dzīvē – mammas ikdienu un lomu tajā,” stāsta t/p “Alfa” vadītāja Irīna Toropova.

Lekciju cikla galvenā ideja ir iedvesmot jaunos vecākus, iepazīt mazuli un darīt viņu laimīgu. Iepriekšējā “Chicco Info stundā” psiholoģe un psihoterapeite Diāna Zande dalījās pieredzē par to, kādās jomās notiek mazuļa attīstība, kādi ir galvenie attīstības stūrakmeņi, kā sekmēt veselīgu attīstību un kam pievērst uzmanību.

Savukārt trešajā nodarbībā tiks stāstīts, par to, kā nodrošināt mazulim pilnvērtīgu uzturu. Lekciju vadītāja, psiholoģe Diāna Zande: “Bērna ienākšana ģimenē ir pārmaiņu laiks, un vecākiem rodas daudz jautājumu.Kurā brīdī sākt piebarošanu – ar ko sākt, kā gatavot ēdienu mazulim? Kāpēc mazuļi “atsakās” ēst? Uz šiem un citiem jautājumiem atbildes gūsiet lekcijā par biezā uztura ieviešanu mazuļa ēdienkartē.”

Tikšanās noslēgumā paredzēts laiks diskusijām un atbildēm uz interesējošiem jautājumiem. Tāpat arī ikvienu apmeklētāju gaida dāvanas no Chicco sadarbības partnera – Bella BabyHappy. Iepriekš ir jāpiesakās, rakstot uz e-pasta adresi eveikals@chicco.lv.Izzinošā bezmaksas lekcija sadarbībā ar Diānu Zandi notiks arī novembrī. Aktuālā informācija par nākamo lekciju un tās tēmu tiks izziņota t/p “Alfa” Facebook lapā.

Par mazajiem draugiem.

03/03/2011

Ar stipras, karstas kafijas krūzi rokā, zem mīksta rozā pleda ar baltiem ziediņiem, sapņainām acīm lūkojoties laukā pa logu… Bet ārā pa logu neko, izņemot apsnigušus jumtus, apledojušus celiņus ieraudzīt nevar. Ā nē, tomēr var. Pāris tantiņu atkal iznesušas ēdienu miskastes kaķiem – šiem nabadziņiem pat nav pagraba, kur noslēpties no aukstuma. Bet tantiņas viņiem iekārtojušas māju no kartona un dēļiem, kur mazie paklausīgi arī sēž. 🙂 Sēžu un domāju par ”saviem” pagraba kaķiem… Tie dzīvnieciņi dažreiz pat ēst negrib, bet grib tikt samīļoti. Tik interesanti palūkoties, ka katram ir savs raksturs – gluži kā cilvēkiem! Viens stāvēs malā un gaidīs, kamēr paēduši būs pārējie, lai cik ļoti pats būtu izsalcis. Cits nāks un kā kalnu kaziņa palēksies uz pakaļkājām, lai tiktu noglaudīts. 🙂 Vēl cita nekādi nespēs sadzīvot ar pārējiem un kašķēsies kā veca, ar dzīvi neapmierināta kaimiņiene. 😀 Varbūt izklausos pēc kaķu tantes. 😀 Bet man tik tiešām ir tik ļoti žēl šo dzīvnieciņu. Eh, būtu man vieta un nauda, visus paņemtu. 😐 ______________________________________________________ Būtu tik jauki, ja visiem mazajiem draugiem varētu būt šādi —->> (l)

Par Mani

05/12/2015

Pavisam nesen es saņēmu no audzēkņiem savas ilgās darba pieredzes apkopojumu īsos vārdos. Precīzi nepateikšu, bet viena doma bija apmēram šāda, “ja es pie Jutas nebūtu apguvusi pamatus, tad man būtu gandrīz neiespējami turpināt mācības pie kubiešiem.” Un savukārt otra doma bija, – “ja es pie Jutas nebūtu mācījusies, tad nezinātu ka var arī tā – saprast mūziku, kurā Tu dejo, ieklausīties mūzikā un tad dejot, nevis mācīties tikai figūras.” Šie dažie teikumi ietver būtību uz ko es vedinu savus audzēkņus nodarbībās:

ļoti labi apgūt pamatus;
zināšanas sakārtot sistēmā;
saprast mūziku;
ar ķermeņa kustībām atainot mūziku, kurā dejo;
veicināt pozitīvu komunikāciju starp vīrieti un sievieti, ievērojot dabas veidotos likumus.

Ko dejotājam dod šīs iepriekš minētās zināšanas?

ĻOTI LABI APGŪT PAMATUS – tas ir tāpat kā celt māju. Ja ir labi pamati, tad debesskrāpi var uzcelt.

ZINĀŠANAS SAKĀRTOT SISTĒMĀ – pilnīgi skaidrs, ja ir sistēma, tad var izdarīt daudz. Tā kā esmu apguvusi ļoti daudz dejas, tad deju apmācības esmu sakārtojusi zināmā sistēmā:

stingri nodalījusi sporta deju izpildītāju apmācību no “social dancing” (diemžēl šim terminam tā arī neesmu atradusi precīzu tulkojumu laviski) apmācības. Tas ir tāpat kā salīdzināt profesionālo sportu ar iknedēļas treniņiem kādā sev tīkamā sporta veidā, lai uzturēt fizisko formu;

katras dejas apguve ir jāuztver kā iešana skolā, vispirms mācāmies kā vilkt svītriņas, veidot aplīšus, tad rakstām burtus, tad teikumus, un visbeidzot arī sacerējumus;

savā pedagoga karjerā esmu mācījusies no ļoti daudziem izciliem pedagogiem, un secinājums ir viens, visu veiksmīgu pedagogu apmācības darba pamatā ir METODIKA. Katrs sevi cienošs deju skolotājs, treneris, pasniedzējs saprot, ko nozīmē šis vārds. Esmu izstrādājusi “social dancing” apmācības metodiku sekojošiem kursiem:

* No Valša līdz Sambai;

* Salsa Losandželosas stils;

* Salsa Kubas stils;

* Rueda de Casino;

* Lady styling;

* West Coast Swing.

SAPRAST MŪZIKU – var jau skatīties filmu vai lasīt grāmatu kaut kur no vidus, tad palasīt sākumu, tad beigas, tad atkal kaut kur pa vidu, kaut kādu kopējo ainu jau var iegūt, bet EMOCIJU NEBŪS. Itin bieži mēs kādu dziesmu klausāmies vairākas reizes, jo patīk, jo ir kādas emocijas, kas liek to klausīties vēl un vēl. Bet iedomājies, ka šīs emocijas Tu vari atainot savā dejā ar partneri! Lūk, arī atbilde, kādēļ jāiedziļinās mūzikā.

AR ĶERMEŅA KUSTĪBĀM ATAINOT MŪZIKU, KURĀ DEJO – esmu redzējusi ļoti daudz izcilus profesionāļus dejojam tikai 4 – 5 kādas dejas pamatfigūras dažādās mūzikās, bet tas ir bijis tiiiiik garšīgi. Un tas ir iespējams, ja saprot mūziku un ar savu dejojumu parāda šo sapratni. Nav vajadzīgs apgūt daudz figūras (vienkāršai skriešanai vajag izmantot stadionu, nevis deju laukumu), nav vajadzīgs prast nenormāli daudz trikus, jo viss skaistais ir gaužām vienkāršs.

KOMUNIKĀCIJA STARP VĪRIETI UN SIEVIETI, IEVĒROJOT DABAS VEIDOTOS LIKUMUS – īsi sakot, vīrietis vada, sieviete seko. Jau ar pirmajām deju stundām lielu uzmanību pievēršu šai tēmai. Priecājos, ka arvien vairāk pāri caur deju individuālajām nodarbībām vēlas piešķirt uguntiņu savām attiecībām. Par to vairāk šeit…

Nedaudz statistikas par mani, CV nerakstīšu, jo tad tas aizņems ļoti daudz lapas. Deju pasaulē, kopā ar manu bērnības dejošanu, kas plūstoši pārgāja pasniegšanā, esmu ilgi. Esmu gadu gadiem krājusi zināšanas, kuras man ir bijušas nepieciešamas, lai tagad ar prieku varētu dalīties ar saviem audzēkņiem. Esmu apguvusi kordiriģenta profesiju, man ir pedagoga diploms ar atzīmi, apgūta audzināšanas darba metodika, kā arī, vairs ne padomju laikos, esmu ieguvusi maģista grādu skolvadībā. Mācības maģistratūrā man deva papildus zināšanas pedagoģijā, metodikā. Katru gadu esmu apmeklējusi daudz dažādus kursus gan sporta deju trenera, gan “socail dancing” pasniegšanas jomā, gan arī pedagoģijas un psiholoģijas jomā. Ļoti daudzus gadus esmu bijusi sporta deju trenere, bet dzīvē viss notiek tā kā tam jānotiek, un, tad, kādā sporta deju izpildītāju treniņometnē Holandē, notika mana tikšanās ar Enio Cordoba un Terryl Jones (ASV). No tā brīža sākās mana iekšējā pārveide no sporta deju trenera par “social dancing” pasniedzēju. Esmu secinājusi, ka šādā veidā varu sniegt lielāku labumu daudz vairāk cilvēkiem nekā pasniedzot sporta dejas. Laikam mani visvairāk cilvēki pazīst, kā Salsas un un ar to saistīto Latino deju ieviesēju Latvijā. Bet ir arī tādi fakti kā:

24 gadu garumā organizētas Starptautiskās sporta deju izpildītāju sacensības, arī IDSF Starptautiskās sporta deju federacijas reitinga sacensības;  
3 – kārtējo Valsts čempionu Standartdejās trenere;
desmit Salsas festivālu organizatore;
Latino semināru organizatore;
daudzu pasaules ievērojamu deju treneru semināru organizatore Latvijā;
daudzu starptautisku sacensību tiesnese;
papildinājusi savas zināšanas daudzos jo daudzos kongresos, festivālos, semināros utt.

Ilgu gadu pieredze gan sporta deju jomā, gan vienkārši “social dancing” jomā, ļauj apgalvot to, ka dejošana, lai tas ir tikai savam priekam, dod ļoti lielu pozitīvisma lādiņu. Mani klienti ir secinājuši, ka nav jāiet uz trenažieru zāli, lai justos ļoti labi, ka deja – tie nav vingrinājumi, ko Tu veic ar sakostiem zobiem – DEJA NOZĪMĒ PRIEKU, PATIKU, POZITĪVISMU!

Ar mīlestību, Juta Vanaga

Par mājām

28/06/2007

Nu jau ilgu laiku viens no maniem lielākajiem sapņiem – ir iegūt pašai savu dzīvokli. Zinu, ka pašreiz tas ir gandrīz neiespējami, bet ceru, ka reiz tomēr mans sapnis īstenosies. Vairāk kā divdesmit gadus dzīvoju kopā ar vecākiem Valmieras ielā vecā mājā, kurā ir tikai astoņi dzīvokļi. Kaimiņi viens otru pazina (jau vairākās paaudzēs), un tās patiešām bija manas mājas – vieta, kur vienmēr gribas atgriezties.

Pirmais dzīvoklis, ko īrēju, atradās tikai nepilna kvartāla attālumā no vecāku mājām. Tā bija veca liela mūra ēka ar vairāk nekā simts dzīvokļiem. Sākumā jutos diezgan dīvaini, jo blakus man dzīvoja tik daudz nepazīstamu cilvēku (kurus gada laikā tā arī neiepazinu).

Dzīvoklis bija ļoti netīrs un nemājīgs, taču jau pēc kādas nedēļas bija radījusi ap sevi daudz siltāku un jaukāku atmosfēru. Dzīvoklī bija krāsns apkure. Ziemā, kurinot krāsni, visa istaba parasti bija pilna ar dūmiem un, kad bija ļoti, ļoti auksts, logu vajadzēja aizklāt ar biezu segu. Tomēr manas atmiņas par šo dzīvoklīti ir ļoti gaišas (kā nekā pirmo reizi dzīvoju pilnīgi patstāvīgu dzīvi ar savu saimniecību, rūpēm, raizēm un priekiem).

Tagad jau vairāk kā gadu mitinos Pārdaugavā – standarta piecstāvu ēkā. No sākuma domāju, ka man būs grūti iejusties šādā šķietami tik bezpersoniskā vidē – visapkārt vienādas tipveida piecstāvu ēkas. Tomēr nebija tik traki.

Mans dzīvoklis atrodas pirmajā stāvā, aiz loga koki un putni. Kaimiņus gan neesmu īpaši iepazinusi, bet zinu, ka mums blakus dzīvo inteliģenta krievu dāma, kura reizēm tik skaļi runā pa telefonu, ka tā vien gribas noklausīties viņas sarunu. Augšstāvā dzīvo kāds vīrs, kurš dažreiz naktīs skaļi krāc. Bet tā šeit ir tik klusi un mierīgi, ka, atgriežoties pēc garāka ceļojuma, tā vien gribas iesaukties – ”Cik labi ir būt mājās!”

Par Lilit

22/01/2018

Lilita bija pirmā sieviete, ko radīja Dievs. Viņa bija pārāk neatkarīga un pašpārliecināta, tāpēc devās prom no paradīzes. Tikai vēlāk Ādams tika pie Ievas – no viņa ribas tapinātas pakļāvīgas sievas.

LILIT ir žurnāls sievietei, kas nebaidās dzīvot: eksperimentēt, mesties piedzīvojumos, uzvarēt un kļūdīties. Viņa nebaidās būt bezrūpīga, aprēķinātāja, pakļāvīga un nesasniedzama vienlaicīgi. Sievietei, kuras pasaule neaprobežojas tikai ar citu vēlmēm, kura mīl sevi un nežēlo laiku un līdzekļus, lai patiktu sev vēl vairāk.

šādai sievietei nepieciešams žurnāls, kas nevis pamāca un audzina, bet palīdz orientēties pasaulē, visā jaunajā un labi aizmirstajā vecajā. Žurnāls, kas līdzīgi labai draudzenei dalās pieredzē gan par attiecībām gan modi un skaistumkopšanu, bet neuzstāj, ka ir tikai viens vienīgais pareizais ceļš, paverot durvis uz ezotērikas, astroloģijas un pat maģijas pasauli.

Tas viss – kvalitatīvā drukā, ar ekskluzīvām zvaigžņu intervijām un patiesiem mīlas un veiksmes stāstiem. Žurnāls apvieno redakcijas oriģinālo dzīves pieredzi ar jaunākajām pasaules tendencēm izdevējdarbības jomā. LILIT ir kļuvis par mūsdienu sievietes Bībeli.

Žurnāls LILIT tiek izdots latviešu un krievu valodā, tas ir Latvijas glancēto žurnālu tirgus vadošais un mīlētākais zīmols.

Par līdzekļiem pret klepu, rudens vīrusiem un profilaksi

03/11/2022

Klepus rada nepatīkamas un traucējošas sajūtas gan dienā, gan nakts laikā. Tomēr nevajadzētu ķerties pie klepus ārstēšanas, nenoskaidrojot tā patieso cēloni. “Ir vairāki jautājumi, ko noteikti uzdos farmaceits, pirms piedāvās kādu no aptiekā pieejamiem līdzekļiem pret klepu,” saka “Mēness aptiekas” farmaceite Linda Fevraļeva.

Tas farmaceitam ir jānoskaidro

Kāds ir potenciālā zaļu lietotāja vecums? Dažas zāles pret klepu ir paredzētas gan pieaugušajiem, gan bērniem, dažas drīkst lietot pieaugušie un bērni no 12 gadu vecuma, un ir medikamenti, kas domāti tikai pieaugušajiem. Atsevišķi pretklepus līdzekļi ir piemēroti mazuļiem no viena gada vecuma, tiesa, vairāk ir tādu, ko drīkst lietot bērni vecumā no trim, četriem gadiem. Augu preparāti ne vienmēr ir ieteicami bērniem, par to piemērotību noteikti nepieciešams jautāt ārstam.

Kad klepus sākās un cik ilgi tas jau turpinās? Jānoskaidro, lai saprastu, vai klepus ir akūts simptoms vai arī tas ir traucējošs ilgāku laiku. Šī informācija farmaceitam ļauj domāt par klepus iespējamiem cēloņiem – pie vainas varētu būt vīrusa infekcija vai varbūt klepus ir kādas citas slimības, piemēram, atviļņa simptoms. Smēķētāja ieilgušais klepus var liecināt par hronisku elpceļu slimību.

Vai ikdienā lieto kādus medikamentus? Tas ir patiešām svarīgi, piemēram, paaugstināta asinsspiediena gadījumā, tā kā dažu asinsspiedienu pazeminošu medikamentu blakusparādība var būt sauss klepus.

Kā ar alerģiskām reakcijām – lietojot zāles, tādas ir bijušas? Gadās, ka cilvēks ir novērojis alerģisku reakciju, piemēram, pret kādu no ārstniecības augiem, ko mēdz saturēt klepus sīrupi.

Vai līdz šim jau ir lietots kāds pretklepus līdzeklis? Tas ir svarīgi, jo katram līdzeklim ir ieteicamais lietošanas ilgums. Zinot, ko tieši cilvēks jau ir mēģinājis lietot, un savietojot šo informāciju ar atbildēm uz iepriekšminētajiem jautājumiem, farmaceits var spriest par šādas terapijas efektivitāti un, iespējams, mudināt vērsties pie ārsta.

Klepus no klepus atšķiras

Klepu var raksturot dažādi un parasti tas ir svarīgi gan ārstam, diagnozes precizēšanai, gan farmaceitam, aptiekā konsultējot par pretklepus līdzekļiem. “Klepus var būt atkrēpojošs jeb produktīvs, sauss, vai spastisks, turklāt slimošanas laikā klepus veids var mainīties, piemēram, sākumā tas ir sauss, taču vēlāk – ar krēpām. Pretklepus līdzeklis jāpiemeklē, atbilstoši tam, kā klepus izpaužas.

Sausa klepus gadījumā elpceļus ir svarīgi nomierināt. Augu valsts preparāti – sīrupi, pastilas, tējas var palīdzēt novērst kairinājumu un veicināt atklepošanu.

Ja ir mitrs klepus, to ar medikamentiem nevajadzētu nomākt – elpceļus ir svarīgi attīrīt, lai nekrājas krēpas, kas var apgrūtināt elpošanu,” skaidro farmaceite un piebilst, ka ir pretklepus medikamenti, kā lietošana jāpārtrauc, tiklīdz krēpas sākušas atdalīties.

Savukārt spastiska klepus gadījuma būs nepieciešams bronholītisks līdzeklis, kas samazina elpceļu pretestību un palielinās bronhu caurlaidību, tā atvieglojot elpošanu.

“Nepatīkamas sajūtas var sagādāt nakts klepus. Ja klepus patiešām parādās tikai naktīs, noteikti jākonsultējas ar ģimenes ārstu, jo, iespējams, klepu izraisa nevis kāda elpceļu infekcija, bet, piemēram, atvilņa slimība vai sirds slimība. Kādai daļai cilvēku, kuri lieto noteiktus medikamentus sirds mazspējas ārstēšanai, arī tie var izraisīt klepu. Tas gan attiecas galvenokārt uz pieaugušajiem. Bērni naktīs nereti klepo, jo horizontālā stāvoklī aizdegunē sakrājas sekrēts, kas kairina un izraisa reakciju – klepu. To svarīgi saprast un ārstēt nevis klepu, bet slimību, kas to izraisa,” saka Linda Fevraļeva.

Kādu zāļu formu izvelēties?

Zāles pret klepu pieejamas dažādās formās. Līdzteku tabletēm un kapsulām, liels ir klepus sīrupu piedāvājums. Vīrusa infekcijas gadījumā, kad ir gan klepus, gan citi saaukstēšanās simptomi, var noderēt šķīstošie pulveri, kam ir kombinēta iedarbība.

Aptiekas piedāvā arī kompresijas inhalatorus – tie izdala mikroskopiskas zāļu šķīduma vielas daļiņas, ko viegli ieelpot, lai mīkstinātu bronhu sekrētu un veicinātu atkrēpošanu.

Rudens vīrusi un klepus profilakse

Protams, ka, “noķerot” rudens vīrusu, gribētos ar to tikt galā pēc iespējas ātrāk, nepieļaujot, ka attīstās klepus, kas parasti tomēr nav gluži pirmais simptoms.

Farmaceite iesaka: “Līdzko ir sajūta, ka parādās saaukstēšanās simptomi, nenāktu par ļaunu palīdzēt imūnsistēmai pēc iespējas labāk veikt savu darbu. Pieaugušie var uzņemt C vitamīnu, cinku, selēnu. Noderīgas būs arī tādas procedūras, kā pēdu un krūšu ierīvēšana uz nakti ar kādu sildošu, piemēram, terpentīna ziedi. Ja tās pie rokas nav, var uzlīmēt sinepju vai piparu plāksteri. Vecmāmiņu metode – kāju sildīšana – arī dažreiz gluži labi palīdz, tiesa, to drīkst piekopt tikai tad, ja nav paaugstināta ķermeņa temperatūra. Tā pat der atcerēties, ka var novietot pie gultas vai mazliet uzpilināt uz mājas apģērba ēterisko eļļu, piemēram, tādu, kas iegūta no eikalipta vai priežu pumpuriem – tā var palīdzēt atvieglot elpošanu.”

Farmaceite brīdina uzmanīties – ieildzis klepus var liecināt par hroniskām elpceļu un plaušu slimībām, piemēram, hronisku obstruktīvo plaušu slimību, bronhiālo astmu vai plaušu tuberkulozi.

Kad noteikti jādodas pie ārsta?

Jāpatur prāta, ka klepus zāles nevajadzētu lietot bezgalīgi ilgi, cerot, ka vēl mazliet un tad jau klepus pāries. Ja piecu dienu laikā nepāriet, zāļu lietošana jāpārtrauc un jākonsultējas ar ārstu. Tas attiecas arī uz augu valsts preparātu lietošanu.
Klepu var uzskatīt par ilgstošu, ja tas nepāriet triju nedēļu laikā. Tas neapšaubāmi ir iemesls doties pie ārsta, gluži kā klepus, kas sākas pēc fiziskas slodzes, vai arī krēpas, kurās redzams asins piejaukums.

Iespējamie izmeklējumi

Parasti ilgstoša klepus gadījumā ārsts nozīmē krūšu kurvja rentgena izmeklējumu. Tas ļauj konstatēt izmaiņas plaušās un noteikt diagnozi, kas var apstiprināt, piemēram, pneimoniju vai tuberkulozi.
Vēl viens iespējamais izmeklējums ir spirogrāfija ar bronhu dilatāciju. Šo izmeklējumu veic, lai diagnosticētu astmu vai hronisku obstruktīvu plaušu slimību.
Dažkārt ārstam var būt aizdomas par ļaundabīgu procesu. Parasti tad nosūta uz plaušu datortomogrāfiju, bronhoskopiju.

Aptieku uzņēmumam „Mēness aptieka” ir gan nelielas aptiekas reģionos, gan klientu iecienītas aptiekas tirdzniecības centros, poliklīnikās. Uzņēmumam ir aptiekas ar doktorātu līdzās, diennakts aptiekas un aptiekas ar zāļu izgatavošanas funkciju. „Mēness aptiekas” zīmols ir arī vienai no vecākajām Rīgas aptiekām – “Vecpilsētas aptiekai”, kas savas funkcijas pilda jau vairāk nekā 200 gadus, kā arī visiem zināmajām diennakts aptiekām Rīgā – „Kamēlijas aptiekai” un „Jaunajai Torņakalna aptiekai”. „Mēness aptieka” radījusi iespēju arī attālinātām farmaceita konsultācijām un piegādā aptiekas produktus (nepieciešamības gadījumos arī recepšu medikamentus) uz mājām.

Par Latviju bez bezpajumtniekiem: Vāc parakstus par bezmaksas diennakts kopmītņu ierīkošanu!

06/03/2021

Sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” sākta parakstu vākšana par iniciatīvu “Par Latviju bez bezpajumtniekiem!”, aicinot ierīkot bezmaksas diennakts kopmītnes.

Iniciatīvu iesniedzis Mihails Simvulidi, kurš skaidrojis, ka Rīgas un citu Latvijas pilsētu ielās var sastapt ļoti daudz bezpajumtnieku, turklāt bieži vien viņi ir alkohola atkarīgi, tāpēc netiek uzņemti patversmēs.

“Iznākumā bezpajumtnieki ir spiesti sildīties sabiedriskajā transportā un gulēt uz soliņiem un citviet. Tāpat viņi ir spiesti meklēt ēdienu atkritumu konteineros, viņiem nav iespējas ievērot personīgo higiēnu un tikt pie tīrām drēbēm. Iznākumā neērtības ir arī apkārtējiem iedzīvotājiem, un tas ir nepatīkami arī pilsētu viesiem,” uzskata iniciatīvas autors.

Viņaprāt, Latvija ir pietiekami bagāta, lai nodrošinātu ikvienam jumtu virs galvas, tāpēc valstij būtu jāierīko bezmaksas diennakts kopmītnes, kurās tiktu uzņemts ikviens cilvēks, kuram nav pieejams mājoklis – arī tad, ja personai ir alkohola vai cita atkarība.

Viņa iniciatīva paredz, ka kopmītnēs ir jānodrošina ēdiens, duša un tīras drēbes, nosakot iemītniekiem pienākumu ievērot personīgo higiēnu. Pakalpojuma kvalitātei un efektivitātei vēlams apsvērt šādas funkcijas deleģēšanu nevalstiskajam un privātajam sektoram, piebildis Simvulidi.

Viņš skaidroja, ka iedzīvotājiem būs drošības sajūta par to, ka viņi nekādos apstākļos nenonāks burtiski uz ielas. Tāpat bezpajumtnieki vairs netraucēšot iedzīvotājus ar “sliktu smaku” un guļot publiskās vietās.

Simvulidi norādīja, ka ārvalstu pētījumi liecina, ka šādi samazinās arī kopējie valsts izdevumi, jo ievērojami samazināsies operatīvo dienestu izsaukumu skaits un ārstēšanās izdevumi. Turklāt daudzi no bezpajumtniekiem varēs resocializēties un atrast darbu, turpmāk maksājot nodokļus.

Parakstīties vari šeit – https://manabalss.lv/par-latviju-bez-bezpajumtniekiem/show

Par labāku veselību: Sešas lietas, ko būtu vērts pievienot ūdenim, ko dzer

17/04/2017

Bez ūdens cilvēka dzīve nav iedomājama. Bez tā mūsu organisms vispār nespēj funkcionēt, tieši tāpat kā mašīna nevar bez degvielas. 60% mūsu ķermeņa svara sastāv no ūdens, tāpēc katra šūna un orgāns izmanto ūdeni, lai mitrinātu sevi un spētu normāli darboties.

Mēs visi zinām, cik svarīgs ir ūdens, bet kaut kā tomēr aizmirstam to ikdienā dzert pietiekamā daudzumā. Daudzi dienas laikā izdzer labi ja glāzi ūdens. Tas ir slikts ieradums, kas kaitē veselībai. Lai ūdens dzeršanu padarītu aizraujošāku, mēs piedāvājam veidus, kā to var padarīt gardāku un veselīgāku!

Āboli

Āboli ir lieliska piedeva ūdenim, jo tajos ir daudz dzelzs, bet maz kaloriju! Tāpat tajos ir daudz antioksidantu un šķiedrvielu. Āboli arī lieliski garšo, un, tā kā ābolu šķirņu un garšu ir ļoti daudz, tad arī ūdens katru reizi var garšot citādāk. Vari ļauties eksperimentiem!

Gurķi

Arī svaigā gurķī ir daudz ūdens. Tajos ir daudz C un A vitamīna, kalcija un dzelzs. Lai iegūtu atspirdzinošu dzērienu, vēsā ūdenī iemet pāris šķēles svaiga gurķa.

Mellenes

Šī ir viena no veselīgākajām un gardākajām piedevām. Mellenēs esošie antioksidanti uztur mūsu ķermeņa šūnas veselas un pasargā tās no novecošanās. Mellenes ir saldas, un ūdens glāzē izskatās lieliski!

Citrons un laims

Ja tev patīk mazliet skābākas garšas, tad citrons būs tieši laikā. Ja tev patīk neliels rūgtums – izvēlies laimu. Abi šie augļi tavā ūdens glāzē „ienesīs” patīkamas garšas pārmaiņas.

Abi šie augļi ir veselīgi. Tajos ir daudz C vitamīna, kalcija, šķiedrvielu, dzelzs un magnija. Laims rūpējas par mūsu sirds veselību un asinsriti.

Apelsīns

Apelsīni jau tāpat ir gardi, tāpēc ūdens glāzē arī būs patīkami. Protams, tajos ir daudz C vitamīnu, kas palīdz mums uzturēt labu imūnsistēmu. Tāpat tajos ir B kompleksa vitamīnu, šķiedrvielu un vara.

Ūdens glāzē izspied svaigu apelsīnu, un iemet arī dažas šķēles. Arī apelsīna miziņa ir diezgan vērtīga.

Piparmētru lapas

Lai gan daudziem cilvēkiem nepatīk piparmētras garša, tajā tomēr ir daudz labuma. Piparmētrā ir daudz šķiedrvielu un A vitamīnu. Un no visām sarakstā atrodamajām piedevām, tieši šī var patīkami atsvaidzināt tavu elpu!

Avots: Powerofpositivity.com

Par labāku nākotni: Latvijā tiks stiprināta bērnu drošība! (+VIDEO)

13/08/2020

Ir jāstiprina Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) kolektīvs un jāattīsta iestāde tā, lai tā pārtaptu no kontrolējošas un uzraugošas par darbu koordinējošu, konsultējošu un metodoloģisku atbalstu sniedzošu institūciju, kas palīdz gan ģimenēm, gan bāriņtiesām un skolām, ceturtdien, iepazīstoties ar kolektīvu, uzsvēra jaunais inspekcijas vadītājs Jānis Ābele.

“Tieši preventatīvais darbs ir tas, kas palīdzēs tikt galā ar šo jomu labāk,” uzskata Ābele.

Iepazīstoties ar darba kolektīvu, jaunais inspekcijas vadītājs pauda apņemšanos uzklausīt darbiniekus un sadzirdēt sūdzības vai ieteikumus no kolektīva puses.

Video

Tāpat Ābele uzsvēra, ka “katras pārmaiņas būs iepriekš analizētas un skaidri pamatotas”. Jaunajam iestādes vadītājam arī ir būtiski, lai darbinieki vienmēr ir informēti par visām gaidāmajām izmaiņām un viņu viedoklis tiktu sadzirdēts.

Uzsākot darbu šajā amatā, Ābele izvirzījis divus pamatprincipus – atklātību un komandas darbu. “Ja mēs strādājam komandā, mums jābūt atklātiem vienam pret otru. Ja mums ir problēmsituācijas – runājam, ja ir idejas vai priekšlikumi iniciatīvām – es esmu ļoti atvērts,” pauda jaunais VBTAI vadītājs.

Arī labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) akcentēja, ka, lai uzlabotu bērnu tiesību aizsardzības iestāžu darbību, VBTAI ir jākļūst no sodošas par metodisku institūciju.

Bāriņtiesu reformas kontekstā ministrija bija iesaistījusies dialogā ar bāriņtiesām, kuru pārstāvji norādījuši, ka līdz šim nav bijis gana metodiskā atbalsta, proti, norādījumi, kā labāk rīkoties katrā situācijā. Tāpēc inspekciju nolemts pārveidot tā, lai viena no tās primārajām funkcijām būtu sadarbības veicināšana ar sociālajiem dienestiem un padomu sniegšana bāriņtiesām, skaidroja Petraviča.

Tāpat, ministres ieskatā, VBTAI un visai bērnu aizsardzības struktūrai būtu vairāk jāiesaistās prevencijas darbā – sadarbībā tostarp ar mācību un ārstniecības iestādēm, jau agrīni konstatējot riskus ģimenēs, lai izvairītos no situācijām, kad bērns ir jāizņem no ģimenes.

Pašlaik VBTAI ir tā, kas uzrauga un soda, bet, kā atklāja Petraviča, veikt šo funkciju iestādei ir izaicinoši. “Mēs varam iet un norādīt bāriņtiesām, ka kaut kas nav izdarīts, bet par cik tās ir pašvaldības pakļautībā esošas iestādes ar pašvaldības ieceltiem darbiniekiem, mums īsti nevar veidoties veiksmīga sadarbība,” sacīja politiķe.

Tāpēc pēc reformas sociālie darbinieki bāriņtiesās tiks izraudzīti atklātos konkursos un tos sertificēs VBTAI. Ministres ieskatā, šī ir viena no būtiskākajām izmaiņām, ko reforma nesīs, jo patlaban šos darbiniekus izrauga pašvaldība un nereti tie ir nodarbināti uz nepilnu laiku.

Bāriņtiesu reformu drīzumā skatīs valdībā, bet pēc tam, ja tā gūs Ministru kabineta atbalstu, varēs virzīt izmaiņas likumdošanā, lai jau pēc nākamā gada pašvaldību vēlēšanām šī reforma būtu īstenota.

Jau ziņots, ka Labklājības ministrija (LM) rosina pārstrukturizēt VBTAI, izveidojot Centrālo bērnu tiesību aizsardzības iestādi, kas pārraudzīs bāriņtiesas, turklāt ministrija arī mudina domāt par bāriņtiesu skaita mazināšanu un to locekļu izraudzīšanos konkursā, lai novērstu iespējamu pašvaldību ietekmi uz lēmumiem.

LM rosina veidot savādu institūciju uz esošās Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas institucionālās bāzes. Jaunais modelis paredzētu, ka bāriņtiesas kā pašvaldības dibinātas iestādes atradīsies Centrālās bērnu tiesību aizsardzības iestādes funkcionālā padotībā.

Tādējādi, kā skaidro ministrijā, tiktu nodrošināts tiešs valsts uzraudzības un kontroles mehānisms bērnu tiesību aizsardzības jomā, valstij uzņemoties atbildību par bāriņtiesu funkciju izpildi aizgādnības, aizbildnības, adopcijas un bērnu personisko un mantisko tiesību un interešu aizsardzības jautājumos, kā arī normatīvo aktu piemērošanā un to interpretācijā.

Autors: Nozare.lv/Panorāma/Dieviete.lv

Par ko sievietes nemīl sievietes? Lūk, par ko!

01/07/2015

Jūs noteikti zināt to, ka sieviešu draudzība nav nekāds mīts – tā ir vistīrākā patiesība. Spēcīga, neapšaubāma patiesība. Taisnība, pastāv arī sieviešu naids pret sev līdzīgajām. Un tā arī ir patiesība.

Pacentīsimies tikt ar to visu skaidrībā.

Ko viņa tik resna?

Ir vīrieši, kuriem patīk dūšīgas sievietes, un ir vīrieši, kuriem nepatīk dūšīgas sievietes. Pirmie ievēro dūšīgas sievietes. Otrie – neievēro. Un tikai sievietes ievēro visu. Katru riepiņu, katru izcilnīti. Visu, kas karājas un visu, ko vajag ievilkt uz iekšu. ”Skatieties, viņa ir resna!” – auro sievietes. ”Tu esi resna! Tu vispār redzi kā uz tevi skatās cilvēki?” – tā kliedz sievietes. Ja viņai pajautās, ko tad viņa tā klaigā, sieviete atbildēs, ka būt resnai ir ļoti kaitīgi. No tā cieš locītavas, sirds un aknas. Bet viņa nav ārsts, nepavisam.

Ko viņa tik tieva?

Patiešām – kāpēc gan? Anorektiķe, nav divu domu. Bet tas ir ļoti kaitīgi, no tā mirst. Bet, ja nav anorektiķe – tad noteikti ļoti stulba. Tāpēc, ka grāmatas nelasa, sēž tik savā sporta zālē. Fui, kas par stulbeni.

Действительно – с чего бы это? Анорексичка, не иначе. А это очень вредно, от этого умирают. А если не анорексичка – то наверняка очень глупая она. Потому что книжек не читает, а только в спортзале своем гантельки тискает. Фу, дура какая.

Ko viņa rij visu laiku?

Pilnīgi rij. Burtiski paņem tortes gabalu un iebāž to tur, sev galvā. Bet es te uz diētas. Tu jau kuro nedēļu sapņo par vārītu olu. Naids. Nogalināt.

Ko viņa nerij?

Ko viņa nerij. Visi normāli cilvēki paņēma pa picas šķēlei, bet šī sēž un lok savu melno kafiju. Un skatās uz tevi ar nosodošu skatienu. Noteikti domā par to, kāda tu esi resna. Tā vien gribās paņemt to picas gabalu un iebāzt viņai rīklē. Ar kāju. Lai neiedomājas no sevis nezin ko.

Ko viņa izskatās labāk par mani?

Tas vispār ir nāves grēks. Tādas vajag dedzināt uz sārta pilnmēness naktīs.

Ko viņa izskatās sliktāk par mani?

Un neko nedara dēļ tā, lai izmainītu situāciju. Šausmas! Bet tev jāsēž blakus tādai ar nenokrāsotām matu saknēm un ataugušām kutikulām. Fui, nu kā tā var…

Ko viņa precējusies?

Un staipa visur sev līdzi to čemodānu bez roktura. Tas labākajā gadījumā. Bet sliktākajā – sēž mājās, uzticīgi. Fui, pretīgi skatīties, kā sieviete pārvērtusies par sava plikpaurainā, līkkājainā pielikumu. Ignorējam viņu.

Ko viņa nav precējusies?

Un sēž visa tāda sameikapota, blisina ačteles. Ģimenes pasākumā sēž, starp citu. Uz svešiem vīriem, starp citu! Vajag viņai pajautāt, ko tad vēl nav precējusies. Ha, ha.

Ko viņa ar mani nedraudzējas?

Sieviešu draudzība – īpaša lieta. Ja tā ir, tad to pārraut var tikai ar tonnu trotila. Bet, ja nav – to nevarēs salīmēt ar tonnu ”Momenta” līmes. Ja viena sieviete grib draudzēties, bet otra nē – tad te būs bezspēcīga tonna priesteru (tonna te ir kā summārais svars), kuri sludina par mīlestību pret tuvāko kā sevi pašu. Te pret tuvāko būs tikai naids. Āmen.

Ko viņa ar mani nedraudzējas?

Komentāri, kā sacīt jāsaka – lieki.

Ko viņa aizstāv večus?

Sieviete, kura strīdus situācijās ieņem vīriešu pusi, viņa ir pelnījusi nosodījumu. Kaut gan nē – lai viņu ar akmeņiem nomētā, līdz nāvei. Pilsētas laukumā. Par to, ka nodeva māsu biedrību. Par to, ka pārdevās ienaidniekiem.

Ko viņa aizstāv sievišķus?

Kā viņas uzdrošinās no tevis kaut ko pieprasīt tikai tāpēc, ka arī ir sieviete? Gan iedomājies sevi viņas vietā, spried pati un vēl padomā, jo tevi arī kaut kad tas sagaida – tikai tāpēc, ka tev arī ir divas x hromosomas. Ej bekot! Nekā kopīga, izņemot hromosomas, mums nav!

Viņa ir feministe?

Un dēļ kam? Viņas dēļ neviens, normālām sievietēm, sabiedriskajā transportā nelaiž apsēsties. Viņas dēļ sēdi kafejnīcā un domā, maksāt par kafiju pašai, vai nē. Dēļ viņas sievišķība liekas bezvērtīga. Pavisam. Pupi vien no sievišķības ir palikuši. Kam tie ir, protams.

Viņa atzīst patriarhātu?

Un dēļ kam? Dēļ viņas, normālām sievietēm, maksā mazāk – par to pašu darbu. Viņas dēļ sēdi kafejnīcā un domā, maksāt par kafiju pašai, vai nē. Dēļ viņas sievišķība liekas bezvērtīga. Pavisam. Pupi vien no sievišķības ir palikuši. Kam tie ir, protams.

Viņai padodas viss?

Un tā aicina iedzert vīnu un uzcept šašliku viņas vasarnīcā. Desmit kilometru attālumā no galvaspilsētas. Pilnīgi nav ne jausmas kādu kleitu uz tādiem šašlikiem vilkt. Lai pati rij savu marmora liellopa gaļu, pagatavotu uz sarkankoka oglēm. Gaļa varbūt arī būtu garšīga, bet es netaisos noklausīties cik ļoti viņai veicas it visā.

Viņai nepadodas nekas?

Viņa čīkst, un čīkst, un čīkst. Par to cik ir grūti dzīvot divistabu dzīvoklītī ar diviem bērniem, vīru un nejauku suni – tas nav izturami. Par to, ka valsts maksā tādu bērnu pabalstu, par kuru var nopirkt tikai 3 čupa – čups. Par to, ka griķi atkal palikuši dārgāki. Kāāātad!?

Par to, ka viņa estakmamma?

Un viņai visi ir parādā. Palaist, palīdzēt, padot. Tikai tāpēc, ko jebkura kaķene dara katru pavasari. Apnikušas ar saviem viņštakirbērns!

Jo viņa ir nobērniembrīva?

Un vēl viņa ir tukšziede, egoiste un infantīla muļķe. Liekās, kāda man tur darīšana? Nē. Darīšana ir. Kā bērni šito svilpasti vecumdienas uzturēs? Mūsu, protams! Kas tad cits?

А так же – чо она пустоцвет, эгоистка и инфантильная дура. Казалось бы, какое кому дело, да? Нееет. Есть дело. Чьи дети эту стрекозу содержать будут в старости, а? Наши дети! То-то же!

Ko viņa tik gudra?

Sēž, tirina savu doktora grādu – tad nu, atradusi ar ko tverkot. Tualetes joki, redziet, viņai neliekas smieklīgi. No Paula dziesmām, redziet, viņai ausis sāp, nu tad sēdi ar viena pati.

Ko viņa tik stulba?

Koelju citāti – tā ir diagnoze. Kad šitām spindzelēm beidzot atslēgs internetu. m?

Ko viņa apspriež sievietes?

Stulbā vista. Savas dzīves nav, sēž savā internetiņā, raksta par resnajām, stulbajām un feministēm.Protams žēl tās nelaimes čupas.Bet naida staru nosūtīt viņai vajag. Pati uzprasījās.

Ko viņa neapspriež sievietes?

Kādi mēs svarīgi, vai ne! Viņa, redziet ir par to pārāka? Nu, tad, lai iet un pļumpē savu kafiju viena. Un pēc tam, pēc darba pasākuma mēs vēl uz bāru iesim, bet viņu līdzi neņemsim/ Garlaicīga viņa ir, parunāt ar viņu nav par ko – tas ir pirmkārt. Otrkārt – meitenes – viņa mūs par klaču vecenēm nosauca!

Un vispār?

Jā! Un ko viņa vispār?

avots: pics.ru

Par ko runā psiholoģiskajās grāmatās

01/01/2016

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

Psihoterapeits Šeds Helmstetters vienā no savām grāmatām uzrakstījis “ galveno domu “ sarakstu un rekomendācijas visām psihoterapeitiskajām grāmatām.

1. Tici sev.
2. Pieturies pie personīgajām prioritātēm.
3. Nes atbildību par savu dzīvi.
4. Radi pats savu nākotni.
5. Koncentrējies uz to, ko tu vēlies.
6. Vizualizē savus mērķus.
7. Nevienam neļauj kontrolēt savu likteni.
8. Esi kreatīvs.
9. Domā lielos mērogos, bet sadali darbu mazās daļās.
10. Kontrolē stresu.
11. Domā pozitīvi.
12. Nospraud konkrētus mērķus un regulāri pārskati tos pēc vajadzības un pareizības.
13. Velti daļu savas dienas sava prāta uzlabošanai.
14. Pārskati iegūtos rezultātus, to vērtību un pielietojumu dzīvē.
15. Esi tolerants.
16. Jebkuru darbu dari ar mīlestību.
17. Atbrīvojies no naida.
18. Esi drosmīgs.
19. Nosaki, kas no tavām zināšanām par dzīvi patiesībā ir ilūzija.
20. Esi godīgs.
21. Strādā neatlaidīgi.
22. Tici, ka nauda – labums un tā atnāks pie tevis.
23. Tici.
24. Ja esi piekritis ko darīt, baudi to.
25. Esi stiprs.
26. Neslēp savas jūtas.
27. Vadi pats savu laiku, plāno to.
28. Ģērbies atbilstoši situācijai.
29. Iemāci sevi ieturēt pauzi darbā.
30. Ēd pareizi.
31. Rīkojies apdomīgi.
32. Pieņem palīdzību no tiem, kuri simpatizē taviem mērķiem.
33. Palīdzi citiem.
34. Uzturi motivāciju.
35. Meditē.
36. Esi optimists.
37. Tici citiem un esi uzticības cienīgs.
38. Saproti, ka veiksme ir svarīgāka par naudu.
39. Esi laipns un dāsns.
40. Katrā situācijā centies ieraudzīt “ lielu gleznu” .
41. Rūpējies par detaļām.
42. Esi organizēts.
43. Neatliec darbus.
44. Kontrolē savu dzīvi.
45. Skaties uz problēmām, kā uz iespējām.
46. Uzzini pēc iespējas vairāk par savu darbu un pielieto savas zināšanas praksē.
47. Nebaidies no veiksmes.
48. Rīkojies.
49. Nekad nepadodies.
50. Centies sasniegt daudz vairāk, kā sapņoji.

Par ko pieaugušie bērni mēdz būt aizvainoti uz saviem vecākiem

21/04/2016

Diemžēl visspēcīgākos apvainojumus mēs visbiežāk saņemam no mums vistuvākajiem cilvēkiem. Kā apgalvo psihologi, bērnu aizvainojums uz vecākiem netiek aizmirsts visu atlikušo dzīvi. Bet, par ko visbiežāk bērni apvainojas?

Nevēlēšanās rēķināties ar bērna viedokli
Visizplatītākais iemesls, par ko bērni apvainojas uz saviem vecākiem, ir neprasme vai nevēlēšanās rēķināties ar bērna viedokli, necienīga attieksme, nievājoši un pazemojoši izteicieni. “Maz, ko tu gribi!”, “Darīsi tā, kā es saku”, – šādus vecāku izteicienus izauguši bērni atceras vēl ilgus gadus.

Netaisnība
Nekas neievano tik stipri, kā netaisnīgi tuvi cilvēki spriedumi. Diemžēl diezgan bieži vecāki netaisnīgi apvaino savus bērnus par rīcībām, kuras viņi pat nav veikuši. Tāds pāridarījums var saglabāties izaugušajos bērnos uz visu atlikušo mūžu.

Nodevība
Tas, ko daudzi bērni nekad nevar aizmirst – ir tuva pieaugušā nodevība. Pārkāpts solījums, bērnam nozīmīgo noslēpumu izstāstīšana citiem cilvēkiem, citu cilvēku interešu nostādīšana augstāk par bērna interesēm – tādas pieagušo rīcības izraisa visspēcīgāko negatīvo ietekmi uz bērnu un viņa attiecībām pašam ar saviem vecākiem.

Vienaldzība
“Dari, ko gribi, man vienalga”, – tāda vecāku attieksme apvaino ne mazāk, kā pastāvīgie aizliegumi un diktāts. Vienaldzīga, attālināta attieksme pret savu paša bērnu no vecāku puses var kļūt par nopietnas psiholoģiskas traumas iemeslu, kas atstās savu nospiedumu uz visu atlikušo dzīvi.

Salīdzināšana ar citiem bērniem
Vēl spēcīgāk bērnībā ievaino vecāku veiktā bērna salīdzināšana ar brāļiem, māsām un bērna draugiem. It īpaši, ja salīdzināšana vienmēr notiek par sliktu tam, kura īpašības salīdzina.

Apmāns
Ļoti bieži vecāki māna savus bērnus vislabāko iemeslu vadītu: lai noslēptu kādas skumjas vai nepatīkamas ziņas no bērna, pasargātu viņu no traumējošiem notikumiem vai ziņām. Tomēr tāds apmāns, pat vislabāko iemeslu vadīts, var beigās kļūt par bērna nopietnas apvainošanās uz vecākiem iemeslu.

“Es tev neticu”
Samērā bieži vecāki, pat mīlošie, pieļauj lielu kļūdu, pastāvīgi parādot, ka netic sava bērna spēkiem. “Dod, labāk es pats izdarīšu”, “Tev vienalga nekas nesanāks”, “Kam tu tāds nepraša būsi vajadzīgs” – frāzes, kas uz visiem laikiem var palikt bērna galvā, un nopietni ietekmēt viņa turpmāko dzīvi.

Iemesli bērna aizvainojumam uz vecākiem var būt daudz un dažādi. Daļa no tiem aizmirstas ļoti ātri, neatstājot nekādas pēdas. Daļa paliek atmiņā ilgi. Tāpēc visiem vecākiem ir ļoti svarīgi aizdomāties, kādas tieši darbības, vārdi un emocijas (vai to trūkums) var ietekmēt viņu bērnu nākotnes dzīvi, kļūstot par nopietna aizvainojuma iemeslu ilgu gadu garumā.

Lasi vēl:

Ceļošana kopā ar bērniem: Ko iegaumēt?

Jūs nupat “salauzāt” savu bērnu! Apsveicam!

Mazgājiet savas rokas pirms pieskarieties bērnam!

10 labas filmas bērniem: mudina rūpēties un nebaidīties

PVA līme uz trauku mazgājamā sūkļa un vēl daudzi citi ieteikumi radošām nodarbēm kopā ar bērniem

avots: deti.mail.ru

Par ko nekādā gadījumā nevajadzētu rāt bērnu?

21/08/2017

Vai tu kādreiz esi aizdomājusies par to, kā bērnus ietekmē tas, ka viņus rāj? Par ko viņus vispār nevajadzētu rāt?

Bērnu nedrīkst rāt par kļūdām mācībās un sliktām atzīmēm. Pētījumi rāda, ka bērnam mācībās sāks veikties labāk, ja viņas būs regulāras sarunas ar vecākiem par to, cik kļūdīšanās reizēm ir dabiska.

Nav vērts rāt par noteikta vecuma organisma nepietiekamas attīstības un veselības problēmu sekām. Piemēram, ja sākt bērnu radināt pie podiņa pirms organisma fizioloģiskās gatavības kontrolēt šos procesus, tad izņemot stresu nekāda cita labuma no pārmetumiem nebūs.

Nav pieļaujams rāt par neapmierinātības sekām, ar kurām bērns netiek galā. Vajag atrast problēmas pirmsākumu un palīdzēt to atrisināt. Nevarat paši tikt galā – palīdzēs bērnu psihologs.

Nedrīkst rāt par nezināšanu, jo bērns pat nevar iedomāties, ka var citādāk. Bērni bieži netiek galā ar savu satraukumu. Daži no viņiem sāk grauzt nagus. Rājot neko neatrisināsiet. Atrodiet, ar ko bērnam satraukuma gadījumā aizstāt šo ieradumu.

Nav godīgi rāt bērnu par sliktu uzvedību, ja pirms tam viņam nav izstāstīts kā jāuzvedas šajā vai citā gadījumā. Piemēram, ja bērns dara blēņas lielveikalā, bet pirms tam viņam neviens nav paskaidrojis kā vajag uzvesties, nav vērts viņu sodīt.

Nav pieļaujams rāt bērnu par mīlestības izrādīšanu „nepiemērotā brīdī”. jāatrod veids, kā pieņemt bērna mīlestību jebkurā laikā. Viņam nav jājūt, ka brīžiem viņa mīlestība nav vajadzīga vai nav vēlama. Izdomājiet ar bērnu paši savu, īsu (lai jūs ilgi neaizkavētu) vai neuzbāzīgu (rociņas saspiešana) mīlestības izrādīšanas veidu.

Ļoti svarīgs „nedrīkst”. Nedrīkst rāt juceklīgu emociju laikā. Vispirms vajag nomierināties – uz pāris minūtēm iziet no istabas vai saskaitīt līdz 10. Mierīgs, pārliecinošs tonis vienmēr ir labāks par kliedzieniem un noteikti daudz labāks par fiziskiem sodiem.

Par ko mes varam sapnot, tadi kadi esam….

31/10/2012

Sanemu zinu no vina: “Tu gribi iedzert karsto sokoladi?”

Bija pecpusdiena, laiks apmacies un drums. “Ja, kadel ne!”: es atbildeju. “Tad nac leja!”: pienaca nakosa zina. Tas lika manai sirdij nodrebet. Atri uzmetu meteliti, iesmarzojos ar savam milakajam smarzam, vel paris lupu spiduma triepieni un smailajiem papedisiem klaudzinot skreju leja.

Vins gaidija masina un ka vienmer izskatijas lieliski, dzinsas, pulovera ar kapuci un melna adas jacina. Burvigi smaidot, sasveicinajas un noskupstija mani. Braucot sarunas raisijas viegli, par spiti tam, ka joprojam biju dusmiga un gaidiju atvainosanos.

Aizbraucam uz fantastiski skaistu kafeinicu. Saka jau kreslot un lija lietus. Spilgtajam gaisminam no kafeinicas izkartni spidot, cels un koki iekrasojas orandzi dzeltena krasa. Liels veclaicigs pulkstenis, vina pudeles, pieklusinata muzika un degosa svecite uz galda, radija romantisku noskanu. Kas daleji mani sapinaja, jo musu brivajam attiecibam ta nepiestav.

Dzerot teju, iekartojos ertak liela, besa adas kresla. Vins skatijas uz mani ar savam tumsi brunajam acim, kuras esmu nepratigi iemilejusies. “Iedod man savu roku un paskaties uz mani”: vins iesaka. Sanemis manu roku savas plaukstas, vins turpinaja:”Ludzu piedod par to, ko sarunaju, es nebiju ta domajis. Tu ar savu neuzticesanos, mani uz to izaicinaji. Piedod!”

Es piedevu. Un nolemu so situaciju izmantot, lai parunatu par to, ka es jutos. Cik briesmiga ir sajuta, ka vins ir man blakus, bet nav mans. Es ta nespeju vairs, kad laimes sajuta pec retajam tiksanas reizem, savijas ar skumjam, ilgam un asaram. Kad klausot, draudzenes padomam telefons tiek izslegts un paslepts skapi. Un redzot bildes, kuras vins ir kopa ar citam sievietem, sirds salecas, bet teloju, ka jutos labi un brivi. Lai gan ta nav, mana sirds nav briva, ta pieder vinam.

“Es gribu tev kaut ko pateikt”: es iesaku “piedod, bet es ta vairs nevaru, mani sis attiecibas nomac. Es tajas jutos vientula. Taja pasa laika domas un tiksanas ar tevi, man nelauj iepazities ar citiem viriesiem. Brivas attiecibas, tas nav man!” Vins nopietni skatijas uz mani. Pastumis talak tejas kruzi, vins mani partrauca:” Tu mani vairs negribi? Tev ir cits?”

“Man nav cita viriesa un kamer tiksos ar tevi tads ari nebus. Varbut, vienkarsi ir pienacis laiks to visu izbeigt un laut tam nomirt dabiga nave.”: es turpinaju. “Tagad tu paklausisies, ko es tev teiksu!”: vins mani partauca ” es gribu tikai tevi, un ne tikai seksam. Es gribu daudz vairak laika pavadit ar tevi, biezak tikties, runaties, mileties, iet gulet, mosties no ritiem un brokastis gatavot kopa. Man nav vajadziga Sabina, Julia vai Veroniqe, man esi vajadziga tikai tu.”

“Ejam!” vins piecelas, sakartoja jauku un devas samaksat. Klusejot uzvilku meteli un devos ara. Vins mani panaca, aplika savu roku un noskupstija uz vaiga. Masina vardi bija lieki, mes skupstijamies. Atkal izjutu to laimes sajutu, kad katra kustiba, pieskariens, skupsts, ir tik piemerots tev un patikams. Ta ir sajuta, kad gaisa virmo kaisle, ir jutama iekare un apkart notiekosais vars nav svarigs.

Vins aizveda mani majas. Pirms atvadisanas, kaut ko meklejot masina, vins atri atrauca:” Paigaidi, es tev kaut ko iedosu!”

Uz veca degvielas ceka, vins uzrakstija vardu Beziehung, kas latviski tulkojot nozime attiecibas.

Par ko liecina sarkanas acis un ko iesākt?

21/01/2022

Medicine, health care and eyesight concept. Unrecognizable female shows her inflated red eye with blood capillary, has conjuctivitis. Woman with injured eye

Cītīga grāmatu lasīšana, nenogurstoša televizora un datora skatīšanās vai lapu grābšana spēcīgā vējā papildus noslogo acis, kā rezultātā acis kļūst sarkanas, un mēs neapzināti varam iedzīvoties kādās nopietnākās acu saslimšanas kaitēs. Par ko liecina sarkanas acis un kā rīkoties, stāsta “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.

Sarkano acu sindroms ir veselības problēma, kad acs baltums jeb sklēra ir kļuvis apsārtis. Vizuāli apsārtums katram cilvēkam var atšķirties. Kādam tās var būt vieglas rozā krāsas līnijas, kamēr citam – pavisam sarkans acu ābols. Ne vienmēr abas acis būs sarkanas, jo reizēm likstas var skart tikai vienu no acīm.

Kāpēc acis ir sarkanas?

Konjunktivīts

Viens no biežākajiem sarkano acu iemesliem ir konjunktīvs, kas ir acs gļotādas iekaisums. To var izraisīt dažādi alergēni, kairinātāji, baktērijas un vīrusi, tāpēc konjunktīvu parasti izšķir trīs paveidos – alerģiskais, vīrusu izraisītais un bakteriālais konjunktivīts. Šāda veida iekaisuma gadījumā acs ir ne tikai apsārtusi, bet tai ir arī svešķermeņa sajūta, graušana, nieze un pastiprināta asarošana. Lielākajā daļā saslimšanas gadījumu iekaisums sākas vispirms vienā acī, pēc tam pārejot uz otru.

Ieteicamais risinājums: Vieglos konjunktīva saslimšanas gadījumos ieteicams lietot homeopātiskos acu pilienus un acu pilienus, kuru sastāvā ir aktīvās vielas, piemēram, dekspantenols vai A vitamīns, kas veicinās acs bojājumu dzīšanu. Lai acis skalotu, ārstētu konjunktīvu, mazinātu diskomfortu un svešķermeņa sajūtu acīs, ieteicams lietot acu šķīdumu, kura sastāvā ir žibulīšu ekstrakts. Tāpat aptieku sortimentā ir pieejami preparāti, kuros ir ne tikai žibulīšu ekstrakts, bet arī kumelītes, kurām piemīt pretiekaisuma un dziedējošas īpašības. Ņemot vērā, ka konjunktivīts ir ļoti lipīgs, ieteicams rūpēties par savu personīgo higiēnu – regulāri mazgāt rokas ar antibakteriālajām ziepēm, lai mazinātu iespēju, ka ar netīriem pirkstiem pieskaramies acīm un zonai ap tām.

Sausās acs sindroms

Hroniski sarkanu acu gadījumā pie vainas mēdz arī būt sausās acs sindroms, kuram vēlāk papildus var pievienoties graušanas sajūta vai konjunktīvs. Sausās acs sindroms ir kairinājums, kas rodas asaru plēvītes izmaiņu dēļ. Simptomi šai saslimšanai ir dažādi un katram cilvēkam tie var individuāli atšķirties – sausuma sajūta, acu apsārtums, smilšu sajūta, acu asarošana un jutība uz gaismu Cēloņi šai slimībai ir dažādi, piemēram:

medikamentu lietošana – dažādi medikamenti var izraisīt vai pastiprināt acu sausumu. Parasti tie ir preparāti, kuru sastāvā ir antihistamīni, antiholīnerģiskie līdzekļi, estrogēni u.c.;
vecums – sausās acs sindroms raksturīgs ir gados vecākiem cilvēkiem, tikmēr bērniem šī saslimšana ir mazāk izplatīta. Tas ir saistīts ar asaru produkcijas samazinājumu, plakstu un acs virsmas izmaiņām, kā arī nervu sistēmas darbības traucējumiem, pieaugot lokāli un sistemātiski lietojamo medikamentu daudzumam;
ārējās vides faktori – ilgstošs redzes sasprindzinājums, kas saistīts ar retāku mirkšķināšanu, piemēram, ilgstošs darbs pie datora. Vairākos pētījumos ir pierādīts, ka, skatoties ekrānā, mēs mirkšķinām par 66% retāk nekā nepieciešams;
dzimums – hormonālo izmaiņu dēļ sievietes ar sausās acs sindromu slimo vairāk;
acu operācijas – operācijas griezienā tiek ietekmēta radzenes jutība, tāpēc pacients retāk mirkšķina un saskaras ar sausās acs simptomiem;
citi faktori – sākoties apkures sezonai, gaiss iekštelpās kļūst sauss, kas arī būtiski ietekmē mūsu acu mitrumu.

Ieteicamais risinājums: Farmaceite iesaka pievērst uzmanību dažādām želejām, ziedēm un acu pilieniem, kuru sastāvā ir aktīvās vielas – karbomērs, hialuronskābe, karboksimetilceluloze, rīcineļļa un glicerīns. Šīs vielas palīdz mitrināt aci, kā arī izveido aizsargājošu un mitrinošu plēvīti uz radzenes. Svarīgi atcerēties, ka vairākumā gadījumu sausās acs sindroma ārstēšana ir ilgstošs un nopietns process, tāpēc ieteicams konsultēties ar ārstu.

Traumas

Reizēm nejauša iebakstīšana acī ar pirkstu vai kādu citu priekšmetu var traumēt aci – zem acs virsmas saplīst sīkie asinsvadi. Asinīm šādos gadījumos nav kur noplūst, tāpēc acs baltums kļūst koši sarkans. Parasti šī problēma pāriet trīs līdz četru dienu laikā. Traumas var gūt ikviens cilvēks, taču būtiski atcerēties, ka acis ir ļoti jutīgs un sarežģīts orgāns – tās redzes nervā ir miljoniem nervu šķiedru, kas nodrošina, lai mūsu redze darbotos, tāpēc pret tām ir jāizturas ar īpašu vērību.

Ieteicamais risinājums: Uzreiz, izvērtējot traumas nopietnību, ieteicams vērsties pie ārsta. Savukārt, lai veicinātu acs bojājumu tālāko sadzīšanu, ieteicams lietot acu pilienus, kuru sastāvā ir aktīvā viela dekspantenols. Savukārt ziedes, kuru sastāvā ir vitamīns A, ieteicams lietot, lai paātrinātu radzenes dzīšanas procesus, kā arī atjaunotu un pasargātu to no dažādiem ārējiem faktoriem. Šīs ziedes ir paredzētas arī sausās sindroma mazināšanai.

* “NielsenlQ” aptieku pircēju pētījums, 2021. gada marts-aprīlis, tiešsaistes un telefonintervijas lielākajās Latvijas pilsētās, izlases lielums – 2200 respondentu.

Par ko liecina mūsu pumpu rašanās vieta?

06/12/2016

Ikvienai no mums nācies cīnīties ar ne mazums pumpiņām un sejas un tas ir ne visai patīkams process. Tomēr vai esi pievērsusi uzmanību vietai, kur tā izmetas?

Varbūt esi pamanījusi, ka bieži tās parādās tieši pieres rajonā vai uz zoda? Izrādās, pumpu izmešanās vieta var noteikt, kas tavā organismā ir nevesels.

Piedāvājam apskatīt attēlu, kurā norādīti dažādi pumpiņu izmešanās rajoni un attiecīgi par kuru orgānu veselības problēmām tie liecina.

Par ko lasīsim aprīļa Lilit?

14/04/2018

šomēnes LILIT svin dzimšanas dienu. Trīspadsmito! Bet, kā jau būsi pamanījusi, no zīmēm mēs te nebaidāmies, kaķus mīlam. Arī melnos un pat pār ceļu skrienošos. šajā numurā mums vispār ir pulka dažādu zīmju – arī dzejas vārdos ietērptu, uz ķermeņa iededzinātu un beigu beigās nemaz nepateiktu.

KARĪNA RAČKO gan piekodina, ka «nevajag runāt caur puķēm», taču tas attiecas tikai uz seksu. Visos citos dzīves gadījumos der arī mājieni, pustoņi un slepenas zīmes – taisni tas, ko labi pieprot GUNTARS RAČS. Viņa dzejoļos, šķiet, iekodēti kādi ikvienai latviešu sievietei saprotami un, spriežot pēc izpārdotās tirāžas, arī akūti nepieciešami noslēpumi, atklāsmes un formulas. Mīlestības formulas divās četrrindēs. Un vēl – kā lai nesāk ticēt zīmēm, ja abu šo patlaban fenomenāli pieprasīto latviešu autoru – Rača un Račko – uzvārdi skan tik līdzīgi? Bet varbūt visā šajā situācijā zīmīgais vēstījums ir pavisam cits? Proti, tā ir zīme mums – par mums pašām? Kas vienlīdz alkatīgi lasa romantiskus dzejas krājumiņus, pieprasot platoniskas jūtas, pielūgsmi un dievināšanu, bet ar otru roku jau sniedzas pēc uzbudinošiem un vēl uzbudinošākiem tekstiem… Pretrunas nav – gan dzeja, gan erotiskie romāni atstāj vietu iztēlei. Un tā ir laba zīme! Tātad Latvijā dzīvo ļoti daudz sieviešu ar ļo-o-oti spilgtu iztēli. Un tēli, kas mīt šajā mūsu pasaulē, ir tikai mūsu darīšana. Ja gribēsim tajā kādu ielaist, izliksim ceļa zīmes – divdomīgas, bet nepārprotamas. Ja ne, ļausim, lai viņi neizpratnē rausta plecus: «Dieva zīmes!»
SILVIJA JOKSTE
GALVENĀ REDAKTORE

Par ko labāk neprašņāt vīrieti?

13/09/2016

Ģimenē situācijas ir dažādas – gan priecīgākas, gan ne tik priecīgas. Protams, stabilās attiecībās vienam no otra noslēpumiem nevajadzētu būt. Un cilvēks, ja mīl jūs, pats stāstīs par visām savām būšanām un nebūšanām. Tomēr ir lietas, kuras vīrietim labāk neprasīt.

Ja Viņš pats nestāsta, tad – labāk neprasīt par:

Vismaz attiecību sākumā – par naudu vīrieša makā. Ne jau naudas dēļ jūs mīlat.
“Kas ir ideālā sieviete?” Šis nereti var novest pie skandāla. Jo ideāls tēls ir kas viens, bet dzīvot ar ideālo – tas jau ir pavisam kas cits. Šāds jautājums vīriešus daudzreiz nostāda neērtā situācijā.
“Vai skaties porno?” Šis vīrietim liks justies neērti. Tas ir skaidrs, ka visi pieaugušie (un pat vēl ne pieaugušie) to skatās. Labāk būtu teikt šajā tēmā : “Paskatīsimies kopā?” Tas, starp citu, ir lielisks priekšspēles variants.
Bijušās draudzenes. To tēmu vispār labāk neaiztikt. Viņš ir kopā ar jums, un par to jāpriecājas. Jo bijušo draudzeņu “ķidāšana” vārdos – tā ir nepatīkama tēma viņam. Tā ir vīrieša zāģēšana.
Viņa draugu noslēpumi. Katram no mums ir savi noslēpumi, kuri tādi paliek līdz zināmai robežai – kad netiek apdraudētas pašas attiecības. Priecājamies par šodienu, gatavojamies rītdienai. Bet bijušās un neafišētās tēmas lai paliek kur bijušas.

Avots: cosmo.ru

Klitorālais orgasms

Vaginālais orgasms

G-punkta orgasms

A-punkta orgasms

Dziļā punkta orgasms

U-punkta orgasms

Krūšu orgasms

Orālais orgasms

Ādas orgasms

Mentālais orgasms

Āboli

Gurķi

Mellenes

Citrons un laims

Apelsīns

Piparmētru lapas

Jūs noteikti zināt to, ka sieviešu draudzība nav nekāds mīts – tā ir vistīrākā patiesība. Spēcīga, neapšaubāma patiesība. Taisnība, pastāv arī sieviešu naids pret sev līdzīgajām. Un tā arī ir patiesība.

Ko viņa tik resna?

Ko viņa tik tieva?

Ko viņa rij visu laiku?

Ko viņa nerij?

Ko viņa izskatās labāk par mani?

Ko viņa izskatās sliktāk par mani?

Ko viņa precējusies?

Ko viņa nav precējusies?

Ko viņa ar mani nedraudzējas?

Ko viņa ar mani nedraudzējas?

Ko viņa aizstāv večus?

Ko viņa aizstāv sievišķus?

Viņa ir feministe?

Viņa atzīst patriarhātu?

Viņai padodas viss?

Viņai nepadodas nekas?

Par to, ka viņa estakmamma?

Jo viņa ir nobērniembrīva?

Ko viņa tik gudra?

Ko viņa tik stulba?

Ko viņa apspriež sievietes?

Ko viņa neapspriež sievietes?

Un vispār?

REDAKCIJAS IZVĒLE

POPULĀRIE RAKSTI

POPULĀRĀS KATEGORIJAS