Rīgas Stradiņa universitātes Zobārstniecības fakultātes asociētā profesore Egita Senakola ir pārliecināta, ka bērnu slikto mutes veselības stāvokli un garās rindas pie zobārsta būtu iespējams mazināt, ja valsts mērogā vairāk līdzekļu tiktu novirzīti ilgtermiņa izglītojošām programmām un kampaņām par mutes higiēnu un regulārām vizītēm pie zobārstniecības speciālistiem. Profesore uzskata, ka vecāki pārāk pavirši attiecas pret bērnu zobu tīrīšanu, turklāt nekontrolē cukura patēriņu bērnu uzturā.

Skaitļi runā paši par sevi

Latvijā 12 gadu veciem bērniem patlaban ir vidēji 3,4 bojāti, blombēti vai izrauti pastāvīgie zobi.1994.gadā dotais rādītājs bija pat 5,8. Rietumeiropas valstīs šis skaitlis ir ap 1 vai pat mazāks. Vislabākais zobu stāvoklis ir Dānijā, kur šis rādītājs ir 0,6. Skandināviem tas izdodas, pateicoties ilgtermiņa profilakses programmām.Bērnu mutes veselības stāvoklis tiek regulāri uzraudzīts, no kā izriet ļoti agrīna kariesa diagnostika un problēmu novēršana. Ir definēta profesionāļu un vecāku atbildība mutes veselības veicināšanā.

Laikā no 1995. līdz 2014. gadam arī Latvijā darbojās 24 lokālie Mutes Veselības centri, kuri nodrošināja pieejamību izglītojošam, profilaktiskam un ārstnieciskam darbam zobārstniecībā. Tā rezultātā kariesa intensitāte bērniem un jauniem cilvēkiem samazinājās par vidēji 40%. Taču tagad šie centri ir slēgti.Vēl ir saglabājusies tikai divu Mobilo zobārstniecības klīniku darbība.

Kādas ir galvenās kļūdas, kuras vecāki pieļauj bērnu zobu kopšanā?

Daļa vecāku paši neprot pareizi tīrīt zobus un dara to neregulāri, tāpēc nav iemācījuši to arī saviem bērniem, turklāt vecāki ne vienmēr pārtīra bērnu zobus. Tas būtu jādara līdz pat 8-10 gadu vecumam, lietojot fluorīdus saturošu zobu pastu, jo Latvijā zems fluorīdu saturs dzeramajā ūdenī. Fluorīdi palīdz zobu augšanas procesā, novērš zobu bojāšanos, kā arī aizsargā zobu emalju no aplikuma un cukuriem, kurus bērni lieto par daudz.

Daži vecāki bērnus pie zobārsta atved tikai tad, kad bērns jau sūdzas par zobu sāpēm. Tas ir krietni par vēlu, jo nav vairs iespējams izvairīties no zobu plombēšanas,kas ilgtermiņā nozīmē aizvien lielāku zoba audu zaudēšanu un pat zoba kļūšanu par nedzīvu.

Zobārsts un zobu higiēnists ir jāapmeklē arī profilaktiski, turklāt bērniem reizi gadā (7, 11 un 12 gadu vecumā – 2 reizes gadā) ir pieejama bezmaksas vizīte pie zobu higiēnista, kuru noteikti vajadzētu izmantot. 

Mēs esam pieraduši cīnīties ar sekām, proti slīcēju glābšanu, taču mums būtu vairāk uzmanības jāpievērš zobu bojāšanās cēloņiem un profilaksei jeb, simboliski izsakoties, jāiemāca cilvēkiempeldēt.

Bet vecāki sūdzas par garajām rindām pie zobārsta!

Rindas, patiešām, ir izveidojušās garas, un tam varētu būt vairāki skaidrojumi:

• Ir likvidēti lokālie Mutes Veselības centri.
• Zobārstiem nav izdevīgi slēgt līgumu ar Nacionālo Veselības dienestu (NVD), jo valsts piedāvātā samaksa par darbu ir pārāk maza.
• Bērnu zobārsti ir pārguruši cīnīties ar akūtām situācijām, neapmierinātiem vecākiem un raudošiem bērniem, tāpēc šajā jomā paliek tikai tie, kuriem šis ir “misijas darbs”.

Tomēr jāpiebilst, ka zobi nebojājas tāpēc, ka nevar tikt pie zobārsta. Tie bojājas, jo netiek ievērota regulāra mutes higiēna.

Vai šobrīd kaut kas tiek darīts, lai situāciju uzlabotu?

Sadarbībā ar NVD Latvijas Zobārstu asociācija šobrīd pārskata cenu tarifu pakalpojumiem bērnu zobārstniecībā. Ja tarifu izdosies paaugstināt, iespējams, vairāk zobārstu izvēlēsies slēgt līgumu ar NVD.

RSU Stomatoloģijas institūtā ir nodibināta darba grupa „SOS bērnu zobārstniecībai”. Tās ietvaros notiek darbs pieintegrētasmutes veselības programmas izstrādes grūtniecēm, jaunajiem vecākiem un bērniem līdz 3.gadu vecumam, secīgi vēlāk arī līdz 6-7 gadiem.

Slimību profilakses un kontroles centrs ir sācis plašu darbu saistībā ar izglītojošām kampaņām. Kopš 2015.gada Rīgā, ar Rīgas domes atbalstu, norit mutes veselības un uztura programmu realizācija pirmsskolas izglītības iestādēs. Vēl jāstrādā pie zobārstniecības speciālistu pieejamības un bērnu mutes un zobu stāvokļa regulāras uzraudzības procesa.

Ja bojājums tiek atklāts laicīgi, vai iespējams kariesu izārstēt bez urbšanas?

Ja bojājums ir zoba emaljas virspusē, ar regulāru tīrīšanu, izmantojot fluorīdus saturošas zobu pastas, kariesu ir iespējams apturēt. Pēc jaunākajām vadlīnijām šādos gadījumos zobs netiek urbts, bet novērots un pārklāts ar fluorīdus saturošu laku.Arī gadījumos, ja caurums ir lielāks, tomēr jāgaida rinda pie zobārsta, svarīgi bojāto zobu maksimāli kārtīgi tīrīt. Tas neļauj kariesam attīstīties tālāk !Latvijā ļoti maz tiek pielietoti silanti kariesa profilaksē.

Kāda veida atsāpināšana parasti tiek izmantota bērniem?

Bērniem bieži tiek izmantota virsmas anestēzija, kad uz gļotādas tiek uzsmērēta sāpes mazinoša smērīte. Ja caurums ir lielāks, tiek lietota klasiskā anestēzija jeb špricīte. Reizēm vecāki izvēlas sedāciju ar slāpekļa oksīdu jeb smieklu gāzi. Sedācijas laikā bērns ar speciālas deguna maskas palīdzību elpo šo nomierinošo gāzi, un vienlaicīgi tiek veikta zobu labošana.

Ir vecāki, kuri vēlas labot bērnu zobus vispārējā anestēzijā. Manuprāt, šādai praksei būtu jābūt kaut kam ārkārtējam, taču diemžēl vispārējās anestēzijas izmantošana kļūst aizvien biežāka. Iemesls tam ir vai nu ļoti ielaistas zobu problēmas, vai arī nepārvaramas bailes no zobārsta, kurām iemesls, protams, ir iepriekšēja negatīva pieredze. Vecākiem, kuru bērniem ir paredzētas vai ir bijušas zobu ārstēšanas vispārējā anestēzijā, būtu jāiziet apmācība, lai viņi izprastu savu lomu mutes veselības veicināšanā.

Kā bērnu zobu kariess ietekmē bērnu vispārējo veselību nākotnē?

Laba mutes veselība bērnu vecumā saistāma ar pareizu sejas formas un sakodiena veidošanos. Ja piena zobi agrīni tiek zaudēti, bērns nespēj košļāt cietu barību, sejas muskuļi netiek pareizi noslogoti, un tas tiešā veidā ietekmē kaulu augšanu.

Svarīgi atzīmēt, ka kariesa riska faktori ir arī vairāku vispārējo saslimšanu riska faktori.Tātad, ja bērnam nepareiza uztura dēļ izveidojies zobu kariess, pastāv risks, ka vēlāk var attīstīsies arī citas saslimšanas, piemēram, aptaukošanās, kardiovaskulāras saslimšanas, cukura diabēts un endokrīnās sistēmas saslimšanas.

Zemāk attīstītās sabiedrībās piena zobu kariess tiek uzskatīts par normu. Diemžēl arī Latvijā tas tiek uzskatīts par normu, un vecāki sūdzas nevis par to, ka bērniem slikta mutes veselība, bet gan par to, ka nevar laicīgi saņemt ārstniecības pakalpojumus. Es vēlētos aicināt ikvienu vecāku sev godīgi pajautāt: „Vai esmu pietiekoši un agrīni rūpējies par sava bērna mutes veselību?” Mēs – profesionāļi esam gatavi palīdzēt, tomēr laba mutes veselība tomēr ir vecāku atbildība.

Autors: Divi gani – sabiedriskās attiecības 04.04.2018