Šim laimīgajam pārim kāzas bija paredzētas 2007. gadā. Tomēr svētkus bija jāatceļ, bet līgavainim nācās gaidīt astoņus garus gadus līdz laimīgajam mirklim.
\
Hisaši Nišizava un Mai Nakahara bija laimīgs pāris, viņi satikās divus gadus, līdz nolēmu savu savstarpējo saistību noslēgt oficiālā laulībā, 2007. gada martā. Jaunais pāris un vecāki gatavojās svinīgajam brīdim, līdz negaidīti sāpīga traģēdija pārrāva visus plānus.

Līdz kāzām bija palikuši vien trīs mēneši, kad līgava sāka sūdzēties par sliktu pašsajūtu. Jaunajai sievietei parādījās vājuma brīži, kā arī problēmas ar atmiņu, kuru dēļ viņa citreiz pat nespēja atcerēties, ko ir darījusi pa dienu. Turpmāk viss arvien vairāk pasliktinājās. Meiteni aizveda uz slimnīcu, pēc apskates tikai noteikts, ka meitenei ir psihiskas dabas traucējumi. Pēc pāris dienām viņas stāvoklis strauji pasliktinājās: viņas sirds apstājās, neticami, tomēr ārsti spēja glābt Mai. Diemžēl, pēc lēkmes meitene tā arī neatguvās un iekrita dziļā komā.

Radinieki un topošais līgavainis nespēja noticēt tik straujām izmaiņām. Nebija arī nekādas skaidrības, kāds ir šo seku iemesls. Hisaši nācās pārcelt kāzas uz nenoteiktu laiku. Viņš atradās blakus savai mīļotajai katru dienu, vairāku mēnešu garumā, kamēr viņa turpināja atrasties komā. Jaunais vīrietis atbrauca pie viņas no rīta un vakarā, kā arī no darba brīvajā laikā. Visas brīvdienas viņš pavadīja Mai palātā. Vīrietis centās kā vien varēja, lai palīdzētu savai mīļotajai – runājās ar viņu, veica masāžu, slēdza viņas mīļāko mūziku…

Pēc kāda laika ārsti noskaidroja, ka meitenei bija olnīcu vēzis, kurš provocēja retu neiroloģisku slimību – autoimūno limbisko encefalītu. Viens no pirmajiem šīs slimības simptomiem bija savādie atmiņas traucējumi. Tā rezultātā cilvēka antiviela, kura izstrādājas, lai cīnītos ar audzēju, sāka strādāt pret paša cilvēka nervu sistēmu un lēnām sagrāva smadzeņu darbību.
Mai tika veikta operācija, lai izgrieztu audzēju. Visi gaidīja ātru atveseļošanos, bet ārsti nespēja dot nekādas cerības. Rezultātā pagāja divi gadi, bet tuvinieki un līgavainis tā arī nesagaidīja, kad meitene atgriezīsies pie normāla veselības stāvokļa.
Mai tuvinieki bija izmisumā. Reiz Mai māte redzēdama līgavaiņa mocības, ieteica viņam meklēt citu meiteni, citu līgavu, veselu… Sieviete saprata, ka jaunā puiša dzīve paslīd garām. Visus baidīja nezināmais, jo Mai varēja arī nekad nepamosties no komas. Tomēr Hisaši nebija gatavs padoties. Viņš piekrita pacietīgi gaidīt, ticēt un solīja sagaidīt to brīdi, kad atkal varēs ieraudzīt mīļoto smaidām.
Mokošā neziņā un gaidās pagāja vēl divi, gari gadi. Reiz Mai beidzot atvēra acis. Tuvinieku prieku aizēnoja smagie slimības simptomi: meitene pazaudēja atmiņu un pārstāja atpazīt tuviniekus, viņa nereaģēja uz sarunām un mūziku. Šādā stāvoklī viņa atradās vēl veselu gadu. Visu šo laiku Hisaši pacietīgi ticēja pozitīvam iznākumam, viņš turpināja apciemot mīļoto ik dienu. Vīrietis ticēja, ka reiz mīļotā novērtēs un sapratīs, ka visu šo laiku viņš bijis viņai līdzās.

Tas ir neticami, bet šādā cerībā un gaidās pagāja vēl trīs gadi. Meiteni gulēja bez jebkādām emocijām un nereaģēja ne uz tuviniekiem, ne mīļoto.
Kādu dienu Hisaši kā parasti veica mīļotajai masāžu. Te viņš ievēroja, ka meitenes sejā noraustījās kāds muskulis. Pēc brītiņa tas notika vēlreiz.
Vēl pēc neilga brīža notika tas, ko Hisaši bija gaidījis tik ilgus gadus – Mai pasmaidīja. Pēc paša Hisaši vārdiem, tajā brīdī viņš izjuta tādu laimes sajūtu, ko aprakstīt pavisam noteikti nav iespējams. Puisis nespēja nosēdēt uz vietas, jo beidzot viņš ieraudzīja to, ko bija nozvērējies sagaidīt vairākus gadus atpakaļ.

Sākot no šī brīža Mai sāka ātri atveseļoties. Protams, tik ilga atrašanās komā nepalika bez sekām. Meitenei nācās no jauna mācīties ēst, staigāt, runāt un pārvaldīt savu ķermeni kā tādu. Tomēr Hisaši mīlestība un atbalsts deva viņai spēkus. Mai apsolīja, ka kāzu dienā aizies līdz altārim pašas spēkiem. Un lūk, pēc astoņiem, gariem gadiem – 2014. gadā Hisaši atkal piezvanīja aģentūrai, lai vēlreiz noteiktu kāzu datumu.

Svinības notika 21. decembrī 2014. gadā. Uz kāzām tikai ielūgti ne tikai radi un draugi, bet arī klīnikas medicīniskais personāls, kur Mai visus šos gadus ārstējās. Meitene, ar asarām acīs un mātes atbalstu, lēnītēm devās pie altāra. Šis pāris piedzīvojis neticamus pārbaudījumus, tomēr viņu kopīgais spēks un neatlaidība tika apbalvoti.




Nav iespējams aprakstīt arī līgavaiņa emocijas, kurš tik ilgus gadus bija pacietīgi gaidījis šo brīdi – redzēt kā viņa mīļotā smaidot nāks viņam pretī pie altāra.

Mai atradās komas stāvoklī astoņus, garus gadus un Hasaši visu šo laiku bija blakus, viņa ticība bija tā, kura deva viņam spēkus. Puisis mīlēja meiteni no visas sirds un viņa kvēlākā vēlēšanās bija redzēt šo meiteni, kā savu sievu. Kāzu laikā praktiski visiem viesiem bija asaras acīs, šis ir stāsts par patiesu mīlestību un uzticību, stāsts, kurš no tiesas liek noticēt īstenām jūtām, kuras palīdz notikt brīnumam.
avots: marketium.ru






Internetā klejo milzumdaudz iespēju notievēt, kas sola neko nedarīt. Mēs piedāvājam vēl vienu tādu nekā nedarīšanas iespēju, kaut arī brīdinām, ka ingvers jādzer ilgi.
Recepte Nr. 2 Tēja ar ingveru cilvēkiem ar lielu lieko svaru. Situācija tiem, kuriem ir liels liekais svars, ir nedaudz savādāka. Šeit nepieciešams pastiprināt ingvera darbību. To var izdarīt ar ķiploka palīdzību. Tas, tāpat kā ingvera sakne, ir ļoti dedzinošs, līdz ar to tam piemīt spēja aktivizēt gremošanas procesu, kā arī organisma apmaiņas funkcijas. Lai pagatavotu divus litrus ar ingveru pēc šīs receptes, jums būs nepieciešama aptuveni 4cm liela ingvera sakne, divas ķiploka daiviņas un vārošs ūdens. Ķiploku un ingvera sakni var notīrīt un sīki sagriezt. Ingveru sagrieziet ripiņās ( plānās, līdzīgas čipsiem). Šo sagatavi liekam jebkurā jums ērtā traukā un aplejam ar vārošu ūdeni. Pēc tam, kad tēja nostāvas, nokāsiet to un ķerieties klāt tējas dzeršanai.
Recepte Nr. 3 Ingvera tēja ar piparmētru un kardamonu. Šīs liekā svara samazināšanas tējas sagatavošanā jums būs nepieciešami 60 grami svaigas piparmētras (lapas). Tās vajag kārtīgi sasmalcināt, var izmantot blenderi. Piparmētrām pievienojiet pusi ingvera saknes, kas pirms tam ir rūpīgi sasmalcināta. Maisījumā ieberam šķipsniņu malta kardamona un aplejam ar vārošu ūeni. Nostādināšanas laiks – 30 minūtes. Pēc tam nokāšam un pievienojam trešdaļu glāzes ar citrona sulu un vienu ceturtdaļu glāzes ar apelsīnu sulu. Pagatavoto dzērienu vēlams dzert aukstu.





1. Lai glābtu savu dzīvību, ir jāizsūc čūskas inde Dati liecina, ka indes izsūkšana un žņauga vai ledus uzlikšana var upurim maz līdzēt. Tādas metodes var nodarīt vairāk kaitējumu nekā labumu, kā arī kavēt mūsdienu medicīnisko palīdzību, veicināt brūces iekaisumu un savainot nervus un asinsvadus.
2. Plūstošajās smiltīs jūs noslīksiet Patiesībā plūstošajās smiltīs cilvēki pilnībā nenoslīkst, bet gan peld tajās, jo mēs neesam pietiekoši blīvi, lai noslīktu smilšu, mālu un jūras ūdens maisījumā. Pat, ja jūs griežaties, ko parasti neiesaka darīt, tad, visticamāk, iestigsiet tikai līdz viduklim. Tajā brīdī, ja būsiet pietiekami pacietīgi un ļausiet plūstošajām smiltīm nosēsties, varēsiet sākt no tām peldēt ārā.
3. Labāk izvilkt nazi, nekā to atstāt ķermenī Ja jums ir iedurts ar kādu priekšmetu, tad labāk to neaiztikt un zvanīt glābšanas dienestam vai ātrajai palīdzībai. Priekšmets var aizvērt caurumu artērijā vai vēnā, un tiklīdz jūs to izņemsiet, tā var sākties spēcīga un nāvīga asiņošana.
4.Ja tuksnesī nav ūdens, var padzerties no kaktusa Iespējams, jūs esat dzirdējuši padomu par to, ja esat nokļuvis bezcerīgā situācijā un izjūtat slāpes tuksnesī, tad ūdeni iespējams dabūt, Patiesībā kaktusā iekšā nav ūdens, bet gan sulīgs mīkstums, kas satur lielu daudzumu toksisku alkaloīdu. Tie var izraisīt vemšanu vai caureju, un izsauks vēl lielāku atūdeņošanu.
5. Ja jums slāpst, dzeriet savu urīnu Daži cilvēki apgalvo, ka urīns ir izglābis tiem dzīvību ārkārtas situācijā. Kaut arī divas vai trīs dienas tas var darboties, 5 % urīna satur produktu pārpalikumi, no kuriem jūsu nieres ir mērķtiecīgi atteikušas, un atkarībā no tā, cik ilgi čurāsiet un dzersiet, jūsu urīns saturēs arvien vairāk šo produktu pārpalikumus. Tāds šķidrums kļūs bīstams dzeršanai un galu galā var novest pie nieru mazspējas.
6.Lietussargs palēninās kritienu 2013. gadā profesionāls slēpotājs Ēriks Roners veica lēcienu ar lietussargu (un rezerves izpletni). Kaut arī sākumā lietussargs nedaudz palēnināja kritienu, pēc pāris sekundēm lietussargs apgriezās ar iekšu uz āru un kļuva pilnībā nederīgs. 
8. Lai izvairītos no lāča uzbrukuma, vajag izlikties par beigtu Saskaņā ar ekspertiem tas, kā vajag uzvestiesar lāci, ir atkarīgs no tā, vai lācis ir plēsīgs, vai arī aizsargājas. Grizli lāči parasti uzbrūk tad, kad aizstāvas. Šajā gadījumā labāk izlikties par beigtu, jo tas lācim parāda, ka jūs neesat briesmas. Melnie lāči, kā likums, uzbrūk kā plēsoņas. Šajā gadījumā tāda taktika nederēs. Ja jums ir ēdiens, nolieciet to uz zemes un lēnām atkāpieties. Ja lācis turpina tuvoties, tad vajag kļūt agresīvākam, sākt skaļi uzvesties. Ja jums ir piparu baloniņš, tad izmantojiet to un centieties tikt prom.


Latvijā sastopamās sievietes tikai vizuāli ir tik pieklājīgas un atturīgas. Ieskatoties vērīgāk, atrast izlaidīgas un vieglas starp viņām būs vieglāk par vieglu, un kāda Krievijas blogera vērojumi, iespējams, būs noderīgi arī Rīgā. Vispirms jau der apskatīt viņu sociālo tīklu profilus. Ierasts, ka tur izlaidīgām dāmām ir ļoti daudz konktaktu jeb “draugu”. 1980.-ajos vai 1990.-ajos gados viņai bija bieza piezīmju grāmatiņa, pilna ar jāņiem un andriem. Tagad dzīve ir kļuvusi vieglāka. Viņa bieži publiski veic ierakstus, kuru teksts ir apmēram šāds: “Kāds pašlaik ir centrā? Ejam pusdienot!” Protams, kad viņai uz to atbild kaut kāda Santa ar “Kristīnīt, es tagad esmu centrā”, viņa uz vēstuli nemaz neatbild. Bet tad, kad kāds tēvainis uzraksta, ka ir centrā, bet jau tulīt beigs pusdienot, viņa steidz pieprasīt lai pagaida, jo jau skrien un izbrauc! Viņu var redzēt fotogrāfijās no visām ballītēm, izstādēm, pasēdēšanām un atklāšanām, jo paēst un iedzert par velti – tas ir šādu sieviešu stilā. Nedēļas nogalēs viņas veic depresīvus ierakstus sociālajos tīklos, jo sestdienas rītā viņa pamodusies ar nezināmas izcelsmes prezervatīvu savā… Paši zināt kur. Ieraksts gan ir vairāk šāds: “Rudens. Skumīgi.” Tam seko fotogrāfijas ar peļķēm, izmirkušiem kucēniem, gumijas zābakiem. Un viss tikai tādēļ, ka piektdienas naktī viņa sasniedza baudas augstumus ar kādu, ko neatceras. Viņa skatās uz savu konktaktu sarakstu un saprot, ka vismaz 10% no šiem 1300 cilvēkiem ir ar viņu pārgulējuši un kādam par to piedevām pastāstījuši. Skumīgi…


























































Ņujorkas dzīvnieku aizsardzības biedrība kļuva par Čestera mājām. Tur viņš nonāca vēl būdams kucēns.
Bet laiks gāja, bet neviens dzīvespriecīgo pitbulu neņēma uz mājām. Un tad, patversmes darbinieki, nespējot vairs ilgāk skatīties uz suņa skumjajām acīm, nolēma viņa vārdā uzrakstīt vēstuli, nobildēt to kopā ar viņu un ievietot Facebook profilā. ”Kāpēc neviens negrib mani paņemt? Es gaidu jau 5 gadus. Patversmē man visi saka, ka esmu labs puika. Tad kāpēc vēl joprojām neviens mani nav paņēmis? Es apsolu, ka uzvedīšos labi un mīlēšu savu jauno ģimeni. Lūdzu… Varbūt tu esi mans jaunais saimnieks?… Es sēžu un gaidu, kad jūs atnāksiet. Česters”
Arī tika atzīmēts, ka Čestera mīļākās nodarbes ir atpūta uz dīvāna, garas pastaigas, braukšana automašīnā un vēdera kasīšana.
Tādi suņi kā Česters, kuri gadiem ilgi dzīvo patversmēs un gaida, ir daudz. Bet, vēstule nostrādāja! Tūkstošiem cilvēku nospieda ”LIKE”. Un starp viņiem bija kāda ģimene, kura saprata, ka tas ir viņu suns! Apburošais Česters ļoti ātri savāca savas mantiņas… 🙂
















































































