Depresija sievietei reproduktīvā vecumā var ne tikai būtiski ietekmēt dzīves kvalitāti, bet pastiprināt nevēlamas grūtniecības risku ar visām izrietošajām sekām, piemēram, pēcdzemdību depresiju. Tādēļ ir jo īpaši svarīgi piemeklēt kontracepcijas metodi, kas pasargās no nevēlamas grūtniecības un neveidos nevēlamu mijiedarbību ar zālēm pret depresiju, šajā procesā respektējot gan fiziskos un mentālos, gan sociālos aspektus.

“Neesmu izvērsusi pētījumu, taču subjektīvi secinu, ka sieviešu ar depresiju pašreiz manā ginekoloģiskajā praksē ir vairāk nekā pirms pieciem, desmit gadiem. Tā ir bīstama tendence, jo, kā liecina pētījumu dati, šīs sievietes ir vairāk pakļautas nevēlamai grūtniecībai, aborta riskam, kā arī seksuālai vardarbībai,” saka ginekoloģe Veselības centru apvienībā Karlīna Elksne. 

Ārste uzsver, ka sievietēm ar depresiju ir ieteicams dot priekšroku nevis hormonālajām tabletēm, kuras jālieto katru dienu vienā laikā, tātad – nedrīkst aizmirst iedzert, bet gan kādai ilgtermiņa metodei ar augstu efektivitātes indeksu. “Kā ilgtermiņa kontracepciju vajadzētu izvēlēties tādu metodi, kas prasa mazāku līdzestību, piemēram, spirāli, hormonālo implantu vai, ja paciente ir pārliecināta, ka vairāk pēcnācējus nevēlas, var izvēlēties ķirurģisko kontracepciju vienam no pāra.”

Dažreiz noder tieši tabletes

Pirms kontracepcijas metodes izrakstīšanas ginekoloģe vienmēr iztaujā sievieti par viņas veselības stāvokli un medikamentiem, ja ikdienā tos lieto. “Jautājums, vai jūs regulāri lietojat kādus medikamentus, pirms kontracepcijas metodes ieteikšanas sievietei ir jāuzdod vienmēr. Tāpat ir nozīme arī sievietes vecumam, piemēram, 35 gados sieviete vēl ir reproduktīvā vecumā, tomēr pastāv lielāka iespēja, ka viņai jau ir kāda blakusslimība, kas jāņem vērā, piemēram, hipertensija,” skaidro ārste.  

Taču ir situācijas, kad tieši hormonus saturoša orāla kontracepcija ir palīdzoša konkrētā situācijā. “Pacientēm, kurām nav depresija, taču ir izteiktas garastāvokļa svārstības saistībā ar menstruālo ciklu, hormonālā kontracepcija ir ieteicama kā terapijas metode. Ja ir depresīva simptomātika saistībā ar premenstruālo sindromu, hormonālie kontracepcijas līdzekļi situāciju var ievērojami uzlabot. Tādā gadījumā, lietot kombinētos kontracepcijas līdzekļus, kas satur gan estrogēnu, gan progesteronu, ir būtisks ieguvums,” saka Karlīna Elksne.

Farmaceita atbalsts 

Noderīgi paturēt prātā, ka, iegādājoties aptiekā ārsta izrakstītos medikamentus, gan tos, kas paredzēti depresijas ārstēšanai, gan hormonālo kontracepciju, var būt palīdzīgs farmaceits. “Farmaceits ir tas speciālists, kurš izskaidros katra medikamenta iedarbības mehānismu, pastāstīs par iespējamam blakusparādībām un mijiedarbību, kā arī sakārtos zāļu lietošanas grafiku un sniegs padomu, kā atcerēties lietot zāles un kas var notikt tad, ja, piemēram, hormonālās  kontracepcijas tablete palikusi neiedzerta,” saka “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone. 

Vai hormonāla kontracepcija veicina depresiju?

Ginekoloģe teic, ka informācija ir pretrunīga: “Pirms vairākiem gadiem veiktos pētījumos bija secināts, ka kombinētā, progesteronu saturošā hormonālā kontracepcija pastiprina depresīvus traucējumus vai, ja tādu nav, hormonālās kontracepcijas lietošana rada to rašanās risku. Taču jaunākajos pētījumos un lielākās metaanalīzēs iegūtie dati liecina par to, ka pieaugušu sieviešu populācijā orālās hormonālās kontracepcijas lietošana nepaaugstina depresijas iestāšanās varbūtību, turklāt, pat, ja arī būtu neliels riska pieaugums, nevēlama grūtniecība un iespējama pēcdzemdību depresija ir daudz nopietnāki sievietes stāvokli pasliktinošie faktori nekā hormonālās kontracepcijas lietošana. Tātad – pat, ja pastāv neliels risks, ieguvumi no drošas hormonālās kontracepcijas lietošanas ir krietni lielāki.”

Lietotie medikamenti un hormonālā kontracepcija

Depresijas ārstēšanai lietotie medikamenti mēdz būt atšķirīgi, tādēļ ginekologam rūpīgi jāizvērtē katra konkrēta medikamenta mijiedarbība ar hormonālās kontracepcijas līdzekli. „Lai arī vairums zāļu aktīvo vielu neveido nevēlamu mijiedarbību ar hormonālās kontracepcijas preparātiem, ir atsevišķi medikamenti, ko tomēr nevajadzētu lietot vienlaikus, pieļaujot šādas mijiedarbības iespējamību. Domāju, ka ginekologam ir vieglāk nomainīt sievietei kontracepcijas līdzekli, nekā ārstam psihiatram piemeklēt vispiemērotāko terapiju depresijas ārstēšanai. Runājot ar kolēģiem psihiatriem, esmu informēta, cik grūti dažkārt psihiatram nākas atrast konkrētai sievietei efektīvu terapiju. Lai sieviete lieto to, kas viņai tiešam palīdz ārstēt depresiju! Ginekologa uzdevums ir piemeklēt kontracepcijas metodi, kas šajā situācijā būs piemērota un neveidos nevēlamu mijiedarbību ar zālēm. 

Jāņem vērā, ka ir antidepresanti, ko noteikti nevajadzētu lietot vienlaikus ar hormonālās kontracepcijas tabletēm.”

Labākais risinājums – sadarbojoties 

Ginekoloģe uzsver, ka būtu svarīgi, lai ārsti interesējas un izglītojas par to, kādas drošas un efektīvas kontracepcijas metodes piedāvāt sievietēm, kas cieš no depresijas. „Datu par Latviju nav, taču ASV tika veiktas vairākas ārstu aptaujas saistībā ar kontracepcijas izrakstīšanu. 60% no aptaujātajiem ārstiem atzina, ka viņiem nav piedāvātas specifiskas mācības par kontracepciju pacientēm ar psihiska rakstura traucējumiem, tostarp, depresijas simptomātiku,” stāsta Karlīna Elksne. Viņa uzsver, ka ginekologs vienas vizītes laikā var arī neievērot sievietē kādas izmaiņas, kas ļautu domāt par depresiju, jo īpaši, ja sieviete jau lieto zāles.

„Ja pie manis atnāk paciente, kura lieto medikamentus pret depresiju, es varu nemanīt nekādas norādes par viņas stāvokli – to kompensē medikamenti. Tad vienīgais veids noskaidrot ir jautāt pašai pacientei. Parasti sievietes arī godīgi atbild. Cita lieta, ja depresijas diagnoze nav uzstādīta, paciente vēl nav vērsusies pie ārsta vai neapzinās palīdzības nepieciešamību – arī šāda iespējamība pastāv un uzliek ginekologam vēl lielāku atbildību – kā izrakstīt piemērotu un drošu kontracepcijas metodi, kas pasargās sievieti no nevēlamas grūtniecības. Nevajadzētu kautrēties atklāt ginekologam sūdzības par savu emocionālo veselību, piemēram, trauksmi, nespēku, motivācijas trūkumu, miega traucējumiem. Ginekologs ir ne vien dzimumorgānu, bet SIEVIETES ārsts, kuram rūp sievietes veselība gan fiziskajā, gan mentālajā un sociālajā aspektā.”

„Veselības centru apvienība” ir viens no lielākajiem privātās veselības aprūpes uzņēmumiem Latvijā ar filiālēm Rīgā, Jūrmalā, Liepājā, Daugavpilī, Talsos, Madonā un Saldū. Vairāk nekā 1500 VCA darbinieki nodrošina pakalpojumus 120 specialitātēs un pakalpojumu virzienos. 

Uzņēmuma darbība novērtēta, valdes priekšsēdētājai Stellai Lapiņai piešķirot LR Ministru kabineta balvu par ieguldījumu veselības aprūpes nozares attīstībā.

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem 2018. gadā no depresijas simptomiem globāli cieta 264 miljoni cilvēku, izjūtot dzīvesprieka trūkumu, nomāktību, vienaldzību, kā arī miega traucējumus un virkni citu problēmu, kas ilgstošas depresijas gadījumā var novest pat līdz pašnāvībai. Ņemot vērā, ka Latvijā ir devītais augstākais pašnāvību skaits pasaulē uz 100 000 iedzīvotāju, Pasaules Garīgās veselības dienā par psihiskās veselības sarežģījumiem, depresijas profilaksi un ārstēšanu stāsta psihoterapeite-psihiatre Sandra Pūce un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa. 

Kas ir depresija?

Depresija ir viens no garastāvokļa traucējumu veidiem, kas ietekmē emocijas, kognitīvās jeb izziņas funkcijas, kā arī uzvedību un ķermeņa fiziskās aktivitātes. Depresija ir viena no visbiežāk sastopamajām psihiskās veselības problēmām. Tā būtiski ietekmē emocijas, domas, uzvedību, kā arī rada fizisku nogurumu un nespēku. Slimības viens no bioloģiskajiem cēloņiem ir hormonālā līdzsvara zudums galvas smadzenēs. Pēc pasaules literatūras datiem tiek uzskatīts, ka ar depresiju dzīves laikā sastopas ap 10% vīriešu un 20% sieviešu. Depresija nopietni ietekmē cilvēka ikdienas aktivitāti un dzīves kvalitāti. Pasliktinās ne tikai psihiskā labsajūta, bet arī organisma funkcionēšana kopumā. Pastāv saistība ar samazinātu darba produktivitāti un paaugstinātu prombūtnes risku darbā, skaidro S. Pūce.

Depresijas dažādās sejas

Depresijas izpausmes veidi var būt dažādi, piemēram:

• Rekurenti depresīvi traucējumi – biežāk sastopamā depresijas forma, kad depresijas epizodes dzīves laikā atkārtojas vairākkārt.
• Trauksmaina depresija – galvenie simptomi ir trauksme, sasprindzinājums, iekšējs nemiers, kam klāt nāk visa depresijas simptomātika.
• Pēcdzemdību depresija – sākas grūtniecības periodā vai gada laikā pēc dzemdībām. Sākotnēji neilgi pēc dzemdībām tā var izpausties kā pēcdzemdību skumjas ar emocionalitāti, raudulību, aizkaitināmību un traucētu miegu. Pārsvarā pēcdzemdību skumjas izzūd vienas līdz divu nedēļu laikā. Ja simptomi saglabājas ilgāk par divām nedēļām un progresē, ir trauksme un garastāvokļa nomāktums, tad tā ir pēcdzemdību depresija. Tā būtiski ietekmē rūpes par bērnu un sievietei pašai par sevi.  
• Maskēta depresija – tā izpaužas ar dažādām fiziskām sūdzībām, kuru dēļ cilvēks var vērsties pie dažādu specialitāšu ārstiem, veic dažādas analīzes un izmeklējumus. Šeit bieži ir dažādas pacienta somatizācijas. Šo simptomu ārstēšana internajā medicīnā pārsvarā ir nesekmīga, un uzlabojumus parasti iegūst mirklī, kad pievieno antidepresantu. Pacienti bieži vien nomākto garastāvokli nepamana vai pat aktīvi noliedz. 
• Sezonāla depresija – sastopama valstīs, kur ziemas laikā ievērojami samazinās diennakts gaišais laiks attiecībā pret diennakts tumšo laiku. Depresīvais stāvoklis parasti iestājas līdz ar rudens iestāšanos, un ziemas laikā simptomi ir visizteiktākie. Tipiskie simptomi ir nomākts garastāvoklis un izteikta kairināmība, nespēks un koncentrēšanās grūtības.
• Depresija bērniem – nereti izpaužas kā maskēta depresija ar garastāvokļa svārstībām, vieglu aizkaitināmību un uzvedības traucējumiem.

Pazīmes un riska faktori

Depresijai tāpat kā visām slimībām ir savi diagnostiskie kritēriji. Par depresiju var runāt tikai tad, ja šie kritēriji izpildās vismaz divu nedēļu garumā. Depresija izpaužas kā nomākts garastāvoklis, grūtības izjust prieku, gandarījumu, izteikts enerģijas trūkums un nespēks. Depresijas pacientiem bieži ir pastiprināta vainas sajūta, pašpārmetošas domas, vienaldzīgums pret apkārtējiem, miega traucējumi un izmainīta apetīte. Tāpat depresija var izpausties arī kā kognitīvie traucējumi – uzmanība un koncentrēšanās grūtības, atmiņas traucējumi, grūtības pieņemt lēmumus un risināt problēmas, grūtības plānot ikdienas aktivitātes. Nākotnes redzējums kļūst drūms un pesimistisks, un var attīstīties domas par pašnāvību. Smagas depresijas gadījumā iespējamas pat halucinācijas un īstenībai neatbilstošas, biedējošas domas, kas var radīt nerealitātes sajūtu un atsvešināšanos no apkārt notiekošā. 

Saskaņā ar pētījumu datiem sievietēm depresija ir sastopama biežāk nekā vīriešiem, ko saista ar hormonālajām svārstībām. Risks depresijas attīstībai ir cilvēkiem ar paaugstinātu emocionālo un fizisko slodzi, palielinātu stresa līmeni ikdienā. Cilvēkiem pēc smaga tuva cilvēka zaudējuma, šķiršanās, ilgstošas vientulības var parādīties depresijas simptomātika. Ja ģimenes locekļu vidū ir bijušas psihiskas saslimšanas, tad ir lielāka iespēja depresijas attīstībai. Tāpat būtiski paaugstināts risks ir vecāka gadagājuma cilvēkiem un tiem, kuri ir cietuši no vardarbības vai sirgst ar smagām hroniskām somatiskām saslimšanām.

Sekas – fiziskās veselības un attiecību veidošanas problēmas

S. Pūce uzsver, ka depresija ietekmē ne vien psihi, bet visu organismu kopumā. Viens no depresijas simptomiem ir traucēts miegs. Pētījumos tiek minēts, ka 85% depresijas slimnieku cieš no miega traucējumiem. Šeit arī visspilgtāk parādās depresijas būtiskā ietekme uz mūsu fiziskajām spējām – ja nav pilnvērtīga miega, rodas problēmas pilnvērtīgi funkcionēt savās ikdienas aktivitātēs. Smagākas depresijas gadījumā var būt būtiski traucēta atmiņa un problēmu risināšanas spējas, kas ietekmē darba sniegumu.

Cilvēki, kas cieš no depresijas, nemanot atsvešinās no sev tuviem cilvēkiem, nevēlas ar viņiem kontaktēties, pat izvairās no jebkāda kontakta. Turklāt pētījumi rāda, ka bērniem, kuru mātēm ir bijusi depresija, ir daudz augstāks risks depresijas attīstībai dzīves laikā. Tāpēc var teikt, ka depresijai ir būtiska ietekme uz cilvēku savstarpējām attiecībām un fizisko veselību, rezumē eksperte.

Kādas ir depresijas ārstēšanas iespējas?

Depresija pati no sevis nepāriet, tomēr tā ir ārstējama. Ja ir aizdomas par depresijas simptomiem, tad ir jāvēršas pie ģimenes ārsta vai psihiatra, lai pēc iespējas ātrāk saņemtu ārstēšanu un neielaistu depresiju vēl smagāk. Jāuzsver, ka psihiatrs ir tiešās pieejamības ārsts, pie kura nav nepieciešams speciāls nosūtījums, turklāt psihiatriskā ārstēšana lielā mērā ir valsts apmaksāta. Pamatā depresija tiek ārstēta ar antidepresantiem, kas katram pacientam tiek piemeklēti individuāli atbilstoši pacienta specifiskajiem simptomiem un to smagumam. Latvijā aizvien vairāk ir pieejamas dažādas psihiskās rehabilitācijas iespējas, piesaistot arī citu jomu speciālistus. Papildus medikamentozai terapijai pielieto dažādas psihoterapijas metodes, grupu nodarbības un fizioterapiju. 

Vieglos un vidēji smagos depresijas gadījumos ārstēšana pārsvarā ir ambulatora, bet smagos gadījumos ir vēlama stacionāra palīdzība, lai samazinātu pašnāvību risku. Latvijā šobrīd ir iespējams ārstēties dienas stacionārā, kas var būt kā alternatīva stacionāram vai arī kā pārejas process no stacionāra uz atgriešanos ierastajā vidē. Tur notiek aktīva pacienta ārstēšana, iesaistot viņu dažādās rehabilitācijas aktivitātēs un individuāli pielāgojot medikamentozo un multidisciplināro terapiju atbilstoši jaunākajām klīniskajām vadlīnijām. Vieglas depresijas gadījumā ir iespējams palīdzēt arī ar sarunām, atbalstu, fiziskām aktivitātēm, dienas režīma sakārtošanu un dažādām psihoterapijas metodēm. Tomēr šeit būtisks nosacījums ir pacienta izpratne par slimības nopietnību un vēlme pašam aktīvi sadarboties, jo bez aktīvas paša pacienta iesaistes rezultāti nav gaidāmi.

Lai pacients veiksmīgi spētu izveseļoties un pilnvērtīgi atgriezties dzīvē, ir nepieciešama abpusēja sadarbība. Cilvēkam ir jāgrib izveseļoties un strādāt ar sevi. Var minēt salīdzinājumu – depresija ir bedre, kurā cilvēks ir iekritis. S. Pūce uzsver, ka ārsts var pasniegt virvi, kāpnes, padot ūdeni un uzmundrināt, bet cilvēkam no bedres ir jāizkāpj ārā pašam. Papildus medikamentozai terapijai pacientam būtu jāizprot savi simptomi un to attīstība, lai varētu novērst atkārtotas depresijas epizodes attīstību. Vēlams ievērot noteiktus dienas režīmus, miega un nomoda ritmu un ēšanas intervālus. Tāpat ir svarīgi fiziski sevi stiprināt ar dažādām aktivitātēm, piemēram, depresijas pacientiem labi palīdz peldēšana, dejošana, nūjošana, stiepšanās  un elpošanas vingrojumi.

Antidepresantu darbība

Antidepresantu darbība ir saistīta ar bioķīmiskā līdzsvara atjaunošanu galvas smadzenēs, paaugstinot serotonīna līmeni. To darbība ir pakāpeniska, un pirmo efektu var izjust pēc nedēļas, bet visbiežāk antidepresantu darbība sākas pēc divām nedēļām. Kopumā simptomu korekcija notiek pusotra līdz divu mēnešu laikā. Tad ir jāturpina uzturošā terapija, lai stabilizētu stāvokli. Neviens no antidepresantiem neizraisa atkarību, tie ir jāatceļ saskaņā ar ārsta norādēm. Ja, lietojot antidepresantus, cilvēks neko nav mainījis savā ikdienas dzīvē, nav sapratis savas slimības cēloņus, tad var gadīties, ka, atceļot medikamentus, depresijas simptomātika atgriežas. Tā nav atkarība, bet gan nerisinātas problēmas, norāda S. Pūce. Lai neiekristu depresijas slazdos, BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa aicina domāt par ikdienas līdzsvaru un fiziskās, psihiskās un emocionālās labsajūtas stiprināšanu. Ieteicams sabalansēt darbu ar atpūtu, pavadīt kvalitatīvi laiku kopā ar ģimeni, draugiem un gūt pozitīvas emocijas. Tāpat jāatceras par sportošanu, ieklausīšanos savā ķermenī, kā arī smaidīšanu un jokiem, jo ar veselīgu humoru ir daudz vieglāk pārvarēt visas dzīves likstas un grūtības.

Visbiežāk raizes sagādā piena sēne, maksts sausums un urīnceļu iekaisums – kā sevi no tā pasargāt un kā ikdienā pareizi rūpēties par savu intīmo higiēnu, skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga un “MFD Veselības grupas” ginekoloģe Ingrīda Circene.

Nelūgtā viešņa – piena sēne

Sievietes maksts nav sterila, tajā dzīvo dažādi mikroorganismi – baktērijas, vīrusi un sēnītes. Veselu maksts vidi raksturo pienskābo jeb laktobaktēriju pārsvars, taču, ja parādās sliktie tā sauktie patoloģiskie mikrobi vai sēnītes – rodas infekcija. Visbiežāk piena sēnes infekciju izraisa novājināta imunitāte, antibiotiku vai citu regulāru medikamentu lietošana, hroniskas slimības vai grūtniecība. “Ja sēnīšu ir nedaudz, tad parasti tās nerada nekādas sūdzības, un šāda situācija arī nebūtu jāārstē. Piemēram, piena sēni izraisa mikroorganisms – rauga grupas sēnīte Candida albicans, kas ir viena no normālās maksts mikrofloras iemītniecēm. Savukārt piena sēnes izraisīta maksts infekcija ir tad, kad šī baktērija ir pārlieku savairojusies un sievietei var radīt diskomfortu, niezi, dedzināšanu, kā arī biezpienveida vai pārslveida izdalījumus,” norāda ginekoloģe Ingrīda Circene.

Farmaceite Zane Melberga norāda, ka par nepieciešamo ārstēšanu nepieciešams konsultēties ar ginekologu, taču, ja drīzumā nav iespējams ieplānot vizīti, tad ieteicams doties uz kādu no aptiekām un konsultēties ar farmaceitu par to, kā rīkoties konkrētajā situācijā. Aptiekās pieejams plašs bezrecepšu līdzekļu klāsts, sākot no makstī smērējamiem krēmiem, ievadāmām lodītēm, svecītēm un beidzot ar iekšķīgi lietojamām kapsulām. Vairums lokāli lietojamo medikamentu ir izmantojami tieši pirms gulētiešanas – ievadīti makstī, lai tie pa nakti varētu pildīt savu funkciju. Nepieciešams lietot arī intīmās kopšanas ziepes maksts mikrofloras atjaunošanai, ko var lietot reizi vai divas dienā.

Maksts sausums – simptoms iespējamai saslimšanai

Maksts sausums ir simptoms, ko var radīt gan kāda no ginekoloģiskajām slimībām, gan zems estrogēnu līmenis, ar ko visbiežāk saskaras sievietes, kuras lieto hormonālo kontracepciju, kā arī pēc dzemdībām, krūts barošanas laikā, menopauzes laikā vai pirms tās. Tas var radīt ne tikai lielu diskomforta sajūtu, negatīvi ietekmēt attiecības ar partneri, bet arī var būt kā iekaisuma un infekcijas avots, par ko liecina dedzinoša un sūrstoša sajūta, kā arī nieze vulvas un maksts apvidū.

Lai mazinātu maksts sausumu, ieteicams izvēlēties krēmus vai gelus, kuru sastāvā ir pienskābās baktērijas, kas palīdzēs uzturēt veselu maksts mikrofloru, uzlabos tās gļotādas tonusu, mitrinās to un novērsīs diskomforta sajūtu. Ņemot vērā to, ka ir vairākas tirdzniecības vietas, kurās šie līdzekļi var būt pieejami, “Euroaptieka” farmaceite norāda, ka svarīgi pievērst uzmanību to sastāvam un konsultēties pirms to iegādes ar speciālistu, kas palīdzēs izvēlēties piemērotāko līdzekli.

Ginekoloģe atklāj, ka papildu aptiekā iegādājamiem līdzekļiem iespējams veikt arī dažādas ginekoloģiskās injekcijas un lāzerterapiju, kas maksts sausumu var palīdzēt novērst ilgtermiņā. Ginekoloģiskās injekcijas lieto intīmās zonas un gļotādas ārstēšanai, atjaunošanai, kā arī sausuma, niezes un diskomforta novēršanai. Tās arī uzlabo erogēno zonu funkciju, līdz ar to ievērojami uzlabojot sievietes dzīves kvalitāti. Savukārt veicot lāzerterapiju, līdz ar maksts sausuma novēršanu tiks uzlabots arī tās muskuļu tonuss un funkcionalitāte un paaugstināts jutīgums.

Urīnceļu iekaisums – ne tikai gada aukstajā laikā

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem, katra otrā sieviete dzīves laikā ir ieguvusi urīnceļu infekciju – tā ir viena no izplatītākajām bakteriālajām saslimšanām, ar kuru visbiežāk nākas saskarties sievietēm dažādos vecuma posmos un dažādos gadalaikos – ne tikai gada aukstajā laikā, bet arī vasarā. Urīnceļu iekaisuma simptomus raksturo regulāra vēlme urinēt, taču, ņemot vērā to, ka izdalās vien mazs urīna daudzums, rodas dedzinoša un nepatīkama sajūta, kas var novest līdz pat asām sāpēm. Tāpat arī regulāri jūtams spiediens vēdera lejasdaļā. 

Līdz ar pirmajiem urīnceļu iekaisuma simptomiem, nepieciešams uzņemt lielu daudzumu šķidruma, lai tas izskalotu baktērijas un atšķaidītu urīnu, lai tas mazāk kairinātu urīnpūsli. Tāpat ieteicams dzert arī dažādas zāļu tējas, kurām piemīt iekaisuma, spazmu mazinošas un urīndzenošas īpašības – miltenes, baltdadža, bērza lapu pumpuru un Islandes ķērpja tējas. Tās ne tikai novērsīs baktēriju vairošanos, bet arī var mazināt iekaisumu un veicinās urīnceļu gļotādu atjaunošanos. Gadījumos, ja kādu no ārstnieciskajām tējām ir grūtības iedzert to specifiskās garšas dēļ, aptiekā iespējams iegādāties uztura bagātinātājus tablešu vai kapsulu formā. Savukārt slimošanas laikā jāatsakās no kafijas, alkohola, gāzētu dzērienu, asu ēdienu lietošanas. Dzirkstoši un kofeīnu saturoši dzērieni kairina urīnpūsli un var saasināt jau tā pastiprināto vajadzību bieži urinēt. Savukārt, ja tuvāko dienu laikā simptomi nemazinās, nepieciešams vērsties pie ārsta, kas nozīmētu tālāku ārstēšanu.

Pieci ieteikumi sievietes intīmās higiēnas uzturēšanai

Izvēlies piemērotus intīmās higiēnas līdzekļus – sievietes intīmās zonas ārējā daļa veido skābu vidi, kas ir ap pH no 5 līdz 5,5, taču sievietes intīmās zonas iekšējā vide ir vēl skābāka, pat pH no 3,8 līdz 4,5. Ja ikdienas higiēnai tiek izmantota dušas želeja, kas pēc būtības ir sārmaina, tad tās diemžēl izjauc ādas skābes aizsargslāni un var radīt kairinājumu, tāpēc ieteicams izmantot līdzekļus, kas piemēroti tieši intīmajām zonām. Īpaši jāizvairās no sintētiskām un ar spēcīgu aromātu apveltītām dušas želejām, kas var ietekmēt maksts veselību – radīt kairinājumu, mainīt tās pH balansu un veicināt baktēriju veidošanos.

Izvēlies atbilstošu apakšveļu – svarīgi izvēlēties apakšveļu, kas sastāv no dabīgiem materiāliem – kokvilnas, lai āda elpotu un tajā neveidotos baktērijas, kā arī nevēlams aromāts. Savukārt apakšveļu, kuras sastāvā ir sintētiski materiāli, var valkāt vien izņēmuma gadījumos.   

Izvēlies maigus veļas mazgāšanas līdzekļus – ar spēcīgu aromātu apveltītos veļas mazgāšanas līdzekļos un mīkstinātājos mazgāta apakšveļa var radīt maksts kairinājumu, mainīt tās pH balansu un veicināt baktēriju veidošanos. Ieteicams izvēlēties līdzekļus bez smaržas un pēc iespējas dabīgākus.

Rūpējies par higiēnu – pēc peldēm atklātās ūdenstilpnēs, baseinos, kā arī pēc sporta zāles ir obligāti jānomazgājas ar speciāli intīmajām zonām piemērotu līdzekli. Pēc sporta nodarbības ir jāmaina apakšveļa. Ja ir pastiprināti izdalījumi, ieteicams lietot ikdienai paredzētos biksīšu ieliknīšus vai biežāk – pat vairākas reizes dienā – mainīt apakšveļu, taču šajā gadījumā ieteicams apmeklēt ginekologu. 

Regulāri apmeklē savu ginekologu – ginekologs ir tas uzticamais ārsts, kas sievietei būtu jāapmeklē visa mūža garumā – vismaz reizi gadā, lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, atklātu un novērstu iespējamas slimības laikus un nodrošinātu atbilstošu ārstēšanu. Savukārt gadījumos, ja rodas kādas veselības problēmas, tad pie ginekologa jāvēršas pēc iespējas ātrāk.

“NielsenIQ” veiktajā tirgus un patērētāju pētījumā “Euroaptieka” joprojām atzīta par populārāko aptieku tīklu Latvijā, iedzīvotājiem nodrošinot zemākās cenas. Vērtējot aptieku tīklu lojalitātes programmas, iedzīvotāji “Euroaptieka” lojalitātes programmu “Medus karte” atzina par pievilcīgāko starp visiem aptieku tīkliem*.

* “NielsenlQ” aptieku pircēju pētījums, 2021. gada marts-aprīlis, tiešsaistes un telefonintervijas lielākajās Latvijas pilsētās, izlases lielums – 2200 respondentu.

Vai deguna tecēšana, šķaudīšana un apgrūtināta elpošana izklausās pazīstami? Vīrusu sezonā gandrīz ikviens saskaras ar vienu no neciešamākajiem saaukstēšanās simptomiem – iesnām. Ārstu vidū tas ir pazīstams kā rinīts un izrādās, ka tam var būt gan dažādi cēloņi, gan paveidi. Vīrusu sezona un rinīts būs aktuāls vēl nākamos mēnešus, tāpēc “Diplomātiskā servisa medicīnas centra” otolaringoloģe Elīna Eliasa Vīgante un “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga skaidro, kas ir rinīts un kā to efektīvi ārstēt mājas apstākļos. 

“Visbiežāk ar iesnām cilvēki slimo saaukstēšanās sezonā, kas ilgst no rudens līdz pat pavasara vidum. Izteikti vairāk saslimšanas novērojamas rudens sākumā, kad bērni atgriežas bērnudārzos un skolās, kur vīrusa infekcijas izplatās ļoti ātri. Rinīta izplatību pandēmijas laikā palīdz mazināt tas, ka cilvēki ir piesardzīgāki, vairāk uzturas mājās, rūpējas par savu higiēnu un lieto sejas aizsargmaskas. Protams, to arī ietekmē faktors, ka bērni pat ar vismazākajiem saslimšanas simptomiem neapmeklē bērnudārzu vai skolu, kur šāda veida vīrusi izplatās ļoti ātri, tādā veidā mazinot iespēju saslimt pašiem vai aplipināt savus mājiniekus. Priecē tas, ka pacienti pandēmijas laikā daudz ātrāk vēršas pēc palīdzības pie speciālista pat ar nelielām sūdzībām, kas nozīmē, ka viņiem rūp viņu pašu, tuvinieku, kā arī apkārtējo cilvēku veselība,” skaidro “Diplomātiskā servisa medicīnas centra” otolaringoloģe Elīna Eliasa Vīgante. 

Kas ir rinīts?

Rinīts, kas sarunvalodā pazīstams kā iesnas, ir deguna gļotādas iekaisums, kas parasti ilgst no 7 līdz 10 dienām. Ja organismam ir vāja imunitāte un tas nespēj cīnīties ar simptomiem vai ir jau kāda cita hroniska saslimšana, rinīts var kļūt hronisks. Saslimšanas galvenie simptomi ir: 

• deguna tecēšana; 
• aizlikts deguns; 
• šķaudīšana;
• kņudināšana vai nieze degunā; 
• galvas sāpes;
• deguna dobuma tūska.

Pastāv divu veidu rinīti – alerģiskais un nealerģiskais. Alerģisko ierosina dažādi alergēni, piemēram, ziedputekšņi vai mājdzīvnieku spalvas, kamēr otram rinīta paveidam var būt vairāki izraisītāji – temperatūras, mitruma vai hormonālās izmaiņas, kā arī lipīgie rinovīrusi, kas ir tipiskākais iesnu cēlonis Latvijas iedzīvotāju vidū. Rinovīrusi izplatās ļoti ātri – gaisa pilienu vai roku kontakta ceļā.

6 ieteikumi efektīvai rinīta simptomu ārstēšanai

“Ja nav alerģiska vai bakteriāla izcelsmes saslimšana, tad rinīta ārstēšanai mājas apstākļos ir pieejamas dažādas metodes, lai atvieglotu rinīta radītos simptomus un izveseļotos. Ja nav pārliecības par to, kuri līdzekļi un paņēmieni būtu efektīvākie, farmaceits aptiekā var sniegt farmaceitisko konsultāciju, lai palīdzētu atrast piemērotāko risinājumu un sniegtu atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem,” skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga. 

1. Pret deguna tūsku 

Lai mazinātu deguna tūsku vai to, ka tas ir aizlikts un ir grūtības elpot, ieteicams lietot tūsku mazinošos līdzekļus – deguna aerosolus vai pilienus. To sastāvā parasti ir aktīvā viela, kas sašaurina asinsvadus, tādā veidā samazinot tūsku un atvieglojot elpošanu. Ilgstoši lietojot šos līdzekļus var parādīties blakusparādība – sausa deguna gļotāda, tāpēc tos jālieto atbilstoši savam vecumam, ar vismaz trīs stundu intervālu un ne ilgāk par 7 līdz 14 dienām. Tāpat šādus aerosolus vai pilienus var lietot bērni, taču tikai vecāku uzraudzībā, lai nepārsniegtu dienas devas limita robežu. Tūsku var arī mazināt ar aerosoliem, kuru sastāvā ir sāls šķīdums. 

2. Lai mitrinātu deguna gļotādu

Ja jūtat, ka deguna gļotāda ir pārāk sausa, var lietot mitrinošos līdzekļus, kuru sastāvā ir hialuronskābe, smiltsērkšķu eļļa vai olīveļļa. Šie līdzekļi arī ir pieejami gan aerosolu iepakojumā, gan pudelītēs ar pipeti. Deguna gļotādu var sausināt ne tikai tūsku mazinošo līdzekļu lietošana, bet arī pārāk sauss gaiss iekštelpās, ko ietekmē apkures sezona, tāpēc šos līdzekļus var lietot arī ikdienā profilakses nolūkos. 

3. Ko labāk izvēlēties – aerosolu vai pilienus? 

Dažādās līdzekļu formas galvenokārt atšķiras no lietošanas ērtuma. Aerosolus ir ērtāk lietot, jo nav jāieņem īpašs stāvoklis, lai to lietotu, kā arī to dozēt ir vieglāk, tāpēc tie būs īpaši piemēroti bērniem, kuri nelabprāt lieto zāles saaukstēšanās laikā. Savukārt, ja izvēlamies lietot pilienus ar pipeti, parasti ir jāatliec galva, jāskaita pilieni, kas sarežģī to lietošanu. Farmaceite Zane Melberga atgādina, ka par piemērotākā līdzekļa izvēli un tā lietošanas biežumu ieteicams konsultēties ar farmaceitu. 

4. Gēli degunam 

Lai atvieglotu elpošanu un aizsargātu degunu iesnu gadījumā, var lietot deguna gēlus, kuru sastāvā ir priežu ekstrakts. To var lietot bērni un pieaugušie tad, kad ir iesnas, kā arī profilaktiskos nolūkos, lai pasargātu no dažādiem vīrusiem. Gēls ir jāuzsmērē vienmērīgā kārtā uz deguna ādas deguna priekštelpā divas līdz četras reizes dienā. 

4. Deguna skalošana

Lai atbrīvotu degunu no izdalījumiem, kas tajā sabiezē un uzkrājas, kā arī atvieglotu elpošanu, ieteicams to skalot ar sāls ūdeni. Var lietot aerosolus, kuru sastāvā jau ir sāls šķīdums vai arī veikt tiešo deguna skalošanu. Piemēram, viena no vienkāršākajām metodēm ir – uzliet šķīdumu uz plaukstas un iešņaukt degunā. Pēc tam deguna saturs maigi jāizšņauc, lai nejauši nepārplēstu kādu deguna asinsvadu. Deguna skalošanu ieteicams atkārtot vienu līdz divas reizes dienā. 

5. Uztura bagātinātāji

Lai nodrošinātu optimālu elpceļu funkciju un atvieglotu elpošanu, papildu visiem iepriekš minētajiem līdzekļiem var lietot uztura bagātinātājus tablešu formā. To sastāvā ir tādas dabiskās sastāvdaļas kā gaiļbiksīšu ziedu sausais ekstrakts vai priežu mizas sausais ekstrakts. 

6. Ēteriskās eļļas

Lai atvieglotu elpošanu, var lietot dažādas ēteriskās eļļas, it sevišķi mentola vai eikalipta. Piemēram, dažus pilienus ēteriskās eļļas var pievienot bļodiņai silta ūdens, kas pēc tam jānovieto istabā, bērniem neaizsniedzamā vietā. Ēteriskās eļļas ir īpaši jāsargā no bērniem, jo tās var kairināt viņu jūtīgos elpceļus. Tāpat ēteriskās eļļas nedrīkst tiešā veidā pilināt degunā, jo tā var apdedzināt jūtīgo deguna gļotādu. 

Kurā brīdī jāvēršas pie ārsta?

Ja iepriekš aprakstītie līdzekļi nepalīdz, rinīta simptomi tikai pastiprinās vai arī parādās jauni, ieteicams doties pie ārsta. Tāpat svarīgi pievērst uzmanību līdzekļu lietošanas instrukcijai un nelietot tos pārāk ilgi, jo deguna gļotāda var pie tiem pierast. Tā rezultātā var attīstīties medikamentozais rinīts, kas var vēl vairāk apgrūtināt elpošanu un radīt spēcīgas galvas sāpes. Atveseļošanās pēc saslimšanas ar šādu rinīta paveidu parasti ir ilga un sarežģīta.