Kādas ir jūsu atsauksmes par šiem zābakiem? Nevaru izdomāt vai pirkt jo LV manuprāt reti redzēta apavu firma. 🙂

Man viss norit perfekti. Ar Viktoru milestiba un harmonija, macibas gustu panakumus, driz iestasos vizazistu kursos. Ap Ziemassvetkiem gaidu Viktoru jau Latvija beidzot. Nu tatad lieta tada.. 11.decembri klustu par gadu vecaka 🙂 Tada ka svinesana man notiksies 3 dienas. Piektdien aiziesu ar draudzenem uz klubu. Sodien mazakajam bralim paliek 14 un sestdien izdomajam atgriezties berniba un aiziet uz cirku. Manuprat tas bus jautri lai ari ko neteiktu draugi. 🙂 Bet svetdien pasa dzimsanas diena velos gjimenes loka ieturet kaut kadas satakas vakarinas. Esmu izraknajusi diezgan daudz visadas interneta lapas interesantu recepsu meklejumos. Nekas isti negaja pie sirds. Velos pajautat jums damas, varbut kada komentaros var uzrakstitu kaut kadu savu iecienitako recepti. Vienalga lai kas tas ari butu, salati, pirags, cepetis, kaut ka ipasi pagatavota gala vai zivs. Aprakstiet pec iespejas skaidrak.. ko, ka, cik daudz u.t.t. Busu jums loti pateiciga! (l) (l)

Viss ir beidzies un man bija ļoti grūti ar to samierināties…. Skaidrojums no viņa puses bija ļoti vienkāršs, truls….un man līdz galam nesaprotams… ”Es sapratu, ka vienkārši nevēlos būt ar Tevi kopā, tas arī viss…” „Bet kā….nedēļu atpakaļ Tu gulēji man blakus gultā un teici, ka mīli mani….kā tas vispār savienojams?” „Nezinu, varbūt tobrīd es tā arī jutos…” UN TAS BIJA VISS!!!!! Viņš man vairāk nezvanīja, nerakstīja, netikāmies…. Pēc nepilnas nedēļas viņš atļāvās atsūtīt uz manu dzīvokli savu BIJUŠO meiteni, lai viņa savāc viņa mantas, ko viņa, es domāju, izdarīja ar vislielāko gandarījumu…es nezinu kā viņš pats jutās, bet domāju,iespējams,ka tiktālu,ka tā ir ļoti pretīga rīcība, viņš neaizdomājās! Vēl pēc nepilnas nedēļas viņš atveda man tās mantas, kas bija palikušas viņa dzīvoklī….atveda skaistā dāvanu maisiņā….tikai man jau tobrīd bija vienalga, vai tas ir dāvanu maisiņš, vai superneto maisiņš….Es izņēmu mantas, kas nelietīgi un sāpīgi smaržoja pēc viņa… Pēc pāris dienām viņš man zvanīja…dzēris, protams, laikam drosmei! Sapratu,ka viņš laikam nespēj samierināties ar to, ka es ESMU SAMIERINĀJUSIES…..WTF? Kas par…., vai tad iespējams pēc visa šitā vēl kautko cerēt, domāt un gribēt? Es ar viņu īpaši nevēlējos runāt, kas viņam nepatika vēl vairāk un tādēļ vēlāk viņš man atsūtīja īsziņu „Tu tāpat biji labākais manā dzīvē, es jutos ar Tevi vislabāk, bet es tāpat Tevi būtu sāpinājis. Es neesmu Tevi pelnījis, lūdzu nečakarē ar savu attieksmi vismaz atmiņas.” …. es atbildēju „Man nekādu atmiņu nav un nevajag, arī Tu man vairs neeksistē, es izsvītroju Tevi no savas dzīves un sevis. Un Tu tiešām mani neesi plenījis!”….. Un labākais bija tas, ka es tiešām tā jutos…pat nezinu kā man tas sanāca un kā tam tiku pāri, kā ar to samierinājos, bet, sapratusi, ka šoreiz tiešām pielikts punkts un biju darījusi visu iespējamo, es viņu izsvītroju no sevis! Vēlak viņš rakstīja, ka viņam ir sāpīgi, ka esmu gatava mīlēt citu un pat sāka izmantot demagoģiju savas pašapziņas celšanai, vai kompleksu mazināšanai…ka redz’ esmu viņu izmantojusi seksam….Laikam gribēja dzirdēt, ka taču ne, ka viņš bijis pats labākasis…? Pats foršākais…? Bet nē…es neatbildēju neko, jo negribēju! Un jā…starpcitu, izrādījās arī tas, ka viņš mani turējis kā „ķīlu” kādam finansiālam darījumam, kā informācijas avotu, kā garantu, ja nu nesanāktu kā vajag…..tikai viņš pat nebija mani iepazinis, vai arī nemaz nevarēja to izdarīt, jo es viņam nebūtu palīdzējusi…un jā, tieši tajā dienā, kad šis darījums bija noticis un bija skaidrs, ka viss būs kārtībā, tad arī viņš „bija sapratis”, ka nevēlas būt kopā… Diezgan pretīgi! Grūti saprast tik seklas lietas!

Tuvojas svētku laiks, tāpēc – līdz 30.12. skropstu pieaudzēšana – TIKAI 9 Ls !!! Parasti – 12 Ls. Strādāju arī sestdienās un svētdienās. Zvani un piesakies 🙂 20380233 Korekcija – 8Ls. Noņemšana + pieaudzēšana – 12 Ls Cita meistara darba noņemšana – 5 Ls Mana darba noņemšana – 3 Ls. JAUNUMS! Tumši brūnās skropstiņas – maksimāli dabisks un izteiksmīgs efekts. Pieejamas dabiska izliekuma un diametra skropstas dažādu garumu, un ļoti atliektas, biezas skropstas – dažādi garumi. Dizains – swarovski (12 krāsas), krāsainās skropstas – bezmaksas. !Kvalitāti garantēju! 1.) Pieaudzēšana 1:1 mākslīgā pret dabisko. (Skropstas ir atdalītas, nevis salipušas pa vairākām kopā) 2.) Nekādi līmes kunkuļi. 3.) 100% Antialerģiska līme. 4.) Ir sertifikāts no mācību centra Vendo-V. 5.) Pēc noņemšanas īstās skropstas nav neatgriezeniski un briesmīgi sabojātas! Skropstu pieaudzēšana – tas pirmkārt ir mana sirdslieta, tāpēc vari būt droša, ka darbiņš būs izdarīts maksimāli rūpīgi un skaisti, jo man ir svarīgi izdarīt darbu tā, lai patīk pašai, un protams klientam. 🙂 Pieredze – 3 gadi – šajā laika esmu izmēģinājusi ļoti daudz skropstu veidus un līmes, līdz beidzot esmu atradusi labākos materiālus, un skropstu pieaudzēšanas tehniku. Kā arī maniem darbiem – nedēļas garantija – t. i. ja šajā laikā rodas kādas problēmas ar skropstām – droši zvani, un saki – sarunāsim laiku, kad atbrauksi salabot skropstiņas, jo šajā laikā visas nepieciešamās korekcijas ir bez maksas. Procedūra ilgst vidēji 1.5 – 2h Pieņemu Vecrīgā – Pils ielā. Darba laiki – 24/7 🙂 Zvani un pieraksties. Laipni gaidītas, mīļās meitenes 🙂 Ps. vairāk bildītes draugiem.lv –> Signe Pū♥ce

bērnībā mans sapnis bija – kad izaugšu noteikti uzbūvēšu dzīvnieku patversmi (l) lai visiem zvēriņiem būtu mājas kur valda mīlestība, miers un siltums visapkārt. un es izaugu, patversmes man protams nav…lai arī ka to vēlētos, bet es regulāri ieskaitu naudiņu vietējās patversmes kontā 🙂 tur es nebiju bijusi ne reizi, man ir riskanti apmeklēt tadas vietas, jo esmu riktīga dzīvniekmīle, paņemtu visus sev :’-( un šodien ņēmu draugu pie rokas un beidzot aizgajām uz turieni, bet ziniet, labāk nebūtu gājusi :-/ nabaga zvēriņi, dzīvo "čupās", smaka neizturama, kopējas īgnas, nav ne sirsnības ne mīlestības, ne gaidāmā siltuma :-/ brīžiem liekas, ka uz ielas viņiem iespējams būtu labāki apstākļi nekā tur… nolēmu naudiņu vairs nesūtīt, bet katru mēnesi no algas, pirkšu barību un iešu pati skatīšos, pārliecināšos ka mana atnestā barība tiks iedalīta godīgi visiem :-/ eh cik žēl ka tā notiek ar šīm mazajām dvēselītēm, viņos taču ir tik daudz mīlestības 😐 tagad skatos uz savu trušuku kuram vaidziņi kust pie pilnās bļodiņas un ceru ka tāda dzīve, kā maniem zvēriem ir vairākumam mīliet mazos (l)

Vai esi kādreiz juties vientuļš? Vai esi kādreiz juties pamests, lieks, nevienam nevajadzīgs… Viss sākās ar pavisam nejaušu saraksti. Bet ar to jau abiem nepietika, vajadzēja satikties. Pirmā tikšanās reize nebija tāda kā raksta pasakās. Protams bja jauki jo tas bija vienīgais puisis ar kuru viņa jutās droši, no kura nebaidijās, kuram uzticējās..bet ir arī lietas kuras nevajadzēja sasteigt.. Pagāja gandrīz 2 mēneši un puisis pateica – es aizlidoju pec mazāk kā mēneša, tas bija kā naža dūriens sirdī, pašā valentīndienas priekšvakara. Sākumā likās ka tas tacu nav nekas – izturēšu, varbūt tapec, ka nejuta un nezinaja kas ir milestiba..bet puisim ar to nepietika, viņš teica, tev jārēķinās ar to, ka es Tevi krāpšu.- tas bija vel briesmīgāk… Pagaja dazas nedelas un meitene saprata, ka ar vinu kaut kas nav labi…vinai likas ka ir stavokli, bet nebija parliecinata, jo skola sesija, milota cilveka aizbrauksana, līdz ar to neguletas naktis, laika trūkums lai paēstu un ta 2vas nedelas..bet tomēr kaut kas nebija ta…meitene saprata ka ir stavokli, bet kad tika līdz arstam, bija par velu…aborts jau bija noticis..nedelam ilgi viņa raudaja majas, skatoties uz grutniecem veikala gribejas kadam sist un sist..pec daziem menesiem sanemas un pateica puisim ka bija stavokli, bet viņa atbilde bija tada a ko man tagad darīt!tas bija nezeligi… Bet ne jau to vien meitene pardzivoja, ari tas ka puisis vinu krāp..katru dienu mosties ar domu ka vinu krapj, iet uz darbu ar domu ka tagad vinu krapj, ejot gulet raudat līdz speka izsikumam līdz elpas trukumam… solijumi, solijumi, solijumi Puisis atbrauca pec 8 menesu prombutnes. Solija kad atbrauks- kompenses un atgus nokaveto, bet ta nav. Viņa akli ticeja..vins ir mainijies, viņa ari..vina vairs nav ta naiva meitene, kura tic meliem, viņa vairs nevienam netic, nevienam neuzticas.. Puisis no vinas izvairās…vinam vjag padomat, pabut vienam…viņš uzskata, ka tikai vinam ir gruti, bet ka bija meitenei, kura uzticigi gaidija vinu majas? Vai tad vinai nebija gruti?? Vinai tacu ari ir sirds, kura sap un sap… Bet veljoprojam sajuta ka vinu krapj nav pargajusi. Jo puisim kuram sekss bija vajadzigs ik dienu, tagad pat ne reizi 2vas nedelas..kaut kas ir mainijies.. Un ja Tu spēj pārgulēt ar citu, tātad Tev otrs cilvēks neko nenozīmē.. visus 8 menešus no sirds nepajautāt kā Tev iet, kad pajauta ka iet un atbild, viņa atbilde – nu ja sk..un viss. Nožēlojami, ka cilvēkam kuru mīli ir svarīga tikai un vienīgi nauda.. Dažreiz nākas uzdot jautājumu, kāpēc cilvēkiem ir tik loti jācieš, kāpēc vajag vispār mīlēt, kāpēc tāda mīlestība vispār pastāv? Dažreiz gribas vienkārši nomirt, izdarīt pašnāvību, bet laikam gļēvums un domas par to, ka ja nu tu izlecot pa logu nenomirsti, bet paliec par kropli uz visu mūžu..varbūt arī attur bailes no sāpēm, bet tāpat jau visu laiku sāp, sirds nemitīgi sāp, jo nekad nevari ar nevienu izrunāties, visiem esi vienaldzīgs. Un neviens pat nepamanītu, ka es neesmu, ka esmu mirusi. Tāpat jau dvēsele ir mirusi, to vajag atdzīvināt, tie bija dziednieka vārdi, kamēr nesakārtosi dvēseli, tikmēr būs veselības problēmas. Manas asaras neviens nesaprot, visiem vajag to smaidīgo, to jautro, mūžam dzīvespriecīg būtni, bet kur lai rod dzīvesprieku, ja visiem tu esi vienaldzīgs. Kāds kolēgis man teica, Tev ir darbs, skola, mamma, tētis, brāļi, māsa – bet tu neesi laimīga…es viņam atbildēju jā man ir darbs, kuru neciešu, skola, kuru neieredzu, tā iemesla dēl, ka zaudēju bērnu, jo gribējās taču būt teicamniecei. Vecāki, kurus tik ļoti reti satieku un kuriem būtībā vienalga, ko es vēlos, ko daru. Draugi, nu jau tadu ir tikai pāris, kuriem ir pašiem sava dzīve, ģimene un bērni, viņiem ir viss tas, kas man nekad nebūs, jo cilvēks ar kuru es to visu vēlētos nākotnē, mani grib pamest.. ar katru dienu es sāku ieslīgt depresijā, ar vien lielākā un lielākā, līdz es zinu, izdarīšu pašnāvību..saņemšos un izdarīšu..tāpat šajā pasaulē nevienam neesmu vajadzīga..esmu kā zirgs – kleperis, kurs var stradat bez apstajas, mācities un vēl cilvēki grib, lai izskatos laimīga..es to nespēju, man tas ir par daudz…. Vienīgais, ko vēlos, lai mani kāds mīl, lai kāds rūpējas, lai kādam nav vienalga..lai kāds paņem sava rokā manas sastrādātās, sāpošās, nogurušās rokas… pasktās manā nogurušjā sejā un izraudātajās acīs, lai mani samīļo..;(;)

sanjemos turpinajumam…. musu skaistais sapnis beidzas diena, kad vinjs man pateica, ka vinja bijusi ir stavokli, 3 menesii… Vinjs man beidzot bija sanjemies to pateikt.Likas it ka es kristu strauji uz leju, no kada ljoti augsta stava…bija smagi. Vinjs pateica, ka vinja gribeja bernu, un vinjs bija labs kandidats, lai klutu par vinjas berna tevu. Vinjai no vinja neko nevajag, tikai , lai vinjs apmaksa vinjas viskrutakas iegribas un maksa alimentus. Vinjs teica, ka maksas un, ka vairs neko. Man tas bija dazhas smagas dienas, vienas asaras. Novedu sevi lidz pamatigai saslimshanai. Drudzis, temperatura, nespeks, asaras. Vinjs atnaca pie manis nakamas dienas vakara, ieraudzija kada es izskatijos. Bija ne sava skata. …un tad vinjs man pateica…miilu tevi un gribu pavadit ar tevi visu savu dziivi…Kritu vinjam ap kaklu sava nespeka un teicu, ka arii vinju miilu, ljoti, ljoti. Vinjs man bija visss, visss. Visa mana pasaule bija tikai vinjs. Rozaa brilles joprojam bija koshi rozaa. Vasara riteja savu gaitu…Vinjs un es, vasaras beigas sakam dzivot kopa. Rigas centraa, skaista plashaa, gaishaa dzivokli. Septembra viduu sekoja bildinajums. Likas dzivoju pasaka. Protams, vairs mes nekad netikam runajushi par vinja ex un bernu. Vinji stradaja kopa. nezinaju, ne kad vinja aizies dekreetaa , ne kad bernam jadzimst. Bet doma, ka vinjam bus berns, nepameta mani ne dienu. Tad sekoja nakamais menesis, atnaku majas, nogurusi pec smagas darba dienas, kad gribetu tikai vinjam pieglausties un , lai mani samiljo. Tad seko…..vinjs apker mani un saka, tagad majas 4-dienas un 5-dienas majas bushu velu!!!Seko mans jautajums, kapec? …man jaiet uz bebishu kursiem…mana pasaule apgazas, burtiski kajam gaisaa….Jautaju kapec???Vinjs neko man nepaskadroja, teica tikai, ka jaiet un viss. Naktii iespiedu galvu spilvena un raudaju. No rita pamodos ne sava skata. Vinjs izbrinits jauta, kas noticis, kapec ta izskaties, kas tevi nomac?Man aptrukas vardu shim jautajumam, lai atbildetu. Celjs uz darbu bija asaras, darba biju asaras. Ta riteja man vairakas dienas un neguletas naktis. Asaras….izmisums, nezinja un neizpratne. Vinjs nerunaja, es raudaju.

Varda diena nosvineta mierigi, gjimenes loka. Truka tikai Viktors. Bet es tiku apsveikta caur skype ar loti siltiem vardiem. Sodien solitas vetras laika, pavadiju dienu pie skype plapajot par neko ar Viktoru. Atkal atsakam runas par vinja atgriesanos. Nakosnedel vins vares atlikt 200 euro, aiznakosnedel ari 200 euro. Ja sadi turpinasies, tad lidz jaunajam gadam vins beidzot bus lidzas. Sodien tik mili ar vinu paklacojamies. Tiku apberta ar kaudzi komplimentu. (l) Taka saja joma man viss ir briniskigi beidzot 🙂 Pamazam jasak domat, ko darit dzimsanas diena 11.decembri. Varbut damas, jus ieteiksiet ka interesantak to nosvinet? Pirtis, banketa zales jau lidz kaklam.

Brīžiem nesaprotu, kā sievietes var sevi mocīt un badodies 😐 nekad īsti neesmu bijusi slaidā meitene, biju formīga, bet arī nemocīju sevi ar diētām, līdz vienā dienā vnk sāku ieklausīties sevī (l) Tgd jūtos laimīgi un labi, izskats – esmu iemīlējusies sevī 😀 un gribēju padalīties ar saviem knifiem 😉 1. ieklausies sevī, ko īsti gribi . Mēs visas esam pieradušas ēst,kad piedāvā , kā bērnībā – pasauc vakariņās 😀 ēd tad, kad vēlies un galvenais, to ko kāro… Vienīgi veselības labad, atceries, ka 2h pirms gulēt iešanas labāk nevjadzētu pārslodzīt kuņģi 😀 2. protams, vakarā arī gribās kādu našķi, mani favorīti – augļi un dārzeņi. Un vēl kāda šokolāde ar riekstiem (l) iedomāties tik cik tajos ir daudz vitamīni, labas vielas matiem, zobiem un visam 🙂 Un galvenais garšīgi 😛 3. Cik vien iespējams dzert ūdeni…. ( iespējāms aukstu ) Tas kā ne kā labi izvada visas sliktās vielas ārā 😀 bet, atceries, ka pēc ēšanas kādu 1h labāk nedzert, lai kuņģis pats patērē enerģiju sagremojot pārtiku, pēc kādas fiziskās darbības/piepūles arī pagaidīt pirms ķeries klāt tukšot pudeli . 4. Ja nenodarbojies ne ar kādām fiziskajām darbībām, tad iesaku kādas pāris jogas pozas, tās gan pašam jāskatās, ko grib uzlabot savā ķermenī ( un te nav domāts par svaru, muguras sāpēm, gūžas sāp, kājas ierūsējušas ) , jo tādā veidā Tu palīdzi savam ķermenim justies labi un sevi uzturi formā 🙂 5. Cik vien vari, pavadi svaigā gaisā. Pastaigas, pastaigas ar suni, pieturu ātrāk izkāpt ārā, veikalu tālāk aiziet. Tas stiprinās imūnsistēmu un pats jutīsies mundri un labi 🙂 Nu tas pagaidām viss :))

http://www.nva.gov.lv/pkiva/testi/handbook/book/book/index/ 🙂

Beidzot iegāju caur datoru, wi fi kaut kur pazuda, un tas ka telefonam vēl nav garumzīmes.. Pēē noriebās. 😀 😀 Tātad.. Sveikas dārgās. Kopumā par šodienu.. itkā jau nekas īpašs. Pamodos, iegāju skype, sasvecinājos ar Viktoru, papļāpājām pirms viņš devās uz darbu, un pēc tam izdomāju vēl pagulēt kādu stundiņu. 😛 😛 Pus 4 jābūt bija skolā, 22 tikai atgriezos no mācībām (mācos neklātienē, mācības notiek tikai otrdienās un ceturtdienās no 15.30 līdz 21.30). Jutos ļooooti pārgurusi, pat īsti nesaprotu dēļ kā. :-/ Laikam stress, kas mani apciemojis pēdējā laikā ir atstājis manāmas pēdas aiz sevis. Rīt ir mana vārda diena 🙂 Sveicu jau šodien visas Katrīnas 😛 Agri no rīta jau sākšu gatavot krabju un pupiņu salātus. Īpaši nesvinēšos, tikai es, mamma, brālēns un vecāmāte. Pat nepasacu mammas brāli ar sievu, māsīcu un brālēnu vecāko. Jo negribu nekādas īpašas svinības, manuprāt nav nekādi baigie svētki lai taisītu greznas svinības. Ja jums ir kādas ņammīgas receptes varat ierakstīt komentāros, ar prieku kādu izmēģināšu 😉 Āāā jāa.. ar Viktoru viss kārtībā, šodien jau atkal viņš tāds mīļš kaķēns pret mani. 😛 (l) (l) (l)

kā jau vairākums pāru kuri dzīvo kopā, arī mēs iegādājāmies mājdzīvnieku 🙂 trušuku , mīļu jauku pūkainīti (l) abi nū ļoti mīlam viņu, bet pēdējā laikā nespēju saprast savu draugu… ta kā mēs plānojam pēc apmēram gada jau veidot savu ģimeni, gribam jau bērniņu, bet pagaidam jāpiestrādā pie finansēm un dzīvokļa iekartošana. gribēju pavērot kā draugs izturēsies pret trusīti, vai rūpēsies par to utt, kad esmu mājās viss ok, abi čubinamies ap viņu 🙂 bet pēdējā laikā man sanāk aizbraukt prom uz paris dienām, un vairākas reizes atbraucot es redzu ka bļodiņa tukša, būrītis netīrs… un draugs maz bijis mājās, parasti kad manis nav viņš nakšo pie vecākiem vai pie brāļa, domāju ka tagad viņš centīsies vairak uztureties mājās, jo kā nekā dzīvnieciņš skumst un grib ēst…bet viņš saka ka viņam vienam ir garlaicīgi utt eh un man jau galvā metās stulbas domas – un kā būs kad mums bērns mājas būs un man būs jāstrada…ka jau viņš ar zaķi netiek galā! … nu un es viņam ta arī pateicu, ka esmu vīlusies! bet viņs visu noveļ uz to ka bērns ir bērns bet zaķis ir zaķis! 😀 vai es tiešām parspīlēju??? (t)

Šomēnes blogā http://paziileejam.weebly.com/ vari lasīt par: 🙂 Taro pasaule: Leģendas par Taro izcelšanos. Taro kārtis dod padomu, nevis pareģo. Kā strādā Taro? Kas ir Taro? 🙂 Citādā maģija: Neiznīcīgās dvēseles trauks jeb par auru citās kutūrās un vēsturi Gaišredzība-jeb kā pašam attīstīt šo spēju Mediālā jutība-jeb kā pašam attīstīt šo spēju Kas ir paranormālā uztvere? Kā saskatīt AURU? Pravietiskie sapņi Retrospekcija-praktisks vingrinājums Zīlēšana ar vasku Sveces maģiskā enerģija 🙂 Pārdomu stūrītis: Kas īsti ir pozitīvā domāšana Kad dzīve kļūst par pelēku bedri, sāc ar sevi! Ko Tu sevī baro? Vērts padomāt kam mēs piešķiram nozīmi 🙂 Dažādi horoskopi: Ziedu horoskops Karjeras horoskops Kā skūpstas Horoskopu zīmju pārstāvji ? Dāvanu horoskops Erotiskais horoskops Kā tava zodiaka zīme ietekmē attiecības? Druīdu horoskops Laipni lūgts mazliet savādākā pasaulē: http://paziileejam.weebly.com/index.html

Sorit pamostoties diezgan paagri, ielukojos one.lv lai parbauditu e pastu. Jau 8 no rita mana seja uzplauka pirmais smaids pa sim dienam. Viktors atsutija vienu jauku smaidinju sirsninas veida. Izklausas sasoditi berniskigi, bet tas izskatijas tik mili un sava berniskiguma del divkarsi lika pasmaidit. Es sapratu, ka vinam ir velme saligt. Visu dienu gaidiju kad vins atgriezisies no darba. Vakara ar vinu parunaju, tacu vina skalajos vardos par to, ka vins man tic un bija bez iemesla vainojis mani melos un krapsana, bija jutama nedrosiba. Principa vins vairs nebija tik ledains, ka ieprieksejas dienas, tacu jutu, ka lidz galam savu vainu vinjs tomer neatzist. :-/ Nelabi paliek iztelojoties, ka vins varetu atbraukt, izprasnat mani, draugus, gjimeni, meginot atrast kompromatu uz mani.. tacu teicu vinam, ka ta bus lieka laika teresana. Sonakt vismaz beidzot varesu mierigi, bez asaram acis aizmigt. Bet domas par turmakajam dzives davinatajam situacijam, kas notiks kad atlidos un vispar jebkurs dzives paversiens vel mazliet neliek miera :’-( Loti vinu milu un ceru, ka viss stabilizesies. Paldies lasitajam, kuras jut lidzi un atbalsta. Ta ka vairs neuzticos draugiem un izvaros no kontakta ar viniem, jo visi izradijas cukas, man pat nav kam pazeloties vai padalities priekos. Tapec tagad ik dienu rakstisu visu bloga, un ar prieku lasisu komentarus, padomus un kritiku, atbalstu u.t.t. Katrs komentars man ir zelta verts (l)

Biju tikko ar vinu runajusi.. Vins vel joprojam ir pardomas. Saka ka vinam vajag visu apsvert kadu nedelu. Viss ved uz to ka vins mani pametis. Nezinu ko darit, ko teikt. Neesmu izdarijusi neko tadu del ka varetu zaudet kaut ko tik dargu un milu dveselei, ka vins. Bet to, ka mana dvesele ir tira, pieradit nevaru. Neaprakstamas sapes, mokas un apzina, ka es ne ka nevaru labot situaciju! Asaras plust bez apstajas. Gribas piedzerties un pazust migla. Tik stipri nevienu nebiju milejusi un baidijusies pazaudet. Nevaru paskaidrot visas izjutas. Sapes.. Bailes.. Bezspeks.. Gaidisim ko atnesis ritdiena.

Sodien pamodos loti agri, guleju loti slikti. Mans virietis jau 7 menesus strada arzemes. Bet visu laiku kontaktejamies un milestiba vel nav zudusi. Tacu man, liekas ka vinam vajadzetu atgriezties atpakal, jo loti uztraucos, ka dzirkstele var pazust. Tacu vins pirms atbraukt grib iekrat vismaz 1000 euro, lai varetu dzivot mierigi, kamer mekles darbu. Pec aptuveni 3 nedelam ir mana dzimsanas diena, un mana kvelaka velesanas ir lai milotais butu blakus. Sis situacijas del mums loti biezi sanak strideties. Vakar atkal ka maza meitene sliku savas asaras. Vakar stipri sakaskejamies del ta, ka biju izdzesusi vestules, kuras ir aptuveni 5 gadus vecas, vins mana riciba saskatija kaut ko sliktu un saka meklet kaski, ka krapju vinu un vispar meloju.. bet ta nav patiesiba! Tagad vins apsver domu pamest mani 🙁 Pat neizprotu savu vainu 🙁 Pilnigi bernu darzs. Lai ari ka, skirties negribu, vins man ir loti dargs! Garstavoklis drankings. Cerams, ka vins sapratis, ka rikojas nepareizi. Tagad galvenais saglabat veselo sapratu, jo strids jau nav pirmais, daudz stresa un pastav iespeja vienkarsi ieslegties sevi.

Lai kā man arī liktos, ka dzimšanas dienas tuvošanās nav tas īstais iemesls, lai manas dzīves jēgas pārdomas sāktos, bet.. Tā nu tas notiek jau gadiem, un nekas īsti nemainās. Šodiena ir diena, kad gribas izraudāties un liekas ir tik daudz par ko, kaut gan nu par ko tad īsti ir vērts raudāt? Es pat nezinu, kas es esmu, kas es gribu būt un kā tas viss ir. Domāju par Viņu un to cik ļoti no sākuma viņu nesapratu un biju pret, likās, ka nu.. Es zinu kā ir pareizi un labi, un viņš.. Vienkārši neko. Tagad ir pagājuši trīs gadi un no vienas puses gribētos būt tur, kur viņš ir. Un tad ir Viņš, kur man patika un joprojām liek domāt, cik viegli bija viņam apkārt un cik ļoti interesanti man likās, gribētos vienkārši viņam teikt, laižam uz indiju un izdomāsim tur, ko darīt! Šodiena nekāda diena, jo esmu ļoti sevī vīlusies un kā vienmēr mazliet visā pasaulē arī, saņēmu eksāmena atzīmi- 10, tikai žēl, ka no 20 punktiem. Tikko esmu pārkāpusi līniju, lai teiktu, ka ir nokārtots, bet tas arī viss. Esmu pametu darbu un pat nevaru pateikt kāpēc, ja es teikšu, ka vienkārši man negribas strādāt, tad pēc kā gan es izklausīšos? Tas, ka es kādam dodu viltus cerības, un pieturu tikai tāpēc, ka pati nezinu, ko es īsti gribu? Vai tas skaitās? Man gribētos atvainoties- daudziem, un pasēdēt zaļā pļavā. Esmu laika iebaidīta. Man liekas, ka īsta mīlestība pieder tikai priviliģētajiem un tādu nav daudz, bet mēs pārējie vienkārši cenšamies atdarināt un cerēt, ka tas darbosies un.. uz kādu laiku citreiz arī darbojas.

jau kopš oktobra vidus Dānijā gaida Ziemassvētkus. skaidrs, ka tos gaida visu gadu, bet nu tas ir kļuvis uzkrītoši. viss pamazām tiek izrotāts un ieejot veikalā vai atverot jebkuru reklāmu, kuras regulāri tiek samestas pastkastītē, ir skaidrs, ka tie tuvojas. dažreiz šķiet pat, ka šeit tie pienāks visai drīz. tas noteikti ir apnicīgi un kaitinoši, ka katrs sevi cienošs tirgotājs jau sen ir sarūpējis svētku piedāvājumus, bez kuriem "mūsu svētki nebūtu iedomājami". un, lai arī tas kaitina, arī es aizveru acis un iedomājos, cik jauki tiks izrotāta mana eglīte, cik skaisti tiks uzklāts galds, fonā skanēs "klusa nakts svēta nakts" vai kkas tamlīdzīgs, kamīnā sprakšķēs pagales, pie tā gulēs suns un visapkārt smaržos pēc sarkanvīna, piparkūkām un mandarīniem. un arī man uznāk svētku gaidīšanas trakums, kad panikā domāju, ka vēl nav iegādātas nevienas dāvanas, svētku kartiņas vai kaut vai pīle svētku galdam, eglīšu rotājumi un piparkūku mīkla. protams, retajos apskaidrības brīžos es saprotu, ka mans kamīns darbojas uz granulām, man nav suņa, kas pie tā gulētu, eglītes vietā man būs priede (tā jau ir tradīcija, viņas nebirst) un Ziemassvētkos es, visticamāk, strādāšu un svētku galda- piparkūku, pīles, karstvīna un štovēto kāpostu vietā man būs, labākajā gadījumā, olu salāti un kafija, bērni tiks apbērti ar dāvanām, kas pamazām jau pagultē krājās, aiz vainas sajūtas, ka atkal svētki nekādi un solījums nākamajā gadā laboties un izdarīt vismaz KAUT KO! tāpat es saprotu, ka manis pašas vēlmju sarakstā ir tikai divi burti, manas pamatskolas mūzikas skolotājas Lienītes Vēveres iniciāļi, kas, sagadīšanās pēc, ir arī kādas valsts kods! priecīgu gaidīšanu, Linda

sākās mana adīšanas, apsveikumu gatavošanas sezona 🙂 arī adventes vainagam ir konkrētas idejas, bet sastāvdaļas, kā pilsētniecei, problemātiski sadabūt 😀 taps kkas ļoti moderns, arī tradicionāls un visiem saprotams. Kkas īsti tomēr nav, kā vajag. Spriežu to pēc kārtības savā istabā. Pareizāk, nekārtības!! Esmu piefiksējusi, ka pie draņķīga dvēseles stāvokļa neciešu mājas kārtošanu. Virtuvei un vannas istabai jābūt darba kārtībā, pārējais viss sekundāri. Būtu man ģimene, gan jau citādāk tas būtu. Un kad sapratīšu, ka viss, istabā ir karastāvoklis, tad arī piesēdīšos pie šķirošanas. Jā, papīri ir galvenais hlams. Konspekti. Gara acīm jau redzu savus cimdus, tik to pīni izadīt būs grūtāk, kā izsapņot. Bet adīšana ļauj domām tā smuki nostāties. Kā kafijas biezumiem krūzītē. (l) Šodien sapratu, ka man pietrūkst vīriešu komplimentu! Svešu, nepazīstamu. Eh, laikam ziemā tie fluīdi tiek apsegti ar mēteļiem un piežmiegti ar šallēm 😛 feini taču, ja novērtē atzinīgi. Un man pilnīgi vienalga, ka tā nav sajūsma par manu iQ 😀 Nejaukt ar pusaudžu vulgārajiem svilpieniem! Draudzeņu tusiņam esmu apsolījusies uzcept kūku, aizvakar izmēģināju – tās būs briesmas 😀 tātad nākamnedēļ, vismaz pāris reizes cepšu kūkas un sparīgi sportošu 😀 Lai mums veicas, meitenes 🙂

Sveikas! (Atvainojos, bet datoram nav pieejamas garumzimes.) Velejos noskaidrot vai kada no Jums ir bijui LU psihologiskas palidzibas centra? Jums palidzeja? Studenti bija atsaucigi, zinosi? Varbut varat ieteikt kur citur? Loti interesee, pati esmu nokakusi situacija, kad ir pedejais laiks meklet palidzibu. Gimenes arsta izrakstitas antidepresantu tabletes nepalidz un saprotu, ka mana attieksme un uztvere par dzivi un lietam ir slima, pati mokos un vairs nevaru to izturet. Ludzu padalieties ar pieredzi un ieteikumiem! Jau ieprieks paldies!

Tā nu mēs braucām viens pie otra…viņš pie manis dazhas darba dienas nedēļā, es pie viņa brīvdienās. Un viss bija skaisti, mīļi, patiesi…un pa īstam. Es staroju!!! Arī viņš izskatījās laimīgs!!! Dzīve ir skaista, es domāju, katru reizi,kad pieliecos viņu noskūpstīt. Bet tad…vienā momentā viss pārtrūka…. Notika kaut kas, ko nevar izskaidrot, nevar saprast…un nav atbilžu uz jautājumiem… Otrdien mēs plānojām kopīgas brīvdienas pie viņa Rīgā, aiziesim uz salūtu…un jā…taču piektdiena ir brīva, brauc jau pie manis ceturtdien vakarā, mīļum… Trešdien viņš atbrauca pie manis, un teica, ka piektdien arī būs, lai gaidu viņu…un es gaidīju…līdz piektdienas vakaram plkst 19, tad saņēmos viņam pazvanīt, pajautāt, kas notiek? Nekas nav noticis, man rīt agri jāceļas, esmu pārsalis un iešu gulēt, viņš atbildēja… Sāku teikt, ka man nepatīk tas viss…kāda starpība, es taču tikuntā varu braukt pie viņa un divatā siltāk..viņš nometa klausuli… WTF? Šorīt viņš no rīta atbrauca pie manis agri no rīta, klusi paņēma dazhas mantas, atstāja pastkastē atslēgu un aizbrauca. VISS….pat īsti nejutu,ka viņš bijis, tikai pēc paņemtajām mantām… Un man ir jautājumi, kurus nevaru viņam pajautāt, jo baidos dzirdēt atbildes…tad labāk nezināt neko… Un man ir bilde pie viņa kontakta telefonā, kuru baidos izdzēst, jo tad man nebūs nevienas… Un es zinu viņa numuru no galvas, tas ir tik viegls, ka to nevarēšu aizmirst… Un es zinu, kur viņš dzīvo…. Un es dzirdu viņa balsi, kad viņš čukstēja, ka mani mīl… Un es zinu,ka mīlu viņu… Un man ļoti, ļoti sāp!!!

brrr manī šobrīt ir sakrajušās lielas dusmas, tā kā mājas esmu viena, gribās vismaz to visu izlikt blogā! eh šodien atbrauca mans mīļotais no komandējuma ( 5 dienas bija prom) Nolēmu, ka uztaisīšu viņam romantisko vakaru, iepriecināšu. Pirms braukšanas viņš zvana un saka, ka ieskries tikai uz 5 min nolikt mantas un tad viņam uz pārs stundiņām jāaizbrauc pie vecakiem. sākumā pat sapriecājos – jee būs laiciņš īstenot savu plānu un visu sagatavot laicīgi! un tatad, pagaja 2 stundas, pagaja 3 stundas un es sēžu pie vakariņu galda, svecītēm, eļļiņam, saposusies…zvanu prasu kur pazudis, un viņš saka drīž būšu vēl bik pasēdēsu ar vecākiem, hmm ja bik tad nu nedzēšu nost sveces, nevacu neko nost un gaidu, nu tomēr pie vecākiem! pagāja pus stunda- zvana jau iedzēris…saka ka laikam pabūs vēl stundiņu(dzirdu viņa mammas balsi, sakot lai paliek tur vispār) es viņam saku, ka majas gaida parsteigums utt… un saņemu pēc pusstundiņas zvanu, ka atbrauks no rīta esmu tā vīlusies, un ta notiek katru reizi kad gatavoju kautko īpašu, pilnīgi katru reizi (t) es nesaprotu tas tads lāsts vai ka to nosaukt?!!?!?! :-/ dusmas gan uz viņu gan uz sevi 😐

Nu sveiki! Beidzot esmu ienākusi cosmo.lv Blogs ir kas tāds,kas man vienmēr licies ne priekš manis, bet varbūt tieši blogs ir tas, kas man šobrīd ir tik ļoti nepieciešams. Kādu laiciņu esmu bez darba, bet izplatu kosmēiku un tas palīdz nedaudz nopelnīt…nu un protams mans minka mani atbalsta. Noskaņai..nē drīzāk atmiņām.. ieslēdzu Jordin Sparks – Freeze.. Ļoti atgādina man laiku, kad iepazinos ar savu tagadējo draugu. Nedēļas sākumā biju Rīgā. Trolejbusā pieredzēju ko jauku. Trolejbuss tuvojās kādai pieturai. Jauns čalis piegāja pie meitenes, kas sēdēja diezgan tuvu durvīm. Viņai ausīs bija austiņas. Viņš pieliecās pie viņas un diezgan skaļi, dzirdot visiem pasažieriem, jautāja – "Sveika,drīkstu uzzināt, kā Tevi sauc?" Meitene izņēma austiņas no ausīm.. viņš atkārtoja.. meitenes sejas tonis pietuvojās viņas sarkano matu tonim.. 🙂 "Zane" .. Nedzirdēju, ko puisis atbildēja.. bet sejā bija smaids…trolejbuss apstājās un puisis izkāpa.. Domāju šis bija viens no tiem gadījumiem, kad cilvēki tiekās vienā un tajā pašā laikā, vienā un tajā pašā vietā.. bet viens otru nepazīst.. Domāju,ka viņš viņu atradīs dr.lv.. un tam visam būs turpinājums 🙂 Romantiski 🙂

Viņš: Gribu dažādot savu seksuālo dzīvi ar citu sievieti, no sievas gan prom iet nevēlos, viņa man superīga. Viņa: Man vienmēr ļoti interesē, kāpēc? Ja jau tās sievas tik foršas, tad var ar sievām dažādot savu seksuālo dzīvi, bet, ja nav foršas, tad jāiet prom! Viņš: Nu nekad dzīvē Tev nepiekritīšu. Un 99% vīriešu Tev nepiekritīs! Ja godīgi, tad Tevi nesaprotu. Šeit vispār runa nav par dažādīgumu, foršumu. 100% varu apgalvot, ka, nu labi 99%, ka labāku seksa mirkļu kā ar sievu man ir bijis un būs, nezinu vai vispār ar kādu citu būs labāk! Bet ir viens liels bet- katru dienu, ja tev visādi labumi pieejami, tu pie tiem pierod, vienkārši gribās citu, bet nekam nopietnam. Ja tu katru dienu ēd vistas gaļu un tev tā garšo vislabāk, tad, protams, ka vienu dienu to ēdīsi karija mērcē, otru dienu tev būs vistas gaļas sautējums, nākamajā dienā pikantā vista, bet dažādo kā gribi un improvizē kā vien gribi ar vistas gaļas ēdienkarti tāpat, tad, kad gribēsi uzēst cūkgaļu… vistu par cūku nepārtaisīsi. Uztaisīsi sev pusdienās cūkgaļas karbonādi! Viņa: Jā, es negribētu būt cūkgaļas karbonāde. Un salīdzināt sievieti ar kaut ko pierastu nav labi. Turklāt pašapliecināties var arī citos veidos, ne vienmēr vajadzīgs sekss pa malām. Man tik ļoti, ļoti žēl ir to sieviešu, kuru vīri sēž un stāsta, cik viņas labas, bet tajā pašā laikā meklē sev drāžamdraudzenes. Un jebkuram tādam krāpējam novēlu, lai viņa sieviete dara tieši to pašu. Vispār nezinu, cik Tev būs viegli atrast sev seksa partneri, ja stāsti, ka Tev superīga sieva, superīgs sekss ar viņu un citas vajag tikai kā karbonādes. Viņš: Nu….ar to brīdi, kā sāku diskutēt par savas ģimenes locekļiem ar citām sievietēm, man top skaidrs, ka ar viņām nekad netiktos, jo ar mīļākajām nekad neko par savu ģimeni nerunāju. Un neciešu, kā arī momentāni aizrādu, ja man kaut ko stāsta, jo mani tas neinteresē un tas nav normāli, ja sieviete sāk man stāstīt kaut ko par savu vīru, es ar viņu vairāk netiekos pēc tam. Viņa: Njā, nekad īsti neesmu sapratusi priekš kam vajadzīgs pliks drāžammateriāls. Tad labāk pirkt sievieti, par to tiešām nekas nav jāzina. Bet visām citām sievietēm patīk, ja vīrietis ir ieinteresēts ne tikai viņas caurumā (sorry), bet arī tajā, kas darās viņas galvā. Tas tāds neliels ieteikums turpmākajiem Taviem meklējumiem, tici man-noderēs.

Skanēja Coldplay dziesma "Paradise", kas iepriekš man bija absolūti vienaldzīga. Blakus atradās cilvēki, kuri redzēja visu un tajā pat laikā neko, jo nebija, ko redzēt! Viņš centās mani noskūpstīt. Vairākkārt. Viņš mani uzaicināja iet padejot uz klusāku stūrīti (cik klišejiski). Es teicu "Nē" (jo blakus atradās cilvēki, kuriem nekas nebija jāredz). Viņš neizpratnē jautāja "Kāpēc?", uz ko es atbildēju "Vai tad tu tiešām nesaproti?" (atgādinājumam- blakus atradās cilvēki, tuvi cilvēki, kuriem nekas nebija jāredz), uz ko viņš atbildēja "Ne jau saprašana ir svarīga, bet gan sajūtas" (atkal jau klišejisks izgājiens, vai ne?, bet man, kurai jau tāpat pietika raižu par savu privāto dzīvi, tas lika aizdomāties līdz pat muguras smadzenēm par to, ko vajag, vai varbūt nevajag darīt ar sevi un savu dzīvi) un veltīja man tādu skatienu, ko neviens oskarots aktieris nevarētu atdarināt, noglāstīja manu kaklu un noskūpstīja uz vaiga. Tās nebija trīsas tikai ķermenim, bet gan visai dvēselei. Mēs dejojām. Skanēja Coldplay dziesma "Paradise", kas man vairs nekad nebūs vienaldzīga.

Viņa ir mana labākā draudzene. Nestāstu gan viņai pilnīgi visu, tas nav vajadzīgs, kaut ko vajag paturēt sev. Neesmu gan teikusi, ka Viņu ļoti, ļoti mīlu, bet to, ka man Viņš ir ļoti svarīgs viņa zināja. Man pat varbūt nebūtu tik sāpīgi, ja katrā mūsu tikšanās reizē vai sarakstē skaipā, netiktu sīki un smalki man izstāstīts, ka Viņš viņai raksta to, saka šito, zvana tad, raksta tādas sms… Un nu jau viņa pat pasākusi satikties ar Viņu. Viņš? Esam pazīstami gadus desmit, pirmo reizi ar viņu satikos intīmā gaisotnē, pirms pieciem gadiem, kad izšķīros no vīra, un beidzot biju brīva. Tad tas bij tāds izaicinājuma randiņš, bet ar abpusēji patīkamu iznākumu. Tad pāris gadus satikāmies nejauši, turpinājām gan sarakstīties. Saprotams mūsu sarakstei vajadzēja sekot arī tikšanās reizēm un tā arī bija. Ar to arī viss sākās, par daudz tikāmies, par daudz pieķēros, līdz sapratu, ka esmu līdz neprātam tajā vīrieti samīlējusies. Domāju pāries, bet mazliet vairāk kā gads riņķī, jo mazāk satieku, jo vairāk man vajag viņu. Domās arvien vairāk un vairāk ir Viņš. Kā viņi iepazinās? Vienkārši, es pati viņus iepazīstināju un jau nākamajā dienā to nožēloju. No tās dienas jūtu, ka man Viņš pazūd. Ja man uzraksta reizi nedēļā, tad viņai Viņš raksta katru dienu. Sāp jau ne jau tas, ka manai draudzenei ir kāds, bet tas, ka zinu, ka tur veidojas kaut kas vairāk. Viņa satiekas ar Viņu, un man to stāsta tā it kā es Viņu nezinātu, nepazītu… Lai arī kāda ciniķe, maita vai cūka es esmu, bet nekad nesatiktos ar vīrieti, kas ir manas draudzenes vīrietis. Labāk būt nelaimīgam cilvēkam, nekā pašapmierinātai cūkai. Es, protams, viņiem ceļā nestāšos, bet tā nodevība sāp, dikti, dikti… Pat ne tas, ka Viņš izvēlējies manu labāko draudzeni, bet, ka tā, cilvēks, kas ir mans vislabākais draugs, kas par mani zin ‘vairāk kā jebkurš cits, ka tā ir mana draudzene. Laikam nav sāpīgākas nodevības par šo 🙁

Sveikas manas meitenes 🙂 klau , es veelos mainiit savu gjimenes aarstu , varbuut varat ieteikt kaadu ? riigaa rakstiet klaat arii slimniicu … paldies 🙂

Noskatījos Desperate Houswives vienu no 6.sezonas sērijām, kur lidmašīna nokrita. Sēdēju un asaras bira kā pupas, kad zēns teica savu runu izlaidumā. Tad nu ļāvu vaļu asarām. No emocijām jāatbrīvojas. Jo raudāšana…man tik reti sanāk. Kad ir emocijas un asaras kopā. Laikam triviālas bailes būt vājai. Šodien manu labu, pat labāko draugu paaugstināja. Velns, man tak priecāties vajadzēja, bet mana pirmā reakcija bija – nu bet ar ko es tagad vērošu saulrietus un taisīšu brusketas? Pamesta sajutos. Tas man sevī patīk -ka nestopēju emocijas -lai nu nāk laukā, kādas ir 😀 Nē, man neskauž. Šis darbs man ir no punkta A līdz punktam B. Un drīz pienāks tas B. Un lepojos ar viņu, šobrīd patiešām. Nu kuram tad nepatīk smuki ieņemamie amati? Viņa pašapziņai tas nāks tikai par labu. Sajutu, ka cilvēks atdzīvojas, parādās spars..un aiziet, aiziet. Sadzirdēts. Pamanīts. Vēl tik jānovērtē! Jā, pārmaiņas… Labi, gulēt jātaisās. Rīt kongress. Kā gribētos mierīgu sestdienu. Izlīst izpūrušiem matiem no gultas, uzsmaidīt spogulī sev, un doties uztaisīt kafiju. Aiziet pēc kruasāniem. Bet pseidoefedrīns mani sāk iemidzināt.. Saldus 🙂

nezinat kur var dabut sadu vai lidzigu tattoo,kuru es varu saglabat datora, lai izprintetu! man sis loti patik, bet par vinju ir jamaksaa . :-/ http://www.tattoojohnny.com/product/BTF-00068/ed3f83cbb1cb99601589fa290cf12539/searchpage/2/image/11/prods/HAF-00205,CHF-00398,CIF-00081,MPF-00310,CQF-00029,AAF-02639,CHF-00396,AUF-00067,FBF-00049,BNF-00138,BTF-00068,CHF-00388,

Mana sune savainoja ķepiņu un es biju spiesta viņu nest aptuveni kilometru uz mājām (viegli nebija, kaut gan viņa sver tikai kādus 10 kg). Tas man lika aizdomāties, kas cilvēkus mudina rūpēties par kādu, ne tikai dzīvnieku, bet arī otru cilvēku. Labi, ģimenē mēs mīlam viens otru, jo esam saistīti ar asins saitēm. Tā ir tā sauktā "asins balss". Tas, domāju, ir vairāk fizioloģiski, nekā psiholoģiski. Es te tagad nerunāju par tiem, kas pamet savus bērniņus bērnu namos vai, pasarg’ Die’s, kkur uz ielas vai miskastē… Es nevarētu pamest savu suni, kur nu vēl bērnu. Kas ir tas, kā mudināti mēs izlemjam, palīdzēt tantiņai, kurai uz ielas ir palicis slikti vai vienkārši pasoļot garām? Ignorēt taču ir vienkāršāk. Un citam pat neiesmilkstēsies sirdsapziņa… Kas mudina pieķerties kādam, saukt to par draugu un izjust otra sāpes tikipat stipri kā savējās vai vēl stiprāk? Palīdzēt, neko nedaidot pretī, iedot naudu ubagam, ziedot… Nezinu, laikam jau tas ir atkarīgs no katra cilvēka audzināšanas, morālājām vērtībām utt… utt. Vai vienkārši kkas mūsu sirsniņās liek ietrīsēties un tā ir mīlestība pret apkārtējiem, draugiem, mājdzīvniekiem, bet galvenokārt pret sevi, par to, ka izdraīts labs darbs.

…mani vienmēr ir uzrunājis cilvēka skaistums. Skaisti cilvēki. Šajā gadījumā skaistas meitenes. Skaistas sejas. Es vienmēr esmu bijis par to pārsteigts, bet man jāatzīst, ka tas ir gandrīz vai vienīgais tāds valdzinājums, kas mani pa īstam spēj saistīt. Skaistums. Vienalga, sievietes vai meitenes, lietu vai attiecību skaistums, vienalga. Skaistums ir tāda lieta, ko tu pieņem bez argumentiem. Vienkārši pieņem. Ja ir kaut kas problemātisks, mēs varam diskutēt – tas ir tā vai tā; vai nu Visums ir bezgalīgs, vai nav bezgalīgs, bet skaistums ir lieta, parādība, ko mēs faktiski nevaram nodefinēt, tas ir kaut kas tāds, kam cilvēks piekrīt uzreiz… /Imants Kalniņš Viena no sievietes rotām ir mati! Tādēļ nekad neko nevar zināt, kas kurā brīdī mums var būt noderīgs vai ievajadzēties, tādēļ interesanti raksti par matu kopšanu un matu problēmām un ne tikai ir lasāmi šeit:www.draugiem.lv/brelil/ Bet ja rodas vēlme izmēģināt ko jaunu matiem un nodoties ekspermentiem tad to vari pamēģināt šeit: www.brelil.lv

Interesanti , kāpēc tas notika tieši šodien … iespējams , ka tumšā , vēsā , nomāktā novembra mudināta.Sagribējās ko košāku , sievišķīgāku ,seksīgāku savā ikdienā …ko protams var īstenot ar COSMOPOLITAN 🙂 Paldies šim žurnālam , par to , ka tas pat visskeptiskāk noskaņotajām -jaunajām sievietēm-paslīdz sevī atrast kaut ko nedaudz no Gossip Girl , kas nemaz nav slikti , tas , manuprāt, ceļ sievietes pašapziņu un dod spēju ieskatīties nedaudz izpētītajā vīriešu planētā…atšķirt Čaku Basu no Dena , vai zināt ko gaida abi šīe atšķirīgie vīriešu tipāži 🙂 Cosmo liek justies labi , jautri , svaigi , gluži kā Chanel _Chance…pat vēl svaigāk (nesalīdzināšu ar gurķi , jo man to aromāts neiet labumā) cosmo pat visparastāko baklažānu spēj pārvērst kādā gardā maltītē Es ĻOTI CIENU Santu-Cosmo galveno redaktori , jo bieži vien viņas domas un sajūtas sakrīt ar manām , tādejādi šī pasaule man noteikti nepaliks sveša Paldies , KICHYICKY

Sveikas! Ir pienācis laiks, ka manī ir par daudz un par maz. Par daudz slikta, par maz laba. Par daudz stresa, par maz miera. Par daudz emociju, par maz brīvības. Šādi es varētu turpināt mūžīgi… un par to nešaubos. Kā arī ir pienācis laiks pārdomām. Ko darīt tālāk? Kā dzīvot? Vai dzīvot? Kur bēgt? Vai bēgt? Ir pārāk daudz jautājumu, un pārāk maz atbildes, ja godīgi, atbildes nav vispār. Jā, esmu daudz domājusi un meklējusi atbildes uz jautājumiem, kas varētu izmainīt manu dzīvi. Bet panākumu pašlaik – nekādu. Kaut kas nogāja greizi, par to nešaubos. Varbūt jūs nemaz nevarat tā sakot ”iebraukt” manā samezglotajā tekstā. Bet es lieku ārā visu kas uz sirds, nestāstot – kāpēc tā? kas notika? kas par problēmu? Un negribu atgriezties senā pagātnē. Bet viss ko zinu ir tas, ka man ir slikti. Tik vienkārši. Nekas īsti nespēj to mainīt, lai cik es mēģinātu mainīt un sagrozīt, samezglotās domas un rīcības. Esmu pārāk ļoti apmaldījusies šeit. Man ir jādodas citur, jādara citas lietas un jādomā par citām lietām. Bet pagaidām tas nav iespējams. Ir jāpaliek pie šī visa, tik ļoti samezglotajā situācijā. Un jācer, ka reiz tomēr tikšu no tā visa vaļā. Būs vairāk laba un mazāk slikta. Vairāk līdzsvara, mazāk stresa. Bet līdz tam, kaut kā ir jāizvelk. Dievs zin kā! 🙁