Kāpēc jauna un vesela sieviete nevar palikt stāvoklī? Kāpēc sieviete līdz ar vecumu pieņemas svarā? Kādēļ dabiskais menstruālais cikls pārvēršas par elli? Ginekoloģe-endokrinoloģe ar 35 gadu darba pieredzi, medicīnas zinātņu doktore, Kijevas Starptautiskās universitātes profesore – tagad Veselības centru apvienības (VCA) poliklīnikas Pļavnieki ārste Irina Romaņenko labprāt dalās savās zināšanās un pieredzē par šiem sievietēm tik būtiskajiem jautājumiem. 

Jāņem vērā, ka Irina Romaņenko ir pieredzējusi speciāliste tieši reproduktīvās sistēmas traucējumu jomā – savā ginekoloģiskajā  praksē viņa izmanto mūsdienīgas diagnostikas un ārstēšanas metodes, palīdzot sievietēm dzimumorgānu un krūšu dziedzeru infekcijas, iekaisumu un hormonālo saslimšanu, menopauzes traucējumu un sāpju sindromu, neauglības, spontāno abortu, dzemdes kakla patoloģiju gadījumos. Gan pacientes Ukrainā, gan nu jau arī Latvijā ir novērtējušas viņas individuālo un pārdomāto pieeju kontracepcijas metožu un hormonu aizstājterapijas medikamentu izvēlē katrai pacientei.

Ar ko nodarbojas ginekologs-endokrinologs?

Ginekologs-endokrinologs ir speciālists, kas nodarbojas ar hormonālo traucējumu izraisītu sieviešu reproduktīvās sistēmas patoloģiju diagnostiku un ārstēšanu, stāsta I. Romaņenko. Turklāt nepieciešamība pēc palīdzības un hormonālā fona korekcijas var rasties jebkurā vecumā. Tā var būt hormonāla ārstēšana menstruālā cikla traucējumu, policistisku olnīcu, smagas asiņošanas, pārmērīga apmatojuma, aknes, premenstruālā sindroma izpausmju, algodismenorejas (sāpīgas menstruācijas) gadījumos.

Ginekologa-endokrinologa konsultācija nepieciešama pareizai hormonālās kontracepcijas izvēlei, kā arī grūtniecības plānošanas laikā, ja ir problēmas ar reproduktīvo funkciju, bijuši spontānie aborti vai  nopietnas ginekoloģiskas saslimšanas. Konsultācijas var būt aktuālas perimenopauzes periodā, jo viena no ārstēšanas metodēm ir hormonu aizstājterapija. Šāda ārstēšana, kā likums, tiek izmantota, lai uzlabotu dzīves kvalitāti, atvieglotu menopauzes izpausmes, gadījumos pēc olnīcu operācijām vai dzemdes izņemšanas.

Luhanskā ārstei ir simtiem bērnu

Irinas Romaņenko māte ir terapeite, tēvs – ķirurgs. Arī viņas vecāku tuvākie draugi ir ārsti, viņu vidū – izcili ginekologi un dzemdību speciālisti, proti, nu jau tik pieredzējusi ārste savulaik uzaugusi ar medicīnu piesātinātā gaisotnē. Pabeigusi Vorošilovgradas Medicīnas institūtu (Luhanska, Ukraina) un saņēmusi diplomu ar izcilību, par ko lepojas. Kā ginekoloģe un dzemdību speciāliste sākusi praktizēt viņas mīļajā Severodoņeckā… Pēc kāda laika ārste uzaicināta darbā uz Luhansku, kur uzticēts vadīt pilsētas veselības centru “Laulība un ģimene”, bet vēlāk – apgabala Ģimenes plānošanas centru, kuru viņa vadījusi ceturtdaļgadsimtu – līdz tam smagajam brīdim, kad ar vīru, arī ārstu, neiroloģijas profesoru Igoru Romanenko, nācās pieņemt lēmumu aizbraukt… Luhanskā ārste atstājusi, kā pati mēdz teikt, simtiem savu bērnu, kuri ieraudzījuši pasauli, pateicoties viņu nākamo vecāku ārstēšanai minētajā centrā.

Kā rodas neauglība?

Neauglība ir mūsdienu pasaules posts. Šobrīd uz planētas dzīvo 48,5 miljoni neauglīgu pāru, un ārste atklāj, ka pat baidās par nākamajām cilvēku paaudzēm…

Pāra neauglības cēlonis var būt sievietei, vīrietim vai dažādu faktoru kombinācija. Ir zināms, ka neauglība sastopama vienlīdz bieži gan sievietēm, gan vīriešiem. Diemžēl daudzas mūsdienu sievietes un vīrieši nesteidzas radīt bērnus pirms 30-40 gadu vecuma, vēloties vispirms iegūt izglītību, apskatīt pasauli, padzīvot sev, nostāties uz kājām. Bet līdz ar gadiem taču palielinās iekšējo un ārējo faktoru skaits, kas var negatīvi ietekmēt auglību, uzsver ārste. 

Neauglība var būt saistīta ar dažādām problēmām, piemēram, necaurlaidīgiem olvadiem. Nozīmīga loma ir arī hormonālajiem cēloņiem, piemēram,  policistisko olnīcu sindromam. Šajā hroniskā stresa laikmetā tieši hormonālā sistēma ir viena no pirmajām, kas reaģē uz nemitīgu ilgstošo stresu, ko piedzīvo sieviete. Hormonālie traucējumi organismā ietekmē apaugļošanai gatavu nobriedušu olšūnu veidošanās procesu. Tas nozīmē, ka nenotiek ovulācija, kā rezultātā grūtniecība nevar iestāties. Šāda situācija bieži novērojama, ja sievietei ir neregulāras menstruācijas vai to nav, kā arī ja sievietei ir liekais vai  nepietiekams svars, norāda ārste.

Svarīga loma ir infekcijas un iekaisuma slimībām, kas var izraisīt neauglību. Mēdz būt traucējumi reproduktīvo orgānu darbībā, kas saistīti ar endometriozi, labdabīgiem audzējiem (miomas vai leiomiomas), endokrīnajām slimībām (vairogdziedzeris, virsnieru dziedzeri), iekšējo orgānu patoloģijām, psihogēniem traucējumiem. Kā jau ārste minēja, nav jāaizmirst arī par vecumu – sākot no 35 gadiem, sievietes reproduktīvais potenciāls samazinās, un pēc 40 gadiem grūtniecības iestāšanās būs daudz mazāk iespējama.

Neauglība nav negrozāms spriedums, tas nenozīmē, ka sievietei nekad nebūs bērnu – ar speciālista palīdzību lielākajai daļai pāru izdodas sasniegt  mērķi – grūtniecību – apstiprina Irina Romaņenko.

Nevis kaitīgi, bet pat ieteicami!

Mīts par “briesmīgajiem hormoniem” nāk no pagātnes, kad hormonālo preparātu (kontracepcijas līdzekļu un aizstājterapijas) sastāvā bija pilnīgi citi komponenti, turklāt lielās devās. Dažkārt to lietošana izraisīja blakusparādības, bet, starp citu, nemaz ne tik daudz, atgādina I. Romaņenko. Tieši šīs trīs gadu desmitus senās bailes nomāc vēl šodien un tiek projicētas uz jaunākās paaudzes hormonterapijas medikamentiem… Pēc ārstes teiktā, pašreizējās zāles ir pilnīgi atšķirīgas pēc sastāva, maigākas, ar minimālām blakusparādībām.

Turklāt jebkurai hormonterapijai mūsdienās jābūt individuālai. Ārstam ir iespējas izvēlēties pareizo medikamentu katrai sievietei personīgi, ņemot vērā hormonālo fonu, pavadošās slimības, vecumu, dzīvesveidu utt. Sievietes, kuras saņem pareizo recepti, jūtas labi, viņām nav neizskaidrojamu problēmu ar ķermeņa masas palielināšanos vai aktīvu apmatojuma augšanu tur, kur tam nevajadzētu būt.

Savlaicīga hormonālā menopauzes terapija var samazināt psihoemocionālo izpausmju smagumu, novērst sirds un asinsvadu sistēmas slimību attīstību, osteoporozi un tās izraisītās komplikācijas, uroģenitālo atrofiju, vielmaiņas un kognitīvos traucējumus, pieredzē dalās I. Romaņenko. Turklāt tā ļauj samazināt nāves risku no visa veida slimībām, ļauj palielināt paredzamo dzīves ilgumu un uzlabot tās kvalitāti. Izrādās, ka tieši ginekologs-endokrinologs, nozīmējot hormonterapiju, atrisina daudz problēmu, ar kurām vēlāk var saskarties citi speciālisti.

Vēl I. Romaņenko piebilst, ka mūsdienu hormonālie preparāti kalpo vēža profilaksei. Tas ir tāpēc, ka dažas reproduktīvās sfēras onkoloģiskās problēmas ir saistītas ar nepareizu dzimumhormonu proporciju sievietes ķermenī. Sakārtojot šo attiecību, var novērst dažus “sieviešu” vēža veidus. Tāpēc kopā ar katru pacienti ārste vienmēr cenšas izprast viņas veselības stāvokli, izveidot nepieciešamo diagnostikas pasākumu plānu un pēc tam izstrādāt detalizētu ārstēšanas un novērošanas plānu. Tikai tad ārstēšana būs maksimāli efektīva!

Sāpes var ievērojami ietekmēt mūsu ikdienu – attiecības ģimenē un ar apkārtējiem, darba spējas, brīvā laika pavadīšanas iespējas. Ja sāpes ir īslaicīgas un pārejošas, ar šiem negatīvajiem faktoriem var būt vieglāk tikt galā. Taču ko iesākt tad, ja sāpes ir hroniskas? Kādi faktori ir svarīgi, lai hronisku sāpju gadījumā rūpētos par dzīves kvalitāti un emocionālu labsajūtu? Konsultē BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, psiholoģijas un KBT centra Intellego un RAKUS Gaiļezers Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas klīniskā psiholoģe, Dr. Psych. Jeļena Harlamova un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Starptautiskā Sāpju pētniecības asociācija sāpes definē kā nepatīkamu fizisko sajūtu un emociju pārdzīvojumu, kas ir saistīts ar reālu vai potenciālu audu bojājumu vai arī tiek uztvertas kā šāda bojājuma radītas sekas. 

Hroniskās sāpes ir viena no aktuālākajām medicīnas problēmām, stāsta J. Harlamova. Tās mēdz būt gan kā patstāvīga diagnoze, gan pavadoša citām saslimšanām. Izšķir divu veidu sāpes – akūtas un hroniskas. Sāpes kļūst hroniskās tad, ja tās turpinās vairāk par trīs mēnešiem vai pārsniedz sagaidāmo atveseļošanās laiku. Kamēr akūtām sāpēm ir adaptīvā funkcija – tās signalizē mums par kādu bojājumu vai problēmu mūsu organismā, hroniskās sāpes nav adaptīvas un mēdz nereaģēt uz ārstēšanu.

Turklāt hroniskām sāpēm var būt vesela virkne pavadošo problēmu, piemēram, miega traucējumi, depresija (ar to sastopas līdz pat 77% hronisko sāpju pacientu), bezpalīdzības sajūta un trauksme, dusmas un agresija. Tām var pievienoties arī problēmas attiecībās ar tuviniekiem un profesionālajā jomā.

Hroniskās sāpes ietekmē vairāki faktori, proti, psiholoģiskie, uzvedības un sociālie. Negatīvās domas un pārliecība par sāpēm var traucēt veiksmīgai adaptācijai, pastiprināt sāpju un ciešanu intensitāti. Katastrofizēta sava stāvokļa uztvere izraisa bezpalīdzības sajūtu un savas neefektivitātes pārdzīvojumu, nespēju pieņemt (kas neapšaubāmi nav viegli) sāpes, tērējot daudz enerģijas atbilžu meklēšanā un nespējot pieņemt jau esošās atbildes. 

Kā sāpes ietekmē mūsu uzvedību?

Hroniskām sāpēm var būt liela ietekme uz to, kā uzvedamies. Piemēram, var minēt pasīvās pārvarēšanas stratēģijas, kas izpaužas kā pārmērīgi sargājoša uzvedība un samazināta aktivitāte. Vai arī pretēji – brīžos, kad stāvoklis uzlabojas, cilvēki mēdz pārāk kompensēt savu nepietiekamo aktivitāti un pārslogot sevi, cenšoties izdarīt pēc iespējas vairāk, stāsta J. Harlamova. Tā rezultātā sāpes atgriežas un, iespējams, ar vēl lielāku intensitāti. No palīdzošākām uzvedības stratēģijām var minēt regulārās mērenas fiziskās aktivitātes, dienas ritma ievērošanu, relaksācijas treniņus.

Sociālie faktori un citu cilvēku attieksme arī var ietekmēt hronisko sāpju norisi, skaidro psiholoģe. Piemēram, pārmērīga apkārtējo cilvēku gādība var nevis palīdzēt, bet pat izraisīt pretējo efektu. Piemēram, pastāvīgu fokusēšanos uz sāpēm, pieaugošo bezpalīdzības sajūtu un dusmas. No otras puses, pārāk kritizējoša vai ignorējoša attieksme hronisku sāpju gadījumā var pastiprināt cilvēka nomāktību, vainas sajūtu un izolēšanos.

Kā ārstēt?

Hronisko sāpju ārstēšana ir komplekss process, kurā ir ļoti svarīga arī psiholoģisko faktoru izpratne, uzsver J. Harlamova. Šobrīd pasaulē atzītās sāpju ārstēšanas vadlīnijas kā papildu metodes rekomendē uz pierādījumiem balstītās psiholoģiskās metodes, piemēram, Kognitīvi biheiviorālo terapiju (KBT) un Pieņemšanas un saistību apņemšanās terapiju (Acceptance and Commitment Therapy, ACT). Pētījumu rezultāti pierāda KBT nozīmīgo ietekmi uz sāpju rādītājiem, salīdzinot ar citām sāpju ārstēšanas psiholoģiskām metodēm, tādēļ mūsdienās šo terapiju iekļauj daudzās sāpju ārstēšanas programmās. Šīs abas pieejas ir labi strukturētas, turklāt tās var pielietot gan individuālās konsultācijās, gan grupas nodarbībās. Šo terapiju mērķis ir iemācīt cilvēkam noteikt, kontrolēt un aizstāt nepalīdzošu vai sāpes uzturošu uzvedību, domas un emocijas ar palīdzošākiem un efektīvākiem uzvedības un domāšanas veidiem, kas palīdz pārvaldīt sāpes un risināt problēmas. ACT ir uz apzinātību balstīta psihoterapeitiskā pieeja, kas koncentrējas uz domu, emociju un personisko vērtību un rīcību pieņemšanu. Šis terapijas mērķis ir iemācīt cilvēkam novērot un pieņemt savas domas un sajūtas bez vērtēšanas un nemēģinot tās mainīt, tādējādi veidojot lielāku psiholoģisko elastību.

Svarīga situācijas apzināšanās

Speciāliste uzsver, ka ir svarīgi apzināties, kādas stratēģijas cilvēks pielieto, lai mazinātu sāpes, piemēram, vai tā ir pastiprināta medikamentu lietošana, fiziskā aktivitāte vai izvairīšanās no tās, palikšana gultā un mazkustīgums, alkohola lietošana, norobežošanās no kontaktiem ar draugiem, ģimeni vai citas līdzīgas? Ļoti iespējams, ka šādas stratēģijas palīdz mazināt sāpes, taču to efekts ir īslaicīgs. Svarīgi, ka ilgtermiņā šīs stratēģijas var pastiprināt sāpju intensitāti un ciešanas, kā arī radīt vai veicināt problēmas attiecībās, darbā, pastiprināt bezpalīdzības sajūtu un attālina cilvēku no sava stāvokļa pieņemšanas.

Pacientam ir būtiski sev pajautāt: „Kas ir svarīgs manā dzīvē? Kāds es gribu būt?”, tādējādi definējot savas vērtības un arī skaidrāk ieraugot iespējamos uzvedības veidus, kas palīdzēs virzīties pretī savām vērtībām. Piemēram, ja cilvēkam vērtības ir ģimene, draugi, spēja būt produktīvām, tad, izvēloties tikties ar draugiem, pavadīt laiku ar ģimeni, runāt, aiziet pusdienās, iet uz darbu, plānot slodzi un līdzīgi, cilvēks var palīdzēt sev pieņemt savu stāvokli un uzlabot savu dzīves kvalitāti.

Cilvēkiem ar hroniskām sāpēm būtu svarīgi:

• ievērot dienas režīmu;
• uzturēt regulāro optimālo fizisko aktivitāti;;
• ievērot miega higiēnu;
• pielietot relaksācijas un elpošanas vingrinājumus;
• uzturēt komunikāciju ar ģimeni, draugiem, kolēģiem u. c.

Farmaceita padoms

BENU Aptiekas farmaceite Ilze Priedniece stāsta, ka aptiekā nopērkamie pretsāpju bezrepcepšu līdzekļi ir tabletes, kapsulas, sīrupi un suspensijas, kas satur tādas vielas kā paracetamolu, ibuprofēnu, naproksēnu, diklofenaku un citas. Taču par to lietošanu jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu, kas varēs rekomendēt atbilstošāko. Hronisku sāpju gadījumā ārsti pacientiem nozīmē dažādu grupu medikamentus, piemēram, antidepresantus un pretepilepsijas grupas medikamentus, lai efektīvāk mazinātu sāpes. Šeit svarīgi uzticēties ārstam un ievērot zāļu lietošanas norādījumus, kā arī režīmu.

Algologs ir ārsts, kurš nodarbojas tieši ar sāpju ārstēšanu, pārzina sāpju veidošanās mehānismus, rod piemērotāko risinājumu sāpju mazināšanai.

Kā jau tika minēts, hronisku sāpju ārstēšanai jābūt kompleksai – tā ietver ārsta nozīmētos medikamentus, blokādes, fizioterapijas nodarbības, fizikālo terapiju, psihoterapiju un psiholoģiskas metodes, dzīvesveida izmaiņas – pietiekams miegs, atpūta, fiziskas aktivitātes, sabalansēts uzturs, kaitīgo ieradumu atmešana. Hronisku sāpju ārstēšana prasa pacienta pacietību un līdzdalību, nepieciešams ģimenes atbalsts.

Papildus no ārstniecības augiem sāpju mazināšanai var izmantot tās drogas, kam piemīt nomierinoša, spazmolītiska un pretsāpju darbība. Tēju pagatavošanai var izmantot piparmētru, melisas lapas, baldriāna saknes, apiņa augļkopas, raudenes lakstus, kliņģerītes un kumelītes ziedus. 

Savukārt stresa radītu sāpju gadījumā noderīgi būs arī magnija preparāti, kas ir jālieto  kursu veidā.