Mēs apprecējāmies pirms es pabeidzu augstskolu. Drīz vien mana sieva palika stāvoklī. Es pabeidzu augstskolu. Piedzima mazulis. Divi spontānie aborti. Vēl četri bērni. Kad piedzima visjaunākais, mums bija pieci bērni vecumā līdz 8 gadiem.

Mums ir piederējušas četras mājas. Kaut kad starp to īrējām māju un dzīvokli. Pieci dažādi darbi četros dažādos uzņēmumos. Dzīvojām četrās pilsētās.

Daudzējādā ziņā dzīve bija kā paātrinājums.

Šo 12 gadu laikā mēs daudz ko uzzinājām. Paši par sevi. Viens par otru. Par laulības nozīmīgumu. Un to, par ko ir vērts cīnīties.

Mēs bijām jauni, iemīlējušies un gatavojāmies kāzām. Kad viņa pateica “jā”, mums bija nedaudz pāri 12 gadiem. Bet tas nenozīmē, ka mēs bijām gatavi laulībām.

Pēc 12 gadiem mēs sastādījām sarakstu ar 12 lietām par laulību:

1. Vēlēšanās līdzīgi sadalīt pienākumus novedīs pie vilšanās.
Kādu laiku mēs laulības uztvērām kā spēli. Sacensības. Ja es daru to, tad tev jāizdara tas un tas. Satiec mani pusceļā, un šeit izdari nedaudz vairāk. Ja tu izdarīsi 20 lietas, tad arī es izdarīšu 20 lietas. Tā ir spēles dažādība. Bet patiesais darbs tiek veikts tad, kad kāds no mums nevar aiziet līdz pusceļam. Kad papildus ceļš jāpieveic kādam citam. Varbūt, ka proporcija ir 90/10, ja laulātais ir slims vai depresijā. Neskatieties uz laulību kā uz cipariem. Tā vienmēr kāds zaudē.

2. Saglabājiet vietu piedzīvojumiem dzīvē.
Pašā romāna sākumā ar Brūku es pastāvīgi centos. Mums bija garas pastaigas, vakariņas sveču gaismā, es daudz strādāju, lai viņu iekarotu. Kad uz mums uzkrita gadi un pienākumi, es daudzas reizes ļāvu ugunij starp mums nomirt. Cīņa par to, lai uguns nenodzistu – tas nav obligāti ceļojums uz Parīzi. Tas var būt negaidīts izbrauciens uz vietējo hoteli, pēkšņi sarunāta aukle bērniem uz vakaru un pat ar roku rakstīta zīmīte. Savā laulībā atrodiet vietu piedzīvojumiem.

3. Pirmkārt skūpstiet viens otru.
Es šajā ziņā neesmu pati pilnība, bet es cenšos noskūpstīt Brūku uzreiz, kā pārnāku mājās no darba. Pirms es skūpstu savus bērnus. Tādām sīkām detaļām patiesībā ir milzīga nozīme. Man ir ļoti svarīgi būt perfektam tēvam, bet vēl svarīgāk ir būt perfektam vīram. Savādāk mēs pārvērtīsimies par kaimiņiem, kuri kopīgi audzina bērnus.

4. Izturība – šis bieži vien ir labākais mīlestības apzīmējums.
Kad bijām jaunlaulātie, bija ļoti viegli mīlēt Brūku. Viņai bija viegli mani mīlēt, kad viss bija labi. Bet daudz grūtāk ir cīnīties par mīlestību, kad zaudējat bērnu. Vai cīnāties ar lielām finansiālām grūtībām. Vai atzīstaties patiesi pretīgā noslēpumā. Pasakas der kino, bet patiesā dzīve bieži vien mulsina, tā ir haotiska un nekārtīga. Esiet pacietīgi, kad kļūst grūti.

5. Patiesā dzīve sastop no maziem brīžiem.
Bērna piedzimšana, sapņu mājas pirkšana… Laulībā ir daudz nozīmīgu brīžu. Tomēr lielākā dienas daļa ir ikdienas rutīna. Es esmu vainīgs, ka palaidu garām daudz mazo brīžu, kamēr strādāju, lai realizētu lielos brīžus. Es sapratu, ka tieši šajos mazajos brīžos notiek patiesā dzīve. Tagad es mācos mīlēt ceļošanu tikpat stipri, kā galamērķi.

6. Tuvība un klātesamība – tas nav viens un tas pats.
Atnākt mājās agrāk, noalgot aukli, lai aizietu ar sievu uz randiņu, un pat atvaļinājums – tās visas ir superīgas lietas. Bet būt fiziski tuvāk – tas nenozīmē būt emocionāli tuvu. Man emocionālā tuvība ir tā vietā, lai skatītos telefonā, skatīties savas sievas acīs, un lai skatītos Instagramu un lasītu Twitter – klausīties viņas sirdi. Kad vien jums ir iespēja būt kopā fiziski, esiet kopā arī emocionāli.

7. Salīdzināšana nogalina mūsu prieku.
Laikā, kad cilvēki vienā laidā sociālajos tīklos ievieto rediģētas savas dzīves fasādes, ir viegli sajust, ka mūsu laulība ir galīgi garām. It kā Džonsu ģimene mūs ir pārspējusi. Kad es sāku salīdzināt mūsu bankas kontus, māju, bērnu uzvedīb un laulību ar citiem – es jau esmu zaudējis. Tas liedz man prieku. Vienmēr būs kādi, kuriem ir vairāk, labāk, interesantāk. Nespēlējiet šo spēli.

8. Katram ir iespēja visu pamest.
Mēs visi zinām laulības, kuras beidzas ar sāpēm, nevis svinībām. Šķiršanās tā vietā lai 50 gadu kāzu jubilejā dejotu. Mēs ar Brūku saprotam, ka ir dienas, kad vienkāršāk liekas padoties, nekā turpināt cīnīties. Bet katru dienu mēs izvēlamies viens otru. Mēs joprojām esam godīgi attiecībā uz to, kur mums nav taisnība. Tāpēc, ka tas ir tā vērts. 9.  Ņemiet iniciatīvu savās rokās otra labad.
Savā ģimenē mēs bieži apspriežam, vai esam tie, kuri dod vai tieši pretēji – tie, kas sliecas ņemt. Vai mēs dodam un kalpojam? Jeb tikai ņemam un izmantojam? Esmu pārliecināts, ka daudz vieglāk ir nodzīvot dzīvi, kad kalpo kāda labad.

10. Dzīvojiet kopienā.
Laulības ir sarežģīta un smaga lieta, bet tajā pat laikā arī skaista un ir tā vērta. Kad dzīvojat izolācijā, vienmēr ir kārdinājums padoties. Bet, kad apkārt ir ģimene un draugi, kas zina par jūsu stiprajām pusēm un jūsu cīņu, jūs jūtat pastāvīgu atbalstu.

11. Vai tu man piedosi?
Atzīsim: laulībā mēs viens pret otru esam netaisni biežāk, kā to atzīstam. Mēs melojam, aizmirstam svarīgus datumus, dusmojamies. Miljons citi piemēri. Tā vietā, lai vainu uzliktu uz otru vai izvairītos no atbildības, pajautājiet “Tu piedosi mani?” – tad jūsu laulība kļūs stiprāka. Tieši šis jautājums vairāk kā “Piedod man”, ved pie salīgšanas.

12. Mīlestība uzvar.
Šis saraksts var būt ļoti garš. Es nepieskāros tādām lietām kā godīgums, nepieciešamība atvēlēt laiku randiņiem un uzsvērt partnera stiprās puses. Bet neviens pasaules saraksts nestiprina laulību tik ļoti, kā to dara mīlestība. Galu galā, mīlestība uzvar. Tā uzvar visu. Tā kliedē šaubas. Tā palīdz cīnīties ar bailēm. Tā mudina veikt lielus darbus. Mīlestība uzvar.