Milzīgas dabas bagātības un galēja nabadzība, nežēlīgas klanu cīņas un “mūžīgie” valstu vadītāji, atklāta vardarbība un slēptas lielvalstu intereses – tas viss pārvērš Āfriku par neaptveramu notikumu arēnu. Pat lielāku nekā filmas un seriāli.
Kā atzīst aktieris Džo Dempsijs, tā ir liela problēma – radīt politiskās drāmas seriālu, kas būtu šokējošāks, atklātāks nekā lielajos televīzijas kanālos – BBC un CNN – redzamās ziņas. “Jums ir jāpārsteidz skatītāji, taču reālā dzīve brīžiem ir šokējošāka nekā seriāli,” saka slaveno “Troņa spēļu” zvaigzne, kas televīzijas ekrānos ir redzams arī trillera “Varas spēles” otrajā sezonā.
Skatītājus gaida ceļojums uz Āfriku – Mali un Sahāru – kur risinās cīņa ar teroristiem, savukārt tās ēnā aizkulišu darboņi no visas pasaules vēlas iegūt kontroli pār dabas resursiem.
Ne velti šo kontinenta daļu, kurā atrodas bagātīgas derīgo izrakteņu iegulas, dēvē par Āfrikas Eldorado. Un tieši tādēļ atklātās un slēptās cīņas te ir tik nežēlīgas. Ne tikai televīzijas seriālos, bet arī reālajā dzīvē.
Kanāls FOX ir sagatavojis apkopojumu par karstākajiem konfliktiem, kas norisinās Āfrikā.
“Visu aizmirstā krīze” Čadas ezera reģionā – Nigērijā, Nigērā, Čadā, Kamerūnā
Čadas ezers reiz bija viens no lielākajiem saldūdens ezeriem, kas nodrošināja ūdeni un iztiku aptuveni 30 miljoniem cilvēku. Kopš XX gs. 60.gadiem ezera platība ir samazinājies par 90%, pārvēršot piegulošās teritorijas tuksnesī. Šodien tā ir viena no karstākajām vietām uz Zemes, kur ir grūti izdzīvot. Galēja nabadzība, klimata pārmaiņas un islāmistu zvērības spiež cilvēkus pamest šo reģionu.
2009.gadā Nigērijā sākās ekstrēmistiskās kustības “Boko Haram” izraisītas nekārtības, kuru mērķis bija “islāma valsts” izveide. Pirmie islāmistu posta darbi skāra Nigērijas ziemeļaustrumus, Nigēras dienvidaustrumus un ziemeļus, kā arī Rietumčadu. Pasaules sabiedrība “Boko Haram” lielāku uzmanību pievērsa 2014.gadā, kad kaujinieki nolaupīja 276 čiboku cilts meitenes no skolas Nigērijā. Stratēģiskā pozicionēšanās ļauj viņiem kontrolēt svarīgus ekonomiskos tīklus Čadas ezera reģiona valstīs. “Boko Haram” iekarotajās teritorijās iedzīvotāji nevar brīvi piekļūt pie tā, kas ir atlicis no Čadas ezera.
Lai novērstu vardarbību, ir īstenoti neskaitāmi pretpasākumi, Nigērijas prezidents Muhammads Buhari pat apgalvo, ka “Boko Haram ir iznīcināts”, taču nekas bijušajās britu kolonijās nav beidzies. Piemēram, Nigērā, Difas reģionā savas aktivitātes ir pastiprinājis “Boko Haram” atzars Islāma valsts Rietumāfrikas provincē (ISWAP). Skolās izmantotās mācību valodas dēļ situācija ir pasliktinājusies arī Kamerūnā.
Mali – pret islāma kaujinieku grupām cīnās teju visa pasaule
Arī Mali, īpaši tās ziemeļu reģioni vismaz astoņus gadus cieš no islāma ekstrēmistu uzbrukumiem. 2012.gadā valsts ziemeļus savā kontrolē pārņēma ar “Al Qaeda” saistīti kaujinieki, nākamā gada sākumā pret tiem militāru operāciju uzsāka Francija, taču līdz galam islāmistus sakaut nav izdevies. Uzbrukumi drošības spēkiem un civiliedzīvotājiem turpinās visu laiku. Faktiski tas, kas sākās kā cīņas starp bruņotām dažādu kopienu grupām, ir dramatiski pavērsies pret mierīgajiem valsts iedzīvotājiem. Viens no iemesliem –Sahāras tuksneša dienvidu malā esošajā Sāhelas zonā, kurā ietilpst Mali, arī iepriekš minētās valstis ir izveidojusies īsta teroristu un cilvēku kontrabandistu paradīze. Iespējams, tādēļ pēdējos gados pastiprinās drošības situācija pasliktinās arī Mali dienvidu un centrālajos reģionos.
2014.gadā Francija uzsāka te īpašu pretterorisma operāciju “Barkhane”, kuru papildināja ANO miera nodrošināšanas misija (MINUSMA). Šī ANO misija ir pirmā, kurā piedalās arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas armijas pārstāvji. MINUSMA ietvaros Mali atrodas aptuveni 12 000 militārpersonu no neskaitāmām valstīm.
Kongo plosa ne tikai vardarbība, bet arī Ebolas vīruss
Kongo Demokrātiskajā republikā ārkārtas situācija, kas saistās ar starpkopienu vardarbību, turpinās jau vairāk nekā divdesmit gadus. Eļļu ugunij pielēja bijušais prezidents Džozefs Kabila, kas 2016.gadā atteicās atkāpties no amata sava otrā termiņa beigās, tā rezultātā uzliesmoja bruņotas cīņas starp vietējiem militāristiem un nacionālo valdību, kurās gāja bojā vairāki simti cilvēku. Vēlēšanas tika vairākkārt pārceltas, līdz 2018.gada nogalē par jauno prezidentu tika Fēlikss Čisekedi, neskatoties uz ziņām par neskaitāmiem pārkāpumiem.
Taču drūmo situāciju pastiprina regulārie Ebolas vīrusa uzliesmojumi provincēs, kur jau tāpat ir nemierīgi, piemēram Ziemeļkivu, Ituri, Taganjikā. Vietējie politiķi nekautrējas izmantot informāciju par Ebolas vīrusu savstarpējos cīniņos, taču realitātē tas situāciju tikai pasliktina. Vietējie iedzīvotāji neuzticas humānās palīdzības misiju darbiniekiem, uzbrūk terapijas centriem, u.t.t. ANO lēš, ka pēdējā reizē, kas sākās pērn augustā, jau ir miruši vairāk nekā 1000 cilvēku. Turklāt palielinās riski, ka nāvējošais vīruss varētu pārmesties uz līdzās esošo Ugandu.
Sudāna un Dienvidsudāna – cīņas pret asiņaino diktatoru Omāru al Baširu
Dienvidsudāna kā atsevišķa valsts pastāv vien kopš 2011.gada, kad vairāki reģioni atšķēlās no Sudānas. Taču jau pēc pāris gadiem tajā sākās pilsoņu karš, kas padarīja jauno valsti par vienu no visvardarbīgākajām vietām Āfrikā. Asiņainās sadursmēs ir gājuši bojā vairāk nekā 400 000 cilvēku. Piecus gadus ilgais konflikts faktiski ir iedzinis valsti badā un licis miljoniem cilvēku doties bēgļu gaitās. Aptuveni 45 000 cilvēku ir uz bada robežas. Vardarbību, iespējams, varētu mazināt valsts prezidenta Salva Kīra un viņa nemiernieku līdera, bijušā viceprezidenta Rīka Mačara parakstītā vienošanās par uguns pārtraukšanu līdz 2022.gada vēlēšanām. Tā apmierināja ne tikai abus pretiniekus, bet arī kaimiņvalsts Sudānas iepriekšējo prezidentu Omāru al Baširu un Ugandas līderi Joveri Museveni. Taču vienošanās stāšanās spēkā ir pamatīgi aizkavējusies, jo abas karojošās puses joprojām neuzticas viena otrai. Jāsaka, ka šis bija vismaz otrais mēģinājums vienoties par asinsizliešanas pārtraukšanu, taču nav pārliecības, ka tas būs veiksmīgs. Turklāt Dienvidsudānai klāsies vēl bēdīgāk, ja pasliktināsies drošība kaimiņvalstī.
Situācija Sudānā, kurā dzīvo 40 miljoni iedzīvotāju, pēdējos gados tika vērtēta kā salīdzinoši stabila. Taču aprīlī militārā apvērsuma rezultātā no amata tika gāzts un apcietināts prezidents Omārs al Baširs, kas teju 30 gadus ar dzelžainu roku bija pārvaldījis šo Āfrikas valsti. Pēc 2003.gadā notikušā slaktiņa Dārfūras reģionā, kurā gāja bojā vairāk nekā 400 000 cilvēku, al Baširs tika pasludināts par kara noziedznieku. Viņš bieži meklēja atbalstu arī pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina, savukārt tagad viņam izvirzītas apsūdzības arī par demonstrantu nogalināšanu gada nogalē notikušajos protestos. Al Bašira vietā Sudānu divus gadus pārvaldīs pagaidu militārā padome.
Ja tevi interesē notikumu aizkulises Āfrikā, tad skaties seriāla “Varas spēles” 2.sezonas sērijas kanālā FOX pirmdienās plkst. 22:00.
Latvijā sastopamās sievietes tikai vizuāli ir tik pieklājīgas un atturīgas. Ieskatoties vērīgāk, atrast izlaidīgas un vieglas starp viņām būs vieglāk par vieglu, un kāda Krievijas blogera vērojumi, iespējams, būs noderīgi arī Rīgā. Vispirms jau der apskatīt viņu sociālo tīklu profilus. Ierasts, ka tur izlaidīgām dāmām ir ļoti daudz konktaktu jeb “draugu”. 1980.-ajos vai 1990.-ajos gados viņai bija bieza piezīmju grāmatiņa, pilna ar jāņiem un andriem. Tagad dzīve ir kļuvusi vieglāka. Viņa bieži publiski veic ierakstus, kuru teksts ir apmēram šāds: “Kāds pašlaik ir centrā? Ejam pusdienot!” Protams, kad viņai uz to atbild kaut kāda Santa ar “Kristīnīt, es tagad esmu centrā”, viņa uz vēstuli nemaz neatbild. Bet tad, kad kāds tēvainis uzraksta, ka ir centrā, bet jau tulīt beigs pusdienot, viņa steidz pieprasīt lai pagaida, jo jau skrien un izbrauc! Viņu var redzēt fotogrāfijās no visām ballītēm, izstādēm, pasēdēšanām un atklāšanām, jo paēst un iedzert par velti – tas ir šādu sieviešu stilā. Nedēļas nogalēs viņas veic depresīvus ierakstus sociālajos tīklos, jo sestdienas rītā viņa pamodusies ar nezināmas izcelsmes prezervatīvu savā… Paši zināt kur. Ieraksts gan ir vairāk šāds: “Rudens. Skumīgi.” Tam seko fotogrāfijas ar peļķēm, izmirkušiem kucēniem, gumijas zābakiem. Un viss tikai tādēļ, ka piektdienas naktī viņa sasniedza baudas augstumus ar kādu, ko neatceras. Viņa skatās uz savu konktaktu sarakstu un saprot, ka vismaz 10% no šiem 1300 cilvēkiem ir ar viņu pārgulējuši un kādam par to piedevām pastāstījuši. Skumīgi…
Urīndzenošos līdzekļus izmantot nedrīkst – garantēts vājums un šļauganums + visu nakti miega vietā skriešana uz tualeti. 
