1) Visas radības avots ir tīrā apziņa… iespējas, kas rodas, meklējot veidu kā izpaust neizpausto. 

Un, kad mēs saprotam, ka mūsu patiesā būtība ir viena no iespējām, mēs nostājamies blakus spēkam, kurā savu izpausmi atradis viss Visumā esošais. 

2) Visums darbojas, pateicoties dinamiskai apmaiņai… došana un gūšana ir divi dažādi  Visuma enerģijas plūduma aspekti. Ja mūsos ir vēlme do to, ko paši meklējam, caur mums nebeidz plūst Visuma dāsnums. 

3) Katra rīciba rada spēcīgu enerģiju, kas atgriežas pie mums tāda, kādu esam to radījuši… Ko sējam, to arī pļausim. Ja mēs izvēlamies rīkoties tā, lai vairotu prieku un veiksmi citiem, mūsu karmas augļi būs laime un veiksme. 

4) Dabas gudrība izpaužas viegli un bez piepūles… tā ir bezrūpīga, harmoniska un mīlestbas piepildīta. Ļaujoties harmonijai, priekam un mīlestībai, mēs bez jebkādas piepūles varam gūt panākumus un veiksmi. 

5) Katrā nodomā un vēlmē ir iebūvēts mehānisms, ar kura palīdzību to īstenot…

visu  iespēju valstībā gan nodomam, gan vēlmei ir savs bezgalīgais, organizējošais spēks. Iesējot nodoma sēkliņu auglīgā ausgnē , mēs paļaujamies uz to, ka šis organizējošais spēks darbosies mūsu labā. 

6) Nepieķeršanās slēpj sevi neziņas viedumu… neziņas viedumā apslēpta neatkarība no pagātnes, no zināmā, iespēja izkļut no pagātnes apstākļu cietuma. Ar vēlmi iekļūt nezināmajā un visu iespēju valstībā mēs paļaujamies uz radošo prātu, kas vada Visuma deju. 

7) Katram ir kāds dzīves uzdevums… kāda vienreizēja dāvana vai talants, ko dot citiem. Ja mēs izmantojam savu talantu, lai kalpotu citiem, mēs iepazīstam arī paši sava gara ekstāzi un triumfu, kas ir visu mērķu mērķis.

Dīpaka Čopra

Trūkst enerģijas, šie ir 7 triki, lai tu justos mundrāk un enerģiskāk!

1. Dzer minikafiju – Kafija vai jebkurš dzēriens, kas satur kofeīnu, miegainām dienām, protams, palīdzēs. Neņem XXL izmēra krūzi, ja ikdienā kafiju vispār nelieto vai lieto pavisam maz. Kafijas tases vēlamais izmērs miegainajam rītam – mazāka kā tās, ko tev piedāvā kafeinīcās. Svarīgi atcerēties, ka kofeīns iedarbojas 30-60 minūšu laikā. Tāpēc paredzi šo laiku pirms rīta svarīgās sapulces vai sēšanās pie stūres. Ja jūties nogurusi, tad iesakām izsaukt taksi vai čāpot uz vilcienu.

2. Ēd proteīnu, ogļhidrātus brokastīs – Domā ko ēd! Atceries, ka cukuram ir īslaicīgs efekts un beigās sajūtas ir visai sliktas. Protams, ka smalkmaizītes, virtulis un augļu sulas pamatīgi paaugstinās glikozes līmeni asinīs, bet šai saldajai ballītei sekos nepatīkams kritums.

3. Lieto piparmētru košļenes – Koventri universitātē (Lielbritānijā) ir veikts pētījums – tumšā telpā tika nosēdināti cilvēki ar mērķi padarīt tos miegainus. Pusei no šiem cilvēkiem iedeva košļājamās gumijas ar piparmētru garšu. Secinājums bija tāds, ka tie, kuri ēda šīs košļenes uzrādīja mazāk noguruma pazīmju nekā tie, kuri palika bešā. Citi pētījumi liecina, ka pats košļāšanas process paagstina elektrisko aktivitāti smadzenēs, kas dara tevi mundrāku un uzmanīgāku. Vispilgtākais šāds smadzeņu aktivitātes efekts novērojams 15 minūtes pēc košļāšanas!

4. Dziedi – Skaļi dziedi! Vienkāša mūzikas klausīšanās tev nepalīdzēs. Klausīšanās ir pasīva darbība, bet skaņu izdošana burtiskā nozīmē uzmundrina visu tavu organismu. Derēs arī mūzikas ritma sišana pa ceļgaliem, galdu vai automašīnas stūri.

5. Pacenties sevi izmasēt – Tev var palīdzēt akupunktūra. 2 patiesi iedarbīgas metodes: kādu minūti pasit ar pirkstu galiem pa galvaskausa augšpusi – tas palīdzēs prāta skaidrībai, jo tiks stimulēta četru punktu summa, ko akupunktūristi dēvē par Si Shen Cong. Otras darbības veikšanai izmanto plaušas. Pirms apsēšanās veic trīs dziļas elpas – ieelpa caur muti. Izelpas beigās izdves ha skaņu. Šī tehnika ir efektīvs veids, kas palīdzēs atbrīvoties no ogļskābās gāzes, kura liek tev justies nogurušai, un bagātināt asinsriti ar skābekli.

6. Ēd šokolādi – Bērklī universitātē (ASV) pierādīts interesants fakts – miega trūkums nākamajā dienā veicina interesi par JUNK FOOD, tāpēc nemaz nebrīnies, kāpēc tik ļoti kārojas fri kartupeļi, nageti vai kāds burgeris… Neliels daudzums šokolādes var nedaudz palīdzēt (labāk izvēlēties tumšo šokolādi). Kakao satur teobromīnu – tam ir viegli stimulējoša iedarbība, tomēr vājāka ietekme uz centrālo nervu sistēmu nekā kofeīnam, kas nozīmē, ka pēc šādas uzlādes tu nejutīsi nervozitāti.

7. Dzer B vitamīnu – Lielākajai daļai vitamīnu, kurus uzņemam ir nepieciešams laiks. Lai tu saspurotos miegainajā rītā, mēs rekomendējam B vitamīnu kompleksu ar magniju. Šāda B vitamīna deva tev palīdzēs apēsto pārtiku ātrāk pārvērst tik ļoti nepieciešamajā enerģijā, bet magnijs tev līdzēs uzņemtā skābekļa efektīvākā izmantošanā, attiecīgi ļaujot tev ātrāk atjaunot spēkus.

Pēdējās vasaras dienas jāsteidz izbaudīt, dodoties izbraucienos ar ģimeni. Automašīnu nomas un pilna servisa līzinga pakalpojumu sniedzējs “Avis” un televīzijas personība Ketija Šēnberga apkopojuši septiņas jautras spēles un padomus, lai ne tikai bērniem, bet arī visai ģimenei ceļošana ar automašīnu būtu patīkamāka un interesantāka. Šīs vienkāršās aktivitātes rosinās iztēli un radīs priekpilnu noskaņojumu, īsinot ceļā pavadīto laiku.

“Mūsu ģimene bieži dodas izbraucienos ar automašīnu, pēdējais brauciens bija uz kaimiņvalsts galvaspilsētu Tallinu. Bērniem salīdzinoši ilgo ceļu pārvarējām, spēlējot spēles, sarunājoties un klausoties mūziku. Ja ir vēlme ceļot kopā ar bērniem, būtiski pirmajās reizēs organizēt pavisam īsus braucienus, pakāpeniski palielinot to ilgumu un pieradinot pie uzturēšanās automašīnā. Pirms jebkura ceļojuma jāpadomā ne tikai par ūdeni un uzkodām, bet arī interesantām aktivitātēm,” iesaka Ketija Šēnberga.

Nesaki to!

Brauciena sākumā ģimene vienojas par pieciem vārdiem, kurus nedrīkstēs teikt konkrētu laika periodu, piemēram, līdz pirmajai apstāšanās reizei. Ja kāds pasaka vienu no šiem vārdiem, viņš iegūst punktu. Spēlē “Nesaki to!” uzvar tas, kuram brauciena laikā ir vismazāk punktu. 

Diemžēl – par laimi

Lai spēlētu “Diemžēl – par laimi” jābūt radošiem – jo absurdāki apgalvojumi, jo vairāk jautrības. Pirmais spēlētājs sāk teikumu ar “diemžēl”, piemēram, “diemžēl es aizmirsu paņemt līdzi našķus”. Nākamā dalībnieka uzdevums ir izdomāt atbildi, kas sākas ar “par laimi”, piemēram, “par laimi, man somā ir cepeškrāsns, lai uzceptu kūku”.

Uzmini vārdu!

Pirmais spēlētājs izdomā kādu vārdu, taču pasaka tikai pirmo un pēdējo burtu, piemēram, vārds sākas ar “m” un beidzas ar “a”. Pārējiem jāuzmin, kādu vārdu spēlētājs iedomājies. Kad vārds atminēts, nākamais turpina, liekot uzminēt savu izdomāto vārdu.

Automašīnu krāsu spēle

Šai spēlei nepieciešams sagatavoties iepriekš. Uz papīra lapas jāuzzīmē tabula, tās augšpusē jāuzraksta krāsas, piemēram, balts, sarkans, zils, oranžs, rozā, zaļš. Katru reizi, kad pa logu pamanīta automašīna kādā no šīm krāsām, tas jāatzīmē tabulā. Uzvar tas, kurš ieraudzījis pēc iespējas vairāk automašīnu dažādās krāsās. Ja neesat sagatavojušies iepriekš, varat spēli nedaudz pamainīt. Izdomājiet krāsu un sacentieties, kurš pirmais ieraudzīs automobili šādā krāsā. 

Ko tu izvēlētos?

Spēle “Ko tu izvēlētos?” ļaus ģimenes locekļiem ne tikai vienam otru labāk iepazīt, bet arī rosinās iztēli. Pirmais spēlētājs izdomā divas lietas, piemēram, šokolāde un saldējums. Uzdevums ir uzdot jautājumu kādam no dalībniekiem: “Ko tu izvēlētos – šokolādi vai saldējumu?” Pēc atbildes sniegšanas viņam jāizdomā citas divas lietas, ko salīdzināt un uzdot nākamajam spēlētājam.

Alfabēta spēles

Alfabēta spēle ir iemīļota aktivitāte daudzās ģimenēs – viens skaita alfabētu, otrs saka “stop”, un visi spēles dalībnieki domā vārdus, kuri sākas ar konkrēto burtu. Lai spēli padarītu interesantāku, varat pamainīt tās noteikumus. Proti, pirmais spēlētājs izdomā vārdu, taču nākamajam jānosauc cits vārds, kas sākas ar iepriekšējā vārda pēdējo burtu. 

Mīklu minēšana

Mīklu minēšana ir viens no labākajiem veidiem, kā īsināt laiku un asināt prātu. Šai aktivitātei nevajadzēs iepriekš īpaši sagatavoties, jo interneta resursos atrodamas dažnedažādas latviešu tautas mīklas. Varat arī improvizēt, katrs izdomājot savu mīklu.

“Lielisks veids, kā kliedēt garlaicību garajā ceļā, ir iepazīstināt pārējos līdzbraucējus ar interesantiem faktiem, vēsturi vai kādu stāstu par galapunktu, uz kuru dodaties. Lai izvairītos no nemitīgajiem jautājumiem “kad mēs būsim klāt?”, var izmanot dziesmu skaitīšanas metodi. Sniedziet bērniem priekšstatu par brauciena atlikušo ilgumu, novērtējot to “dziesmu skaitā”, piemēram, līdz nākamajai apstāšanās reizei vai galapunktam jābrauc vēl četras dziesmas,” ar padomiem dalās “Avis” līzinga departamenta vadītāja Daina Kantāne.

Lielākā vai mazākā mērā ikdienā stresu izjūt ikviens. Stress var būt noderīgs – palīdzēt koncentrēties aktīvai rīcībai, mobilizēt iekšējos resursus iespējami labāka rezultāta sasniegšanai, piemēram, sportā vai kādā citā svarīgā pārbaudījumā. Taču satraukums par karu, ekonomiskas un finansiālas grūtības, neskaidrība par rītdienu, slimības, arī gluži ikdienišķas neveiksmes summējas krietnā stresa devā, ko šajos ziemas mēnešos izjūt daudzi. Un pārāk spēcīgs stress mēdz radīt pretējo efektu, turklāt, piedzīvots ilgtermiņā, tas var nodarīt būtisku kaitējumu veselībai. 

“Lūgums ieteikt kādu līdzekli pret stresu – tā šobrīd ir mūsu ikdiena. Nereti līdz ar stresu aptiekas klienti min arī simptomus, kas mazina dzīves kvalitāti un tikai vēl vairāk stresu pastiprina. Tādi ir, piemēram, nespēja koncentrēties un iemigt vai caurs miegs, trauksme, garastāvokļa svārstības ar noslieci uz nesavaldību, neiecietību, dusmām, galvas vai muguras sāpes. Tomēr, lai piedāvātu cilvēkam kaut ko, kas varētu palīdzēt, ir svarīgi noskaidrot vairāk,” saka “Mēness aptiekas” farmaceite Viktorija Skurjate.   

Stresa anatomija

Kas īsti ir stress? “Tā ir organisma atbildes reakcija uz jebkuru kairinātāju jeb stresoru. Tātad – kad sastopamies ar stresoru, organismā notiek atbildes reakcija, ko izjūtam kā spriedzi jeb stresu. Šādā situācijā virsnieru dziedzeris izstrādā stresa hormonus – kortizolu un noradrenalīnu. Noradrenalīna ietekmē izjūtam trauksmi, pārlieku uzbudināmību, turklāt tas paaugstina asinsspiedienu. Savukārt kortizols izraisa, piemēram, sirdsdarbības paātrināšanos. Ja akūta stresa brīdī tas nav nekas slikts – organisms mobilizējas, tad ilgtermiņā hroniska stresa dēļ paaugstināts stresa hormonu līmenis var radīt nopietnas veselības problēmas, piemēram, sirds un asinsvadu slimības, paaugstinātu asinsspiedienu, kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumus, vājināt organisma imūno rekciju, veicināt depresiju. Lieki teikt, ka hronisks stress ir ne vien nevēlams, bet pat bīstams veselībai,” skaidro farmaceite. 

Stress sit pa vājo vieto

Cilvēka organisms ir sarežģīts, savstarpēji saistītu, mijiedarbībā esošu orgānu sistēmu mehānisms. “Katram no mums organismā ir arī kāda vajā vieta, kas, visticamāk, stresa negatīvo ietekmi sajutīs vispirms. Lai neķertos pie simptomu “ārstēšanas”, ignorējot patieso to rašanās iemeslu, svarīgi apzināties stresa ietekmi un veselības traucējumus, ko tas var radīt.” 

Lūk, ko pētījumi atklāj par problēmām, kā iemesls var būt hronisks stress!

Sirds un asinsvadu sistēmā tas var izraisīt aritmiju, paaugstinātu asinsspiedienu, tahikardiju, infarkta, aterosklerozes attīstības risku. 

Nervu sistēma – reiboni, galvassāpes, miega traucējumus, zemu enerģijas līmeni, nogurumu.

Smadzeņu darbība un psihiskā veselība – atmiņas un/vai koncentrēšanās spēju, uzmanības pasliktināšanos, trauksmi, depresiju.

Gremošanas sistēma – apetītes, vēdera izejas traucējumus, dedzināšanu kuņģī vai pat kuņģa čūlu, kairināto zarnu sindromu.

Un tas nebūt nav viss – ilgstošs stress var mazināt arī dzimumtieksmi un potenci vīriešiem, savukārt sievietēm reproduktīvā vecumā ietekmēt menstruālo ciklu un menstruāciju norisi, stresa rezultātā var parādīties vai paasināties ādas slimības, piemēram, psoriāze. Tāpat ir noskaidrots, ka ilgstošs stress var palielināt 2.tipa cukura diabēta risku.  

SOS – man vajadzīga palīdzība!

“Dažkārt cilvēks var pat nepamanīt, ka stress ir pārņēmis ikdienu, un attapties vien tad, kad jau skaudri apzinās: vajadzīga palīdzība. Bieži vien pirmais solis ir doties uz aptieku. Taču jāņem vērā, ka ilgstoša, hroniska stresa rezultātā radušos veselības traucējumus nevarēs novērst ar kādu brīnumtableti. Ir nepieciešama ārsta konsultācija, veselības stāvokļa un stresa radīto traucējumu novērtējums, kā arī individuāls terapijas plāns. Iespējams, ir vērts doties arī pie psihologa vai psihoterapeita.

Ja stress ir akūts, farmaceits var ieteikt līdzekļus, kas pieejami aptiekā bez receptes. Var palietot, piemēram, B grupas vitamīnus un magniju saturošu uztura bagātināju, lai stabilizētu nervu sistēmu, novērstu muskuļu krampjus. Nervu sistēmai var palīdzēt arī augu valsts preparāti ar nomierinošu iedarbību, kas satur, piemēram, baldriānu, pasifloru, piparmētru vilkābeles vai melisas ekstraktus. Arī augu tējas un speciāli drogu maisījumi var būt palīdzoši. Iemigšanai var mēģināt lietot melatonīnu saturošu līdzekli. Tomēr, manuprāt, svarīgākais ir apzināties to, ka hronisks stress patiešām var negatīvi ietekmēt veselību, un neļaut tam vadīt savu dzīvi,” saka Viktorija Skurjate un atgādina vienkāršus veidus, kā tikt galā ar stresu.

7 soļi stresa vadības apgūšanā

1. Nosaki prioritātes. Haotiska “mētāšanās” no viena darba cita, cenšoties padarīt neiespējamo, tikai vēl vairāk pastiprinās stresu. Supercilvēku nav! Ja tev šķiet, ka kādam patiešām izdodas, iespējams, tas ir pateicoties spējai sakārtot prioritātes, plānot laiku un definēt rezultātu, ar ko būt apmierinātam.
2. Atceries – stresu neizdosies noslīcināt alkoholā! Arī citas atkarību izraisošas vielas to neizārstēs. Pat, ja šķiet, ka, izdzerot glāzi vīna kļūst vieglāk, pēc tam sajūta var būt vēl sliktāka. Turklāt alkohola lietošana var vēl vairāk pastiprināt esošos simptomus un aktualizējušās veselības problēmas. 
3. Iekļauj ikdienā fiziskas aktivitātes un pavadi laiku ārā. Tas līdzsvarot garīgo un fizisko slodzi, ļaujot organismā notikt enerģijas apmaiņai, arī novērsīs domas no problēmām, kas radījušas stresu, veicinās labsajūtas hormonu izstrādi. Dodies garās pastaigās! Vienatnē dažkārt ir grūti sevi disciplinēt, tāpēc nav slikti atrast kompanjonu. Ir izpētīts, ka uzturēšanās laukā, gluži kā fiziskas aktivitātes, gan pazemina stresa līmeni, gan uzlabo noskaņojumu. 
4. Atvēli pietiekami daudz laika veselīgam miegam. Rūpējies par to, lai ievērotu miega higiēnu – ietu gulēt vienmēr vienā laikā, lai istaba būtu tumša, vēsa un gulta – ērta. Pirms miega nevajadzētu lietot viedierīces, skatīties nervu sistēmu uzbudinošas, agresiju attēlojošas filmas vai klausīties skaļu, “smagu”,  enerģisku mūziku. 
5. Nopietni pievērsies savas ēdienkartes pilnveidošanai. Seko tam, vai ikdienā uzņem pietiekami daudz augļu, dārzeņu, šķiedrvielu, samazini balto miltu izstrādājumus, aizstājot tos ar pilngraudu produktiem. Rūpīgi izvēlies produktus, izpētot, vai tie nesatur pārāk daudz cukura vai sāls. Atceries, ka kafija, melnā tēja un citi kofeīnu saturoši dzērieni, gāzēti, saldināti dzērieni arī var būt uzbudinoši. 
6. Dari to, kas padodas un rada prieku. Ja esi atstājis novārtā savu aizraušanos, pievērsies tai atkal! Hobiji palīdz pārslēgt uzmanību, attīsta talantu, ceļ pašvērtējumu, nerada lieku spriedzi par rezultātu, toties sniedz gandarījumu un pozitīvas emocijas. Tās, var iegūt arī, piemēram, nodarbojoties ar labdarību, palīdzot dzīvnieku patversmē. 
7. Biežāk satiecies vai sazinies ar cilvēkiem, kuri tev ir tuvi, mīļi, kam vari uzticēties. Ļaujies sirsnīgām sarunām! Lūdz palīdzību, ja jūti, ka tā ir nepieciešama, un sniedz savu atbalstu, ja tā vajadzīga kādam, kurš tev svarīgs. 

Farmaceite Viktorija Skurjate aicina: “Rūpējieties gan par savu psihisko, gan fizisko veselību! Laikus dodieties pie ārsta, ja ir apātija, bezmiegs vai gluži otrādi – miegainība dienā, ja jūti nespēku, bieži slimo. Vismaz vienu reizi gadā veic asins analīzes, lai noskaidrotu kopējo asins ainu, cukura līmeni, hemoglobīnu. Lieliski būtu pārliecināties, vai organismā trūkst kādu mikroelementu, pārbaudīt hormonu sistēmu, vairogdziedzeri. Tad ārsts var izvērtēt, kādus vitamīnus, mikroelementus vai varbūt medikamentus ieteikt, lai uzlabotu veselību. Var konstatēt arī, ko papildus uzņemt nav vēlams. Pareiza trūkstošo mikroelementu, vitamīnu vai zāļu lietošana var būtiski uzlabot pašsajūtu, miega kvalitāti, enerģijas apmaiņu, kā rezultātā var mazināties gan stresa līmenis organismā, gan stresa izraisītās veselības problēmas.”

Aptieku uzņēmumam „Mēness aptieka” (AS „Sentor Farm aptiekas”) ir gan nelielas aptiekas reģionos, gan klientu iecienītas aptiekas tirdzniecības centros, poliklīnikās. Uzņēmumam ir aptiekas ar doktorātu līdzās, diennakts aptiekas un aptiekas ar zāļu izgatavošanas funkciju. „Mēness aptiekas” zīmols ir arī vienai no vecākajām Rīgas aptiekām – “Vecpilsētas aptiekai”, kas savas funkcijas pilda jau vairāk nekā 200 gadus, kā arī visiem zināmajām diennakts aptiekām  Rīgā – „Kamēlijas aptiekai” un „Jaunajai Torņakalna aptiekai”. „Mēness aptieka” radījusi iespēju arī attālinātām farmaceita konsultācijām un piegādā aptiekas produktus (nepieciešamības gadījumos arī recepšu medikamentus) uz mājām.

Mazu bērnu vecākiem vasara ir laiks, kad ne vien atpūsties no bērnu slimošanas, bet arī tālredzīgi gatavoties nākamajai rudens un ziemas sezonai, mēģinot bērnu norūdīt. Kā stiprināt imunitāti jau tagad, lai bērns ziemā slimotu mazāk un vieglāk, stāsta pediatre, Rimi Bērniem bērnu veselības eksperte Sanita Mitenberga.

Kā atklāj Sanita Mitenberga, iepriekšējā ziema un arī pavasaris mazu bērnu vecākiem pagājis raibi. Ziemā ģimenes satraucās par slimošanu ar Covid-19, bet, sākoties pavasarim, kad tika atcelti ierobežojumi, sekoja lielāks citu slimību uzliesmojums. Bērni slimoja, piemēram, ar gripu, saķēra iesnas, klepu. Tomēr ir lietas, ko šajā vasarā savas veselības labā var darīt katra ģimene, vien jāatceras, ka norūdīšanos var uzsākt tad, kad bērns ir vesels.

Ko nozīmē norūdīšanās?

Ar norūdīšanos parasti saprotam skraidīšanu ar basām kājām, lēkāšanu pa peļķēm un varbūt aukstāku ēdienu ēšanu. Jā, tā parasti no malas izskatās! Faktiski norūdīšanās ir organisma pierašana pie dažādiem apstākļiem un termoregulācijas funkciju nostiprināšana. Norūdīšanās aktivitāšu pamatā ir sistemātisks nervu un asinsrites treniņš, kad organisms pamazām piemērojas mainīgajiem ārējas vides apstākļiem un aktivizē dažādas aizsargreakcijas. 

“Lieliski, ja rūdīšanās aktivitātes ģimenes var iekļaut savā ikdienā dabiski, nepiespiesti. Bērnam ir svarīgs harmonisks, dabisks dzīves ritms, pēc iespējas dzīvošanās laukā, regulārs un veselīgs uzturs. Tas ir daudz svarīgāk par stingri plānotu aukstu dušu un rīvēšanos ar dvieli,” teic Sanita Mitenbergaun aicina ģimenes piedzīvot rūdīšanos ar prieku.

Septiņi soļi, lai norūdītos

Tā kā būtiska ir organisma norūdīšana pret aukstumu, mitrumu, kā arī krasām temperatūras maiņām, parasti visvienkāršākie un efektīvākie norūdīšanās līdzekļi ir dabas faktori – gaiss, ūdens, saule. 

1. Kustības. Kustieties pēc iespējas vairāk! Vasara tam ir lieliski piemērots laiks. Dodieties ar bērnu uz rotaļlaukumu, parku, mežu, pastaigu takām. Dodiet bērnam iespēju izkustēties, izskrieties, braukt ar riteni. Vasaras vakari ir gari, pēc darba varat ieplānot laiku pavadīt ārā.
2. Svaigs gaiss. Skābeklis ir nozīmīgs elements bērna veselības stiprināšanā, tāpēc katru dienu vajadzētu doties ārā neatkarīgi no laikapstākļiem. Tāpat vēlams regulāri vēdināt telpas (ja vien laukā nav pārāk karsts). Pa nakti var radināties gulēt pie atvērta loga, tikai jāseko līdzi, vai bērnam nekļūst pārāk vēsi. 
3. Saule. Saule ir D vitamīna avots un arī lielisks palīgs norūdīšanās procesā. Tomēr ar sauli ir jābūt uzmanīgiem – atrodoties saulē, jālieto saules aizsargkrēms un jānēsā cepure. Īpaši karstajās dienās nevajadzētu atrasties ārā laikā no plkst. 11.00 līdz 16.00. Ja bērnam parādās sejas apsārtums un mazulis sāk svīst, jādod padzerties un jāļauj atpūsties. 
4. Ūdens. Vasara iet roku rokā ar peldēšanos – ezeros, upēs, jūrās, arī ūdens parkos. Parasti bērni daudz drošāk plunčājas vēsos ūdeņos nekā pieaugušie – ja bērns nedrebinās, jūtas labi, viņam nav zilas lūpas, to var ļaut, tikai jāseko bērna pašsajūtai. Pēc tam svarīgi bērnu kārtīgi noslaucīt un saģērbt. Ja vecāki redz, ka bērnam ir auksti – parādījusies zosāda un ir zilas lūpas, mazais nekavējoties jāapģērbj un jāsasilda.
5. Basas pēdas un brīvs apģērbs. Skraidīšana ar basām pēdām pa dažādām virsmām ir perfekta slimošanas profilakse. Bradāšana pa ūdeni, skraidīšana pa siltām smiltiņām, iešana pa zālāju, maziem akmentiņiem vai čiekuriņiem stimulēs pēdas. Tāpat bērnam nepieciešams tāds apģērbs, kas ļauj brīvi kustēties. Svarīgi ir nesaģērbt mazo pārāk silti, jo sasvīstot bērni kļūst jutīgāki pret slimībām, nekā nedaudz nosalstot.
6. Kontrasti. Visi šie dabas faktori – ūdens, gaiss, saule – sniedz lielisku iespēju organismam piedzīvot kontrastus. Ja notiek šīs periodiskās maiņas, piemēram, vēss ūdens un siltas smiltis, tas pieradina un norūda organismu.
7. Vasaras veltes un apetīte. Ja bērns maz ēd, tas var nozīmēt, ka viņš par maz kustas un netiek patērēta enerģija. Laba apetīte un vasaras veltes – ogas, jaunie dārzeņi, zaļumi – sniedz organismam iespēju uzkrāt vitamīnus jaunajai rudens sezonai.

Lai norūdīšanās neizraisītu pēkšņu saslimšanu, ievēro šos principus! 

1. Norūdieties pakāpeniski – pamazām pieaugot rūdīšanās intensitātei un ilgumam.
2. Dariet to sistemātiski un regulāri – ja uzsākat kādu aktivitāti, dariet to regulāri.
3. Norūdieties ar prieku un cieņu pret katra bērna īpatnībām. Visām aktivitātēm ir jāraisa prieks. Tāpat jāņem vērā bērna psiholoģiskais stāvoklis, hroniskās saslimšanas, noskaņojums. Jāatceras, ka rūdīšanās nav veicama laikā, kad ir akūta saslimšanas stadija, paaugstināta ķermeņa temperatūra vai kāda cita saslimšana. 

Vēl dažas piebildes

Norūdīšanās sniedz ne tikai ieguldījumu veselības stiprināšanā, bet arī pozitīvas sajūtas, pieredzi, veido atmiņas par vasaru. Tomēr tā negarantē, ka bērns ziemā neslimos vai nesaķers iesnas. Norūdīšanās samazina to saslimšanu iespējamību, kas saistītas ar fizisko faktoru kaitīgo ietekmi. Tā nevar pasargāt no infekcijas slimībām un akūtām vīrusu saslimšanām. Ja, piemēram, bērnudārzā ir sākušās vējbakas vai gripa, iepriekšēja norūdīšanās nepasargās bērnu no saslimšanas, toties norūdīts bērns slimos vieglākā formā un izveseļosies ātrāk, arī komplikāciju risks būs mazāks.