Keita Mosa (Kate Moss) atklāja Reserved rudens kampaņu, bet šajā sezonā Reserved vārdu modes pasaulē nes modes blogeri un modeļi, tādi kā: Irina Šeika (Irina Shayk), Džons Kortajarens (Jon Kortajarena), Dzordans Duns (Jourdan Dunn) un Advoa Aboa (Adwoa Aboah). Modes industrijā labi zināmie blogeri un modeļi nāk no dažādām valstīm un kultūrām.
Reserved “Jingle Bells” Ziemassvētku noskaņās radītais video klips veidots balstoties uz 1960.gadu video stilu, atspoguļojot Reserved jaunāko kolekciju elementus svinīgās noskaņās. Gordons Van Šteiners (Gordon von Steiner), šī video producents un labi zināms modes video autors, ir radījis Ziemassvētku pasaku – krāsainu un sireālu Ziemassvētku noskaņās radītu Reserved svētku atainojumu.
Attēls: Publicitātes
Attēls: Publicitātes
Attēls: Publicitātes
Attēls: Publicitātes
Attēls: Publicitātes
Attēls: Publicitātes
Attēls: Publicitātes
Attēls: Publicitātes
Attēls: Publicitātes
Attēls: Publicitātes
Attēls: Publicitātes
Reserved jaunākās kampaņas sejas ir labi zināmi blogeri un modeļi no četrām valstīm: Zuzanna Bijoša (Zuzanna Bijoch; @bijochzuzanna), Marta Diksa (Marta Dyks; @martadyks) un Boriss Starošzs (Borys Starosz; @borysstarosz) no Polijas, Bonija Strange (Bonnie Strange; @bonniestrange), Svantje Paulīna (Swantje Paulina; @swalina) un Kosta Vilijams (Kosta Williams; @kosta_williams) no Vācijas, Markuss Butlers (Marcus Butler; @marcusbutler) un Patrīcija Manfilda (Patricia Manfield; @patriciamanfield) no Lielbritānijas, Diāna Korkunova (Diana Korkunowa; diana_korkunova) un Karīna Istomina (Karina Istomina; @diamond_april) no Krievijas.
Kolekcija, neskaitot jaunākās modes aktualitātes, sevī ietver arī Ziemassvētku elementus, kā piemēram, džemperus ar tik ikonikso ziemeļbrieža attēlu. Sieviešu apģērbu kolekcija ir atsauce uz 80. un 90.gadu modi, pasniedzot to mūsdienīgā gaismā.
Zīmola apģērbu līnijas dizaineri lielu uzmanību ir pievērsuši materiālu tekstūrām, kā piemēram, spīguļojošiem “Lurex” tipa audumiem, mākslīgajai ādai, maigam samtam, rūtotiem audumiem un viktoriāņu stila mežģīnēm.
Bagātīgās tekstūras atardīsiet apģērbos sākot no klasiskiem modeļiem, līdz pat mazām kokteiļkleitām, mini svārkiem un solīdiem mēteļiem. Kolekcijā atrodami arī 80.gadu stila aksesuāri – ar fliteriem izšūtas cepures, samta cimdi, spīguļojoši čokeri un zābaki ar kniedēm.
Gigija Hadida, stila ikona un tendenču noteicēja, kuras dzīvē fitness ieņem ļoti būtisku lomu, apvieno spēkus ar Reebok un turpmāk reprezentēs zīmola #PerfectNever kustību, kas iedvesmos sievietes visā pasaulē lepoties ar savām nepilnībām, novērtēt to skaistumu un veicinās pašattīstību.
Kopā ar Reebok, Gigija aicinās sievietes izmantot fitnesu, lai izvēdinātu galvu un izlādētu uzkrātās negatīvās emocijas, paralēli saņemot daudz citus fitnesa psiholoģiskos, fiziskos un sociālos bonusus.
Kā starptautiska supermodele, Hadida nav svešiniece “perfekcijas” uzliktajam spiedienam, konstanti sadzīvojot ar regulāru kritiku un pastiprinātu dzeltenās preses uzmanību. Tieši caur fitnesuHadida atklāja savu iekšējo mieru. “Treniņi man nav tikai fiziska nodarbe, bet arī garīga. Tā palīdz aizmukt no trokšņa un tas ir vienīgais laiks, kad mans prāts apklust. Kad es biju profesionāla atlēte, es biju tik fokusēta uz perfekciju, ka treneri man lika pārtraukt treniņu procesu. Es par daudz koncentrējos uz savām kļūdām, kuras radīja ķēdes reakciju un tādā veidā tikai šaustīju sevi vēl vairāk. Tomēr ar laiku es iemācījos izmantot savas nepilnības, lai gūtu jaunu iedvesmu, jaunus panākumus un jaunu enerģiju. Manas nepilnības mani iedvesmoja izaugsmei.”
Hadida un Reebok turpmāk dalīsies ar personīgo pieredzi un padomiem, lai arī citām sievietēm palīdzētu pieņemt savas nepilnības un tās viņas iedvesmotu sevi pilnveidot un attīstīt, domājot tikai par savām sajūtām un vēlmēm, nevis izpatīkot sabiedrības viedoklim.
Meitenes, beidziet mēģināt sekot falšajiem skaistuma standartiem un žurnālu vāku modelēm. Nekas no tā nav īsts.
Sveikas 😛 Pastāstīšu par saviem rezultātiem, kuri ir bijuši sākot no 21.05.2010 datuma. Esmu diezgan daudz arī sagrēkojusi, jo ir sanācis pieēsties un ēst saldumus kā arī izlaist sportiskās aktivitātes. Nesanāca arī regulāri veikt medus masāžas. Veicu tās ik pa trīs dienām nevis divām. Ko esmu darījusi? Ir veiktas piecas medus masāžas. Pilnīgi esmu atteikusies no baltmaizes, tā vietā ēdu rudzu maizi. Ļoti maz esmu ēdusi kartupeļus tā vietā ēdu rīsus. Cenšos ēst regulāri. Ēdu daudz vairāk dārzeņus un augļus. Vingroju un mazliet skrienu. Visā visumā neesmu neko daudz sasniegusi, tākā jācenšās no sākuma. Arī pašsajūta ir slikta, jo visu laiku domāju par to, ka varētu pierīties šokolādes, medus kūkas un citus gardumus, no kuriem grūti atteikties. :-/ Secinājums.. Rezultātu nav 😀 Šeit mans iepriekšējais raksts http://cosmo.lv/blogi/paradisen/velos_beidzot_sakt_veseligi_dzivot_
Sveiki! Jau vairākus gadus radoši un jautrās kompānijās veicam dažādu rokdarbu darbnīcas. Jums ir liels sporta vai kāds cits pasākums, kurā brīvos brīžus vēlaties pavadīt mācoties dažādas interesantas lietas. Esam atklājušies plašākai publicitātei radošās darbnīcas izbraukumos. Speciāli Jums sagatavos programmu pēc izvēles, vecuma un iespējām. Ir iespēja arī tematisku lietu radošās darbnīcas. Ar idejām varat iepazīties plašāk izpētot mājaslapu. www.wolfartstudio.csw.lv Jauku vakaru velot "wolf art studio"
Šie viennozīmīgi bija vieni no manas dzīves skaistākajiem mēnešiem – jā, šaubu un pārdomu pilni, taču tik bagāti ar pašām patīkamākajām emocijām.. Tās skudriņas, kuras šogad tik ļoti bija iecienījušas manu muguru… vai taureņi, kuri mitinājās manā vēderā… (l) Iemīlēšanās ir dzīvība. Tā ir dzirkstele, kura liek dvēselei mirdzēt. Kura liek ticēt skaistajam arī ārpus ierasti perfektajiem rāmjiem un uzskatiem. Kura liek ļauties – gan paļauties, gan pakļauties… (s) Atvērt un atvērties. Tā dara tik daudz, šķietami nedarot neko. Jāsaka, ka šajā laikā esmu ļoti daudz ko iemācījusies. Būt mierīgai un uzticēties. Un šķiet, ka esmu tuvu arī atziņai, ka, jo vairāk mēs vēlamies, lai kāds mums pieder, jo tālāk mēs no tā esam.. Jo piederēt nav iespējams. Var ļaut būt blakus. Un tas ir lielākais, ko cilvēks otram var dot. Klusumu, esot kopā. Novērtējiet to, kas ir, nevis meklējiet to, kā nav. Mans ieteikums jums, dāmas! 😛 *Uzgāju šo bildi, kura tik ļoti man atgādina vakardienas vakaru… Ironiski, ka romantika bija vismazākais, ko es no šīm attiecībām gaidīju un vēlējos, bet tieši visvairāk tās norisinājās visromantiskajā un skaistākajā laikā un vietā – karstajās vasaras naktīs pie jūras…
1. Konkurss ir ar mērķi izcelt skaistās kājiņas un augstos papēdīšus ūdens šļakatu lietū 🙂 2. Konkursā piedalās – tikai šim nolūkam atsūtītie attēli, nevis patapināti no interneta. Par attēlu autentiskumu vienmēr pārliecināsies producents Sikernieks. 3. Katrā reizē nepieciešams iesūtīt minimums 4, maksimums 20 attēlus. Katrs attēls konkursā piedalās tikai vienu reizi. 4. Attiecīgās bilžu sērijas tiek novērtētas no apmeklējumu rezultātiem. 5. Fotogrāfijas varam gatavot paši mājās (kvalitāte – sākot no amatieru fotokameru "formāta". Neder attēli caur mob telefona kameras ņemtie), gan arī sarunāt ar producentu Sikernieku. Mans emails: h20sandals@gmail.com Uz minēto emailu – varam pajautāt visas neskaidrības. Konkursa lapa: http://h20sandals.wordpress.com/
Man šodien patriotiski nacionālistisko domu vakars – Prāta Vētras mūzika, Elsberga dzeja un burciņa paštaisīta ābolu biezeņa ar kanēļa šķipsniņu. Un domas. Arī asaras. Bet ne jau savējās, ne jau par sevi vien. Par visiem. Par visiem, kuri šeit dzīvo, kuri šeit ir dzīvojuši un miruši, kuri ir cīnījušies un raudājuši. Citādi kā šodien to daru es… Kas mums liek aizmirst savu mīlestību un doties prom? Kāds ir TAS galvenais motīvs? Labāka dzīve vai, kā būtu pareizāk – labklājīgāki dzīves apstākļi?.. Kas ir tā škala, kurā mīlestību un cieņu var iemainīt pret naudu un svešumu?.. Citējot Akurāteres dziesmu: "Mana tauta, tā nīkst visās pasaules malās, Pat savā zemē tā neaug kā nākas. Palīdzi, Dievs, palīdzi, Dievs Visai latviešu tautai, Saved to mājās pie Daugavas krastiem".. Saved to mājās. Ehh. 😐
Hay 😉 Mans pirmais blogs, tad nu redzēs, kā sanāks. Kamēr sals un kamēr sniegs…12 klase, mācīties negribās. Citrreiz domāju, vai jau ir februāris, vai vēl tikai ir februāris. Dzīve tagad mainījusies pa 360°. Apbrīnojami, kā šķiršanās spēj mainīt cilvēku…Tagad viss notiek tādā kā pašplūsmā. Nevaru saprast – negribu vai nevaru Viņu aizmirst…Bet forši, ka apkārt ir tik superīgi draugi, kas spēj iedvesmot jaunām trakulībām (l) Rītā diena – tātad ballīte 🙂 šoreiz – meiteņu. Pret džekiem tagad tāda kā imunitāte iestājusies. Simpatizē, bet pielaist par tuvu negribās, bail atkal apdedzināties. Bet mans mazais vīrietītis spēj mani iepriecināt jebkurā laikā 😀 Trusis, kurš ēdienu ēd tikai izberot to uz zemes, un tad guļot lasa mazos barības gabaliņus. Laikam viņš šobrīd ir vienīgais, uz kuru stundām ilgi varētu skatīties, bet katru minūti viņš izdomā jaunu veidu piem. kā slidināties pa flīzēm vai, kā apgulties uz krēsla uz kura viņš ar grūtībām ir ticis… 🙂
Šodien padiskutēju pirmajā reizē caur kurpītēm… Bet izsecinājās: pa reizei uzrodas problēma – "kad esam pārāk gara augumā, lai šādas kurpītes nēsātu"? Interesanti? Ko gan domātu pazīstamā Žaklīna Cinovska, kad nu reiz Dāma nevairās no skaistām kurpītēm (lai arī pati par sevi slaida). Slaidums? Slaidums 🙁 SLAIDUMS! Kamdēļ Dāmām jācieš, ja reiz daba aplaimojusi ar garāku mugurkaulu, tā teikt? Es teiktu – nav jācieš! Bet jāizrāda arī savi dotumi, kurus šajā gadījumā varam paspilgtināt ar pikantiem papēdīšiem:) Kompleksi tad paši "aizbēgs prom", kad šiem kompleksiem vairs prātā nebūs vietas. === Ps. mans augums 180cm, laikam "pa vidam", ja ņemam plikos statistikas kopsavilkumus 🙂
kandideeju uz nu jau savu 4to darba vietu.. kaa es to visu pavilkshu – ne mazaakaas nojausmas, bet,laikam,jau man ir liidz kaklam runas par to,ka kriizes laikaa nekas nav iespeejams.. ir iekshaa pieraadiit preteejo.. es pat vairs tolkam dienas neatshkjiru.sajukums ar kalendaaru.. shodien dziivoju paarlieciibaa,ka ir jau 3diena.labi,ka atjeedzos.. 😀 acis jau kvadraataa. guleets nav tik sen.. (jau esmu aizmirsusi,ko noziimee izguleeties).. normaala paartika ar netiek uznjemta,jo diena paiet skrienot no viena gala uz otru..labi,ka atliek kaads mazs laicinjsh draugiem,citaadi jau saaku tik dzirdeet,ka esot nozudusi no trases – tas darbs mani vai aprij.. ehh.. bet nu, kaa es reiz teicu : "wanna live- have to work and sleep after u get ur pay check".. pareizaa attieksme.. 😉
Drīz jau pusotrs mēnesis būs pagājis, kopš gandrīz pilnībā atteicos no Rīgas Satiksmes pakalpojumiem. Uz skolu, uz mājām, uz mēģinājumiem dodos kājām. Laika ziņā nekādas atšķirības nav – ej kājām vai sēdi sastrēgumā… Vakar sapratu, ka esmu no tā atkarīga. Vanšu tilts ir lieliska vieta, kur sakārtot domas. Vējš izpūš visu slikto, turklāt saulrieti pār Pārdaugavas namu jumtiem ir burvīgi. Sirds līksmo!
Šobrīd vietā būtu paprāva kaudzīte ar necenzētiem lamu vārdiem. Protams, ka es nelamāšos, mēbeles un/vai traukus arī neplēsīšu (vismaz pagaidām). Kārtējo reizi es savā galviņā jau biju izfunktierējusi ideālu scenāriju. Tā teikt, izplānojusi gandrīz katru minūti. Pats par sevi saprotams, ka viss absolūti nogāja greizi. Izgāzās pilnīgi un ar tādu blīkšķi, ka, šķiet, varētu pat miroņus pamodināt. Tā jau ar mani notiek vienmēr. Kad esmu visu perfekti izplānojusi, nekas neizdodas, bet, kad neko negaidu, notiek pašas neiedojamākās lietas. Visi mana mūža labākie mirkļi ir bijuši spontāni lēmumi vai negaidīti pārsteigumi. Bet tā, laikam, ir visiem, vai ne?
Dažreiz jānotiek kaut kam, pavisam vienkārši, apkaunojošam, lai tu spētu uztvert lietas vieglāk. Ar mani notika tieši tā. Kādu sestdienas vakaru nolēmām ar draudzeni aiziet uz vietējo klubiņu, jo mums bija iepaticies viens no tur strādājošajiem bārmeņiem. Iepriekš bijām runājušas par to, kā vispār radīt labāku priekšstatu par sevi. Bez šaubām, nekas nav labāks par patiesu smaidu. Jo vairāk smaidīsi, jo apburošāka liksies citiem un jutīsies pati. Tā nu es, protams, neslēpdama savu skaisto smaidu, un būdama labā garastāvoklī, izlēmu pieiet pie bāra letes un pārmaiņas pēc pamēģināt kaut ko jaunu. Kāds paziņa man ieteica nogaršot "Ābolu pīrāgu", kura sastāvā bija šņabis, ābolu sula un kanēlis. Nodomāju, ka tas varētu būt interesanti, tāpēc nopirku šotiņu un aizgāju to izdzert uz tumšāko kluba galu, lai neviens neredzētu mani, gadījumā, ja es viebtos. Vēlāk nācu atpakaļ pie bāra letes, vēlēdamās pievērst bārmeņa uzmanību. Būdama nedaudz apreibusi, biju kļuvusi nedaudz drosmīgāka, tādēļ raidīju tiešus skatienus uz bārmeni un smaidīju viņam tieši sejā. Pēc izklaidīgā flirta aizgāju "nopūderēt degunu". Un kas to būtu domājis! Ieskatos spogulī, un redzu, ka man starp zobiem, tieši vidējā spraugā sastājies brūns KANĒĻA PLANKUMS!!! :-O Es aiz kauna gandrīz zemē ielīdu. Taču tad es saņēmos un piespiedu sevi vēlreiz aiziet pie bāra letes, lai vismaz parādītu bārmenim, ka manos zobos pavisam noteikti nav iemetusies puve! Ar augsti paceltu galvu pienācu pie letes un smaidīdama nošķobīju seju, likdama viņam saprast, ka protu par sevi arī pasmieties, tomēr klusībā cerēju, ka viņš manu izgāšanos nebija pamanījis. Pēc tās reizes es vairs neesmu pasūtījusi „Ābolu pīrāgu”, taču šis smieklīgais atgadījums man nākamajā tusiņā deva drosmi sākt sarunu ar seksīgo bārmeni. Tagad esmu kļuvusi drosmīgāka un spēju par sevi pasmieties. Turklāt tagad nekur neeju, nepārbaudījusi savas zobu starpas vismaz 5 reizes. 😀
Man nelika mieru tas, ko viņam nepateicu. Nepārtraukti prātā pārdomāju, ko un kā vajadzēja sacīt. Šīs lietas mani tik ļoti nomocīja, ka nolēmu uzrakstīt viņam vēstuli, kaut gan zināju, ka to nekad nenosūtīšu. Tādā veidā, šķiet, pateicu visu, kas bija sakrājies.
Un, līdz ar pēdējo papīra drisku, kas sadega ugunī, es tā kā atbrīvojos no neizteiktajiem vārdiem, kas mani tik ļoti tirdīja. Biju atdevusi papīram atzīšanos, zaudējuma sāpes un vilšanos.
Atskārtu, ka sāku viņu aizmirst. Par spīti tam, ka tik spītīgi turējos pie atmiņām, viss sāk pārklāties ar arvien lielāku miglu. Man ir žēl šo atmiņu, jo cerēju, ka vismaz tās man neviens neatņems. Varbūt esmu pārāk sentimentāla un pagātne man traucē doties uz priekšu, bet man ir vienalga. Šodien es skumstu…
Sodien sapratu, tiesi sodien, kad man jau ir 27 gadi, ka man patik, ka dzive iet uz prieksu. Man patik domat par mirkliem, kuri ir bijusi, kuros esmu jutusies laimiga, ari bediga, jo tad saprotu, ka pec katram skumjam nak prieks.. Gribetos tikai, lai laiks tiesam apstajas taja bridi, kad varu teikt, esmu laimiga.. Bet no otras puses, var tacu but vel labak.
Nezinu kapec tiesi sodien, bet tiesi tagad es saku dzivot dzivi, kura man jau sen bija jadzivo. Vilku garuma visu, nedomajot, ka bus. Tagad zinu, ka bus labi, ne, super labi.
Man patik, ka es apzinos, vertibas, kuras man kadreiz bija vienaldzigas. Man gribas dzivot ta, lai es katru dienu varetu teikt, sodienu es nodzivoju labi, ritdienai ir jabut vel labakai.
Hmm… Lietaina diena. Blenžu uz cosmu.lv reklāmas banerīti labajā malā un nesaprotu, ko es īsti vēlos pateikt. Fonā skan radio ar simtiem reižu nodrillētajām dziesmām. Nu, labi.. klusumā tomēr sēdēt negribas. Dzīvoklim visi logi vaļā – nedaudz vēsi, bet vismaz nejūtos tik ļoti izolēta no ārpasaules. Diemžēl vienīgie, kas uztraucas par manu izolētību, ir odi. Vakardien aizdomājos par to, ka viss, kas aizsācies mūsu dzīvēs, kādreiz taču arī beidzas. Labi, varbūt ne viss. Savā jaunības maksimālismā ticu, ka ir mīlestība, kas turpinās līdz mūža galam (it īpaši, ja iemīloties tev ir ap 90). Bet ja nopietni – atkal kārtējais gads ir paskrējis (tikpat kā). Skolas gads. Un jāteic, ka šis pēdējais ir bijis viens no skaistākajiem. Ir satikti jauni, brīnišķīgi cilvēki. Nē, nav nekadas lielās mīlestības vai sirdsdraudzeņu būšanas. Toties ir pāris cilvēki, kuru personības apbrīnoju un noteikti nevēlos atvadīties. Tas arī viss.. Zinu, ka pēc visiem daiļliteratūras nosacījumiem te vajadzētu būt loģiskam nobeigumam vai kādai gudrai pamācībai, bet šajā sestdienas vakarā mana loģika sazvērnieciski klusē. Savam mierinājumam tikko atcerējos, ka beigu vietā taču vienmēr nāk jauns sākums.. ….lai jauks vakars!
šodien pa visam kaut kāda dīvaina diena, liekas, ka pat pulkstenis griežas uz otru pusi. tik daudz ilūziju par to, kas būtu varējis būt un varējis nebūt, tik daudz sapņu pat to, kas varētu būt un varētu nemaz nebūt. bet kam gan vairs tas ir svarīgi, jo lai vai kā būtu bijis, nebijis, varējis būt un nevarējis būt, esmu pateicīga tam visu visaugstākajam par to, ko piedzīvoju šodien. kaut arī tik liela daļa skaistu un neizsapņotu sapņu un atmiņu ir zudušas, man ir vieta jaunām ilūzijām un atkal laiks sevis meklējumiem.
bet kā saka- baidoties krist, mēs pārstājam augt un baidoties raudāt, mēs pārstājam smieties.
bet vienīgais, ko es vēlējos teikt, ir tas, ka mums nevajadzētu pazaudēt sevi šajā trakoti trakajā pasaulē.
Antidepresanti ir pārsteidzoši nomierinoši! Man pat sāk likties, ka viss kārtībā. Tas laikam tāpēc, ka mokošās galvassāpes norimušas. Lai gan zāļu kaudzīte neiepriecina, bet nu tomēr… Ā, un pateicu puisim par savu diagnozi.. Viņš tikai nopriecājās, ka beidzot daru kaut ko lietas labā. 🙂 Pozitīvi, neņemot vērā, ka rīt vēl uz analīzēm, pēc kurām man vienmēr ir grūtības atgūt sajēgu. Vienkārši nevaru asinis panest, bez ožamā spirta nu nekādi. |-)
Es pat nespēju izskaidrot kāpēs, bet man tik ļooooti patīk kā izsaktās meitenes ar kafijas krūsi rokās(Narvese, Statoel). Vienkārš un it kā nevērīgs apģērbs + krūze liekas tik stilīgi… 😎
Sieviete var sekot Maigumam, pametot bagātību un pārticīgu dzīvi.
Bet par vīriešiem nav ko runāt – Maigums viņu var vadīt, kā ar aukliņu, aiz deguna, vai citām vietām.
Ja jūs pēkšņi sasirgsiet ar kādu nebūt draņķi – iesnām, vai saaukstēsieties, – tad patiesībā tā nemaz nav nekāda saaukstēšanās, bet gan Maiguma deficīta pazīme.
Ne jau vitamīni un antibiotikas jums ir vajadzīgas, bet gan Maigums!
Maigums stiprina jūsu imunitāti… labāk par jebkādām zālēm, tas atjauno un dod impulsus dzīvošanai.
Īsāk sakot, dzīvojiet ar Maigumu, nekautrējieties būt Maigi un atcerieties: Maiguma nekad nevar būt par daudz.
Sakiet viens otram Maigus vārdus, sakiet tos atkal un atkal, sakiet tos vienatnē un cilvēkos, nekautrējieties no tā, ka tas liekas banāli un intīmi…
Sakiet – un rezultāts jūs pārsteigs, vienkārši satrieks!
Viena liela dejotāja cieņa pret citu lielu dejotāju, kuru ideāli papildina sirreālā un avangardiskā vide, tā par monoizrādi „Vēstule cilvēkam”, kuru īpaši izcilajam baletdejotājam Mihailam Barišņikovam veidojis avangarda klasiķis Roberts Vilsons, raksta pasaules mediji.
„Cik lieliski – izmantot izcilu XX gs. otrās puses baletdejotāju, lai atainotu izcilu XX gs. pirmās puses dejotāju,” žurnālā „The New Yorker” raksta Džoanna Akocella.
Pēc slavenā baletdejotāja Vāclava Ņižinska dienasgrāmatas motīviem tapušo monoizrādi būs iespējams noskatīties Latvijas Nacionālajā operā no 3. līdz 7.augustam, atgādina viesizrāžu organizētājs Andrejs Žagars.
„Manuprāt, monoizrāde „Vēstule cilvēkam” ir perfekts trīs talantīgu personību atspulgs. Barišņikovs un Vilsons ar savu darbu tik ļoti veiksmīgi papildina viens otru, ka skatītājiem paveras teju fizisks Ņižinska dvēseles bezdibenis,” atzīst Žagars.
Lai atainotu Ņižinska ārprātu nav nepieciešams izcils klasiskais virtuozs. Ir nepieciešams aktieris – dejotājs ar ārkārtēju smalkumu – tieši tāds kā Barišņikovs savos vairāk nekā sešdesmit gados, uzsver Akocella.
„Vilsona minimālistiskais, vizuālais teātris, šķiet, ir ideāla forma jukuša cilvēka impulsīvai grēksūdzei. Katru monologu papilda sava aina – anonīmas frontes fotogrāfijas, Sanktmoricas kalni, gaismas pielieta celle, kartona ēnas – dubultnieki. Mihails Barišņikovs ir tikai daļa no kopainas, viņam pat nav sejas – baltais grims izslēdz jebkuras dzīvas emocijas. Daļu no tām dejotājs izrunā ar ķermeni, brīžam stūrainu un ievainojamu, kam ir maza bērna plastika, brīžam atbrīvotu, ar dejojošām izteiksmīgām plaukstām,” recenzijā pēc jūlijā sākumā notikušajām izrādēm Monako secina Krievijas laikraksts „Komersant”.
Savukārt itāļu žurnāliste Anna Batista uzsver dejotāja spēju apvienot tekstus ar kustībām sirreālā vidē, kurā katrs elements – gaismas, kostīmi, mūzika un vārdi – ir vitāli svarīgs. Tam piekrīt arī Milānā dzīvojošais aktieris un rakstnieks Grehems Spaisers.
„Režisoram raksturīgais perfekcionisms, kas atklājas dekorācijās, projekcijās un, protams, gaismas spēlēs, ir saskaņots ar Barišņikova detalizēto un precīzo darbu ar savu ķermeni. Tuvplānā var pilnībā novērtēt visas smalkās detaļas: perfekti piegriezto fraku, rūpīgi uzklāto, Petruškam līdzīgo melnbalto grimu, kustības un gaismas nianses,” atzīst Spaisers.
„Monaco Reporter” atklāj, ka Roberts Vilsons ir pārnesis darbību uz 1945.gadu Budapeštā, Otrā pasaules kara nogali, kad beigām tuvojas vēl viena liela drāma. „Taču Ņižinskim laiks ir apstājies, viņš ir viens ar saviem dēmoniem, īpaši ar Djagiļevu, kas viņu pacēla uz baleta pasaules pjedestāla,” rakstīts recenzijā.
Draudīgu impresārija Sergeja Djagiļeva klātesamību izrādē min arī žurnāls „The New Yorker”. Tā atklājas ar vēstulēm, kuras nekad nav nosūtītas. Viskaislīgākā no tām ir nodēvēta par „Vēstuli cilvēkam”. Tā ir domāta Djagiļevam, kuru Ņižinskis nekad nesauks vārdā, kaut arī rūgti apsūdzēs, raksta Akocella.
„Barišņikovs nav cietējs un nav arī traks, uz skatuves viņu vada sauss aprēķins,” secina „Komersant” apskatniece Marija Sideļņikova.
Pēc Ņižinska dienasgrāmatas motīviem tapušo monoizrādi „Vēstule cilvēkam”, kuru īpaši izcilajam baletdejotājam Mihailam Barišņikovam veidojis avangarda klasiķis Roberts Vilsons, būs iespējams noskatīties Latvijas Nacionālajā operā no 3. līdz 7.augustam.
Biļetes uz monoizrādi „Vēstule cilvēkam” Rīgā vēl ir nopērkamas „Biļešu serviss” tirdzniecības vietās un tiešsaistē, to cena sākot no 70 eiro.
„Vēstule cilvēkam” viesizrādes organizē „Andreja Žagara kultūras atbalsta un attīstības fonds” sadarbībā ar Aleksandru Šenkmanu un kompāniju „Riga Art Festival”. Tālrunis uzziņām un VIP rezervācijai 27799977.
Viesizrāžu ģenerālsponsors: „Baltic International Bank”. Atbalsta: „Hotel Bergs”.
„Andreja Žagara kultūras atbalsta un attīstības fonds” dibināts ar mērķi veicināt un attīstīt augstas raudzes kultūras projektus, īpaši izceļot mūzikas un mākslas nozares, piesaistot valsts, mecenātu un Eiropas fondu finansējumu.
Dažkārt dzīve var šķist pelēcīga, bet Indonēzija mēģina to labot, dzīvei un mājām „piešaujot” mazliet krāsas un jautrības. Kopš ciems aprīļa beigās piedzīvoja maģiskās pārvērtības, par tūristu trūkumu tas nevar sūdzēties. „Kampung Pelangi in Randusari” ciems Java Tenga provincē, Indonēzijā ir kļuvis par īstu interneta sensāciju!
Pašlaik ciemā atrodas 223 krāsainas mājas. Katra māja ir izkrāsota vismaz trīs dažādās krāsās, un sienas rotā 3D zīmējumi. Arī vietējais tilts un soliņi ir piedzīvojuši pārvērtības.
Vietējā valdība šim projektam atvēlēja aptuveni 20 000 eiro, cerībā, ka tādējādi ciems kļūs par jaunu apskates objektu tūristiem. Izskatās, ka plāns izdevās ar uzviju! Pie tam, vietējiem cilvēkiem tagad ir pavērušās jaunas darba iespējas, jo ceļotāji labprāt iegādājas suvenīrus un vietējos ēdienus.
Vai šo vietu varētu iekļaut apmeklējamo vietu sarakstā? Pavisam noteikti!
Es biju noparkojies pie tirdzniecības centra un slaucīju savu mašīnu. Tikko biju izbraucis no mašīnas mazgātavas un gaidīju, kad mana sieva beigs darbu.
Manā virzienā no pretējās autostāvvietas puses nāca kāds, ko sabiedrība uzskatītu par bomzi. Spriežot pēc viņa izskata, viņam nebija ne mašīnas, ne mājas, ne tīru drēbju, ne naudas. Ziniet, ir brīži, kad tu jūties ļoti devīgs, un tad ir citi brīži, kad tu vienkārši nevēlies tapt traucēts. Šis bija viens no: „nevēlos tikt traucēts” brīžiem.
„Es ceru, ka viņš man neprasīs naudu,” es pie sevis domāju. Viņš neprasīja. Viņš atnāca un apsēdās uz ietves malas pie autobusa pieturas, taču neizskatījās, ka viņam pat pietiktu naudas, lai brauktu ar autobusu. Pēc pāris minūtēm viņš ierunājās: „Tā ir diezgan glīta mašīna,” viņš teica. Viņš bija nodriskāts, bet ap viņu bija jūtama cieņas pilna attieksme. Viņa baltā bārda bija kas vairāk, nekā tikai apmatojums, lai sildītu viņa seju. Es teicu: „Paldies”, un turpināju slaucīt savu mašīnu.
Viņš sēdēja klusumā, kamēr es darīju savu darbu. Lūgums pēc naudas tā arī nenāca. Kad starp mums veidojās lielāks klusuma grāvis, kaut kas manī iekšēji teica: „Uzprasi, vai viņam nav vajadzīga palīdzība.” Es biju drošs, ka viņš teiks „Jā”, taču es paklausīju iekšējai balsij. „Vai tev vajadzīga palīdzība?” es jautāju.
Viņš atbildēja ar pāris vienkāršiem, bet dziļi patiesiem vārdiem, ko es nekad neaizmirsīšu. Mēs bieži meklējam gudrību ievērojamos vīriešos un sievietēs. Mēs sagaidām gudrību no tiem, kas ieguvuši augstāku izglītību vai sasnieguši ko vairāk dzīvē. Es nebūtu gaidījis neko citu, kā izstieptu roku pēc naudas. Taču viņš teica ko tādu, kas mani satrieca: „Vai tad mums visiem nav vajadzīga palīdzība?”
Es biju juties augstāks un varenāks, veiksmīgāks un svarīgāks pār šo ielas bomzi, līdz kamēr šie vienkāršie vārdi satrieca mani kā 12 gabarītu bise. Vai tad mums visiem nav vajadzīga palīdzība?
Man bija vajadzīga palīdzība. Nu, varbūt ne lai nopirktu autobusa biļeti vai atrastu vietu, kur pārlaist nakti, taču man vajadzēja palīdzību. Es pasniedzos pēc sava maka un iedevu viņam naudu, ne tikai pietiekamu autobusa biļetei, bet arī siltam ēdienam un pajumtei uz nakti. Šie vārdi vēl joprojām skan manā prātā.
Nav svarīgi, cik daudz tev ir, nav svarīgi, ko esi sasniedzis, tev arī vajadzīga palīdzība. Nav svarīgi, cik maz tev ir, nav svarīgi, cik ļoti esi apkrauts ar problēmām, pat bez naudas vai gultas vietas, – arī tu vari sniegt palīdzību. Pat, ja tas ir tikai kompliments, tu vari to dot.
Tu nekad nezini, vai kādreiz sastapsi cilvēku, kam ir viss nepieciešamais. Viņi gaida, kad tu iedosi ko tādu, kā viņiem nav. Citu skatījumu uz dzīvi, skatu uz kaut ko skaistu, atelpu no ikdienas haosa, ko tikai tu vari ieraudzīt šajā salauztajā pasaulē.
Vecmeitu ballītēm būtu jābūt jautrām svinībām līgavai un viņas tuvākajām draudzenēm. Diemžēl, ne vienmēr viss notiek tā, kā iecerēts. Zemāk ir apkopotas 10 līgavu atzīšanās par to, kas notika viņu ballītēs:
“Savas vecmeitu ballītes laikā, kamēr visi citi izklaidējās un dzēra, es sēdēju vannasistabā. Es raudāju un domāju par to, ka nevēlos precēties, ka nemīlu šo vīrieti. Kāzas bija pēc divām nedēļām…”
„Savas ballītes laikā es „sapinos” ar puisi vietējā bārā. Tā vietā, lai to pastāstītu savam līgavainim, es viņam devu atļauju savā vecpuišu ballītē darīt visu, ko viņš vēlas.”
„Savas ballītes sākumā es piedzēros un pēc divām stundām pamatīgi vēmu. Tas bija brančs. Bija 11 no rīta…”
„Striptīzdejotājs manā ballītē aplaupīja mani un manus draugus.”
„Vakar bija mana vecmeitu ballīte. Bijām tikai mēs, piecas meitenes un divi striptīzdejotāji. Nekādu kameru. Nekādu nožēlu.”
„Esmu precējusies ar savu sapņu vīrieti. Viņam nav ne jausmas par to, ka savas vecmeitu ballītes laikā es ļāvos tuvībai ar vienu no savām līgavas māsām.”
„Savā ballītē es tā piedzēros, ka sāku zvanīt visiem vīriešiem pēc kārtas, kuru numuri bija atrodami manā telefonā.”
„Mana mamma ieraudzīja striptīzdejotāja locekli un pateica: „Nekas īpašs”.”
„Es piedzēros un savai māsai izstāstīju, ka esmu biseksuāla un ik pa laikam tiekos ar citiem cilvēkiem. Upss…”
Cik mēs zinām, uzacu māksla un mode vienmēr aprobežojās ar krāsošanu, formu mainīšanu un varbūt kādu interesantu akcentu izmantošanu. Taču izskatās, ka šīs ilgu laiku eksistējošās robežas ir pārkāptas!
Instagram šī tendence izplatījās vētras ātrumā! Daudzi cilvēki steidz izmēģināt jauno uzacu ieveidošanas veidu, bet tikpat daudzi to visu sauc par muļķībām un bezgaumību. Vai tu uzdrošinātos kaut ko tādu izmēģināt?
Sestdien, 4. novembrī pulksten 18.00 viesnīcas “Promenade Hotel” Hika zālē, Liepajā turpināsies koncertcikls „Iededz gaismu” ar koncertu „Dziesmas bez vārdiem”, kurā uzstāsies saksofonists Arvīds Kazlauskis un „Sinfonietta Rīga” stīgu kvartets.
“Sinfonietta Rīga” stīgu kvarteta mūziķi (Kristiāna Šīrante, I vijole; Agnese Kanniņa-Liepiņa, II vijole; Artūrs Gailis, alts: Kārlis Klotiņš, čells) un saksofonists Arvīds Kazlausks pirmoreiz uz skatuves satikās 2008. gadā programmā „Saxchord”. Šoreiz ansamblis pievērsis uzmanību dziesmas žanram, īpašu uzmanību veltot fenomenam mūzikā, kas pazīstams kā “dziesmas bez vārdiem”. Koncertā skanēs Fēliksa Mendelszona-Bartoldi un Sergeja Rahmaņinova kompozīcijas, kā arī žanriski “dziesmām bez vārdiem” tuvās vokalīzes. Koncerta otrajā pusē skanēs Kurta Veila dziesmas kabarē noskaņās, Čika Koreja (Corea) liriskās, ar komponistam raksturīgo artikulāciju komponētās, miniatūras no krājuma „Children Songs”. Tāpat koncertā dzirdēsim Maikla Naimana (Nyman) mūziku no filmas “Klavieres” (Piano, 1993) un citus interesantus skaņdarbus.
Arvīds Kazlauskis ir dzimis Viļņā, kur apguvis muzicēšanas pamatus. Ar panākumiem vairakkārt piedalījies valsts konkursos dzimtenē. Kopš 2002. gada studējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā saksofona klasē. Arvīds Kazlauskis ir vairāku starptautisko un vietējo konkursu laureāts. Pašlaik viņš regulāri koncertē gan kā solo mākslinieks, gan sadarbojoties ar citiem, kā arī pasniedz saksofonspēli Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolā un Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmijā.
“Sinfonietta Rīga” stīgu kvartetsdibināts 2007. gadā. Savā repertuārā kvartets ietver skaņdarbus no teju visiem mūzikas vēstures periodiem un nereti iesaistās projektos, kuri pārkāpj akadēmiskās mūzikas robežas. Nozīmīga vieta kvarteta repertuārā ir latviešu mūsdienu komponistu darbiem, no kuriem liela daļa komponēti kā veltījums tieši “Sinfonietta Rīga” stīgu kvartetam. Kvartets ticis nominēts Lielajai mūzikas balvai 2007. gadā kategorijā “Gada debija”.Kvartets muzicējis ne vien Latvijā, bet arī Polijā, Austrijā, Portugālē un citur pasaulē.
Koncerts notiek sadarbībā ar Latvijas Koncertiem.
Biļetes nopērkamas Biļešu paradīzes kasēs un internetā bilesuparadize.lv. Skolēniem, studentiem un pensionāriem ir atlaides. Bērniem līdz 7 gadu vecumam, neaizņemot sēdvietu, ieeja koncertos ir bez maksas. Organizatori lūdz izvērtēt koncertu piemērotību bērna vecumam.
Koncertcikls “Iededz gaismu”jau veiksmīgi aizvadījis pirmo koncertus ar franču duetu „Lua” un beļģugrupu „Aranis”, savukārt,18. novembrī izskanēs pianistu Jura Žvikova un Sanitas Glazenburgas duets „Melno taustiņu burvji”, kas norisināsiesLiepājas koncertzāles „Lielais dzintars” kamerzālē.
Koncertcikls notiek ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Liepājas Kultūras pārvaldes atbalstu. Plašāka informācija par festivālu pieejama interneta vietnē www.viacultura.lv, kā arī sociālajos tīklos facebook.com un draugiem.lv/viacultura/.
4.februārī, atzīmējot Pasaules vēža dienu, tiek aktualizēta vēža profilakses un savlaicīgas diagnostikas nozīme. Vēzis ir otrais biežāk reģistrētais mirstības cēlonis Eiropas Savienībā, tomēr ir vairāki ietekmējoši faktori, kas var samazināt ļaundabīga audzēja attīstības riskus.
Euroaptiekas farmaceite Zane Melberga atgādina:„Mūsu rūpes par veselību nesākas kampaņveidīgi, bet gan katru dienu, un mūsu dzīvesveids var būt viens no ietekmējošajiem faktoriem. Piemēram, lietot veselīgu uzturu, regulāri nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm, atsacītiesno kaitīgiem ieradumiem un savlaicīgi veikt profilaktiskās apskates – tas viss var samazināt un ļaut kontrolēt audzēja attīstības riskus.”
Ģenētika, noteikti hormonālie procesi, kā arī fakts, ka vairākiem vēža veidiem pirmie simptomi tiek konstatēti tikai vēlīnās slimības stadijās, nozīmē, ka brīdinošās pazīmes var atklāties daudz vēlāk. Tāpēc jo svarīgi ir apmeklēt ģimenes ārstu, iziet regulāras profilaktiskās apskates un aktīvi iesaistīties skrīninga programmās.
Valsts apmaksātie izmeklējumi un„zaļais koridors”
Latvijā kopš 2009. gada darbojas valsts apmaksāta vēža savlaicīgas atklāšanas programma, kura paredz veikt izmeklējumus, kas palīdzētu iespējami ātri un efektīvi diagnosticēt ļaundabīgo audzēju, kā arī nodrošināt savlaicīgu ārstēšanu. „Zaļais koridors” ir iespēja saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus ātrākos termiņos, kas ir būtisks un jauns uzlabojums veselības aprūpes organizēšanā.
Nesen veiktie grozījumi Ministru kabineta noteikumos paredz“zaļā koridora” paplašināšanu – 11 izplatītākās vēža lokalizācijas papildināt ar: aknu, žultsceļu un žultspūšļa; ādas (melanomas); centrālās nervu sistēmas; lūpas, mutes dobuma, rīkles mutes daļas un vairogdziedzera vēža diagnozes. Sākotnēji pacients vēršas pie sava ģimenes ārsta, kurš izvērtē pacienta sūdzības un veselības stāvokli.
Ja ģimenes ārstam rodas aizdomas par onkoloģisku slimību, viņš sagatavo nosūtījumu valsts apmaksātu izmeklējumu (piemēram, mamogrāfijas vai ultrasonogrāfijas) veikšanai, kas tiek veikti desmit darbdienu laikā no pierakstīšanās dienas un ārpus kopējā ārstniecības iestādei noteiktā finansējuma.
Ne tikai agrīna diagnostika, bet arī savlaicīgi uzsākta ārstēšana ir būtisks priekšnosacījums dzīvildzes pagarināšanai. Arī onkoloģisko slimību pacientiem, atkarībā no noteiktās diagnozes, ir iespēja saņemt valsts daļēji vai pilnībā apmaksātus medikamentus.
Labāk viltus trauksme nekā atlikts ārsta apmeklējums
„Par katru simptomu, kas liek šaubīties par veselību, ir jāziņo ārstam. Vēzis ir slimība, kuras simptomi ir ļoti dažādi, bieži vien pašsajūtu neietekmējoši un nemanāmi. Tādi audzēju simptomi kā svara zaudējums, nogurums vai nervozitāte mēdz būt vieni no izplatītākajiem un visbiežāk ignorētākajiem. Arī maznozīmīgas pašsajūtas nianses ir būtiskas, un par tām ir jāinformē ārsts. Mēs visi lieliski apzināmies, ka, atliekot ārsta apmeklējumu, pastāv daudz lielāks risks slimību atklāt novēlotā stadijā, tāpēc rūpēsimies par savu un līdzcilvēku modrību un atbildīgu attieksmi pret savu veselību,” aicina farmaceite Zane Melberga.
Gan Rīgas, gan reģionu iedzīvotāji aizvien aktīvāk izmanto iespēju iegādāties preces internetā, tāpēc pēdējo gadu laikā Omniva ir strauji paplašinājusi pakomātu pieejamību reģionos. Nule kā noslēgts viens no paplašināšanas posmiem, taču, investējot teju miljonu eiro, šī gada laikā plānota jaunu pakomātu uzstādīšana.
Omniva nule noslēgusi 2017. gada nogalē uzsākto pakomātu tīkla paplašināšanu reģionos, kuras ietvaros šobrīd Latvijas iedzīvotājiem nodrošināta pakomātu pieejamība jau 57 apdzīvotās vietās Latvijā. Tādējādi Latvijā šobrīd pieejami jau 116 Omnivas pakomāti ar 13796 skapīšiem, taču šis nebūt nav mērķis, pie kura apstāties. Šī gada otrajā pusē Omniva plāno uzstādīt vēl 45 jaunus pakomātus dažādās Latvijas pilsētās.
“Lai arī Omniva šobrīd aptver gandrīz 80% pakomātu pakalpojuma biznesa tirgus daļu Latvijā, mūsu ambīcija palielināt tirgus pozīcijas tikai pieaug. Redzot e-komercijas straujo attīstību, mūsu pakomātu tīklojuma paplašināšana ir loģisks biznesa solis. Šī iemesla dēļ no 2018. gada augusta līdz šī gada decembrim plānojam uzstādīt 19 jaunus pakomātus Rīgā un 26 pakomātus arī citās Latvijas apdzīvotās vietās – Saulkrastos, Raganā, Ropažos, Ugālē, Rojā, Talsos, Ventspilī, Koknesē, Mālpilī, Dundagā, Vangažos, Strenčos u.c.,” skaidro Omniva vadītāja Beāte Krauze.
Analizējot tirgus situāciju, šī gada martā Omniva veikusi pētījumu*, kas apliecina, ka Omniva stratēģija, nodrošināt pakomātus pēc iespējas tuvāk mājām ikvienas pilsētas iedzīvotājam, ir bijis pareizs solis. Latvijas iedzīvotāji aizvien aktīvāk izmanto iespēju tiem nepieciešamās preces iegādāties internetā – no aptaujātajiem gandrīz 80% apliecinājuši, ka pusgada laikā vismaz reizi veikuši pirkumus internetā. Interesanti, ka internetā gandrīz vienlīdz aktīvi iepirkušies gan Rīgā dzīvojošie, gan lauku iedzīvotāji – attiecīgi 81% un 79%. Ne mazāk būtisks ir aktīvo pircēju rādītājs, jo, aptaujājot dažādas vecuma grupas, secināts, ka vecumā no 18 līdz 59 gadiem pircēji izmanto e-komercijas priekšrocības gandrīz vienlīdz aktīvi, turklāt aktīvāk iepērkas tieši vīrieši.
“Nereti redzam, ka pēc mūsu jauno pakomātu uzstādīšanas attiecīgajās pilsētās vai ciemos palielinās ekonomiskā aktivitāte – mājražotāji var nosūtīt savus ražojumus uz citām pilsētām, turklāt ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā. Esam saņēmuši daudz pateicības vēstuļu gan no pašiem iedzīvotājiem, gan domēm vai pagastu valdēm. Tas motivē – iedzīvotāji ir sasniedzamāki, un viņiem ir pieejamāki tie pakalpojumi, kuru saņemšana iepriekš ir bijusi sarežģītāka, jo bijis jāmēro ceļš līdz lielajām pilsētām,” stāsta Omniva vadītāja Beāte Krauze.
*Omniva veiktajā pētījumā sadarbībā ar aģentūru “OMD Latvia” piedalījās 725 respondenti no visas Latvijas vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Pētījums norisinājās interneta vidē šī gada martā.
Pirms pāris nedēļām sabiedrību šokēja atklātais reperes Nikijas Mināžas tērps Parīzes Modes nedēļā. Tagad atkal cilvēki var runāt: amerikāņu aktrise un realitātes šovu zvaigzne Sundy Carter nokopēja Mināžas ietērpu. Tikai vēl atklātāk…
Vai šo ietērpu vispār var nosaukt par kleitu? Grūti teikt. Bet skaidrs ir viens – cilvēku uzmanību tas ir pievērsis. Ziņu portāls „Mirror.co.uk” atzīmēja, ka šis tērps ir dēvējams kā šausmīgākais un skandalozākais tērps visā sarkanā paklāja vēsturē.
Ešlija Grehema ir ne tikai viena no pieprasītākajām „plus size” modelēm, bet arī viena no mūsdienu stila un modes ikonām. Viņas apģērba izvēle iedvesmo daudzas sievietes visā pasaulē. Viņa arī neskopojas ar visādiem padomiem, it īpaši tiem, kas attiecas uz apaļīgām sievietēm.
Mīnuss izmērs
Ešlijai ir lielas krūtis, taču zem vakarkleitām un kokteiļkleitām viņa izvēlas vilkt krūšturi bez lencītēm. Izrādās, tur ir sava loģika. Sievietēm, kurām ir kuplas krūtis, viņa iesaka pirkt krūšturi bez lencītēm, bet izmēru mazāku. Tieši tas veido nepieciešamo formu un kleitā krūtis izskatās lieliski.
Ideālais pāris
Modele uzskata, ka jebkuras „plus size” sievietes garderobē ir jābūt šauriem, melniem džinsiem un baltam „oversize” krekliņam. To nav viegli piemeklēt, bet tas ir tā vērts.
Tieši šauros džinsus viņa uzskata par ideāliem visiem dzīves gadījumiem. Galvenais ir atrast to bikšu pāri, kas derēs ideāli. Atkal, nav viegls uzdevums, bet noteikti ir tā vērts.
Ādas jaka
Ādas jaka spēj uzlabot jebkuru tēlu.
Izvēlies bodijus
Bodiji izskatās seksīgi, it īpaši, ja uzvilkti kopā ar džinsiem vai klasiskām biksēm. Pie tam, tev nav visu laiku tas jāsakārto un jāsatraucas par to, vai kaut kur tas nav saburzījies.
Nebaidies no eksperimentiem, pat, ja tie beigās ir neveiksmīgi. Atrast savu stilu var tikai cauri izmēģinājumu un kļūdu metodēm.
Esi uzmanīga ar īsajiem topiem
Nē, tev nav no tiem pilnībā jāatsakās. Galvenais, izvēlies pareizo garumu topam un augstumu svārkiem vai biksēm. Pietiks ar to, ja parādīsi pavisam mazu ādas strēmelīti.
Vai tu kādreiz dienas beigās esi aizdomājusies par to, kas tev visas dienas laikā lika smaidīt? Vai kādreiz esi sevi pieķērusi smaidām? Pirms pāris dienām es pieķēru smaidām sevi, jo aiz loga čivināja putniņi – pavasara vēstneši. Un tā ir tik forša sajūta! Apzināties, ka priekam vajag tik maz! Zemāk ir apkopotas vēl citas ikdienišķas lietas, kas liek cilvēkiem pasmaidīt un atvieglojumā nopūsties:
Kad „selfijs” izdodas labāks nekā cerēts.
Kad uz ielas nejauši satiec labāko draugu.
Kad beidzot satiec savu lielo mīlestību.
Kad pienāk vilciens/ autobuss/ tramvajs.
Kad pārnāc mājās no darba un vari justies brīva.
Kad tavs mīļotais cilvēks saka, ka nevar sagaidīt tikšanos ar tevi.
Kad pienāk piektdiena un tu vari doties ballēties.
Kad no rīta pamosties un saproti, ka ir brīvdiena.
Kad atnāc mājās un vari novilkt jaunās, ciešās kurpes/ krūšturi/ džinsus.
Kad mašīnā/ veikalā izdzirdi savu mīļāko dziesmu.
Kad tevi sasmīdina līdz sāpēm vaigos.
Kad tu vari atļauties apēst kaut ko garšīgu.
Kad tu izbaudi tīras gultasveļas smaržu.
Kad tu uzvelc jaku un atrodi tās kabatā naudu.
Kad veikalā ieraugi skaistu apģērba gabalu… Ar atlaidi!
Kad tu vari pakasīt tad, kad niez.
Kad tu saņem piedāvājumu pamasēt tev muguru.
Kad tu ceri, ka neesi stāvoklī, un, uztaisot testu, tas rāda negatīvu.
Kad atnāk SMS par to, ka kontā ir ieskaitīta alga.
Kad no rīta secini, ka bērns nu ir izveseļojies.
Kad suns/ kaķis ar mīlestību sagaida tevi mājās.
Kad tu sniedz cilvēkiem pozitīvas emocijas, un pretī saņem to pašu!
Padomā, kas vēl ikdienā tev liek smaidīt un priecāties! Varēsi secināt, ka dzīve tomēr ir skaista un nav nemaz tik drūma, kā sākumā varētu šķist!
Kopš atvedām mājās mūsu jaundzimušo meitiņu, viņas vecākais brālis ir pirmais, kas mani informē, kad māsa raud, niķojas, vai kad māsai jāmaina autiņbiksītes. „Kādam Tevi vajag”, viņš saka. Es nemaz nepamanīju, kad šis teikums parādījās mūsmājās, bet sākumā tas pat mani kaitināja. Brīdī, kad izbaudīju ātru dušu… „Mammīt, kādam Tevi vajag. Bēbītis raud.” Vai uz brīdi atvelkot elpu ar pilnīgu pārliecību, ka mazulis jau sāka iemigt….”Mammu, kādam Tevi vajag!” Labi, labi! Es saprotu! Nemaz nerunājot par to, ka mazuļa vajadzības nobāl 3-gadīga puikas vajadzību priekšā. Vienmēr ir vajadzīgs kāds kārums, plāksteris, citas zeķes, ledus gabaliņi sulā, jauna pistole, apskāviens, pasaka, buča. Dažreiz liekas, ka diena tā arī nebeigsies un nepārtrauktā „vajadzēšana” patiešām var pamatīgi nokaitināt. Bet tad mani pārņēma apjausma, ka viņiem esmu vajadzīga ES. Neviens cits. Neviens cits cilvēks uz visas pasaules. Viņiem vajag savu Mammīti.
Jo ātrāk es pieņemšu, ka būt Mammītei nozīmē nesekot līdzi laikam, jo ātrāk varēšu rast mieru šajā dzīves trakajā posmā. Būt par Mammīti ir mans pienākums, privilēģija un gods. Esmu kaujas gatavībā, kad kādam mani vajadzēs gan pa dienu, gan nakti. Būt par Mammīti nozīmē, nolikt mazuli atpakaļ gultiņā pēc kārtējās ēšanas pulksten 4 no rīta, kad 3-gadīgajam ir slikts sapnītis. Būt par mammīti nozīmē pārtikt no kafijas un zīdaiņa barības pārpalikumiem. Būt par Mammīti nozīmē neatrast iespēju parunāt ar vīru vairāku nedēļu garumā. Būt par Mammīti nešaubīgi nozīmē viņu vajadzības likt augstāk par savējām. Būt par Mammīti nozīmē sāpošu ķermeni un mīlestības pilnu sirdi.
Esmu pārliecināta, ka pienāks diena, kad mani nevienam nevajadzēs. Mani bērni jau sen būs aizgājuši savā dzīvē. Iespējams, ka vienatnē sēdēšu kādā veco ļaužu pansionātā un skatīšos, kā mans ķermenis kļūs arvien vājāks un vājāks. Nevienam mani tad vairs nevajadzēs. Es pat varu būt par nastu. Protams, ka viņi brauks ciemos, bet manas rokas vairs nebūs viņu mājas. Mani skūpsti vairs nedziedēs. Vairs nebūs jāaizsien kurpes vai jāpiesprādzē drošības jostas. Vairs nebūs somas, kas jāsakrāmē vai našķu trauks, kas jāpapildina. Esmu pārliecināta, ka mana sirds ilgosies izdzirdēt mazās balstiņas sakām „Mammīt, kādam Tevi vajag!”
Tāpēc tagad es izbaudu mūsu nakts ēšanas reizes pulksten 4 no rīta. Mēs varam vērot sniegu sniegam aiz loga, kokus šūpojamies vējā, sauli austam. Esam tikai mēs – es un mana mazulīte. Visapkārt ir kluss un mierīgs. Mēs abas esam vienīgās nomodā. Mēs guļam zem vienas segas un es aplieku savu roku viņai apkārt un ieaijāju. Ir pulksten 4 no rīta, esmu pārgurusi, bet ir labi – viņai mani vajag. Tikai mani. Un, iespējams, man arī viņu vajag. Jo viņa man dara par Mammīti. Drīz viņa gulēs visas nakts garumā. Kādu dienu es sēdēšu savā šūpuļkrēslā un manas rokas būs tukšas. Kādu dienu es sapņošu par tām klusajām naktīm zem segas. Kad viņai vajadzēja mani un kad mēs bijām divas vien šajā pasaulē.
Vai es izbaudu, ka esmu vajadzīga? Dažreiz – protams, bet tas bieži ir nogurdinoši. Bet nav paredzēts to izbaudīt visu laiku. Tas ir pienākums. Dievs mani padarīja par viņu Mammu. Mans vīrs kādās garākās brīvdienās neticēja savām ausīm, cik bieži izskanēja vārdi „Mammīt. Mammīt. Mammīt!” „Vai tā ir vienmēr?” viņš jautāja, nespēdams noslēpt savu pārsteigumu. „Jā. Visu cauru dienu, katru dienu. Tas ir mans darbs.” Un man jāatzīst, ka tas ir pats grūtākais darbs, kāds man jebkad bijis.
Man kādreiz bija laiks. Laiks sev. Tagad mani kāju pirksti alkst mīlestības. Mans krūšturis liekas savādāks. Manas loku šķēres laikam vispār vairs nedarbojas, es nezinu. Es nevaru ieiet dušā bez vērotājiem. Esmu sākusi lietot acu krēmu. Tas ir pierādījums manam mātes stāvoklim. Pierādījums, ka kādam mani vajag. Ka tagad kādam mani visu laiku vajag. Kā pagājušonakt…
Pulksten 3 no rīta es izdzirdēju mazus solīšus ienākam guļamistabā. Es gulēju nekustoties, knapi elpojot. Varbūt viņš tomēr aizies atpakaļ uz savu istabu. Kā tad!
„Mammīt”.
„Mammīt?” jau nedaudz skaļāk.
„Jā”. Es knapi čukstu.
Viņš apklust. Viņa lielās acis spīd mēnesgaismā.
„Es tevi ļoti, ļoti mīlu.”
Un viss, viņš ir prom. Aizgājis uz savu istabu. Bet viņa vārdi joprojām atbalsojas. Ja es varētu šos vārdus sagrābt un apkampt. Viņa samtainā balss izčukstēja vislabākos vārdus pasaulē. Es tevi mīlu. Uz manām lūpām parādās smaids un es lēnām izelpoju un ļauju šiem vārdiem nogulsnēties manā sirdī.
Kādu dienu tas mazais zēns būs liels vīrs. Un nebūs vairs saldo vārdu, kas teikti man mīļuma stundās. Būs tikai krācošais vīrs. Es gulēšu mierīgi, neraizējoties par slimu bērnu vai raudošu mazuli. Tās būs tikai atmiņas. Šie gadi, kad esi kādam vajadzīgs, ir nogurdinoši, tomēr īslaicīgi. Man jābeidz sapņot par to „kādu dienu”, kad dzīve būs vieglāka. Jo, patiesību sakot, dzīve var būt būs vieglāka, bet tā nekad nebūs labāka par šodienu. Par šodienu, kad es jūtu divas rokas cieši apskaujam mani. Šodiena ir perfekta. „Kādu dienu” es varēšu iet uz pedikīru un nomazgāties vienatnē. „Kādu dienu” es dabūšu sevi atpakaļ. Bet šodien es atdodu sevi visu, un es esmu nogurusi, netīra un TIK ļoti mīleta, un man jāiet. Kādam mani vajag.
Pēc 13 gadu darba Likteņdārza idejas autoru Vili Vītolu „Kokneses fonda” padomes priekšsēdētāja amatā nomainīs viena no Fonda dibinātajām un Likteņdārza aktīvākajām veidotājām Sandra Kalniete. Kopš Fonda dibināšanas 2005. gadā Sandra Kalniete aktīvi darbojusies Fonda padomē un no 2019. gada 1. janvāra kļūs par tā vadītāju.Vilis Vītols turpmāk būs Likteņdārza labās gribas vēstnieks. Viņa vietā Fonda padomes locekles amatā, saskaņā ar Fonda Statūtiem, darbosies viņa meita Kristīne Klišāne.
“Es apzinos, ka „iekāpt Viļa Vītola kurpēs” būs grūts uzdevums. Īpaši tāpēc, ka viņa vadībā ir strādāts kopš „Kokneses fonda” dibināšanas, un es izjūtu neizmērojamu cieņu un pateicību par visu, ko no Vītola kunga esmu iemācījusies. Vēlos turpināt viņa darbu gan mazās, gan lielās lietās. Vispirms jāpabeidz iesāktais Saieta nams un Ziedu pakalns, kā arī Likteņdārza draugu aleja. Taču vissvarīgākais uzdevums ir piesaistīt Likteņdārzam arvien jaunus draugus un atbalstītājus, kas tur pulcētos visos gadalaikos,” uzsver „Kokneses fonda” jaunā padomes priekšsēdētāja Sandra Kalniete.
Sandra Kalniete dzimusi Tomskas apgabala Toguras ciemā,kur viņas vecākusizsūtīja padomju okupācijas vara. Pēc Staļina nāves, kad Sandrai bija četri gadi, viņas ģimene atgriezties Latvijā. Sandra Kalniete ieguvusi mākslas maģistra grādu Latvijas Valsts Mākslas akadēmijā, bet zināšanas ārpolitikā papildinājusi Līdsas universitātē un Ženēvas Starptautisko attiecību institūtā.
1988. gadā Sandra Kalniete aktīvi iesaistījās Latvijas Tautas frontes veidošanā, kļūstot par vienu no redzamākajām Latvijas Trešās atmodas pārstāvēm. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas sākusi darbu jaunveidojamajā Ārlietu ministrijā kā Protokola vadītāja, tad – ārlietu ministra vietniece. 1993.gadā Sandrai Kalnietei tika uzticēts izveidot un vadīt Latvijas Republikas pārstāvniecību ANO Ženēvā. 1997.gadā viņa tika iecelta par ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Francijā un vēlāk 2000. gadā – UNESCO. No 2002. līdz 2004. gadam Sandra Kalniete pildījusi LR Ārlietu ministres pienākumus, bet 2004. gada janvārī kļuva par pirmo Latvijas Eiropas Komisijas locekli. 2006. gadā Sandra Kalniete no partijas “Vienotība” tika ievēlēta LR Saeimā, bet kopš 2009. gada jau otro sasaukumu ir Eiropas Parlamenta deputāte un pilda Eiropas Tautas partijas, EP lielākās frakcijas priekšsēdētāja vietnieces pienākumus.
Sandra Kalniete ir daudzu publikāciju un vairāku grāmatu autore, saņēmusi Latvijas un citu valstu augstākos apbalvojumus. Tostarp arī prestižo “Trumena–Reigana Brīvības medaļu”, kuru piešķir cilvēkiem, kas savu dzīvi veltījuši brīvībai, demokrātijai un pretestībai komunismam, kā arī visiem citiem tirānijas veidiem. Sandra Kalniete nekad nav bijusi PSKP biedre.
Līdzšinējais Fonda padomes priekšsēdētājs Vilis Vītols dzimis 1934. gadā Rīgā. 1944. gadā kopā ar ģimeni devies bēgļu gaitās uz Vāciju, četrus gadus pavadot Eslingenes latviešu nometnē. 1948. gadā pārcēlies uz Venecuēlu, kur pabeidzis vidusskolu un ieguvis civilinženiera grādu Venecuēlas Centrālajā Universitātē. 1961. gadā devies uz ASV, kur vienu gadu ar Forda fonda atbalstu studējis Carnegie Institute of Technology, iegūstot maģistra grādu. Pēc studijām sācis strādāt Venecuēlas lielākajā būvfirmā Precomprimido C.A. 1964. gadā kopā ar tēvu – arī Vili Vītolu – atvēruši savu projektēšanas un būvniecības uzņēmumu un līdz tēva nāvei 1984. gadā uzcēluši un pārdevuši vairāk nekā 70 ēku ar 5000 dzīvokļiem.
Vilis Vītols darbojies Venecuēlas Latviešu apvienībā un kādu laiku arī Dienvidamerikas Latviešu apvienībā, divus gadus bijis tās priekšsēdētājs. Sešus gadus bijis Pasaules brīvo latviešu apvienības valdes loceklis. Kopš tā dibināšanas bijis Latvijas Brīvības fonda pārstāvis Venecuēlā. No 1992. gada līdz 1999. gada sākumam pildījis Latvijas Republikas goda konsula pienākumus Venecuēlā.
1996. gadā Vilis Vītols ar ģimeni Latvijā dibinājis „Māras banku”, kas 2003. gadā pārdota Somijas Sampo bankai. 1999. gadā ar ģimeni pārcēlies uz patstāvīgu dzīvi Latvijā. 2002. gadā Vilis un Marta Vītoli dibinājuši „Vītolu fondu”, kura mērķis ir ar stipendiju atbalstīt spējīgus, centīgus, bet maznodrošinātus jauniešus, dodot viņiem iespēju studēt Latvijas augstskolās. 2003. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
2005. gadā ar mērķi izveidot Likteņdārzu dibināts “Kokneses fonds” – bezpeļņas sabiedriska organizācija. Tā dibinātāji ir 14 privātpersonas – Vilis Vītols,Marta Vītola, Sandra Kalniete, Māra Zālīte,Ainārs Bambals, Andris Freibergs,Jānis Kukainis,Imants Lancmanis,Rudīte Vīksne,Valdis Lokenbahs, Ilmārs Mežs, Valters Nollendorfs,Baiba Rubesa,Jānis StradiņšunKokneses pašvaldība, kuru šobrīd pārstāv Kokneses novada domes priekšsēdētājs Dainis Vingrisun domes priekšsēdētāja vietnieks Māris Reinbergs. Vilis un Marta Vītoli, dibinot Fondu, ieguldījuši 450 000 latu un to finansiāli atbalstījuši arī turpmākajos gados.
Fonda dibinātāji izveidojuši padomi, kas ar 2019. gada 1. janvāri Sandras Kalnietes vadībā darbosies šādā sastāvā – Dainis Vingris (padomes priekšsēdētāja vietnieks), Guntis Belēvičs, Andris Jaunsleinis, Kristīne Klišāne, Tomass Kotovičs, Māris Reinbergs, Jānis Stradiņš, Marta Vītola un Māra Zālīte. Fonda padome sanāk vismaz reizi trijos mēnešosun lemj par konceptuāliem jautājumiem, kas saistīti ar Likteņdārza attīstību.
Likteņdārzs ir par Latvijas tautas ziedojumiem veidota piemiņas vieta un simbols Latvijas tautas izaugsmei, kas top Latvijas sirdī – Koknesē, uz salas Daugavā. Likteņdārzā tiek fiksēta tautas dzīvā atmiņa – katrs iestādītais koks, atvestais akmens ir ar konkrēta cilvēka, cilvēku grupas stāstu par Latvijas cilvēkiem un vēsturi. Kopš 2005. gada tajā ieguldīti vairāk nekā trīs miljoni eiro. Ik gadu dārzu apmeklē ap 70 000 – 100 000 apmeklētāju.
Nav jākaunās par to, ka seksa laikā iedomājies kaut ko tādu, kas partnerim noteikti nepatiktu. Domas nav nemaz tik viegli nokontrolēt, un, ja tās rodas, tad tās rodas. Galvenais ir saprast, kā no uzmācīgās domas tikt vaļā, nekaunēties un atkal pievērsties jaukajam procesam…
„ES VĒLĒTOS, LAI VIŅŠ ŠO LIETU PRASTU DARĪT LABĀK…”
Ja tev guļamistabā ir kļuvis garlaicīgi (kas notiek arī ar vislaimīgākajiem pāriem) runā! Ja tev patīk kādi konkrēti pieskārieni vai kustības, palūdz, lai viņš tā dara vēl. Vēlies, lai viņš ciešāk saķer tavu dibenu un mazāk gramstās gar krūtīm? Tā arī pasaki! Kas zina, varbūt viņam pat patiks tava uzstājība.
„MAN IR TIK DAUDZ LIETU VĒL JĀIZDARA. CERAMS, KA ŠIS NEBŪS ILGI.”
Tik maz laika, tik daudz, kas jāizdara! Ir tikai normāli, ja darāmo lietu saraksts novērš tavu uzmanību. Nevajag sevi mentāli iekaustīt par šādām domām, taču nevajag arī ļaut tām pārņemt tavu prātu pilnībā. Saplāno savu laiku tā, lai seksa laikā tev nevajadzētu domāt par to, ko neesi paspējusi izdarīt, un ka varētu to skriet paveikt pēc tam.
„ES JŪTOS TĀ, IT KĀ MAN „TUR LEJĀ” BŪTU SAHĀRAS TUKSNESIS”
Ja ik pa brīdim gadās tā, ka neesi pietiekami mitra, tas ir normāli. Ja tas notiek regulāri, tas vairs nav normāli. Sausumam var būt daudz iemeslu – stress, hormonālās izmaiņas, medikamenti… Pat, ja tev šķiet, ka lubrikants nav nepieciešams, tu būsi pārsteigta par to, cik ļoti tas var uzlabot slīdamību.
„CERAMS, KA MAN NEIZSPRUKS MANA BIJUŠĀ VĀRDS”
Ja tu jau sen esi pilnībā izbeigusi un aizmirsusi attiecības ar savu bijušo, tad iespēja seksa laikā nosaukt viņa vārdā esošo partneri, ir ļoti maza. Gandrīz nereāla. Taču citādāk ir, ja attiecības ir beigušās tikai nesen… Tev ir jācenšas šī doma izmest no sava prāta! Sievietes, protams, mēdz dramatizēt, tāpēc vienkārši atslābsti un baudi procesu!
„MAN IR SAJŪTA, IT KĀ MANI „TUR” KĀDS DURTU AR NAZI”
Ja sekss ir pārāk straujš un skarbs, tev ir jāpasaka. Ir jāsaka, kad apstāties, kad lietas virzīt lēnāk. Tā, lai abiem būtu baudāmi. Kas nav normāli? Spēcīgas sāpes un asiņošana. Ja seksa laikā vai pēc tam novēro kādu no šīm lietām, tad pakonsultējies ar savu ārstu.
„MĒS PĀRĀK KONCETRĒJAMIES UZ MANI. MAN JĀPARŪPĒJAS PAR VIŅU”
Ir svarīgi zināt un pieņemt to, ka tu esi pelnījusi tikpat daudz uzmanības, cik tavs partneris. Tāpēc, tā vietā, lai visu laiku satrauktos par to, kā apmierināt vīrieti, pamēģini atslābināties un izbaudīt sevi. Viss negrozās tikai ap vīrieti, tāpēc aizmirsti šīs nejaukās domas!
Tekstu sagatavoja: Diāna Dieviete/ Avots: Health.com
Tev šķiet, ka vairs nav spēka. Viss. Tavas smadzenes ir uzkārušās, un no jauna iedarbināt tev tās neizdodas. Tu neesi viena tāda. Šīs rindiņas lasa tūkstošiem cilvēku un gandrīz katrs no viņiem iedomājas: „O! Tas ir gluži kā par mani!”
Ak, jūs čīkstētāji… Kad aka ir tukša, tad ir jāpārstāj smelt un jāsāk rakt.
Katra cilvēka dzīvē pienāk brīdi, kad enerģijas krājumi izsīkst un tu vairs nevari tos viegli smelt ar roku, kad ir vajadzība. Un tad arī pienāk tas brīdis… Atdot desmit reižu vairāk spēku un sākt rakt. Nesēdēt skumīgi pie tukšās akas, gaidot jaunu peļķīti, bet paņemt lāpstu un sākt rakt zemi, lai aizraktos līdz jaunam ūdenim; līdz jaunai enerģijai.
„Rakt” – tas ir tad, kad tu skrien nevis tāpēc, ka tu esi izgulējusies un tevī ir daudz enerģijas, bet tāpēc, ka tev tā visa nav. „Rakt” – tas ir tad, kad tu ieplāno svarīgas tikšanās nevis tāpēc, ka tām esi gatavs, bet tāpēc, ka cilvēkiem, kā akmeņiem un smiltīm, ir jālido nost no tavas lāpstas. Tagad tu roc.
Daudz enerģijas ir nevis tam, kurš smeļ to no „slepena avotiņa”, bet tam, kurš spēj rakt tad, kad smelt nav ko.
„Rakt” – tas ir jauns prāta stāvoklis. Šaubas ir izslēgtas, tāpēc ka tu saproti, ka tagad tu nebūvē rūpīgu smilšu pili (tev tagad vispār nekam nebūtu jānotiek ideāli). Tev vienkārši ir „jārok”, un tu to dari. Tu vienkārši dari uz priekšu.
Un tad, kad tu tikai strādā, un, kad pamosties, tavas rokas uz ķermeņa jau pat miegā ir darba gatavībā, tad notiek brīnums. Tu aizrakies līdz jaunam avotam, un tevī ne tikai sāka plūst jauna enerģija, bet notika vēl kas svarīgs – tavs dziļums, kā cilvēkam, izauga. Tagad tu savā dzīvē vari ietilpināt daudz vairāk, nekā bija līdz šim: vairāk cilvēku, naudas, ideju un spēka. Tu biji sekla, tāpēc arī tavā dzīvē nevarēja ietilpt tas, ko tu tik ļoti centies tajā ievilkt.
Tagad apkārtējie skatās uz tevi un nespēj saprast, kā tu tik ātri tiki uz priekšu. Bet tu negāji uz priekšu. Tu gāju dziļumā. Kad citiem cilvēkiem beidzās smeļamais ūdens, viņi nonīka. Bet tu sāki rakt. Un tajā arī ir viss tavs noslēpums.
Līdz ar jaunas enerģijas pieplūdumu, visa tava pasaule mainījās, jo tu kļuvi viedāka.
Vidars Gulāns – Astrologs, astropsihologs. Ar astroloģiju nodarbojas jau aptuveni astoņus gadus un atzīst, ka astroloģija mūsu valstī vēl ir diezgan noslēpumaina un sabiedrībai nepazīstama sfēra.
Kas ir jādara, lai kļūtu par labu astrologu?
Astrologam ir jāmācās. Daudz. Neuzskatu, ka cilvēks var vienreiz nedēļā, gada garumā pastaigāt uz kursiem, nopirkt pāris grāmatas un kļūt par astrologu. Tā tas vienkārši nenotiek. Viss, ko šāds cilvēks otram var sniegt, ir izkropļota informācija.
Kā ir ar ikdienas horoskopiem interneta portālos un žurnālos? Cik daudz tiem var ticēt?
Tas ir vispārējs informācijas uzmetums. Bieži vien tiek lietoti atslēgvārdi, ar kuriem lasītājs sevi var sasaistīt. Ja astrologs vai izdevuma pārstāvis zina šos atslēgvārdus un prot tos veiksmīgi izmantot, tad ir iespējams uzrakstīt tādu dienas prognozi, par kuru cilvēks tiešām varēs pateikt: „Jā, tā ir.”
Piemēram, cilvēks lasa: „Šodien auns būs aktīvs, impulsīvs, iespējama pārsteidzīga rīcība…” Jautājums – kad tad auns tāds nav? Tā ir viņa būtība, un viņš gandrīz katru dienu tāds būs! Kad cilvēks lasa, neko nepatiesu viņš neizlasa, taču arī neko konkrētu neuzzina.
Kā ir ar internetā atrodamajiem saderību horoskopiem? Cik tajos ir patiesības?
Tas ir līdzīgi, kā ar dienas horoskopiem. Informācijas ir daudz un katrā vietā rakstīts citādāk. Vienā teiks, ka ar sev pretējo ir labāk, otrā – ka ar līdzīgo.
Ja mēs ejam cauri zodiaka aplim, mēs redzam, ka sev 180 grādu pretējās zīmēs varam atrast tās rakstura iezīmes, kas mums pašiem pietrūkst. Veidojot šīs savstarpējās saderības kartes jeb sinastriju, bieži vien var novērot to, ka partneri paši neapzināti izvēlas sev pretēju cilvēku, kas papildina tukšos laukumus viņu horoskopā.
Ir jau forši, ja var satikt cilvēku un domāt „O, mēs taču esam uz viena viļņa”… Bet patiesībā, ja cilvēki raksturā ir līdzīgi, pēc laika sākas savstarpēja cīņa par to, kurš ir labāks un ietekmīgāks.
Es teiktu, ka labāk ir būt kopā ar pretējo – no sākuma izjust nelielu diskomfortu un ar laiku pieslīpēties. Man ir manas īpašības, tev ir tavas. Saliekot tās kopā, mēs varam veidot vienu brīnišķīgu īpašību kopumu.
Ar kādiem klientu jautājumiem Jums visbiežāk nākas saskarties?
Ir trīs klasiskās tēmas – attiecības, darbs un nauda. Kādu interesē, uz kuru valsti labāk doties strādāt, citu – kuru no visiem pielūdzējiem izvēlēties. Cilvēkus interesē, kad viņiem būtu jāprecas, kad jāver vaļā jauns restorāns, kad veikt medicīnisko operāciju… Jautājumi ir tiešām dažādi. Tad mēs apsēžamies un pētām, kā situācija izvērtīsies katrā no variantiem.
Ir arī gadījies, ka cilvēks zvana, izstāsta savu problēmu, un vēlāk piebilst: „Jūs tikai nemēģiniet mani iespaidot!” Ko es tur varu iespaidot? Ja cilvēks jau pirms konsultācijas savu izvēli ir izdarījis, tad es tur neko vairs nevaru darīt. Es varu tikai pastāstīt, kāds būs konkrētās dzīves situācijas scenārijs un ļaut vēlreiz apdomāties.
Ir klienti, kas vēlāk atzīst, ka bija kļūdījušies savā izvēlē un ka bija jāklausa mani. Bet tā dzīvē notiek. Jo senāka cilvēkam karma, jo spēcīgāku mācību dzīves laikā viņš gūst.
Kas ir karma?
Karma ir tādi kā enerģētiskie ķieģeļi, no kuriem mēs būvējam savu māju (lasi: dzīvi). Ja mēs šodien izdarām sliktu, tad agrāk vai vēlāk par to nāksies samaksāt, jo „mājas sienās” informācija paliek.
Ja, piemēram, sievieti neapmierina viens partneris, augstākie spēki viņai nosūta citu, un skatās, ko viņa spēs no tā iemācīties. Tad nu beigu beigās viņa tiek pie vīrieša, kas ir tāds pats, kāda ar iepriekšējo bija viņa pati. Viņa iepriekšējo vīru krāpa? Nākamais krāps viņu. Bumeranga efekts!
Interesanti ir tas, ka, ja karma ir diezgan jauna, tad šajā dzīvē mēs varam sastrādāt daudz muļķību ar diezgan mazām sekām. Taču nākamajā dzīvē par to visu nāksies spēcīgi samaksāt… Mums ir jāgūst mācība par iepriekšējām kļūdām. Nekas gaisā karājoties nepaliek.
Cilvēks vispār dzīvo pēc programmas – piedzimst īstajā brīdī un īstajā ģimenē. Mēs piedzimstam ar gataviem „mājas pamatiem”. Mums ir uzdevums šo māju uzbūvēt. Atliek tikai pašiem izlemt kādā veidā un kādu māju mēs dzīves laikā uzbūvēsim. Mēs to būvējam katru dienu.
Vai tas nozīmē, ka pat mazākā novirze no plāna var mainīt dzīves notikumus?
Jā. Horoskopā pat ir redzams tas, ka bērns ir piedzimis ātrāk vai vēlāk, nekā bija plānots. Bet tā vienkārši ir, jo bērns piedzimst tad, kad Liktenis tā ir lēmis.
Daudz ietekmē arī tas, kādas lietas mēs ikdienā izvēlamies. Katrai horoskopa zīmei ir savi akmeņi un krāsas, un ar tiem ir jāuzmanās. Piemēram, auns ir viegli uzbudināms. Ja sieviete-auns uzvilks sarkanu kleitu un vēl gredzenu ar rubīnu, tad – viss! Ir enerģijas pārpilnība,un viņai ir jāmeklē iespējas no tās tikt vaļā. Dažreiz, protams, ir nepieciešams dažas īpašības akcentēt. Bet, ja ir kādas stihijas pārsvars, tad nav nepieciešamības to pastiprināt. It īpaši, ja enerģiju nav, kur likt.
Vai arī pretēji – zivis. Uzvilks sieviete-zivs gaiši zilu kleitu, rotas ar akvamarīnu, un varēs sēdēt sapņaina visu dienu. Zivis jau tāpat ir sapņainas, tāpēc nav vajadzības to vēl vairāk pastiprināt.
Tas nozīmē, ka ir rūpīgi jāizvērtē, kas katrai zīmei ir labs un kas – slikts?
Nav tādu jēdzienu „labs” un „slikts”. Viss ir atkarīgs no skatapunkta. Kas vienam derēs, otram nederēs. It visur ir jāprot atrast līdzsvars, lai citiem nodarītu pēc iespējas mazāku ļaunumu. Kad līdzsvara nav un kāda stihija ņem virsroku, tas ir ļoti labi redzams horoskopā. Piemēram, no desmit planētām, kuras mēs izmantojam, septiņas ir ūdens stihijā, un neviena nav zemes stihijā. Tas nozīmē, ka cilvēks ļoti labi prot pielāgoties, bet viņam ir ļoti grūti nostabilizēties. Viņš pa dzīvi peld bez stabila pamata zem kājām.
Vai pie astrologa var doties arī tad, ja nav konkrētu jautājumu?
Protams. Tas pat būtu ieteicams. No astrologa nav jābaidās. Kvalificēts astrologs spēj atbildēt uz jebkuru klienta uzdoto jautājumu un vienkārši pastāstīt, ko redz.
Vispār es uzskatu, ka astroloģijas pamati būtu jāmāca jau skolā. Lai cilvēki saprot un atklāj, kāds ir viņu dzīves uzdevums. Pateicoties astroloģijai, es to esmu sapratis. Esmu sapratis, kādi ir mani trūkumi, un kā tos padarīt pēc iespējas neitrālākus. Kad cilvēks saprot, kādu niansi dzīvē ir jāmaina, tad daudz kas mainās. Astrologs šajā ziņā var palīdzēt „atvērt acis”. Viņš nepateiks ko tādu, ko cilvēks nevarētu paveikt un pats mainīt.
Vai pie Jums uz konsultāciju nāk arī cilvēki, kas ir skeptiski noskaņoti pret astroloģiju?
Jā, tie ir mani mīļakie klienti. Man ļoti patīk cilvēki, kas atnāk pirmo reizi, un man izdodas atbildēt uz viņu jautājumiem un neviļus pārliecināt par to, ka astroloģija nav nekādas muļķības.
Augstākie spēki vispār pie astrologa sūta tikai tos cilvēkus, kam viņš var palīdzēt, un uz kuru jautājumiem spēj atbildēt. Tas arī ir viss astrologa uzdevums.
Viņš ir kā pastnieks – viņš nodod augstāku spēku sūtīto informāciju īstajam adresātam. Ja pastnieks neprot lasīt, tad vēstule tiek nogādāta nepareizajam cilvēkam. Tāda arī ir daudzu jauno astrologu kļūda.
Viņi no Visuma paņem nepareizo vēstuli un aizgādā nepareizajam saņēmējam.
Tas nozīmē, ka atbilde uz jautājumu ir gatava jau pirms jautājums ir izskanējis…
Jā, tā ir. Mums vienkārši ir jāsagaida īstais brīdis, kad šo jautājumu uzdot un atbildi saņemt. Tieši tādā veidā notika arī man. Pirms es kļuvu par astrologu, es darbojos restorānu sfērā. Pienāca kāds brīdis, kad man viss apnika. Tad nu es domāju, ko man vajadzētu darīt, un tieši tad es arī ieraudzīju sludinājumu avīzē, kas vēstīja, ka Latvijas Klasiskās Astroloģijas augstskola uzņem jaunus studentus. Divreiz man nebija jādomā, un, te nu es esmu.
Viens ir skaidrs – kaut kādā primitīvā līmenī zīmes mums ir visapkārt, un no visiem sīkumiem veidojas lielā laime un dzīves mācības.
Jelgavas reģionālais tūrisma centrs sadarbībā ar Jelgavas pilsētas un Jelgavas novada ēdināšanas uzņēmumiem no 1.jūlija līdz 30.septembrim aicina gardēžus baudīt piedāvājuma „Izgaršo vietējo!” ietvaros tapušos ēdienus. Šīs sezonas ēdienu galvenā sastāvdaļa ir kartupelis, izceļot faktu, ka Jelgavā pirmo reizi Latvijas teritorijā galdā tika celti kartupeļi. Piedāvājuma laikā dalībnieki aicināti piedalīties Instagram un Facebook fotogrāfiju konkursā un laimēt vērtīgas balvas.
Šīs vasaras gardēžu piedāvājuma “Izgaršo vietējo” vienojošā tēma ir kartupelis, akcentējot faktu, ka 1656.gadā pirmo reizi Latvijas teritorijā kartupeļus galdā cēla tieši Jelgavā, hercoga Jēkaba galmā. Kartupeļi sākotnēji tikuši audzēti kā košumkrūmi, vēlāk, kā rets gardums, nokļuvis hercoga galma ēdienkartē, līdz mūsdienās ir kļuvis par iecienītu latviešu tradicionālās virtuves produktu.
Sadarbībā ar astoņiem ēdināšanas uzņēmumiem Jelgavas pilsētā un Jelgavas novadā ir tapušas oriģinālas kartupeļu ēdienu receptes. Gardēži piedāvājuma “Izgaršo vietējo!” ēdienkartēs atradīs gan tradicionālās kartupeļu pankūkas ar dažādām piedevām – gaileņu mērci, mazsālītu lasi, kūpinātu bekonu un zaļumiem vai krējumu, gan pildītus kartupeļus ar vistas gaļu un siera cepurīti, kā arī kartupeļu laiviņas. Tāpat iespējams nobaudīt biezzupas, sacepumus un salātus, kuru galvenā sastāvdaļa ir kartupelis. Piedāvājuma “Izgaršo vietējo!” tapušos kartupeļu ēdienus var baudīt no 1.jūlija līdz 30.septembrim šajās ēdināšanas vietās:
Jelgavas pilsētā:
• ģimenes restorānā “Hercogs” (Kr. Barona iela 3)
• krodziņā “Istaba” (J.Čakstes bulvāris 7)
• restorānā “La Tour de Marie” (Akadēmijas iela 1)
• bistro “Silva” (Driksas iela 7/9)
• pusdienu restorānā “Otto” (Lielā iela 17)
• ekspresrestorānā “Ņamma” (Rūpniecības iela 77a)
Līdz pat 30.septembrim gardēži aicināti nogaršot piedāvājumā iekļautos ēdienus, dalīties sociālajos tīklos Instagram un Facebook ar ēdienu fotogrāfijām, pievienojot mirkļbirku #izgarsovietejo un ēdināšanas uzņēmuma nosaukumu, kur maltīte baudīta. Piedāvājuma “Izgaršo vietējo” noslēgumā no visām publicētajām fotogrāfijām tiks izlozētas astoņas, kuru autori saņems balvas no ēdināšanas uzņēmumiem.
Vairāk informācijas par īpašo sezonas piedāvājumu un atpūtas iespējām Jelgavas apkārtnē uzziniet mājas lapā www.visit.jelgava.lv vai augstāk minētajos ēdināšanas uzņēmumos.
Mēs visu laiku esam aizņemti, galvas pilnas ar problēmām, tikai ne par savu ārējo izskatu.
Pamēģināsim svētku priekšvakarā veltīt sev mazliet uzmanības. Goda vārds – mēs esam to pelnījušas!
Procedūra nav sāpīga, lietošana ļoti vienkārša.
Kas vajadzīgs?
Kalcija hlorīda šķīdums 5 – 10 %. Pārdodas aptiekās. Var nopirkt ampulās vai pudelītēs. Vates plāksnītes. Bērnu ziepes.
Uzmanīgi attaisām ampulu. Ņemam vates plāksnīti, samērcējam kalcija hlorīdā un uzklājam uz sejas pa masāžas līnijām. Ļaujam iesūkties. Atkārtojam procedūru 5 – 8 reizes. Dažreiz var just tādu kā knaibīšanu, bet nedrīkst būt dedzinoša sajūta, ja tāda parādās, nekavējoties jānomazgā ar ziepju palīdzību.
Kad ir nožuvusi pēdējā kārta, samitrinām pirkstu galus ūdenī un saziepējam ar bērnu ziepēm. Pirksti nedrīkst būt pārāk slapji.
Pa masāžas līnijām ierīvējam ziepes sejas ādā. Zem pirkstiem parādās savēlušās „ziepju bumbiņas”.
Darbības mehānismu var paskaidrot tā, ziepēm mijiedarbojoties (nātrija un kālija sāls) ar kalcija hlorīdu izveidojas kālija hlorīds un nešķīstošā kalcija sāls, kura saveļ bumbiņās atmirušo virsējās kārtas ādas raga slāni. Esam ieguvuši virspusēju , saudzējošu sejas pīlingu.
Turpinām masēt seju ar ziepēs samērcētiem pirkstiem. Pēc vajadzības samērcējam un saziepējam pirkstus. Kad „bumbiņas” vairs neveidojas un āda sāk „gurkstēt”, rūpīgi nomazgājiet seju ar siltu ūdeni.
Pēc procedūras sejas āda var iegūt rozā toni, tas ātri pāries. Tāpēc šo procedūru neiesaka pirms ārā iešanas vai svinīga pasākuma, labāk to veikt laicīgi.
Pēc „Holivudas” tīrīšanas sejas āda ir atūdeņojusies, tāpēc uzreiz vajag uzklāt mitrinošu vai barojošu sejas masku. Es dodu priekšroku maskai no polisorbāta pulvera.
Maska no polisorbāta
Jums vajadzēs pus paciņas polisorbāta pulvera. Tas pārdodas aptiekās. Pulveri vienādās daļās sajaucam ar ūdeni līdz iegūstam krējuma konsistences masu. Ar otiņas palīdzību uzklājam uz sejas, kakla un dekoltē zonas. Atstājam uz 10 – 15 minūtēm. Nomazgājam ar lielu daudzumu silta ūdens.
Polisorbāts – tas ir enterosorbents. Uzsūc sevī lieko ādas taukainumu un lieliski savelk ādu.
Pēc maskas jāuzklāj barojošs krēms. Procedūru bieži atkārtot nav ieteicams. Pietiks ar 1 -2 reizēm mēnesī. Pēc tādas tīrīšanas seja kļūst „kā no žurnāla vāka”.
UZMANĪBU! Der tikai taukainai un kombinētai sejas ādai. Sausai sejas ādai un ļoti problemātiskai (ar izteiktu iekaisumu) neder.
Apbalvošanas ceremoniju sezona Holivudā ir sākusies, un to atklāja „Golden Globes Awards”. Šī bija jau 75. apbalvošanas ceremonija, taču ne tikai tas padarīja to īpašu. Uz sarkanā paklāja vakartērpu krāsās nebija liela dažādība, jo gandrīz visi viesi bija izvēlējušies melno krāsu.
Iemesls melnās krāsas izvēlei gan nav vienkārši ar modi saistīts. Šo krāsu izvēlējās visi tie, kas atbalsta protestu pret seksuālo uzmākšanos un dzimumu nevienlīdzību Holivudā un visā pasaulē. Apskati, kādus tērpus vakara viesi bija izvēlējušies:
Tiek uzskatīts, ka orālais sekss pats par sevi nevar būt slikts (lai gan, mēdz būt izņēmumi). Taču starp pieņemamu un satriecošu minetu arī ir atšķirība. Portāls „Cosmopolitan” apkopoja vīriešu viedokļus par to, kāds viņuprāt ir lielisks orālais sekss.
„Nevajag steigties nevienu brīdi, it īpaši pēc orgasma. Man patīk, kad sieviete nevēlas apstāties un saka, ka arī izbauda procesu”.
„Man patīk, ja sieviete pati piedāvā to darīt un dara to ar entuziasmu un noskaņu. Man patīk, ka viņa glāsta manu locekli dažādos veidos, nolaiza to visā garumā… Brīnišķīgi!”
„Man patīk, kad sievietei nav jāatgādina, ka viņa var izmantot rokas un muti reizē”.
„Man patīk sajust viņas mēli un pirkstus vienlaicīgi. Tad šķiet, ka bauda dubultojas”.
„Mani uzbudina acu kontakts un sajūta, ka viņa vēlas man sniegt neiedomājamu baudu”.
„Man patīk, ka orālā seksa laikā viņa vēlas, lai glāstu viņas krūtis.”
„Man patīk, kad viņa procesam pieiet no radošās puses un lūdz manu viedokli par to, ko vēlos”.
„50% no laba mineta sastāda sievietes attieksme pret procesu”.
„Es dievinu, kad viņa dāvā man patīkamas sajūtas ar savu mēli un vienlaicīgi glāsta sevi”.
„Dievinu, kad man sievietes dēļ izdodas atslēgties no visa, kas notiek apkārt, un vienkāršī gūt baudu”.
„Sāc procesu lēnām un izjusti un pakāpeniski pārņem arvien lielāku locekļa laukumu un uzņem tempu. Jā, tā ir ideāli”.
Jau kopš bērnības daudzi zina, ka spoguļa priekšā ēst nedrīkst. Bet, kāpēc, daudzi vairs neatceras. Veci cilvēki uzskatīja, ka tādējādi var „apēst” savu skaistumu, jo spogulis izsūc no cilvēka pozitīvo enerģiju. Šis ir tikai viens no ticējumiem par spoguļiem…
Lūk, ir saraksts ar vārdiem, kuru izteikšana spoguļa priekšā negatīvi ietekmē tavu veselību, attiecības ar cilvēkiem un labklājību. Ticēt vai, nē, tas jau ir katra paša ziņā:
„Man nospļauties”
„Tās ir īstākās šausmas”
„Man tūlīt uzsprāgs galva”
„Es to nevaru ciest”
„Visu enerģiju no manis ir izsūkuši”
„Man viss ir apriebies”
„Esmu īsta briesmone”
„Tu mani nemīli”
„Es esmu resna”
„Es vairs nevaru…”
Nomaini visas šīs frāzes pret kaut ko pozitīvāku:
„Es esmu tik skaista – gan dvēselē, gan ārienē!”
„Man naudas pietiek un būs vēl!”
„Šodien ir brīnišķīga diena!”
„Viss ir lieliski!”
„Es esmu laimīga!”
Savu runu ir jākontrolē, jo bieži vien mēs pat nemanām, kā runājam negatīvas lietas. Atceries – vārdi materializējas! Tas, ko tu teiksi un vēlēsies, piepildīsies! Un tu taču nevēlies patiesi kļūt par briesmoni, vai ne?
Daudzas sievietes pasaulē gaida un cer, ka tieši šogad viņu vīrieši spers šo nozīmīgo soli attiecībās un izteiks viņām bildinājumu. Taču, diemžēl, daudzām būs vēl jāpagaida…
Izmantojot aplikācijas „Whisper” starpniecību, vīrieši atklāja iemeslu, kāpēc viņi nesteidzas izteikt īpašo jautājumu. Un, kā izrādās, daudziem iemesls nav „man vajag vairāk laika”. Viņi nemaz to neplāno darīt. Zemāk ir apkopotas dažas interesantākās atbildes.
„Tāpēc, ka mēs esam laimīgi arī tāpat. Mēs jau dzīvojam kopā un mums ir kopīgs budžets. Un tas viss bez kāzām un izšķērdības.”
„Es zinu, ka viņa vēlas bērnus. Savukārt, es no tā baidos. Baidos, ka varētu būt šausmīgs tēvs…”
„Es neredzu nekādu labumu no laulībām. Reāli? Kas ir tāds, ko es nevaru iegūt arī bez precībām?”
„Laulības ir slikts bizness. Es nevienam nesniegšu privilēģiju šķiršanās gadījumā paņemt pusi no tā, kas man pieder.”
„Baidos atdot sevi visu un pēc tam tikt piekrāpts…”
„Laulībā un šķiršanās procesā materiālo labumu visbiežāk gūst tika sievietes. Tāpēc es labāk izlaidīšu šo dzīves posmu.”
„Es vēl ceru uz viņas māsu…”
„Es strādāju pilna laika darbu. Viņa strādā uz pusslodzi. Viņa saka, ka grib, lai es rūpējos par viņu. Bet es vēlos sev blakus komandas biedru, nevis enkuru.”
Tekstu sagatavoja: Diāna Dieviete / Avots: Dailymail.co.uk
Vai tu kādreiz dzīvē esi sastapusi patiesi spēcīgas sievietes, kuras panākumu un taisnības dēļ ir gatavas iet uz „pilnu banku”? Tad viņas noteikti ir šo zodiaka zīmju pārstāves:
Diezgan bieži no paziņām ir gadījies dzirdēt, ka viņu attiecībās viss bija labi, bet pēc tam partneris aizgāja. Kāpēc tā notiek? Tāpēc, ka cilvēki savā starpā nerunā. Viņi laicīgi neapspriež nozīmīgus attiecību jautājumus. Kuras tad ir tās tēmas, kuras būtu laicīgi jāapspriež?
Par to, kas dara jūs laimīgus
Kad jūs tikai sākāt tikties viss šķita tik vienkārši un visi bija laimīgi… It kā jau šķiet, ka viss ir skaidrs un acīmredzams. Bet ne visiem un ne vienmēr. Ikdienas dzīves ritms var likt tev par otru cilvēku aizmirst: kas patīk tavam vīram? Kāds ir viņa mīļākais saldējums? Kur viņš gribētu aizdoties atvaļinājumā?… Bet, vai tu pamani to, kad tavs partneris vairs nav tik laimīgs? Vai pajautā, kāds ir iemesls? Galvenais šajā gadījumā ir sadzirdēt otru un sekot līdzi tam, lai viņa prieks vairotos!
Par naudu
Finansiālās problēmas ir viens no biežākajiem attiecību sabrukšanas iemesliem. Problēmas ar naudu var gadīties visiem, taču ne visi prot tikt ar tām galā. Jums ir jāapspriež viss, kas saistīts ar naudu – kopīgo, privāto vai jebkuru citu. Ja jums ir kāds kredīts – pastāsti. Varbūt tavs partneris palīdzēs tikt ar to galā. Neko neslēpiet! Pirmkārt, tas vairo stresu. Otrkārt – ļaunāk būs tad, ja partneris to pats nez no kurienes uzzinās. Apspriediet visus ienākumus, izdevumus, cik daudz jums jāekonomē un cik jāatliek lielākam pirkumam.
Par bērnu audzināšanas metodēm
Cik cilvēku, tik arī viedokļu par bērnu audzināšanu. Izrunājiet šo jautājumu pirms vispār veidojat ģimeni. Citādāk pēc tam būs par vēlu: jūs pastāvīgi strīdēsieties un risināsiet attiecību problēmas. Un, tai pat laikā, bērna audzināšanai laika vairs nepietiks.
Par to, kas kaitina
Strīdās visi. Pat ideālākie cilvēki un pāri to dara. Tas gan nenozīmē, ka attiecībās ir problēmas un ka tās iet uz galu. Tas ir tikai otra cilvēka izzināšanas process. Lai gan, jāatzīst, ka lielākā daļa strīdu notiek tāpēc, ka otrs dara kaut ko, kas tevi kaitina. Bet, kā gan vīrietis var zināt, kas tevi kaitina, ja jūs par to neesat runājuši? Izrunājiet šo jautājumu. Tici, tas iedarbosies.
Par mērķiem un sapņiem
Svarīgi ir, lai dzīves mērķi un sapņi sakrīt. Citādi, kāda jēga attiecībām? Ideālā gadījumā randiņš pārvēršas par ģimenes dzīvi, bet, ja mērķi atšķiras, tad arī ģimene nekāda neiznāks. Tāpēc, lai izvairītos no sarūgtinājuma tad, kad attiecības beidzas, izrunājiet šīs tēmas, kad tās sākas! Tas jūs satuvinās.
Par dzīvi un nāvi
Jā, tēma nav no patīkamajām, bet neko darīt. Mēs taču neesam nemirstīgi! Ir skaidrs, ka neviens negrib priekšlaicīgi domāt par nāvi, bet tas ir nepieciešams.Jums ir jāapspriež, kas notiks, ja viens no jums smagi saslims. Un arī „aiziešanas” jautājumu/ versiju nedrīkst astāt bez ievērības. Tas viss ir ļoti svarīgi.
Par to, kas tevi mulsina
Par kādu jūsu sarunu vai tavu rīcību partnera priekšā nevajadzētu mulst. Jūs esat kopā, un jūs cits citu pieņemat. Bet dažkārt tomēr gadās tādas tēmas, kas ir ļoti mulsinošanas. Izrunājiet to, un jūs zināsiet, ko nākotnē labāk vairs nepieminēt.
Par to, kāpēc mīlat viens otru
Visas garās sarunas un tēmas ļoti nogurdina. Tas viss var arī kļūt par strīdu un skandālu iemeslu. Bet vienkārši paskaties uz savu partneri un atceries, kāpēc un par ko tu viņu mīli. Padomā, kādas jūtas šis cilvēks tevī raisa un kāpēc esat kopā. Un, ko pēc tam? Pastāsti viņam par to. Tici, jo biežāk par savām jūtām partnerim atgādināsi, jo spēcīgākas tās kļūs.
Attiecības ir sarežģītas, jā. Bet attiecības sastāv no diviem cilvēkiem, un divatā var paveikt daudz. Meklējiet mīlestību un esiet laimīgi!
Bezmaksas sporta nodarbības Eiropas Sociālā fonda projekta “Mēs par veselīgu Rīgu! – daudzveidīgi un pieejami veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” laikā no 2017.gada 1.septembra līdz 2018.gada 31.decembrim kopumā tiks organizētas 470 sporta nodarbības 9 Rīgas apkaimēs.
No 1.septembra līdz 31.oktobrim, biedrība Dabas Sporta Zāle organizē bezmaksas sporta nodarbības ikvienam iedzīvotājam 9 Rīgas apkaimēs, kurās mūsu sporta speciālisti nodrošinās nodarbības 1x vai 2x nedēļā. Nodarbības sevī ietver gan kardio slodzes un spēka, gan stiepšanās un atjaunošanās vingrinājumus.
Dabas Sporta Zāles komandu veido pozitīvi domājoši jauni cilvēki, kurus vieno kopīga ideja par veselīgu un aktīvu dzīvesveidu. Dabas Sporta Zāles filozofijas būtība ir vēlme nodot zināšanas par garīgo un fizisko harmoniju, esot tiešā kontaktā ar dabu. Mūsu mērķis ir dot iespēju cilvēkiem izbaudīt ne tikai Mežaparka, bet arī citu Rīgas apkaimju kā Teikas, Ķīpsalas, Dzirciema, Purvciema, Ziepniekkalna, Ķengaraga, Lucavsalas un Mežciema skaisto dabu pilnībā un ļaut sajust, kā sports var veiksmīgi saplūst ar būšanu dabā.
“Šī ir lieliska iespēja daļu sava brīvā laika pavadīt kādā no Rīgas atpūtas vietām! Viss, kas nepieciešams – dzeramais ūdens, vēlme izkustēties un neaizmirstam paņemt līdzi labu noskaņojumu!” uzsver Dabas Sporta Zāles komandas un nodarbību dalībnieki.
Dabas Sporta Zāles trenere Agnese Limanāne akcentē: “Fiziskās aktivitātes ir baudāmas visu gadu jebkādos apstākļos – tās padara tevi mērķtiecīgu, norūda un sniedz pozitīvas emocijas! Ir lieliski, ja uz nodarbību ierodas grupiņa kustēties gribētāju!”
Pamatojoties uz iepriekšējo pieredzi esam sagatavojuši nodarbības, kas būs pieejamas dažāda vecuma Rīgas iedzīvotājiem, neatkarīgi no viņu pašreizējās fiziskās sagatavotības, nodrošinot viņu fiziskās veselības uzlabošanos. Turklāt mēs nodrošināsim iedzīvotājiem iespēju sportot savu dzīves vietu tuvumā.
Treneru komandu veido savas jomas profesionāļi, kurus vieno kopīga ideja par veselīgu un aktīvu dzīvesveidu dabā. Nodarbību intensitāte tiks pielāgota individuāli dalībnieka spējām un izturībai.
Dabas Sporta Zāle organizē bezmaksas sporta nodarbības brīvā dabā (Suspension X, Speed&Mobility, Power&Endurance, Groove, FunctionalWorkout un MomyFit) Rīgas apkaimēs projekta “Mēs par veselīgu Rīgu! – daudzveidīgi un pieejami veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” ietvaros ar Eiropas Sociālā fonda un Rīgas domes Labklājības departamenta līdzfinansējumu.
Plānotais treniņu grafiks no 4.septembra līdz 31.oktobrim – pirmdienās, otrdienās, trešdienās, ceturtdienās un piektdienās – 9 Rīgas apkaimēs:
Pirmdiena:
Suspension X: Mežaparks plkst. 19:15
Functional Workout:
Purvciems plkst. 18:30
Mežciems plkst. 19:00
Ziepniekkalns plkst. 20:00
Ķengarags plkst. 20:00
Otrdiena:
Power&Endurance: Teika – LSPA un Biķernieku mežs plkst. 19:15
Aizvadītajā nedēļas nogalē gandrīz visa mediju uzmanība tika veltīta karaliskajām kāzām, taču nedrīkst aizmirst arī par ikgadējo, prestižo „Billboard Music Awards” balvu pasniegšanas ceremoniju.
Pēc pasākuma, kā ierasts, par vienu no galvenajiem notikumiem ārvalstu medijos kļuvusi ceremonijas apmeklētāju tērpu, frizūru un aksesuāru apspriešana un vērtēšana.
Arī šogad vairākas dāmas, izraugoties tērpu, bija vadījušās pēc principa “mazāk ir vairāk”, taču netrūka arī tādu, kuras nekautrējās izrādīt visiem savus plikumus. Aplūko spilgtākos un apspriestākos vakara tērpus dāmu un kungu vidū!
Svaigās citrusu, saldās frēzijas un sulīgās ābolu notis atmodina sajūtas. Smaržas sirdī uzplaukst skaistais lotosa zieds, kas savijoties ar pasifloras un meža aromātu, rada maigi juteklisku noskaņu. Zeltainais dzintars un maigais muskuss ir lielisks pamats neatvairāmajam aromātam. Izmēģini! Smaržu cena ir Ls 9,90.
Decembris ir pārsteigumu, laba vēlējumu un brīnumu laiks, kurā cilvēki cits citamcenšas darīt labu. BENU Aptieka, rūpējoties, lai bērni būtu laimīgi un veseli, organizē labdarības kampaņu„Ar sirsnību pret slimību! Ziedo kopā ar BENU”, kuras ietvaros saziedoto paredzēts novirzīt Latvijas bērniem ar onkoloģiskām saslimšanām, valsts neapmaksātu ārstniecības izdevumu segšanai, kā arī piesaistīt sabiedrības uzmanību bērnu onkoloģijai Latvijā.
Kampaņā var piedalīties ikviens BENU Aptiekas lojalitātes kartes īpašnieks, kurš iepērkas BENU Aptiekās, visā Latvijā.
Kampaņas ietvaros katram pircējam būs iespēja līdzekļus, kas, iepērkoties aptiekās, uzkrājas BENU Aptiekas lojalitātes kartē, ziedot, lai bērniem ar onkoloģiskām saslimšanām sniegtu iespēju segt ārstēšanās izdevumus. Būtisku lomu ziedošanas kampaņā uzņemsies arī patiBENU Aptieka, kas ne tikai organizē šo kampaņu, bet arī dubultos ikvienaBENU Aptieka pircēja ziedoto summu bērnu veselībai.
“Katru gadu Latvijā vidēji 40-50 bērniem tiek diagnosticēta onkoloģiska saslimšana. Sarežģīto un laikietilpīgo ārstēšanos daļēji apmaksā valsts, taču daudziem mazajiem pacientiem ar to nebūt nav pietiekoši, tādēļ BENU Aptieka šogad rīko īpašu kampaņu „Ar sirsnību pret slimību!”, kuras ietvaros saziedotie līdzekļi tiks izlietoti, lai parūpētos par tiem mazajiem, kam ārstēšanās procesā nepieciešams papildu atbalsts,” norāda BENU Aptieka Latvija mazumtirdzniecības direktore Anete Rožkalna.
Lai aktualizētu šo jautājumu, šā gada 8.decembrīBENU Aptieka rīkodiskusiju, kurā piedalīsies Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa, Nacionālā veselības dienesta starptautiskās sadarbības nodaļas vadītājs Jānis Bolšteins, BENU Aptieka Latvija mazumtirdzniecības direktore Anete Rožkalna, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā praktizējoši ārsti, kā arī kampaņas vēstnese Katrīna Puriņa-Liberte. Diskusijas vadītāja būs Daina Jāņkalne.
Kampaņa „Ar sirsnību pret slimību! Ziedo kopā ar BENU” ilgs no 1. decembra līdz 24. decembrim.
Ja tev vienmēr ir bijusi vēlme apvienot savu mīlestību pret alu un jogu, tad tev būtu laiks doties uz Vāciju, jo Berlīnē ir iespējams apmeklēt „alus jogas” nodarbības.
Berlīnē atrodas jogas studija „BierYoga” (tas ir „alus joga”, ja nu kāds nesaprot vāciski), kurā tiek apvienotas divas studijas apmeklētājiem mīļas lietas- alus un joga. Abas šīs lietas ir gadsimtiem senas terapijas, kas uzmundrina cilvēka prātu, ķermeni un dvēseli. Vismaz tā viņi raksta savā mājaslapā… Nezinām gan, kā alus palīdz prātam un dvēselei, bet tas noteikti ļauj tev atslābt.
Pirmais noteikums „alus jogā” ir – nekādas ākstīšanās. Jā, varbūt šāds jogas veids šķiet uzjautrinošs, bet viss notiek pa īstam. Praktizētas tiek dažādas jogas pozas, un paralēli dzerts alus. Alus pudeles arī tiek iesaistītas vingrinājumos, piemēram, balansējot tās uz galvas.
Domā, ka šis jogas veids ir atrodams tikai Vācijā? Nē! Tas ir aizceļojis arī līdz Austrālijai! Varbūt arī tev ir vērts to izmēģināt?
Ko vīrieši domā par sievietēm? Ko viņi vēlas no dzīves un kā gūst spēku? Tie ir jautājumi, kurus ne reizi vien sev uzdevušas lielākā daļa sieviešu. Pirmā, īstā un vienīgā televīzija sievietēm “STV Pirmā!” savas dzimšanas dienas video sērijas “Mirklis Sev. Svinot dzīvi!” noslēgumā tos uzdeva arī sabiedrībā zināmiem un mīlētiem vīriešiem – aktieriem Gintam Grāvelim un Jānim Āmanim, kā arī ekspremjeram un uzņēmējam Mārim Gailim. Izrādās, vīriešiem ir svarīgi pabūt vienatnē – doties makšķerēt, lasīt grāmatas, vai vismaz pus stundu dienā nedarīt pilnīgi neko. Taču domas par sievietēm viņus neatstāj ne uz mirkli, jo, kā atzīst Jānis Āmanis, “pat zivis vislabāk ķeras runājot par sievietēm!”
Kā atpūšas un spēku gūst Gints Grāvelis, Māris Gailis un Jānis Āmanis?
Aktieris Gints Grāvelis no saspringtās ikdienas atpūšas makšķerējot. Būšana pie dabas viņam palīdz nozagt laiku sev un nedomāt, vai automašīna stāvvietā novietota pareizi un vai visi rēķini samaksāti. Savukārt Māris Gailis mīl lasīt grāmatas un dara to ik dienu. Viņš iecienījis dažādu literatūru, tāpēc grāmatu kaudze pie viņa gultas kļūst arvien lielāka, jo interesantas grāmatas tiek izdotas krietni vairāk kā Māris iespēj izlasīt. Turpretim aktieris Jānis Āmanis ir pārliecināts, ka katram cilvēkam vismaz reizi dienā pus stundu jāļauj pabūt vienatnē. To respektē arī Jāņa sieva, kura pēc vīra ierašanās mājās ļauj viņam paklusēt, pārdomāt darba dunu un “pa īstam atnākt mājās” un tikai pēc kāda brīža abi sāk pārrunāt ikdienas notikumus.
Ko Viņi domā un vēl sievietēm?
Šarmantie kungi ir pārliecināti, ka arī sievietēm jāļauj atpūsties un atvilkt elpu bez vīru klātbūtnes. Turklāt Māris Gailis savai dzīves biedrei devis iespēju veselus divus gadus palikt vienai, kad pats devās ar jahtu ceļojumā apkārt pasaulei. “Tas esot bijis labākais laiks viņas mūžā,” smejoties saka uzņēmējs. Gints Grāvelis piebilst, ka jāļauj sievietei darīt to, kas viņai patīk un vīrietim nav jādodas līdzi pie manikīra, friziera vai “šopingā”. “Kad visu dienu katrs būsiet darījuši ko savu, līdz vakaram jau paspēsiet sailgoties viens pēc otra,” pārliecināts ir aktieris. Novērtējot iespēju būt pašam un laimi meklēt sīkās ikdienas lietās, ekspremjers Māris Gailis Latvijas sievietes aicina rast balansu dzīvē – sameklēt un darīt to, kas piestāv, sagādā prieku un sniedz gandarījumu!
