Vai tu esi inteliģenta, zinoša un centīga un tev nav tik daudz draugu, kā citiem apkārtējajiem? Uzzini, kāpēc!
Tu esi pārliecināta par saviem vārdiem un rīcību. Tas var būt pretrunā ar to, ko dara un runā tavi „draugi”. Tev ir savi principi un vērtības, un tev vienmēr ir, ko teikt. Tu nedomā tā, kā citi, bet tevi pārāk neuztrauc svešu cilvēku viedoklis.
Tev nav laika mākslīgām attiecībām un bezjēdzīgām sarunām. Tu neinteresējies par kaut ko tikai tāpēc, ka par to interesējas citi. Tāpēc tu vairāk laika pavadi vienatnē. Tevi apmierina tas, ko dari tu, un tas, kas tevi vienmēr ir interesējis. Tu neskrien pakaļ pēdējām modes tendencēm.
Tu cilvēkiem „redzi cauri”. It īpaši tiem, kas komunicē ar konkrētiem cilvēkiem tikai tāpēc, lai gūtu popularitāti un izskatītos stilīgi.
Tu mazāk runā, bet vairāk klausies un vēro apkārt notiekošo. Tevi atgrūž mūžīgā cilvēku sūdzēšanās sociālajos tīklos, krāpšana un apkārtējo necienīšana. Tu centies no tā visa turēties pa gabalu.
Tevi neinteresē izrādīšanās. Tu labāk paliksi mājās ar dažiem tuvākajiem draugiem, uzrīkosi filmu vai spēļu vakaru, nekā dosies uz klubu. Tu nedodies kaut kur tikai tāpēc, lai atstātu uz citiem iespaidu. Tu labāk dari to, kas tev patīk.
Tev nav nevienam jāpierāda, cik vērta esi. Tu esi laimīga, neatkarīga un spēcīga sieviete. Tu nepaļaujies uz to, ka kāds cits tavā vietā kaut ko izdarīs. Tev nav vajadzīgi 300 „like” Facebook fotogrāfijai, lai pasmaidītu. Tev ir svarīgi, lai tie daži draugi tevi novērtē.
Tu jau esi sapratusi, kas ir tavi labākie draugi, tāpēc jaunus nemaz nemeklē. Tu zini, kam esi patiesi svarīga, un tu uzmanies ar citu cilvēku ielaišanu savā dzīvē. Tavs draugs var būt tikai tavs domubiedrs.
Tev ir lieli mērķi.Tev nav laika ņemties gar sīkumiem. Kamēr kāds plāno piektdienas vakaru, tu plāno dzīvi. Tu tērē savu laiku pašizaugsmei un negaidi, ka citi tev nāks līdzi un atbalstīs. Nāks tikai tie daži, kas tev tic.
“Liekā svara un ilgas sēdēšanas” problēma mūsdienās skar abus dzimumus, taču šoreiz paskatīsimies uz sievietēm, aicina Dace Matule, sertificēta ginekoloģe un Eiropas Sporta nedēļas Latvijā konsultante.
Ar gadiem un ikdienas staigā ļoti daudzas no mums zaudējam kustību prieku, pieaug iespējas iedzīvoties dažādas kaitēs – gan fiziskās, gan psiholoģiskās problēmās, un visbiežākais risinājums ir ārstēšanās ar zālēm. Gadiem ritot mums parādās arvien vairāk atrunu, kādēļ nav laika peldēt, dejot, nūjot vai skriet. Tiesa, jāatzīmē, ka sievietes, kuras nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, jūtas daudz labāk un retāk apmeklē ārstus. “New England Journal of Medicine” atklāj, ka sievietēm, kuras vingro vismaz četras stundas nedēļā, ir par 37% mazāka krūts vēža riska iespējamība, turklāt paredzamais dzīves ilgums palielinās par septiņiem gadiem. Kustība ir viens no galvenajiem nosacījumiem, lai mēs nekļūtu veci, noguruši un dažādu slimību pārņemti.
Fiziskās aktivitātes samazina onkoloģisko slimību iespējamību
Pārlieku liela aptaukošanās ir ļoti liels riska faktors dažādām onkoloģiskām saslimšanām. Samazinot ķermeņa svaru kaut vai par 10 % vai izmainot tā kompozīciju, t.i. samazinot tauku šūnu audus un palielinot muskuļu audu izmērus, 3 reizes samazinās krūšu un dzemdes endometrija – vēža risks. “New England Journal of Medicine” dati liecina, ka sievietēm, kuras nenodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, pēkšņas nāves risks ir trīs reizes lielāks nekā tām, kuras sporto. Ļoti svarīga ir ritmiska fiziska aktivitāte, kas atbilstoši paaugstina pulsa spiedienu un būtiski samazina infarktu daudzumu, jo palielinās endorfīni, kas izmaina arī mūsu attieksmi pret ikdienas stresu.
Sports sniedz ne tikai veselību, bet arī prieku
Sākot nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm, galvenais ir tajās atrasts prieku. No sportošanas un kustības, mēs gūstam endorfīnus, līdz ar to prieku. Pirmā nepareizā uztvere par sportu sākās skolas vecumā, kad daļa iesaistās sportošanā, bet neiemācās mīlēt kustību, kas var būt ļoti dažāda – deja, cīņu sports, kustība brīvā dabā. Tikmēr daļa no mums uz mūžu ir kļuvuši atkarīgi no sporta kustībām un tā vajadzētu būt visiem. Jo vecāki mēs kļūstam, jo vieglāk atrast kādu attaisnojumu, kāpēc nesportot. Galvenais uzdevums – ieklausīties savā ķermenī. Ja tavs ķermenis ir nedaudz par smagu un tavs vecums prātā absolūti neatbilst ķermeņa vecumam, tad prātam ir jāliek doties ķermenim svaigā gaisā kaut ko darīt – kaut vai pāris reizes apiet vai nūjot ap kvartālu. Nav jāskrien maratons vai maniakāli jāpievēršas sportam, vienkārši jāsaprot – kamēr vien kustēsies mūsu kājas, mūsu galvā arī norisināsies visi loģiskie procesi.
Kustēties vajag arī jaunajām māmiņām
Fiziskās aktivitātes ir absolūti nepieciešamas arī grūtniecēm. Sievietei pirmajos trīs grūtniecības mēnešos ir izteikts nogurums un vēlme gulēt, tāpēc šajā laikā tomēr nevajag pārcensties un doties uz vingrošanu tikai tāpēc, ka kāds ir teicis, ka grūtniecēm jāsporto. Šajā laikā pastaiga svaigā gaisā būs piemērotāks variants. Pēc trešā mēneša vai, kad atgriežas labsajūta, var izvēlēties jebkuru sporta veidu, kurš nav bīstams, piemēram, kalanētika, joga, deja, ūdens aerobika, pat skriešana un soļošana. Ir pierādīts, ka grūtniecēm, kuras vismaz trīs reizes nedēļā 45 minūtes nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, dzimst bērni ar trīs reizes lielāku IQ un labākām valodas prasmēm 5 gadu vecumā.
Katram precētam pārim ir laulības gredzeni. Bet ne visi piešķir šim mīlestības un uzticības simbolam īpaši lielu nozīmi. Laulības gredzens ir svēts, to noteikti vienmēr ir jānēsā uz pirksta. Uzzināsim iemeslus, kāpēc laulības gredzens ir tik svarīgs.
Kādi ir šie iemesli?
Laulības gredzens – uzticības simbols sievai vai vīram
Tas ir ļoti dīvaini, kad daudzi cilvēki saka, ka viņi nenēsā laulības gredzenu. Kāpēc viņi tā dara? Lai neviens nezinātu, ka viņi ir precējušies? Un kāpēc tad vispār bija jāprecas? Gredzens ir cieņas simbols pret jūsu laulāto partneri. Ja jūs to valkājat, tad vēlaties, lai visi zinātu cik daudz jums nozīmē jūsu otrā pusīte. Ja jūsu laulātais lūdz jūs uzlikt gredzenu, bet jūs atsakāties, tad šādi jūs izrādāt necieņu pret partneri un pret jūsu mīlestību.
Laulības gredzens ir simbols jūsu bērniem, ka jūsu laulība ir īpaša
Bērni jūtas mierīgi, viņi gūst pārliecību, ka mamma un tētis ciena un mīl viens otru. Viņi arī mācās no vecākiem, redzot, kādai laulībai patiesībā jābūt. Tātad jūs esat piemērs saviem bērniem, tikai jūs viņiem mācāt, kādai jābūt laulībai un gredzens ir pirmā jūsu jūtu simbols.
Nav iemesla nevalkāt laulības gredzenu
Protams, ir situācijas, kad gredzenu labāk nelikt, piemēram, darbā, ja tas var apdraudēt jūsu dzīvību. Tomēr atnākot mājās velciet gredzenu atpakaļ uz pirksta. Tā ir cieņas izrādīšana. Laulības gredzens katru dienu jums atgādinās, ka jūsu dzīvē ir kāds īpašs cilvēks un ka jūs esat atbildīgs par savu laulību.
Katram ir savi relaksācijas veidi, bet būsi pavisam godīgas… Nekas nav labāks par jaunām kurpēm vai somiņu, ja jūtamies labi, tad viss pārējais iet no rokas. Nav svarīgi vai iepērcies lielveikalā, humpalās vai lietoto apģērbu mājaslapās, vienmēr var atrast ko tādu, kas cels mūsu pašapziņu. Kādēļ ļauties nelielam šopingam?
1. Jo šopings lieliski palīdz pret migrēnu un citām kaitēm (vismaz uz eiforijas brīdi)
2. Jo sliktu seksu nevar aiznest un apmainīt.
3. Jo seksā nav izdevīgā piedāvājuma.
4. Jo tu vari mainīt veikalus līdz esi pilnībā laimīga.
5. Jo tu to vari darīt kopā ar dažādiem cilvēkiem!
6. Jo pulkstens 21:00 viss aizveras un nelīdz pilnīgi nekāda lūgšanās.
7. Ja ar to nodarbojies vairākas stundas, tas vienīgais, kas tev sap ir kājas.
8. Ja arī kaut, kas izrādās par mazu, tad nekādu problēmu! Tūlīt var dabūt vismaz izmēru lielāku.
9. Jo šopings arī pēc vairākiem gadiem ir tikpat lielisks, kā pirmajā reizē.
10. Jo pret tevi kā pret pastāvīgo klienti vienmēr ir īpaša attieksme.
Ko tu vēl gadi? Laiks ieķert jaunu apģērbu rudeni!
Tas laiks, kad seksa „nebija” sen jau pagājis, un tagad par to varam runāt diezgan brīvi. Lai gan sievietes parasti noliedz, ka viņas interesē erotiski video, statistika runā pati par sevi. Turklāt visbiežāk sievietes izvēlas skatīties tieši video, kur mīlas priekus izbauda divas vai vairāk sievietes.
Tieši lesbiešu porno ir tālu priekšā skatījumu ziņā citiem erotiskiem video, kā arī tas ir biežāk meklētais termins attiecīgajos saitos, un par veseliem 445% biežāk to skatās sievietes nevis vīrieši. Un tās nav tikai homoseksuālas sievietes! Paskatieties, kādas ir biežāk aprakstītās sieviešu seksuālās fantāzijas glancētajos žurnālos – tieši tā, sekss ar sievieti! Kaut arī visticamāk dzīvē to nemaz nav vēlēšanās realizēt, tomēr tās ir fantāzijas, kas šķiet visuzbudinošākās. Kāpēc tā?
Speciālistiem ir skaidrojums: „70-80% sieviešu nespēj sasniegt orgasmu tikai ar vaginālo seksu, viņām nepieciešama papildus stimulācija, piemēram, orāli. Līdz ar to šī seksuālā nodarbe ir tā, kas viņām sniedz vislielāko baudu un šķiet viserotiskākā. Sievietēm ir vajadzīga ilgāka priekšspēle, un tas viss lielākoties redzams sieviešu porno, atšķirībā no heteroseksuālu pāru video, kur nereti vīrieši uzreiz brutāli ķeras pie lietas. Sieviešu porno ir daudz maigāks un intīmāks. Sieviete zina, ko vēlas sieviete, tāpēc šādus video var izmantot kā instrukciju vīriešiem. Ja heteroseksuālos video vairāk pievērstu uzmanību sieviešu vēlmēm, priekšspēlei, orālajam seksam un patiesam orgasmam, nevis histēriskai kliegšanai, iespējams sievietes būtu vairāk ieinteresētas skatīties arī šādus video.” Tieši tik vienkārši – sievietes uzbudina kaut kas maigāks un intīmāks, nevis sekss ātri un bez žēlastības stilā! Un tas nebūt nenozīmē, ka kaut kas nav kārtībā ar seksuālo orientāciju!
Atdzīsties, noteikti arī tev vismaz reizi tā ir bijis. It īpaši tādos gadījumos, kad tu esi pārgurusi, nevēlies žāvēt matus un zini, ka no rīta laika mazgāt arī nebūs. Taču to darīt nemaz nebūtu vēlams!
Mitrs spilvens ir īsts baktēriju perēklis
Lai arī cik tīra būtu tava gultasveļa, mitrums no matiem izsūcas cauri spilvenam, un tas kļūst par ideālu vietu, kur vairoties baktērijām.
Saaukstēšanās. Tas, patiesībā, nav saistīts ar matu mitrumu, ja telpā ir pietiekami silts. Drīzāk tu saaukstējies tieši to baktēriju dēļ, kas mīt spilvenā, pie kura tu ar seju spiedies klāt.
Bakteriālās infekcijas. Var parādīties blaugznas un dažādas ādas saslimšanas.
Veselība un ārējais izskats. Tavi mati nebūs tajā labākajā stāvoklī, un tas pats attiecas arī uz ādu: sausums, kairinājums, akne – tās ir tikai dažas sekas.
Maini rīcības plānu
Ja tu nevēlies kaitēt saviem matiem, ādai un kopējai veselībai, maini savus paradumus.
Mazgā matus no rīta. Tad tie dabīgi izžūs (vai arī izžāvē tos ar fēnu, ja steidzies), un tev vakaros par šo problēmu vairs nebūs jādomā. Pie tam, rīta duša ir ļoti atsvaidzinošs process, ar kuras palīdzību var lieliski iesākt savu dienu.
Maini vakara rituālu. Lai motivētu sevi žāvēt matus, izvieto sev visur atgādinājumus. Piemēram, noliec fēnu sev pēc iespējas tuvāk. Tā, lai tu noteikti nepaietu tam garām. Ja ir tiešām grūti, noliec to pie gultas.
Noliec uz spilvena sausu dvieli. Mēdz gadīties arī tā: tu esi cilvēks, ļoti noguris, bet mati ir slapji. Lai spilvens nekļūtu slapjš, noliec uz tā sausu, pietiekami biezu dvieli un dodies gulēt.
Šajā video saprotami izklāstīts, kādos veidos Google starp meklēšanas rezultātiem mums parāda tikai to, ko viņi vēlas rādīt un izfiltrējot to, ko nevēlas. Kā izrādās, šāda prakse Google pastāv jau kādu laiku.
Pastāv konspirācijas teorija, ka Google palīdzējis pat Hilarijai Klintonei prezidenta kandidatūras laikā, izfiltrējot no meklēšanas rezultātus, kas saistīti ar Hilarijas noziedzīgajām darbībām. Kāpēc viņi tā rīkojas? Varbūt ir laiks padomāt par interneta meklēšanas rīka nomaiņu?
Gadu mija – šampānietis, ballīte, draugi, apskāvieni un skūpsti. Daudz skūpstu. Skūpstu dāvāšana Jauno gadu sagaidot ir sena tradīcija, ko atnesis pats Dzelzs laikmets. Protams, līdz ar šampānieša glāžu saskandināšanu un burbuļojošā dzēriena malkošanu, pats nav vērts vaicāt, kāpēc gadu mijā kļūstam tuvāki un atvērtāki. Taču ir vērts uzzināt šīs tradīcijas iemeslus.
Romieši
Nebeidzamie mīlnieki – romieši, Jauno gadu sagaidīja ar festivālu ”Saturnalia”. Festivālā bija daudz skūpstu uz dažādām ķermeņa daļām. Mūsdienās romieši savā skūpstu dalīšanā vairs neizmanto visu ķermeni, viņi ir daudz atturīgāki.
Vientulības atvairīšana
Saskaņā ar māņticības enciklopēdiju (Encyclopedia of Superstitions), ir sens ticējums – ja cilvēks bez otrās puses gadu mijā nevienu nenoskūpsta, tad nākamais gads būs vientulības pilns.
Simpātiju izrādīšana savam mīļotajam cilvēkam
Angļu un vācu ticējumi vēsta, ka skūpstot savu simpātiju pusnaktī, mīlnieki visu gadu nodrošinās tuvību vienam ar otru.
Atbrīvošanās no ļauniem gariem
Simtiem gadu eiropieši piedalījās maskarādē, arī Vecgadu aizvadot. Maska simbolizē ļaunos garus, taču skūpsts simbolizē šķīstīšanos, noskūpstot otru cilvēku, viņš tiek atbrīvots no ļaunajiem gariem.
Atraisīšanās un sadraudzēšanās
Skotijā Jaungada svinības sauc par ”Hogmanay”. Saskaņā ar skotu tradīciju, gadu mijā tiek skūpstīti visi viesi, kuri atrodas telpā, tādejādi no svešiniekiem, kļūstot par draugiem.
Apģērbu un tekstila izstrādājumu ražošanas nozare Latvijā ir ļoti eksportspējīga un ar lielu attīstības potenciālu, taču Latvijā ienākošā tekstila plūsma pārsniedz oficiālos statistikas datus. Pēdējo desmit gadu laikā lietotu un gatavu apģērbu imports ir palielinājies trīs reizes, bet katrs iedzīvotājs Latvijā gada laikā iegādājas gandrīz 15 kg apģērba. Kā to atgādina arī kampaņa “Nav, ko vilkt?”, šādā tempā pēc 10–15 gadiem mēs paši noslīksim tekstila atkritumos, kas paradoksālā kārtā nemaz īsti nav mūsu.
Viss jaunais ir labi aizmirsts vecais, nodomā ne viens vien Latvijas iedzīvotājs, paverot sava skapja durvis, rūpīgāk ieskatoties un atrodot drēbes, ko nav valkājis jau gadiem. Atšķirībā no iedzīvotājiem Latvijas apģērbu ražotāji zem lieko tekstilizstrādājumu kārtas nesalīkst.
Latvijas ražojošo uzņēmumu darbībā tekstila atkritumi faktiski neveidojas. Vietējie ražotāji eksportē 90% šeit saražotā apģērba, ieskaitot veļu, līdz ar to no gatavās produkcijas gandrīz nekas nenonāk otrreizējā lietošanā jeb second hand un otrreizējā pārstrādē. Lielākā daļa uzņēmumu, kuri ražo audumus vai segas, ražošanas procesā radušos atkritumus paši arī pārstrādā par otrreiz lietojamām šķiedrām. Saskaņā ar Latvijas Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas (VRUA) datiem visos Latvijas uzņēmumos kopā rodas 1500–2000 tonnu neapstrādājamo tekstila atkritumu gadā, kas tiek sadedzināti. Salīdzinoši vairāk tekstila atkritumu rodas lielākajiem veļas ražotājiem, taču arī viņiem apģērbu projektēšana un piegriešana mūsdienās ir kļuvusi tik automatizēta, ka auduma atlikumi faktiski ir mazas strēmelītes, ko var tikai sadedzināt. Mazāku apjomu par 2000 tonnām pārstrādei neviena uzņēmuma iekārta neņem pretī, bet lielākas iekārtas nav vērts iegādāties, ja nav, ko pārstrādāt. Tātad puslīdz droši var apgalvot, ka Latvijas apģērbu ražotāji tekstila atkritumus nerada.
Īstajai Latvijas tekstila atkritumu problēmai kājas aug citur: tā ir importa problēma. Ko tad Latvija eksportē un importē? Latvija gadā eksportē 5000–6000 tonnu apģērba, bet importē apmēram 27 000 tonnas. Vairums gatavo apģērbu nāk no Ķīnas, un mēs visi lieliski zinām, ka ķīniešu ražojumu kvalitāte ne vienmēr ir pati augstākā. Tas savukārt nozīmē, ka tās faktiski ir lietas vienai sezonai. Ik gadu Latvijā tiek ievests vairāk nekā 1000 tonnu zeķubikšu, ko pēc nolietošanās var tikai sadedzināt. Tāpat arī krūšturi praktiski nav pārstrādājami, tie satur plastmasas un metāla elementus, mežģīnes, aizdares āķīšus. Pirms pārstrādes tie būtu jāsadala sastāvdaļās, bet to neviens neuzņemsies darīt. Pat tik šķietami nekaitīgi apģērba gabali kā T-krekli tiek pārdoti ar uzšuvēm, apdruku vai pat ar uzlīmēm. Arī tos reāli pārstrādāt ir ļoti grūti, jo viss, kas nav tekstilšķiedra, traucē pārstrādei. No visiem gatavajiem apģērbiem, kas tiek importēti Latvijā, apmēram 30% vienkārši nav pārstrādājami.
Taču vēl lielāka problēma ir lietotie apģērbi: katru gadu lielākā daļa no Latvijā ievestā apģērba jeb 16 000 tonnu ir importētais second hand, apmēram puse – no Anglijas. Ja agrāk second hand lielākoties bija domāts humāniem mērķiem, tad šobrīd tas ir kļuvis par biznesu: trešā daļa vai pat puse lietoto apģērbu tiek sūtīti tālāk uz attīstības valstīm. Būtībā Latvija ir kļuvusi par Anglijas tekstila atkritumu noliktavu.
Patiesībā mēs lieliski zinām, kā pārstrādāt tos tekstila atkritumus, kuri pārstrādei ļaujas: nolietotais apģērba gabals ir jāizjauc pa detaļām, jāsaplēš un no tā jāražo jauna šķiedra. Taču te rodas divi plaši lauki izaugsmei.
Pirmkārt, šāda pārstrādāta šķiedra būs lētāka nekā no jauna ražotā, tāpēc ir vajadzīgi ieguldījumi un subsīdijas no valsts un pašvaldību puses, jo neviens uzņēmējs nedarīs to, kas viņam nenes peļņu. Otrreiz pārstrādātu šķiedru nav iespējams pārdot par tādu cenu, lai atmaksātos tās ražošanas izdevumi. Tekstila atkritumu apsaimniekošana ir vienlīdz pircēju un ražotāju atbildība, taču to var stiprināt ar aktivitātēm no valsts puses, kas ierobežo šo tekstila atkritumu nonākšanu sadzīves atkritumu poligonos.
Otra – daudz lielāka – problēma ir tā, ka, lai pārstrādātu tekstilizstrādājumu, tam ir jābūt tīram, bet pašlaik lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju visus tekstila atkritumus izmet sadzīves atkritumu konteinerā. Tur tekstilizstrādājumi kļūst netīri un vairs nav izmantojami pārstrādei. Arī speciālajos tekstila konteineros nonāk daudz netīru izstrādājumu, kaut arī šie konteineri nav izgāztuve – šajā ziņā mūsu sabiedrībai ir daudz, ko mācīties. Un tagad pieskaitiet šos netīros tekstila atkritumus tiem 30%, kas nav pārstrādājami materiāla īpašību dēļ, un izrādīsies, ka reāli Latvijā paliek labi ja 20% pārstrādājamu tekstila atkritumu no visa milzīgā apjoma.
Kamēr mēs nemainīsim savus paradumus un neliksim speciālajos konteineros tīras, mazgātas drēbes, šis skaitlis arī nemainīsies. Taču tas nav vienīgais rezultāts, ko var ietekmēt sabiedriskā doma. Vienīgais reālais risinājums, kā nenoslīkt tekstila atkritumos jau tuvākajā nākotnē, ir visā pasaulē ražot mazāk apģērba; lai līdz tam nonāktu, ir jāmainās cilvēku domāšanai, jo, kur nav pieprasījuma, nav arī piedāvājuma.
Savā pirmajā, bet ceru, ka ne pēdējā ierakstā blogā es domāju par uzticību, egoismu un klausīšanos. Kāpēc mums vienmēr paliek vieglāk, ja mēs kādu spilgtu pārdzīvojumu izstāstām kādam citam? Vai mēs domājam par to, ko vēlas cilvēks, kuram mēs gribam uzkraut savu bēdu? Vai Tu kādreiz esi gribējusi, lai labāk nemaz nezinātu, to ko Tev kāds tikko uzticēja? Tāpēc es gribu rakstīt šo blogu un ceru, ka man tas arī izdosies. Tāpēc, lai to, kas notiek ar mani, zina tikai cilvēki, kuri paši ir izvēlējušies to uzzināt. Tāpēc, lai ļautu cilvēkiem sev apkārt cīnīties pašiem ar savām problēmām nevis tērēt laiku runājot par manām. Tu nedrīksti likt kādam apsolīt, lai Tavs noslēpums paliek tikai starp Jums. Tu nedrīksti likt viņam klusēt, ja nezini vai viņš ir pietiekoši stiprs, lai to spētu izturēt. Tu nedrīksti prasīt no kāda to, ko Tu pati nespēj izdarīt.
Breta Ortlera, bestsellera The Good Men autora stāsts.
Ko es saku sievai par to, kā viņas ķermenis mainījies pēc grūtniecības un dzemdībām?
Pilnīgi neko.
Pirmkārt, tāpēc, ka manas sievas ķermenis pēc dzemdībām nav mana darīšana. Jā, es esmu viņas vīrs, bet šeit mans viedoklis ir pilnīgi mazsvarīgs. Galu galā, viņa parakstījās uz šādu upuri, lai es piecas reizes pirms miega varētu apskaut mūsu mazuli.
Otrkārt, kaut arī tas ir mazzināms fakts, bet grūtniecība reti notiek pati par sevi. Tas ir, es esmu līdzatbildīgs par to, kas ar viņu noticis. Citiem vārdiem, tas ir tieši tas, uz ko jūs parakstījāties, kad viņai teicāt: “Varbūt mums vajadzētu mazuli?”.
Vai jūs varat iedomāties, kā jūs bērns sper pirmo soli uz Marsu? Vai arī, kā viņš kļūst par pirmo cilvēku, kas atklāj zāles pret vēzi? Vai arī, kā viņš 54 gados miljons skatītājiem komentē pasaules čempionāta futbolā fināla spēli? Vai šeit ir vērts pārdzīvot par to, ka jūsu sievas ķermenis ir nedaudz mainījies?
Kurš no vīriešiem izlemtu dzemdēt bērnu, ja viņam pateiktu:
“Ei, vecīt, tev nāksies viņu iznēsāt sevī 9 mēnešus. Ja palaimēsies, bērniņš piedzims dzīvs un vesels. Pati grūtniecība krasi izmainīs neirotransmiteru līmeni tavās smadzenēs. Tas izmainīs tevi un tavu personību kā tādu. Un vēl dažus mēnešus pēc tam tu būsi piena kanna.”
Un šie ir tikai pašas acīmredzamākās grūtniecības un bērnu dzemdēšanas pazīmes.
Patiesībā viss ir vēl sliktāk. Mums ir divi bērni, bet mana sieva bija stāvoklī jau 4 reizes. Tā sanāca. Un tas tā ir vairumam sieviešu. Vispārībā viņa bija stāvoklī 26 mēnešus. Visus šos divus gadus viņai bija slikta dūša, viņai neciešami gribējās ēst. Bet viss beidzās sākotnēji ar ķeizargriezienu, bet pēc tam ar krūts barošanu. Uz viņas ķermeņa parādījās rētas.
Manas sievas ķermenis grūtniecības dēļ ir pamanījies, nu un kas? Viņa tāpat paliek mana “rudā lapsiņa”, tāda viņa ir bijusi vienmēr!
Mans ķermenis, starp citu, arī ir mainījies. Kad es precējies, man bija 27 gadi. Es skrēju, cīnījos, sportoju. Šodien pats smagākais, ko es paceļu – ir mana trīs gadus vecā meita. Toties tagad es ēdu nevis trīs, bet gan sešus picas gabaliņus vienā reizē. Paskatieties uz mani.
Doma, ka jūsu sievas ķermenis pēc dzemdībām var būt atbaidošs, ir egoistiska un tuvredzīga.
Un tomēr tūkstošiem cilvēku sūdzās par “tīģera strīpām” (vaļīgu ķermeņa ādu) un diskrimināciju. Kaut arī tas notiek ar gandrīz visām mammām!
Padomājiet par to no šādas puses: ja kāds no jūsu draugiem dažu gadu garumā katru dienu pēc darba aizrausies ar alus dzeršanu, tad agri vai vēlu viņš paliks resnāks. Un pēc tam, iespējams, veiks vēdera ķirurģijas kursu. Bet es varu garantēt, ka jūs nekad nenosodīsiet viņu par to! Un nekad neatteiksieties no draudzības ar viņu tikai tāpēc, ka viņš ir “mainījies”. Vēl vairāk, jūs viņam jautri uzsitīsiet pa plecu un uzmundrināsiet: “Vecīt, tev gan ir jautri! Malacis!”
Vienīgā atšķirība starp jūsu draugu un sievu ir tā, ka jūsu sieva ne tikai palika resnāka, bet pēc tam izdzīvoja un notievēja: viņa brīnumainā kārtā laida pasaulē jūsu mazuli.
Un ne tikai cilvēku – jūsu bērniņu. Un tagad šis bērniņš ir jūsu ģimenes daļa. Es mīlu savas sievas ķermeni pēc dzemdībām, jo tad, kad uz to skatos, es redzu savu ģimeni. Un savas ģimenes dēļ esmu gatavs dzīvot katru dienu un katru stundu.
Tāpēc es izdarīšu visu, lai mana sieva gulētu ar mani līdz mūsu dzīves beigām.
“Ziniet, puiši, jūs varat smieties, bet man ir daudz patīkamāk just uz sava kakla sievas elpu, nekā stūķēt naudu aiz kādas nepazīstamas dāmītes stringiem”. Homērs Simpsons.
Viena no galvenajām problēmām visās attiecībās ir tā, ka ar laiku mūsu prioritātes nedaudz mainās un cilvēks, kas kādreiz bija mums pats svarīgākais, pēkšņi sāk atvirzīties aizmugurējā plānā. Taču tavam partnerim vienmēr ir jābūt jums pašam svarīgākajam, pat svarīgākam nekā:
1.Bērniem
Saproti pareizi – bērniem nepieciešama vecāku uzmanība. Viņiem vajag justies mīlētiem, taču viņiem vienlaikus jāredz, cik stipri tētis mīl mammu un otrādi.
Ģimenes eksperti norāda – ja sieviete vai vīrietis liek savus bērnus augstāk, nekā viens otru, tas var sagraut bērnu priekšstatu par laulību. Viņi arī uzskatīs, ka mīlestība nav pats svarīgākais. Nav noslēpums, ka izaugot bērni tiecas atkārtot vecāku pieredzi attiecību jomā.
2.Vecākiem
Kad tu augi, tavi vecāki varēja būt tavi labākie draugi. Viņi bija blakus, kad tev klājās slikti, bija bail, kad tu nezināji, ko darīt ar savu dzīvi. Taču pēc kāzām par tavu jauno uzticības personu ir jākļūst vīram/sievai.
Saglabā tuvību ar saviem vecākiem, apliecini viņiem savu mīlestību, taču nekad neļauj viņiem svarīgākiem par tavu partneri.
3.Darbam
Darbs nekad nedrīkst stāties ceļā tavām attiecībām. Jā, nauda ir svarīga, tev jānodrošina ģimene. Taču – kad tu darbu liec pirmajā vietā, nobīdot sievu/vīru otrajā plānā, sākas problēmas.
Ja darbs aizņem daudz laika, neaizmirsti izrādīt savas partnerim, ka tu viņu novērtē un mīli. Apspriediet to, kas notiek starp jums, kas nepieciešams katram no jums, lai justos mīlēti.
4.Kādam pretējā dzimuma pārstāvim
Pat neapzinoties, tu vari veltīt vairāk laika kādam draugam/draudzenei, pretējā dzimuma kolēģim/kolēģei, nevis savai vīram/sievai. Tas ir ļoti bīstami. Parasts flirts vai tuvas sarunas ar kādu pretējā dzimuma pārstāvi var novest kā minimums pie emocionālas krāpšanas.
Vīri, jūs esat vajadzīgi savām sievām. Sievas, jūs esat vajadzīgas saviem vīriem. Neaizmirstiet viens par otru, to, ko viens otram solījāt.
Ieteikums izkāpt no savas komforta zonas ne vienmēr ir tas labākais. Ir daži iemesli, kāpēc dažreiz labāk būtu palikt sev ierastā vietā.
Tu regulāri kāpsi sev pāri
Lai gūtu panākumus, ir nepieciešama enerģija, mērķtiecība un uzmanība. Ja tu dzīsies pakaļ daudzām iespējām reizē, tavi pūliņi nesniegs nekādu rezultātu.
Apvieno jaunus uzdevumus ar to, kur tu jau jūties komfortabli (ko tu jau proti). Prātīgi plāno savu laiku un enerģijas patēriņu. Ja tu jutīsies komfortabli, tad spēsi mērķi sasniegt ātrāk.
Tu tērēsi daudz laika
Lielākajai daļai cilvēku ārpus darba ir piesātināta privātā dzīve. Padomā divreiz, pirms piekrīti uzņemties jaunus darba pienākumus un uzdevumus. Tas var atņemt tev daudz laika un spēku, kuru tu varētu veltīt sev mīļajiem. Ja tu neesi gatava ieslīgt darbos, tad nav vērts pat sākt.
Diez vai tu spēsi tikt galā ar pilnīgi visiem uzdevumiem
Ir cilvēki, kuri bez jebkādām problēmām izkāpj no savas komforta zonas, un ir tādi, kuriem tas nekādi neizdodas. Vēl kāds balancē kaut kur pa vidu. Izdomā, kurā kategorijā ietilpsti tu un, cik daudz tu vispār spēj paveikt.
Nevajag baidīties izkāpt no komforta zonas. Vienkārši vispirms vajag izvērtēt savas stiprās un vājās puses un to, vai tai „izkāpšanai” vispār ir kāda jēga. Ja jēgas nav, tad priekš kam to darīt?
Ja nu reiz ir kāds vitamīns, par kura lietošanas nepieciešamību ārsti ir vienisprātis, tad tas ir D vitamīns. Pirms došanās uz aptieku ir vērts par to noskaidrot svarīgāko.
D vitamīna iedarbības laiks ir pētīts dažādos aspektos, gan plašos apskatos, gan šaurāk mērķētās jomās. Jau 2007. gadā ir publicēts pētījums, kurā minēts, ka cilvēkiem, kuri lietoja pašus vienkāršākos D vitamīna uztura bagātinātājus bija par 7% mazāka priekšlaicīgas nāves varbūtība nekā tiem, kuri tādus nelietoja. Gadu vēlāk plašā pētījumā uzrādījās korelācija – sievietēm ar zemu D vitamīna līmeni biežāk fiksēts krūts vēzis. Iepretim datiem, kas skaidri liecina, ka daudziem vīriešiem, sievietēm un arī bērniem šī svarīgā vitamīna līmenis asinīs ir nepietiekams, ka daudzi no mums šo trūkumu nefiksē un tātad arī neuzņem tik vajadzīgo D vitamīnu, kopējā situācija nešķiet iepriecinoša.
„Priecājos, ja cilvēki apzinās D vitamīna nepieciešamību! Ir klienti, kuri nāk uz aptieku jau ar ārsta recepti,” stāsta „Mēness aptiekas” farmaceits Vadims Brižaņs. „Taču tikpat bieži cilvēki aptiekā iegriežas bez receptes un nereti arī bez laboratorisko izmeklējumu rezultātiem. Tad farmaceita konsultācijai D vitamīna izvelē ir īpaša nozīme.”
Farmaceits uzskaita būtiskākos jautājumus un atbildes, aicinot būt zinošiem gan par savu veselību, gan svarīgākajiem medikamentiem un to nozīmi veselības uzturēšanā.
Kāpēc ir nepieciešams D vitamīns?
D vitamīns palīdz uzsūkties kalcijam, veicina kaulu veidošanos un atjaunošanos. Nepietiekams D vitamīna daudzums organismā ir iemesls „mīkstiem” kauliem bērniem (rahīts) un trausliem, deformētiem kauliem pieaugušajiem (osteomalācija).
D vitamīns palīdz regulēt imūnsistēmu un neiromuskulāro sistēmu, kā arī tam ir liela nozīme cilvēka šūnu dzīves ciklā, turklāt šis vitamīns ir nepieciešams arī citām svarīgām ķermeņa funkcijām.
“Ir virkne pētījumu, kas uzrāda D vitamīna deficīta saistību ar krūts, resnās zarnas un prostatas vēzi, sirds slimībām, depresiju, svara pieaugumu un citām slimībām. Tomēr, lai gan cilvēkiem ar augstāku D vitamīna līmeni ir mazāks saslimšanas risks, nav nepārprotamu pierādījumu, ka D vitamīna trūkums izraisa slimības vai, ka D vitamīna uztura bagātinātāji var samazināt risku saslimt.”
Kā uzņemt pietiekami daudz D vitamīna?
Trīsdesmit minūšu ilga atrašanās saulē ar atklātu seju, kājām vai muguru (bez sauļošanās līdzekļa) vismaz divas reizes nedēļā nodrošina pietiekami daudz D vitamīna. Taču tik liela tieša saules staru iedarbība pakļauj potenciāli bīstamajam ādas vēzi izraisošajam UV starojumam. “Tā kā nedzīvojam ne dienvidos, ne dienvidrietumos, ziemā nesaņemam tik daudz saules gaismas, lai organisms spētu saražot pietiekami daudz D vitamīna. Tāpēc visefektīvāk ir uzņemt D vitamīnu ar pārtiku un uztura bagātinātājiem,” atzīst farmaceits.
Kā analīzes parāda, ka organismā trūkst D vitamīna?
Asins analīzes var parādīt D vitamīna līmeni organismā. Taču jāņem vērā, ka ir svarīga rezultātu interpretācija. Lielākā daļa ekspertu piekrīt, ka ikvienam, kam D vitamīna līmenis ir mazāks par 15 ng/ml vai 37,5 nmol/L (atkarībā no laboratorijas noteiktajām robežvērtībām), ir nepieciešams papildus lietot D vitamīnu. Tiek uzskatīts, ka ideālais līmenis ir no 40 ng/ml līdz 70 ng/ml.
Kāds D vitamīns ir vislabākais?
Ieteicamākā D vitamīna forma ir D3 vitamīns jeb holekalciferols. Šī ir tāda D vitamīna forma, kādu cilvēka organisms ražo saules gaismas iedarbībā.
“D vitamīna recepšu medikamentos tiek izmantotas dažādas D vitamīna formas. Ja jums ir recepte kādam konkrētam D vitamīnam, nav vēlams lietot citu, nekonsultējoties ar savu ārstu,” skaidro Vadims Brižaņs.
Kādi pārtikas produkti satur D vitamīnu?
D vitamīnu satur salīdzinoši maz pārtikas produktu, ja vien tas papildus nav pievienots ražošanas procesā. Organisms D vitamīnu galvenokārt sintezē caur ādu (no saules gaismas), nevis ēdot. “Taču nav svarīgi, kādā veidā iegūt nepieciešamo D vitamīna devu, ja vien var novērst D vitamīna deficītu un tā līmenis organismā kļūst pietiekams. Jāņem vērā, ka lielākā daļa dzīves paiet telpās – saule mūs nesasniedz tā, kā būtu nepieciešams.”
Tomēr ir daži D vitamīna superprodukti, piemēram, lasis un skumbrija (īpaši, ja nozvejoti savvaļā). Citi D vitamīna pārtikas avoti ir:
mencu aknu eļļa (brīdinājums: mencu aknu eļļa ir bagāta ar A vitamīnu; pārāk daudz – var kaitēt veselībai);
tuncis (konservēts savā sulā);
sardīnes (konservētas eļļā);
ar D vitamīnu bagātināts piens vai jogurts, neatkarīgi no tā, vai tas ir pilnpiens, beztauku vai ar samazinātu tauku saturu;
liellopa vai teļa aknas;
olu dzeltenums;
siers.
Cik daudz D vitamīna nepieciešams?
Pieņemot, ka ar saules palīdzību cilvēks D vitamīnu saņem samērā maz, taču ar uzturu uzņem pietiekamu kalcija daudzumu, ir noteiktas ieteicamās D vitamīna normas, ko iegūt ar uzturu vai uztura bagātinātājiem (ņemot vērā, ka noteiktā maksimālā robeža nav ieteicamā, taču tāda, ko uzskata par augstāko drošo dienas devu):
zīdaiņi vecumā no 0 līdz 6 mēnešiem: 400 SV/dienā –1000 SV/dienā;
zīdaiņi vecumā no 6 līdz 12 mēnešiem: 400 SV/dienā – 1500 SV/dienā;
vecums 1-3 gadi: 600 SV/dienā – 2500 SV/dienā;
vecums 4-8 gadi: 600 SV/dienā – 3000 SV/dienā;
vecums 9-70: 600 SV/dienā – 4000 SV/dienā;
vecums 71+ gadi: 800 SV/dienā – 4000 SV/dienā.
“Ir pierādījumi, ka cilvēkiem ar palielinātu ķermeņa svaru ir nepieciešams vairāk D vitamīna nekā slaidiem cilvēkiem.Par noteiktajām dienas devām eksperti joprojām diskutē, tāpēc, ja apsverat lietot vairāk D vitamīna, vispirms noteikti jākonsultējas ar savu ārstu vai farmaceitu,” aicina Vadims Brižaņs.
Vai D vitamīnu var uzņemt pārāk daudz?
Kas par daudz tas par skādi – labi zināma patiesība, kas attiecināma arī uz D vitamīnu. Pārāk daudz D vitamīna var „uzkrāt” pārāk augstu kalcija līmeni asinīs, izraisot sliktu dūšu, aizcietējumus, apjukumu, sirds ritma traucējumus un pat nierakmeņus.
“Tomēr labā ziņa ir tāda, ka gandrīz neiespējami uzņemt pārāk daudz D vitamīna ar uzturu vai, uzturoties saulē (ja vien nelietojat pārmērīgā daudzumā mencu aknu eļļu). Tāpēc uzmanība un devas ir aktuālas vienīgi tad, ja lietojat medikamentus. Par šo tēmu noteikti arī vērts aprunāties ar savu farmaceitu, jo nav pārliecinošu pierādījumu, ka paaugstināts D vitamīna līmenis radītu lielāku labumu veselībai. Tātad – nav gluži tā, ka vairāk vienmēr ir labāk. Labi ir uzņemt vitamīnu pareizi, proti, ievērojot devas!”
Kā D vitamīns mijiedarbojas ar citām zālēm?
Farmaceits norāda: “D vitamīna uzsūkšanos var kavēt vairāki medikamenti, piemēram, daži steroīdi, ķermeņa masas kontroles līdzekļi, holesterīna līmeni pazeminoši medikamenti, medikamenti pret krampjiem, tuberkulozes ārstēšanā izmantotie preparāti.
Savukārt holesterīna līmeni pazeminošie statīnu medikamenti un tiazīdu grupas diurētiskie līdzekļi tieši paaugstina D vitamīna uzsūkšanos organismā. Tas noteikti jāņem vērā!”
Es esmu ievērojusi, ka pēdējā laikā arvien biežāk tiek pārrunāts jautājums, kāpēc Cosmo var nopirkt tik vēlu – tikai ap 5.-7.datumu. Tas ir izraisījis neapmierinātību un nepatiku, jo citi žurnāli iznāk mēneša pēdējos vai pašos pirmajos datumos, tāpēc vēlos jums godīgi pastāstīt, kāpēc tas tā notiek.
Lai arī kā tas neizklausītos, šādu lēmumu pieņēma izdevniecības īpašnieki reklāmdevēju dēļ. Jā, tas ir stāsts par žurnāla atkarību no reklāmām – nebūs reklāmu, nebūs žurnāla. Iznākot vienu nedēļu vēlāk, reklāmdevējiem ir iespēja vienu nedēļu ilgāk iesniegt reklāmas. Līdz ar to ir vairāk naudas un lielākas iespējas veidot žurnālu labāku. Meitenes, ir lietas dzīvē, kas ir jāpieņem kā esošas, un kuras nevar mainīt. Manā profesionālajā dzīvē diemžēl šī ir lieta, ar kuru jāsamierinās.
Taču ir arī labā ziņa: tieši Cosmo ir tas žurnāls, kuru varēja pakļaut riskam izdot nedēļu vēlāk. Tieši pateicoties žurnāla spēkam un popularitātei, kā arī tam, ka mums ir tik lojāla, liela un stipra auditorija. Protams, ka arī mēs, uzlabojot saturu, cenšamies jums šīs neērtības kompensēt.
Mīļās, tāpēc negaidiet žurnālu pirmajos datumos. Lai katru mēnesi nebūtu jākreņķējas par to, ka nav un nav. Sāciet gaidīt no 4. vai 5.datuma! Es ļoti ceru, ka jūs piedosiet savam žurnālam šo īpašību – tāpat kā piedodat savai māsai to, ka viņa mostas pusstundu vēlāk.
Viņi līgojas no vienas puses uz otru, vaid un dusmojas. Barojas ar dzīvu miesu, ir neglīti un sabirst gabalos. Zombiji patiešām ir biedējoši. Taču līdzīgi kā citi monstri viņi ir metafora par mums pašiem.
Pēdējos gados globālā apsēstība ar zombijiem, šķiet, ir sasniegusi savu kulmināciju – par šiem neradījumiem ir uzņemtas neskaitāmas filmas, seriāli, top komiksi, videospēles, grāmatas.
Kādēļ mums tā patīk zombiji? Vai iemesli ir tie paši, kuru dēļ cilvēki mīl skatīties jebkura cita žanra šausmenes? Lūk, kādas atbildes uz šiem jautājumiem ir sameklējis kanāls FOX.
Slēptāko baiļu atspoguļojums
Cilvēki vienmēr uztraucas par pasaules galu, tādēļ zombiju apokalipse atspoguļo mūsu slēptākās un mistiskākās bailes, proti, mirušie ir augšāmcēlušies. Taču šajos tēlos nav nekā sarežģīta – viņiem nav izsmalcinātas motivācijas, nav mērķa, nav nekā – viņi meklē dzīvos un ēd. Tādēļ zombiji var simbolizēt jebko, ar ko cilvēki vēlas tos saistīt. Vēsturiski “zombijfilmas” ir runājušas par rasu un cilvēktiesību problēmām, sieviešu un vīriešu vietu sabiedrībā, kapitālisma nepilnībām un komunismu, Vjetnamas karu, kodolieročiem. Nu sastopami ekozombiji, kuri simbolizē piesārņotās dabas atriebību cilvēcei.
Nekaitīga pasaules gala “pārdzīvošana”
Iespējams, filmās un seriālos redzamās fantāzijas darbojas arī kā avārijas lūka tvaika nolaišanai par notikumiem reālajā pasaulē, kuri liek justies nedroši. Piemēram, postošās viesuļvētras, citas dabas katastrofas, dažādas slimības, negadījumi un kari. Zombiju filmās tas viss ir redzams: iebrukums, sagrāve, apokalipse, inficēšanās, u.t.t. Proti, perfekts veids, kā nešķīsteņi var pārņemt visu pasauli. Citiem vārdiem sakot, tā ir iespēja aizmirst par ikdienas raizēm, “redzēt” pasaules galu un mierīgi gulēt, jo šie stāsti ir izdomāti.
Izglābšanās ir iespējama
Apdraudējuma sajūta rada jautājumu, kas notiks, ja viss sagrūs un valdība nebūs rīcībspējīga? Vai vispār būs iespējams izglābties? Cik ilgi ir vērts cerēt uz glābiņu? Skatoties zombijsāgas, mēs secinām: “Hei, izdzīvot ir iespējams!” Uzzinām faktu, ka bieži vairāk jābaidās no līdzcilvēkiem nekā no zombijiem. Pārdomājam, vai varētu uzticēties ikvienam cilvēkam, kuru nāktos satikt glābjoties? Un ko šis visspasaka par cilvēci?
Sapņi un utopijas par ideālo pasauli
Daudzi cilvēki uzskata, ka viņi ne vien izdzīvos, bet arī varēs atjaunot pasauli tieši tādu, kādu vēlas. Viņi varēs iznīcināt visu, ko traucē, un nesodīti nogalināt cilvēku, kurš nepatīk. Līdzīgi kā reliģiski un politiski fanātiķi vēlas “nojaukt” pasauli un uzbūvēt no jauna “pareizā” izskatā. Nav nozīmes tam, vai šie sapņi ir reāli. Zombiju apokalipse ir vienkāršākais veids, kā to parādīt. Piemēram, sāgā “Staigājošie miroņi” Džordžija ir nabadzīga, savādi idilliska vieta ar pamestiem hoteļiem un bieziem mežiem. Tur vairs nedarbojas rūpnīcas, naftas pārstrādes uzņēmumi, nav satiksmes sastrēgumu, būvlaukumu un citu urbānās attīstības zīmju. Un izdzīvojušo ir tik maz, ka ikviena cilvēka lēmumi ir dzīvības un nāves cenā.
Attēls: Publicitātes
Špikeris, kā izdzīvot pēc apokalipses
Labās zombiju filmās parasti var redzēt, kā ierīkot paslēptuvi, atrast pārtiku vai uzbūvēt ieroci, izmantojot jebkuru pieejamu priekšmetu. Tāpat būtiskas ir ētiskās dilemmas, ar kurām izdzīvojušajiem nākas saskarties piespiedu kārtā: lēmumi tiek pieņemti pavisam citādi, nekā parastā ikdienā. Turklāt, noskatoties pat dažas “Staigājošo miroņu” sērijas, daudz labāk var novērtēt visu, kas mums ir. Pārtika, patvērums, sabiedriskā kārtība.
Zombiju filmas ir reālistiskākas nekā šausmenes
Loģiski domājot, tā arī jābūt. Galu galā, tas ir kāds vīruss (zinātnisko eksperimentu kļūda, radiācijas noplūde vai nokrituša meteorīta sekas), kas izraisa gēnu mutāciju un pārvērš dzīvu cilvēku mežonīgā mironī, nevis kāds ļaunais gars, kas ieperinājies tā ķermenī. Turklāt šie mošķi parasti tiek nogalināti, radot sajūtu, ka notikumus ir iespējams kontrolēt.
Varam atcerēties par mūžseniem instinktiem
Tie ir seni cilvēku instinkti medīt un slēpties no plēsoņām alās. Iespējams, filmas par zombijiem ļauj atcerēties dinozauru laiku dzīvi. Starp citu, vārds “zombijs” ir cēlies no haitiešu “nzambi”, ar ko apzīmē kādas personas dvēseli. Haiti tas bija tēls, kas atklāja, ka ciešanas un verdzība nebeidzas arī pēc nāves.
Aizraujoša izklaide
Piekritīsiet, tas var būt ļoti aizraujoši: galvenie varoņi iebarikādējas kādā pamestā mājā, paslēpjas tās iekšpusē un pa izsistu logu vēro mežonīgi dīvaino pasauli. Patiesībā viss ir vienkārši: nogalini vai tiksi apēsts. Tādējādi zombiju filmas stāsta par to pašu, ko reiz tik populārie vesterni. Pēc apokalipses dzīve rit izolētās kopienās, kur taisnīgums izpaužas kā spēcīgāko nesodīts terors un asiņainas cīņas rada anarhiju, bet neskaitāmās labā un ļaunā gradācijas beidzas ar to pašu: nogalini vai mirsi.
Citiem vārdiem sakot, zombijssāgas ir labs veids, kā uzdot nopietnus jautājumu par pasauli un runāt par cilvēku slēptākajām bailēm. Tas ir mūsu logs pašiem uz sevi.
Skaties seriāla “Staigājošie miroņi” jaunās sērijas kanālā FOX pirmdienās, no 26.februāra, plkst. 22:00!
Parādoties pirmajām priekšējām kamerām un sociālo tīklu platformām viedtālruņos, dzima arī pašbilžu jeb tā saukto selfiju lielā popularitāte. Mūsdienās gandrīz ikvienā sociālo tīklu profilā var ieraudzīt pašbildes – gan ar draugiem un ģimeni kopīgos pasākumos, gan atrādot jauno frizūru draugiem un paziņām. Pašbildes ir izmainījušas veidu kā cilvēki komunicē, tās dod iespēju būt atvērtākiem pret apkārtējiem un strādāt pie sava ideālā tēla veidošanas. Par galvenajiem pašbilžu uzņemšanas iemesliem un kā tās ir izmainījušas mūsdienu cilvēku stāsta psiholoģe un kognitīvi biheiviorālā terapeite Guna Geikina.
Pašbildes kā personīgās izpausmes avots
Psiholoģe G. Geikina skaidro, ka pirms sociālo tīklu un viedtālruņu izgudrošanas, personīgās pieredzes apmaiņa vairāk saistījās ar fiziskām sociālām mijiedarbībām vai individuālām sarunām. Savukārt pašbilžu uzņemšanas un publicēšanas popularitātes pieaugums ļauj cilvēkiem būt vairāk saistītiem personīgā līmenī. Šī tendence dod iespēju būt daudz atvērtākiem un arī brīvi runāt par savu pieredzi. “Pēdējos gados selfiji ir kļuvuši par galveno personīgās izpausmes avotu. Tas ir ātrs un ērts veids, kā cilvēkiem uzreiz apmierināt dažādas personiskās vajadzības. Daudziem cilvēkiem selfiji palīdz radīt viņu identitāti kā viņi vēlas, lai citi tos redz, un tas var būt iemesls pašnovērtējuma paaugstināšanai,” skaidro psiholoģe, uzsverot, ka selfiji par cilvēku var pateikt vairāk nekā rakstīts vārds, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc tie ir kļuvuši tik populāri.
Virkne pētījumu norāda, ka sociālo mediju ietekme uz cilvēka pašnovērtējumu ir galvenokārt pozitīva. Piemēram, cilvēki, kuri ir vientuļi un kurus apkārtējie nepieņem reālajā pasaulē, sociālajos medijos izjūt mīlestību un apstiprinājumu. “Visiem patīk justies pieņemtiem un populāriem, tāpēc motivācija turpināt iesaistīties sociālajos medijos, lai atkal piedzīvotu šīs emocijas, ir tikai dabiska. Tas ir kā apburtais loks, kurā lietotāji pastāvīgi meklē apstiprinājumu un veidus, kā uzlabot savu pašnovērtējumu,” stāsta psiholoģe.
Kāpēc cilvēkiem patīk uzņemt pašbildes?
Motivācija pašbilžu uzņemšanai var būt atšķirīga. “Tie noteikti var uzlabot pašapziņu,” norāda G. Geikina. “Tāpat svarīgi, ka mūsdienās ir iespējams rediģēt un uzlabot savas pašbildes pirms to ievietošanas sociālajos medijos, kas nozīmē, ka cilvēki fotoattēlu var veidot tuvāk savam “ideālajam tēlam”,” stāsta psiholoģe. “Nevar noliegt – mūsdienās būtiska nozīme ir arī uzņemto un publicēto attēlu kvalitātei. Piemēram, Huawei P Smart Pro 16 MP priekšējā automātiski izbīdāmā kamera ļauj uzņemt pašportretus ar augstu kvalitāti neatkarīgi no pieejamā apgaismojuma, kā arī uzlabotais mākslīgā intelekta skaistuma algoritms palīdz notušēt attēlus un vairāk koncentrējas uz cilvēka seju, ļaujot uzņemt izcilas pašbildes par prieku sev un apkārtējiem,” iesaka Huawei produktu apmācību vadītājs Aleksandrs Jekimovs.
Kā galvenos iemeslus pašbilžu uzņemšanai psiholoģe min arī sociālās konkurences veicināšanu, lai uzlabotu savu sociālo statusu, saņemot vairāk “like” atzīmes pie ievietotās bildes, un uzmanības meklēšanu, lai justos populārāks, kā arī gluži vienkārši garastāvokļa uzlabošanai, saņemot apkārtējo pozitīvu novērtējumu. Svarīgs iemesls ir arī subjektīvā atbilstība, lai iekļautos savā sociālajā grupā vai starp saviem vienaudžiem.
Pašbilžu uzņemšana padara cilvēkus pašapzinīgākus un ļauj labāk apzināties kā citi cilvēki viņus uztver. “Cilvēki kļūst arī jutīgāki attiecībā uz to, cik lielā mērā viņi dzīvo atbilstoši sociālajiem standartiem un normām. Parādot sevi citiem vēlamā veidā, ir tendence paaugstināties mūsu pašnovērtējumam,” stāsta psiholoģe. Cilvēkiem, kuriem patīk uzņemt pašbildes, svarīga ir arī fotoattēla kvalitāte, tāpēc būtiski ir izvēlēties viedtālruni ar labu priekšējo kameru. Tomēr psiholoģe uzsver – tikai selfiju ievietošana sociālajos tīklos neatrisina pašnovērtējuma jautājumus – jāmeklē arī šo problēmu sakne.
Veids, kā iepazīt sevi no jauna!
“Selfijs ir cilvēka identitātes izpausme. Tā ir gan cilvēka dzīvē nozīmīgāko mirkļu iemūžināšana, gan arī veids kā atrast un iepazīt sevi,” stāsta psiholoģe G. Geikina. Pētījumi norāda, ka tie, kas ievieto vairāk selfijus sociālajos tīklos, tiek uzskatīti par personām ar salīdzinoši augstāku pašnovērtējumu, ar vairāk piedzīvojumiem, šie cilvēki ir uzticami, veiksmīgāki un ar potenciālu būt labam draugam. Daudziem, kuri sociālajos medijos augšupielādē sev tīkami rediģētas pašbildes un saņem pozitīvas atsauksmes, ātri vien paaugstinās pašnovērtējums, tāpēc ir vērts izmantot mūsdienu tehnoloģiju sniegtās iespējas, lai kādā drūmākā brīdī uzlabotu savu noskaņojumu!
Aptaujas rezultāti liecina, ka 65% cilvēku piekrīt, ka pilnvērtīgs un regulārs sekss ir ĻOTI svarīgs attiecībām. Saskaņā ar aptauju 85% uzskata par ideālu seksu, ja tas ir vairākas reizes nedēļā. Tomēr faktiski tikai 38% no viņiem to dara vairāk nekā trīs reizes nedēļā.
Lai arī attiecībās sekss ir ārkārtīgi svarīgs, apmierinātības līmenis ir vairāk atkarīgs no emocionālās saiknes starp partneriem. Diemžēl aptaujā atklājās, ka tikai 49% cilvēku ir emocionāli apmierināti pašreizējās attiecībās. Sievietes bija neapmierinātas ar dzīvesbiedra vai drauga kaisli. Turklāt nodevības iemesli bija: emocionāla un fiziska neapmierinātība, kaisles trūkums, vientulības sajūta.
Saskaņā ar aptauju 25% cilvēku nav apmierināti ar seksu viņu attiecībās, un vēl 27% cilvēku nav emocionāli apmierināti esošajās attiecībās. Aptaujā arī noskaidrots, ka 41% cilvēku krāpj savus partnerus, un 38% to vēlas darīt. Turklāt 52% cilvēku domā, ka arī viņu partneris viņu krāpj.
Labā ziņa tomēr ir tā, ka cilvēki krāpj nevis tāpēc, ka viņiem nepatīk savs vīrs vai sieva. 40% cilvēku atzina, ka mīl savu partneri, viņi vienkārši nesaņem vajadzīgo emocionālo un seksuālo apmierinātību.
Doties uz svešu valsti un neiepazīties ar vietējiem iedzīvotājiem ir patiess grēks.
Vietējie ir labākie gidi
Vietējie iedzīvotāji labāk par visiem zina, kur viņu pilsētā vai reģionā atrodas interesantākās vietas. Ja tu iepazīsies ar cilvēkiem, kas tur ir nodzīvojuši visu savu mūžu, tu par valsti uzzināsi daudz vairāk, nekā spēs pastāstīt profesionāls gids.
Parasti tūristi tiek vadāti pa vienām un tām pašām vietām, bet vietējie iedzīvotāji no tūristu pārpildītajām vietām cenšas izvairīties. Labākās pludmales un restorāni paliek atbraucējiem neatklāti.
Nepārmaksā par ēdienu un suvenīriem
Kurš pārdevējs, gids vai restorāns negribēs nopelnīt uz naivu tūristu rēķina? Ja tev kaklā ir fotoaparāts, tu runā ar akcentu un slikti orientējies cenu piedāvājumā, tu tiksi ātri atmaskots.
Pie tam, tūristu iecienītos rajonos cenas par jebkuru pakalpojumu vai preci ir daudz augstākas, nekā citur. Te pazīšanās ar vietējiem noderēs. Viņi parādīs, kur labāk iepirkties un kur paēst.
Ietaupi uz transporta un nakšņošanas izdevumiem
Ja tu dod priekšroku mazbudžeta ceļojumiem, tad vietējie iedzīvotāji ir tavs glābiņš! Viņi var piedāvāt palikt pa nakti pie sevis vai palīdzēt atrast lētu naktsmītni. Arī “couchsurfing” pakalpojumu neviens nav atcēlis. Ja drosmes netrūkst, var pārvietoties ar stopiem.
Vietējās dzīves izzināšana
Patiesi iepazīt jaunu valsti vai pilsētu nav iespējams, ja nezini, ko ikdienā dara vietējie iedzīvotāji. Jā, vēsturiski fakti un apskates objekti ir labi, bet dienas pavadīšana kopā ar vietējo iedzīvotāju ir daudz interesantāka. Tā tu ne tikai izzini valsts vēsturi, bet saproti arī esošo situāciju.
Runas prakse
Ja tu mēģini iemācīties kādas valsts valodu, tad komunikācija ar vietējiem iedzīvotājiem būs labākā prakse. Tā tu sapratīsi vārdu izrunu un paplašināsi vārdu krājumu. Pat dažu dienu laikā tu vari uzlabot savas valodu prasmes!
. Tagad piedāvājam jums uzzināt kāpēc šādu daiļā dzimuma pārstāvi būtu jāapprec!
Kā zināms, cilvēki izvēloties sev dzīvesbiedru meklē tādu, kuram ir iespējami maz nepilnību. Tādejādi viņi pieļauj pamatīgu kļūdu!
Visi zina, kā ir dzīvot ar sievieti, kura vienkārši ļaujas straumei. Viņa nekad nedusmojas un nemet jums izaicinājumus. Viņa jūs nekritizē. Ar viņu vienmēr ir komfortabli. Viņa ir mīļa un labsirdīga. Un ļauj jums darīt visu ko sirds kāro!
Ar pretēja tipa sievietēm nav tik vienkārši. Viņas nepriecājas par to kas viņām ir, bet vēlas to ko ir pelnījušas. Un arī no vīrieša sagaidīs daudz vairāk! Viņas var ar jums sākt strīdēties pašā nepiemērotākajā brīdī un viss tikai tāpēc, ka viņas ir kaislīgas, rūpīgas un emocionālas.
Bezkaislīgs vīrietis bez iniciatīvas izvēlēsies pirmo aprakstīto sieviešu tipu, jo nav gatavs veikt jebkādu ieguldījumu nekur, kur nu vēl paša attiecībās. Viņš nevēlās strīdus un ļauj attiecībām pārvērsties rutīnā, kuras turpinās tikai ieraduma pēc vai tāpēc, ka “grūti sadalīt īpašumus”, vai arī “bērnu dēļ”.
Tomēr īsts vīrietis jau nojauš – sieviete ar raksturu ir pareizā izvēle! Ar tādu nevienmēr ir viegli, bet tas tikai tādēļ, ka viņa vienmēr tiecas pēc paša labākā. Ja vīrietis to aptver, tad ar laiku šādas attiecības kļūst daudz ciešākas un veselīgākas. Par spīti visam, šāda tipa “izlaidīgas” sievietes pamest neviens vīrietis nevēlas, jo viņa neļauj dzīvē atslābt un liek vienmēr tiekties uz ko vairāk.
Lai arī viņas parasti dēvē par “jukušām” un “izlaidīgām”, jāņem vērā, ka neviena cita jūs tik ļot nemīlēs kā šī “jukusī k*ce”. Ar tieši viņām būs vieglāk veikt filozofiskas sarunas un piepildīt savas ambīcijas. Un lai arī ar viņu nekad nebūs viegli, ar viņu nebūs arī garlaicīgi.
Kādi ir iemesli apprecēt izlaidīgu sievieti nevis vienkāršo un pelēcīgo?
1. Viņa reti jums teiks to ko jūs cerat dzirdēt. Un bieži izrādīsies, ka viņai ir taisnība!
2. Izlaidīga sieviete no jums pieprasīs cieņu pret viņu un pašam pret sevi.
3. Viņai ir savs viedoklis par politiku un iespējams tas atšķirsies no jūsējā.
4. Viņas acis sāk mirdzēt kad runa sāk iet par lieliem plāniem, ceļojumiem vai pirkumiem.
5. Viņa neļaus jums savus talantus atstāt dīkstāvē.
6. Viņa liks jums censties sasniegt ko vairāk katru dienu.
7. Jums ar viņu šad tad nāksies pacīnīties.
8. Viņas talanti ir vienlīdzīgi jūsu, iespējams pat pārāki.
Tikai gudrs vīrietis saprot, ka viņam nepieciešama sieviete, kura ir gudrāka par viņu. Tikmēr muļķis šādu situāciju uzskatītu par nepilnību.
Tu noteikti mūža laikā vismaz reizi esi dzirdējusi, ka, ja tu pietiekami necentīsies, nebūsi aktīva un neizmantosi visas tev sniegtās iespējas, tad tavai dzīvei nebūs vērtības. Daudzi no mums saprata, ka būt slinkam ir slikti. Taču, kā izrādās, slinkumam ir arī savas priekšrocības. Protams, tikai tad, ja slinkuma periodi ir tikai ik pa laikam, nevis ir tavas dzīves pamatvērtība.
Slinki cilvēki ir gudri. Cilvēki ar augstāku intelekta līmeni vairāk laika pavada vienkārši prātojot, tāpēc daudziem varētu šķist, ka viņi to vien dara, kā slinko. Tai pat laikā aktīvi cilvēki nav slinki, jo visu laiku stimulē savu prātu ar fiziskām aktivitātēm. Viņi vienkārši negrib daudz domāt vai arī viņiem ātri kļūst garlaicīgi.
Slinkums vairo radošumu. Vai zināji, ka grūtākos darbus darīt ir jādod slinķim, jo viņš atradīs vienkāršāko veidu, kā to paveikt? Viņi nevēlas sekot instrukcijām un tradīcijām. Viņi ir spējīgi dažādām dzīves situācijām pieiet no radošās puses.
Slinkums vairo produktivitāti. Slinkie cilvēki nelēkās no viena darba pie cita. Viņi labāk koncentrēsies vienam darbam, lai ātrāk to pabeigtu un tiktu no tā vaļā.
Slinkums mazina stresa līmeni. Kad cilvēks slinko, viņš atslābinās un mēģina sevi noslogot ar pēc iespējas mazāk darbiem. Cilvēki nav radīti tam, lai visu laiku skrietu kā vāvere ritenī. Tīri fizioloģiski mūsu organisms meklē veidus, kā saglabāt enerģijas krājumus. Atrodi laiku, lai izstaipītos, dziļi ieelpotu un nomierinātu savu prātu. Tā tu normalizēsi savu asinsspiedienu un atkal varēsi izjust mieru.
Dažreiz gaidīšana noved pie tā, ka problēmas pašas atrisinās. Dažreiz vienkārši nav vajadzības iejaukties dabiskajā lietu ritējumā. Kas zina, varbūt tas ir labākais risinājums. Kaut ko mēģinot darīt, tu vari situāciju padarīt sliktāku.
Slinkums dara mūs aktīvākus. Tad, kad mēs izlemjam izrāpties no gultas un nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm, tad tās būs efektīvākas. Mēs vingrosim īsāku laiku, toties intensīvāk!
Mūsu kultūra kultivē ideju par darbaholiķiem. Mēs to vien dzirdam par cilvēkiem, kas strādā pa naktīm. Viņi savukārt kultivē “nakts nomodu” un guļ birojā. Tiek uzskatīts, ka ir jāpasniedz medaļa “par centību” tiem, kas raujas uz pusēm projekta laikā. Pārāk daudz darba vienkārši nevar būt.
Tāds darbaholisms ne tikai nav obligāts, bet tas ir arī muļķīgs. Strādāt vairāk nenozīmē vairāk rūpēties par panākumiem biznesā vai vairāk padarīt. Tas nozīmē tikai to, ka jūs vairāk strādājiet.
Rezultātā darbaholiķi vairāk problēmas rada, nekā tās risina. Pirmkārt, tamlīdzīgs darba stils nevar būt stabils ilgstoši. Un, kad cilvēks “sadegs”, un tas noteikti notiks, sekas var būt pat ļoti nopietnas.
Darbaholiķi palaiž garām pašu galveno. Viņi cenšas risināt problēmas, vienkārši veltot tām vairāk laika. Viņi grib kompensēt intelektuālo slinkumu ar rupju spēku. Tas viss vainagojas ar neveikliem lēmumiem. Darbaholiķi pat rada krīzes. Viņi necenšas kļūt efektīvāki, tāpēc patiesībā viņiem patīk strādāt virsstundās. Viņi rada problēmas (bieži vien neapzināti), lai pēc tam vienkārši sāktu vairāk strādāt.
Tiem, kuriem nav ieradums palikt darbā līdz pusnaktij, darbaholiķu dēļ rodas sajūta, ka viņi “vienkārši” atstrādā noteiktās stundas. Tas izraisa morālās gaisotnes kritumu kolektīvā, kā arī vainas parādīšanos veselai strīpai kolēģu, “dibens-uz-galda” attieksmes uzvirmošanu, kad cilvēki paliek strādāt virsstundas pat tad, ja to laikā viņu darbs zaudē savu produktivitāti.
Ja viss, ar ko jūs nodarbojieties, ir saistīts ar paša darbu, tad jūs diez vai skaļi izsakāt savu novērtējumu vai nosodījumu. Jūsu vērtības un lēmumu pieņemšanas process galu galā ir izkropļots. Jūs pārstājat būt spējīgi izlemt, kas ir pūliņu vērts un kas nav. Un viss beidzas ar nogurumu un pilnīgu organisma iztukšošanos. Nevienam nav pa spēkam pieņemt svarīgus lēmumus, ja ir stiprs nogurums.
Patiesībā darboholiķi nepadara vairāk, kā ne-darbaholiķi. Viņi var apgalvot, ka ir perfekcionisti, bet tas nozīmē tikai tukšu laika tērēšanu nenozīmīgu detaļu noslīpēšanai tā vietā, lai pārietu pie nākamā uzdevuma.
Darbaholiķi nav varoņi. Viņi netaupa laiku, bet vienkārši to sadedzina. Īsts varonis jau sen ir mājās, viņš ir atradis ātrāku veidu, kā pabeigt savas lietas.
Pieņemts, ka precinieks savas topošās līgaviņas priekšā metas uz viena ceļa un dāvā tai skaistu gredzenu ar briljantu, kas simbolizē abu saderināšanos. Kurš celis ir pareizais, uz kuras rokas pirksta jāvelk gredzens un citas tradīcijas – kur radušās šīs tradīcijas un kāpēc?
Tradicionālā saderināšanās etiķete pēdējās desmitgadēs ir mainījusies, saplūstot ar to, kas atbilst mūsdienu 21. gadsimta dzīves stilam. Neatkarīgi no tā, kādu ceļu vēlaties iet – tradicionālāku vai mūsdienīgāku alternatīvu, šis mirklis jums abiem atmiņā paliks vienmēr.
“Ja dāmas sapņo par savu perfekto kāzu dienu, tad kungi cer, ka dienā, kad bildinās savu mīļoto, viņa teiks “Jā!”, ” atklāj individuālo juvelierizstrādājumu meistars Arvis Kotins. “Pirms šī notikuma katram vīrietim noteikti jāpiedomā pie bildinājuma un kas īsti tajā brīdī ir jādara. Protams, katrs šo procesu var padarīt īpašu, pievienojot savu individuālo ideju,” saka Kotins.
Kad meklējami bildinājuma tradīcijas aizsākumi
Bildinājums, izmantojot saderināšanās gredzenu kā divu cilvēku savienības simbolu, izmantots jau senajā Romā – pāvests Inocents III 1214. gadā izsludināja likumu, kas paredzēja, ka pāriem, kuri vēlas precēties, uz pirksta ir jānēsā gredzens, kas apliecinātu abu savienību.
Citi avoti stāsta par saderināšanās gredzeniem jau senajā Ēģiptē, un uzskatīts, ka saderināšanās bijusi svarīgāka par pašām laulībām.
Pirmie saderināšanās gredzeni ne vienmēr bija rotāti ar dārgakmeņiem – svarīga bija tieši rotaslietas apļa forma kā bezgalības simbols. Saderināšanās gredzena ar briljantu vēsture aizsākusies tikai 1477. gadā, kad šādu gredzenu kā saderināšanās zīmi erchercogs Maksimilians pasniedzis Burgundijas Marijai.
Augstmaņi dārgakmeņus izmantoja, lai parādītu savu stāvokli sabiedrībā – jo tas augstāks, jo lielākus dārgakmeņus varēja atļauties. Jāpiebilst, ka viduslaikos dārgakmeņi reti bija apstrādāti – tie līdzinājās šobrīd populārajiem neapstrādātajiem (ang.val.: raw) akmeņiem.
Briljanti popularitāti saderināšanās gredzenos ieguva Amerikā 19. gadsimta beigās, taču iemesls tam nav visai romantisks. Pateicoties tam, ka 1880. gadā Dienvidāfrikā atklāja milzīgas dimantu raktuves, radās iespēja pārdot dimantus kvantumā. Tomēr sākotnēji dimantu pārdošana nebija sekmīga, jo šī tomēr nav pirmās nepieciešamības prece. Tālab, lai popularizētu šo mirdzošo dārgakmeni, izveidoja reklāmas kampaņu ar saukli “Dimanti ir mūžīgi” – šī frāze nav zaudējusi savu aktualitāti arī mūsdienās, jo, patiešām, dimanti ir visiztīrāgākie no mums zināmajiem dārgakmeņiem.
Amerika tikko bija pārdzīvojusi Lielo Depresiju, un cilvēki steidzās pirkt mirdzošos akmeņus kā apliecinājumu savai jaunajai, labākajai dzīvei. Tolaik Amerikā valdīja uzskats, ka saderināšanās gredzenam ir jābūt vismaz divu vīrieša mēnešalgu vērtam, un jau 1940. gadu beigās saderināšanās gredzeni bija vispārdotākie starp rotaslietām.
Mūsdienās briljanti nav zaudējuši savu popularitāti. Amerikā, kur gredzenu saņem 80%, bildināto sieviešu, tā vidējā vērtība ir aptuveni 4 000 ASV dolāru.
Tradīcija ar mešanos uz viena ceļa radusies viduslaikos
Viduslaikos bruņinieka iesvētīšanas laikā, izrādot padevību, viņš metās uz viena ceļa, lai būtu zemāk par lordu. Līdzīgi arī bildinājuma brīdī – vīrietis izrāda savu cieņu topošajai līgavai, nometoties uz viena ceļa. Svarīgi arī, ka šajā brīdī vīrietis skatās uz augšu – arī šis ir žests, kā izrāda godu līgavai, viņai esot augstāk.
Līdz mūsdienām nonākusi arī tradīcija pirms bildinājuma lūgt atļauju mīļotās tēvam. Tas saistīts ar laiku, kad sievietes precējās daudz agrāk, nekā ierasts mūsdienās. Apprecoties jaunā sieviete no savas ģimenes apgādības pārgāja vīra apgādībā. Savulaik līgavai nebija ļauts izvēlēties savu precinieku – tieši tāpēc līgavainis atļauju precēties lūdza līgavas tēvam, nevis pašai meitenei.
Piemēram, senajā Romā līgavainis deva līgavas tēvam zelta monētu – ja tēvs monētu pieņēma, viņš atbalstīja pāra savienību, tomēr gala lēmums piederēja pašai līgavai. Līdzīgi arī Latvijā, kur līgavainis brauca pie līgavas vecākiem ar dāvanām, lai “izpirktu” meiteni, jo viņas vecāki zaudēja darba rokas saimniecībā, kamēr līgavaiņa ģimene – ieguva. Vēlāk šī tradīcija pieņēma krietni romantiskāku noskaņu – tēva un ģimenes piekrišana tiek uzskatīta par svētību jaunajai ģimenei.
Arī mūsdienās šī tradīcija tiek ievērota, un tas ir ļoti romantisks un skaists veids, kā izrādīt cieņu līgavas vecākiem.
Rietumvalstīs saderināšanās gredzenu velk uz kreisās rokas zeltneša. Latvijā – labās
Daudzās rietumvalstīs ir tradīcija nēsāt saderināšanās gredzenu uz kreisās rokas zeltneša jeb ceturtā pirksta. Šī principa saknes meklējamas senajā Romā. Romieši savulaik uzskatījuši, ka šajā pirkstā ir vēna, kas iet tieši uz sirdi – Vena Amoris jeb “mīlestības vēna”.
Brīdī, kad vīrietis metas uz viena ceļa, dāmai jau ir skaidrs, kas sekos tālāk, taču lielā kulminācija ir gredzens. Tā vismaz bijis kādreiz. Mūsdienās bildināšanas princips ir mainījies – citi pieturās pie tradīcijām un gredzenu pasūta vai iegādājas pirms bildinājuma, cerot, ka būs īstais izmērs. Tomēr ir arī kungi, kuri, gribot piepildīt savas mīļotās dāmas sapni par ideālo gredzenu, izlemj viņu vest izvēlēties īpašo rotu kopā.
“Arvien biežāk sastopam pārus, kur vīrietis atved savu dāmu pie mums, lai sarūpētu tieši tādu gredzenu, kā topošā līgaviņa vēlas un lai tas derētu, kā uzliets,” atklāj Arvis Kotins, “tomēr par šāda veida bildinājumu pārim noteikti ir jārunā iepriekš.”
Interesanti, ka nereti saderināšanās gredzens ir dārgāks nekā laulību gredzeni – iespējams, tāpēc, ka tieši saderināšanās gredzens ir tā rota, kas piesaista vairāk skatienu ar savu dizainu un izmantotajiem dārgakmeņiem, pretēji laulību gredzeniem, kurus nereti izvēlas veidot ļoti klasiskus. Jāpiebilst arī, ka, jau izvēloties saderināšanās gredzenu, ir svarīgi padomāt, vai līgava to vēlēsies nēsāt kopā ar laulību gredzenu – tādā gadījumā iespējams izveidot divu harmonisku gredzenu pāri, kas gan izskatīsies lieliski, gan arī būs ērti nēsāšanai uz viena pirksta.
Bildinājums ir īpašs notikums pāra dzīvē, jo abi cilvēki ir lēmuši, ka atraduši savu “īsto”. Tāpēc, izvēloties sekot tradīcijām vai tomēr ejot individuāla bildinājuma ceļu – tam noteikti ir jābūt pārdomātam, skaistam un abiem cilvēkiem aktuālam mirklim. Kāds vīrietis savu mīļoto bildinās sestdienas rītā pie kafijas tases, cits izīrēs gaisa balonu un uzdāvinās 101 rozi, bet varbūt – sieviete bildinās savu mīļoto – galvenais, lai emocijas ir īstas!
Vai zinājāt, ka istabas augi neitralizē toksiskas vielas, kas izdalās no mēbelēm un sienām? Un tas nebūt nav vienīgais iemesls, kāpēc bērnistabā jābūt vismaz vienam augam.
Visi psihologi un speciālisti saka, ka bērniem ir jāiepazīst apkārtējo pasauli: jādodas uz parku, jāspēlējas ar dzīvniekiem – tas viņus attīsta. Bet daudziem istabas augi ir tikai augi. Dažām sievietēm vienkārši nav vēlmes un laika laistīt un pārstādīt ziedus, bet velti. Darbošanās ar augiem attīsta, gan mūs, gan mūsu bērnus.
Veselība
Pirmkārt, augiem ir labvēlīga ietekme uz bērna veselību. Tie uzlabo atmosfēru mājās, izdala skābekli un absorbē oglekļa dioksīdu no gaisa, mitrina to, kā arī iznīcina slimības izraisošās baktērijas. Ļoti noderīgi ir audzēt citrusaugļus, to aromāts palīdz atbrīvoties no noguruma, apātijas, kairinājuma sajūtas, un bērniem uzlabojas fiziskās aktivitātes un apetīte.
Attīstība
Ar istabas augu palīdzību bērni uzzina par dabu un tās attīstību. Viņi vēro, kā augs aug, kā zied zieds un zina, ka tam nepieciešama zeme un laistīšana. Bērniem būs interesanti redzēt, kā viņa rūpes par augu nes augļus. Turklāt šis attīsta bērna atbildību: ja viņš augu nelaistīs, tas nomirs. Ja rūpēsies par to, tad tas zaļos un augs.
Rīgas Stradiņa universitātes Zobārstniecības fakultātes asociētā profesore Egita Senakola ir pārliecināta, ka bērnu slikto mutes veselības stāvokli un garās rindas pie zobārsta būtu iespējams mazināt, ja valsts mērogā vairāk līdzekļu tiktu novirzīti ilgtermiņa izglītojošām programmām un kampaņām par mutes higiēnu un regulārām vizītēm pie zobārstniecības speciālistiem. Profesore uzskata, ka vecāki pārāk pavirši attiecas pret bērnu zobu tīrīšanu, turklāt nekontrolē cukura patēriņu bērnu uzturā.
Skaitļi runā paši par sevi
Latvijā 12 gadu veciem bērniem patlaban ir vidēji 3,4 bojāti, blombēti vai izrauti pastāvīgie zobi.1994.gadā dotais rādītājs bija pat 5,8. Rietumeiropas valstīs šis skaitlis ir ap 1 vai pat mazāks. Vislabākais zobu stāvoklis ir Dānijā, kur šis rādītājs ir 0,6. Skandināviem tas izdodas, pateicoties ilgtermiņa profilakses programmām.Bērnu mutes veselības stāvoklis tiek regulāri uzraudzīts, no kā izriet ļoti agrīna kariesa diagnostika un problēmu novēršana. Ir definēta profesionāļu un vecāku atbildība mutes veselības veicināšanā.
Laikā no 1995. līdz 2014. gadam arī Latvijā darbojās 24 lokālie Mutes Veselības centri, kuri nodrošināja pieejamību izglītojošam, profilaktiskam un ārstnieciskam darbam zobārstniecībā. Tā rezultātā kariesa intensitāte bērniem un jauniem cilvēkiem samazinājās par vidēji 40%. Taču tagad šie centri ir slēgti.Vēl ir saglabājusies tikai divu Mobilo zobārstniecības klīniku darbība.
Kādas ir galvenās kļūdas, kuras vecāki pieļauj bērnu zobu kopšanā?
Daļa vecāku paši neprot pareizi tīrīt zobus un dara to neregulāri, tāpēc nav iemācījuši to arī saviem bērniem, turklāt vecāki ne vienmēr pārtīra bērnu zobus. Tas būtu jādara līdz pat 8-10 gadu vecumam, lietojot fluorīdus saturošu zobu pastu, jo Latvijā zems fluorīdu saturs dzeramajā ūdenī. Fluorīdi palīdz zobu augšanas procesā, novērš zobu bojāšanos, kā arī aizsargā zobu emalju no aplikuma un cukuriem, kurus bērni lieto par daudz.
Daži vecāki bērnus pie zobārsta atved tikai tad, kad bērns jau sūdzas par zobu sāpēm. Tas ir krietni par vēlu, jo nav vairs iespējams izvairīties no zobu plombēšanas,kas ilgtermiņā nozīmē aizvien lielāku zoba audu zaudēšanu un pat zoba kļūšanu par nedzīvu.
Zobārsts un zobu higiēnists ir jāapmeklē arī profilaktiski, turklāt bērniem reizi gadā (7, 11 un 12 gadu vecumā – 2 reizes gadā) ir pieejama bezmaksas vizīte pie zobu higiēnista, kuru noteikti vajadzētu izmantot.
Mēs esam pieraduši cīnīties ar sekām, proti slīcēju glābšanu, taču mums būtu vairāk uzmanības jāpievērš zobu bojāšanās cēloņiem un profilaksei jeb, simboliski izsakoties, jāiemāca cilvēkiempeldēt.
Bet vecāki sūdzas par garajām rindām pie zobārsta!
Rindas, patiešām, ir izveidojušās garas, un tam varētu būt vairāki skaidrojumi:
Ir likvidēti lokālie Mutes Veselības centri.
Zobārstiem nav izdevīgi slēgt līgumu ar Nacionālo Veselības dienestu (NVD), jo valsts piedāvātā samaksa par darbu ir pārāk maza.
Bērnu zobārsti ir pārguruši cīnīties ar akūtām situācijām, neapmierinātiem vecākiem un raudošiem bērniem, tāpēc šajā jomā paliek tikai tie, kuriem šis ir “misijas darbs”.
Tomēr jāpiebilst, ka zobi nebojājas tāpēc, ka nevar tikt pie zobārsta. Tie bojājas, jo netiek ievērota regulāra mutes higiēna.
Vai šobrīd kaut kas tiek darīts, lai situāciju uzlabotu?
Sadarbībā ar NVD Latvijas Zobārstu asociācija šobrīd pārskata cenu tarifu pakalpojumiem bērnu zobārstniecībā. Ja tarifu izdosies paaugstināt, iespējams, vairāk zobārstu izvēlēsies slēgt līgumu ar NVD.
RSU Stomatoloģijas institūtā ir nodibināta darba grupa „SOS bērnu zobārstniecībai”. Tās ietvaros notiek darbs pieintegrētasmutes veselības programmas izstrādes grūtniecēm, jaunajiem vecākiem un bērniem līdz 3.gadu vecumam, secīgi vēlāk arī līdz 6-7 gadiem.
Slimību profilakses un kontroles centrs ir sācis plašu darbu saistībā ar izglītojošām kampaņām. Kopš 2015.gada Rīgā, ar Rīgas domes atbalstu, norit mutes veselības un uztura programmu realizācija pirmsskolas izglītības iestādēs. Vēl jāstrādā pie zobārstniecības speciālistu pieejamības un bērnu mutes un zobu stāvokļa regulāras uzraudzības procesa.
Ja bojājums tiek atklāts laicīgi, vai iespējams kariesu izārstēt bez urbšanas?
Ja bojājums ir zoba emaljas virspusē, ar regulāru tīrīšanu, izmantojot fluorīdus saturošas zobu pastas, kariesu ir iespējams apturēt. Pēc jaunākajām vadlīnijām šādos gadījumos zobs netiek urbts, bet novērots un pārklāts ar fluorīdus saturošu laku.Arī gadījumos, ja caurums ir lielāks, tomēr jāgaida rinda pie zobārsta, svarīgi bojāto zobu maksimāli kārtīgi tīrīt. Tas neļauj kariesam attīstīties tālāk !Latvijā ļoti maz tiek pielietoti silanti kariesa profilaksē.
Kāda veida atsāpināšana parasti tiek izmantota bērniem?
Bērniem bieži tiek izmantota virsmas anestēzija, kad uz gļotādas tiek uzsmērēta sāpes mazinoša smērīte. Ja caurums ir lielāks, tiek lietota klasiskā anestēzija jeb špricīte. Reizēm vecāki izvēlas sedāciju ar slāpekļa oksīdu jeb smieklu gāzi. Sedācijas laikā bērns ar speciālas deguna maskas palīdzību elpo šo nomierinošo gāzi, un vienlaicīgi tiek veikta zobu labošana.
Ir vecāki, kuri vēlas labot bērnu zobus vispārējā anestēzijā. Manuprāt, šādai praksei būtu jābūt kaut kam ārkārtējam, taču diemžēl vispārējās anestēzijas izmantošana kļūst aizvien biežāka. Iemesls tam ir vai nu ļoti ielaistas zobu problēmas, vai arī nepārvaramas bailes no zobārsta, kurām iemesls, protams, ir iepriekšēja negatīva pieredze. Vecākiem, kuru bērniem ir paredzētas vai ir bijušas zobu ārstēšanas vispārējā anestēzijā, būtu jāiziet apmācība, lai viņi izprastu savu lomu mutes veselības veicināšanā.
Kā bērnu zobu kariess ietekmē bērnu vispārējo veselību nākotnē?
Laba mutes veselība bērnu vecumā saistāma ar pareizu sejas formas un sakodiena veidošanos. Ja piena zobi agrīni tiek zaudēti, bērns nespēj košļāt cietu barību, sejas muskuļi netiek pareizi noslogoti, un tas tiešā veidā ietekmē kaulu augšanu.
Svarīgi atzīmēt, ka kariesa riska faktori ir arī vairāku vispārējo saslimšanu riska faktori.Tātad, ja bērnam nepareiza uztura dēļ izveidojies zobu kariess, pastāv risks, ka vēlāk var attīstīsies arī citas saslimšanas, piemēram, aptaukošanās, kardiovaskulāras saslimšanas, cukura diabēts un endokrīnās sistēmas saslimšanas.
Zemāk attīstītās sabiedrībās piena zobu kariess tiek uzskatīts par normu. Diemžēl arī Latvijā tas tiek uzskatīts par normu, un vecāki sūdzas nevis par to, ka bērniem slikta mutes veselība, bet gan par to, ka nevar laicīgi saņemt ārstniecības pakalpojumus. Es vēlētos aicināt ikvienu vecāku sev godīgi pajautāt: „Vai esmu pietiekoši un agrīni rūpējies par sava bērna mutes veselību?” Mēs – profesionāļi esam gatavi palīdzēt, tomēr laba mutes veselība tomēr ir vecāku atbildība.
Autors: Divi gani – sabiedriskās attiecības 04.04.2018
Katrā ģimenē ir tradīcijas un dažādas nodarbes, kuras kļuvušas par neatņemamu ikdienas un brīvā laika pavadīšanas veidu. Viena no spēlēm, kas ir iecienīta daudzās ģimenēs ir šahs. No kāda vecumposma būtu ieteicams šo spēli sākt apgūt, kā arī, kādiem soļiem ir jāpievērš uzmanība uzsākot šaha spēle, īsi ieskicēsim šajā rakstā.
Pirmkārt, vēlamies uzsvērt, ka nav tāda vecumposma, kad būtu par vēlu sākt mācīties spēlēt šahu. Arī pieaugušā vecumā ikviens var sākt spēlēt šaha spēli, ja ir tāda vēlēšanās. Ir veikts ne viens vien pētījums, kas pierāda un apstiprina, ka šahs lieliski trenē, attīsta un uzlabo loģisko domāšanu un citas prāta prasmes, kas var palīdzēt ikvienā dzīves jomā un situācijā.
Piemēram, Armēnijā no 2011. gada šaha nodarbības un tā apgūšana ir obligāta bērniem no 6 – 8 gadiem. Šajā valstī šahs ir ļoti lielā cieņā, kā arī šīs valsts pārstāvji bieži vien ieņem godalgotas vietas dažādās šaha sacensībās un turnīros.
Otrkārt, būs sarežģīti pieradināt bērnu spēlēt šahu, ja to nedarīs kāds no vecākiem, jo vislabākais veids, kā bērni kaut ko apgūst, ir darot to kopā ar vecākiem.
Treškārt, saturīgs un pārdomāts kopā pavadīts brīvais laiks visai ģimenei ir liela vērtība un gluži kā investīcija, kas bērniem paliks atmiņā pat pēc daudziem, daudziem gadiem.
Bērniem, kas šahu sāk spēlēt 3 – 8 gadu vecumā ir krietni vien labākas sekmes skolā, kā arī daudz vieglāk ir apgūt un izprast skolas mācību priekšmetus.
Atceraties, ka uzsākot bērnam mācīt šahu, dienā tam nevajadzētu veltīt vairāk, kā 20 min., lai šis process bērnu nenogurdinātu.
Pirmā iepazīšanās ar šahu
Kā jau minēts, būs sarežģīti apmācīt bērnu šaha spēlē, ja Jums nebūs skaidri spēlēšanas nosacījumi. Pirmo soli, lai iepazītos ar šahu varat veikt arī kopā, vai arī pirms tam to izdarīt pašam un pēc tam to ierādīt bērnam.
Pirmajā reizē uzreiz nebūs iespējams ķerties pie nopietnas spēlēšanas, bet tā drīzāk būs iepazīšanās ar šaha galdiņu un visām šaha figūrām, kuras ir iesaistītas šaha spēlē. Tā kā katra šaha figūra ir atšķirīga, tad bērniem šo figūru apgūšanas process parasti ir ļoti ātrs.
Stāsts par šaha valstību
Bērniem patīk klausīties stāstus un pasakas, jo tā nav tikai izklaide, bet caur pasakām lieliski var daudz ko iemācīties. Varat izmēģināt savam bērniem šaha pasauli un noteikumus ierādīt caur pasaku vai stāstu par divām karaļvalstīm, kur dzīvo karalis, karaliene un citi karaļvalsts iedzīvotāji.
Varat minēt, ka šīs abas karaļvalstis savā starpā sacenšas un bērns ir tas, kas šo karaļvalsti vada jeb rīko, lai sasniegtu uzvaru.
Katra šaha kauliņa nozīme spēlē
Kā pirmo no visiem spēles kauliņiem varat ierādīt bandinieku, uzsverot ka šīs figūras galvenā funkcija ir aizsargāt pārējās spēles figūras. Noteikti stāstiet, kā bandinieks pārvietojas, kas pamazām ļaus izprast šaha spēles nosacījumus.
Pirmās spēlēšanas reizes varētu būt gluži kā taustīšanās, bet varam droši apgalvot, ka regulāri spēlējot bērns ātri vien apgūs un sapratīs šīs spēles nosacījumus.
Ja esat nolēmuši apgūt vai iemācīt bērnam spēlēt šahu, tad visu, kas nepieciešamas, lai spēlētu šahu mājas apstākļos, varat atrast un iegādāties e- veikalā 220.lv, kur atradīsiet gan dažādu ražotāju šaha galdiņus, gan šaha pulksteņus visdažādākajās cenu kategorijās, lai katram tas būtu pa kabatai.
Kāpēc bērni pārkāpj norunas? Trīs tipiskākās problēmsituācijas un psiholoģes padomi vecākiem
Sākoties mācību gadam, ir svarīgi ģimenē pārrunāt vai ieviest iekšējās norunas, ko bērns drīkst un nedrīkst darīt. Mobilo sakaru operators BITE un psiholoģe Iveta Aunīte iniciatīvas “Drošība bērna acīm” ietvaros skaidro, kādēļ bērni parasti nokļūst dažādās ķibelēs, kāpēc neieklausās vecāku norādījumos un kā rīkoties, lai novērstu šādas situācijas.
# Situācija: bērns laicīgi neierodas mājās pēc skolas, treniņa, pulciņa u.tml., jo, satiekot mājupceļā draugus, nolemj doties ar viņiem kopīgos piedzīvojumos, neinformējot par to vecākus.
Sākotnēji bērni šādas norunas pārkāpj neapzināti un labu nodomu vadīti. Pēc mācību stundām vai nodarbībām, viņi izvēlas doties piedzīvojumu meklējumos, jo neapzinās savas rīcības sekas. Skolēni neapzinās, ka noteiktais laiks ir paredzēts vecāku sirdsmieram un arī viņu pašu drošībai, līdz ar to rodas konfliktsituācija – bērns nesaprot, kāpēc vecāki uztraucas, savukārt vecāki neizprot, kāpēc atvase neklausa.
Bieži veidojas situācija, kurā vecāki nav laicīgi iemācījuši bērniem ievērot robežas. “Uzsākot skolas gaitas, bērnam jau vajadzētu būt skaidrai izpratnei par to, ko drīkst vai nedrīkst darīt. Šodien daudzi “jaunie” vecāki izvēlas saudzīgu pieeju bērnu audzināšanā, kuras pamatā ir savstarpēja sarunāšana. Agrīnā bērna attīstības vecumā tā ir laba prakse, bet bērnam ir arī skaidri jādara zināms tas, kādu uzvedību vecāki sagaida. Ja tas netiek īstenots, nepieciešams norādīt uz rīcības sekām. Proti, bērnam ir svarīgi izskaidrot, kāpēc vecāki izvirza dažādus noteikumus,” uzsver I.Aunīte.
Psiholoģe skaidro – ja bērns pārkāpj vecāku izvirzītos noteikumus, vispirms vajadzētu ar viņu izrunāties, jo kļūdīties var jebkurš, arī pieaugušais. Savukārt situācijai atkārtojoties, bērnam ir jāliek saprast, ka viņa neapdomīgā rīcība var izraisīt noteiktas sekas. Turklāt, kā norāda I.Aunīte, ar rājienu šajā gadījumā nereti nepietiek, jo bērns zemapziņā saprot, ka tas ir tikai rājiens, tāpēc agrāk vai vēlāk viss atgriezīsies ierastajās sliedēs. Šeit varētu būt runa arī par ierobežojumu kādu brīdi pavadīt brīvo laiku kopā ar draugiem vai papildu pienākumi mājās, piemēram, trauku mazgāšana, lapu grābšana pagalmā, u.tml.
# Situācija: bērns apzināti ignorē vecāku zvanus.
Tipiskākās skolēnu atrunas šādos gadījumos ir: “Piedod, es nedzirdēju, ka zvana.” un “Man bija izslēgts skaņas signāls.”. Taču eksperti norāda, ka bērni ļoti labi apzinās telefona lietošanas funkcijas. Patiesais šādas rīcības iemesls ir tas, ka brīdī, kad viņi jūtas “lieli un patstāvīgi”, vecāku šķietami pārmērīgā uzmanība, rūpes var šķist kaitinošas. Līdz ar to, bērni izvēlas neatbildēt uz zvaniem, uzskatot, ka vecāki tāpat zina, kur viņi atrodas (piemēram, skolā, ceļā uz pulciņu vai mājām u.tml.) un kāpēc kavējas (piemēram, nokavēja autobusu).
Ja neatbildēšana uz zvaniem kļūst par apzinātu un regulāru bērna rīcību, vecākiem šim jautājumam ir jāpieiet ļoti praktiski. Pirmkārt, atgādinot, ka mobilais telefons, tostarp viedtālrunis, ir primāri paredzēts savstarpējai saziņai. Otrkārt, uzsākot lietot mobilās ierīces, bērnam ir jāizskaidro atbildība, kas nāk līdzi tehnoloģiju izmantošanai.
“Tāpat, vecākiem ir iespēja izmantot bērnu uzraudzībai mūsdienu tehnoloģiju iespējas, piemēram, tā dēvētos bērnu drošības pulksteņus – “MyKi Touch”, “Sponge”, “KiGO Watch” un citus. Tie ļauj noteikt atvases atrašanās vietu reāllaikā, sazināties ar viņu un otrādi, tā sniedzot vecākiem sirdsmieru. Arī bērniem šie pulksteņi rada lielāku drošības sajūtu, jo viņi var ātri un vienkārši paziņot vecākiem par bīstamām situācijām, nospiežot tikai vienu pogu,” stāsta BITES Mārketinga vadītāja Diāna Šmite.
# Situācija: pavadot laiku pagalmā ar draugiem, bērns satiek klasesbiedru, kurš aicina kompāniju pie sevis ciemos. Bērni dodas līdzi satiktajam draugam, neinformējot par to vecākus.
Ja bērns nepabrīdina vecākus par plānu maiņu, brīdī, kad viņu nav iespējams atrast, ģimenē izveidojas panikas situācija. Tie ir lieki kreņķi un pārdzīvojumi visiem. Kā izskaust šo atvases niķi?
I.Aunīte norāda, ka šajos gadījumos problēma ir nevis bērnu, bet gan vecāku uzvedībā: “Bērni parasti domā, ka netiks pieķerti, bet ja tiks – nekas slikts nav izdarīts. Tas ir normāls domāšanas modelis, jo bērni neapzinās riskus, kurus saskata pieaugušie. Tikai vecāki aizdomājas par riskiem, ko rada ceļa braucamās daļas šķērsošanas neatļautā vietā, nikni kaimiņu suņi vai ļaunprātīgi noskaņoti pieaugušie. Taču paši vecāki nereti rīkojas tieši tāpat. Piemēram, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus, daudzi uzskata, ka nekas taču nenotiks.”
Tādējādi ir svarīgi atcerēties, ka bērnu audzināšanā būtisku loma ir arī vecāku savstarpējai sadarbībai. Proti, ja vienā grupā pastāv vienādi noteikumi visiem, klasiskā bērnu atruna, ka citiem ļāva, nestrādās. Tāpēc eksperte iesaka apzināt atvases draugu vecākus un veidot ar viņiem pozitīvas attiecības, jo tā būs iespējams pārliecināties par bērna drošību.
“Saprotams, ka daudzās situācijās panākt vecāku savstarpējo vienošanos ir sarežģīti. Taču galvenais uzdevums ir veidot kopīgu saziņas mehānismu, lai izvairītos no nepatīkamiem starpgadījumiem,” tā I.Aunīte.
Maziem bērniem nav aizspriedumu. Viņi ir atvērti. Un viņi netiesā. Viņuprāt visi sniedz vienādu iespēju izklaidēties. Tas rada ļoti taisnīgu, atvērtu un pozitīvu skatu uz pasauli.
2. Bērni dzīvo šai brīdī.
Vai atceries, kad viss, par ko tev vajadzēja domāt, bija tieši šeit, tieši tagad, neuztraucoties par to, kas notiks tālāk? Šādi jūtas mazulis. Kā pieaugušie mēs nevaram izvairīties no saviem pienākumiem. Bet mēs varam sekot viņu piemēram un dažreiz dzīvot tikai šim brīdim, uz mirkli aizmirstot ikdienas rūpes.
3. Bērniem nav barjeru.
Un bieži vien barjeru nav tiešā nozīmē (pajautā ikvienam, kurš ir pavadījis mūžību, būvējot LEGO® DUPLO® torni, bet pēc tam noskatījies, kā mazās bērna rociņas to nojauc vienā mirklī). Arī vecums, dzimums, nacionalitāte – nevienai no šīm lietām mazuļi nepiešķir nozīmi, jo bērni visus redz vienādi.
4. Bērni visu pēta.
Ne tikai tavus virtuves skapīšus, tualetes galdiņu un vecmāmiņas antīko dārglietu kārbiņu, bet arī dzīvi kopumā. Mazos bērnos ir brīnišķīga, nekaunīga, neatlaidīga zinātkāre par pasauli sev apkārt. Un, lai gan dažkārt neesam sajūsmā, kad mazuļa rokās nokļūst atvērta brokastu pārslu kārba, tomēr šī zinātkāre un vēlme pētīt palīdz stiprināt novatorisko garu, kas ir nenovērtējams arī pieaugušo dzīvē.
5. Bērni ir radošie ģēniji.
Tur, kur mēs, pieaugušie, redzam haosu un nekārtību, bērni redz jautrību un iespējas kaut ko izgudrot. Bērniem katra diena ir iespēja radīt ko jaunu.
6. Bērni neuztver sevi pārāk nopietni.
Kad bērni vēl tikai sāk iepazīt apkārtējo pasauli, tā viņiem šķiet vieta brīnumiem, eksperimentiem un rotaļām. Tāpēc bērni izmēģina jaunas lietas, kļūdās un nekad neuztver dzīvi pārāk nopietni. Mums visiem būtu noderīgi smelties iedvesmu no bērniem un arī kļūt mazliet rotaļīgākiem savā ikdienas skrējienā.
7. Bērni neslēpj savu patieso “es”.
Viņi, iespējams, ne vienmēr izprot katru emociju, bet nav neviena, kas būtu labāks par mazuļiem, izsakot to, kā viņi jūtas. Dusmīgs? Uztaisa traci (īpaši lielveikalā). Priecīgs? Smaida vai ķiķina. Nobijies vai mīlošs? Lūk, apskāviens. Piedzīvot un iepazīt dažādas emocijas ir vērtīgi, lai iemācītos empātiju, ko diemžēl pieaugot mums bieži gadās aizmirst.
8. Bērniem nav laika aizvainojumam.
Bērni strīdas. Viņi izsaka savu viedokli (bieži vien skaļi, ar žestiem). Dažas sekundes viņi pat domā, ka viņu rotaļu biedrs ir sliktākais cilvēks uz pasaules. Bet tad viņi to aizmirst, salīgst mieru un turpina rotaļāties kopā. Ir tik daudz jautrības visapkārt, lai bērni šķiestu laiku apvainojoties.
9. Bērni nepadodas.
Ja kādreiz esi mēģinājis piespiest mazuļus uzvilkt apavus, tu noteikti zini, ka vairums no viņiem spēj saraudināt pat visnosvērtāko cilvēku. Bet paraugies uz to no cita, pozitīvāka skatu punkta – šī bērnu apņēmība (varam teikt arī precīzāk – spītība) veicina bērnos ambīcijas. Pieaugušajiem tā ir visnotaļ noderīga prasme.
10. Bērni nerunā aplinkus.
Kad tu pēdējo reizi dzirdēji mazuli stāstām patiesību “caur puķēm”, lai neaizskartu kāda jūtas, nepieminētu tabu tēmas vai izvairītos no ķīviņa. Bērni tā nedara. Viņi ir smieklīgi, nežēlīgi un iedvesmojoši godīgi (izņemot gadījumus, kad vaicāts, vai viņi pusdienās ēda dārzeņus vai konfektes).
Bērnu attīstība lielā mērā balstās uz pirmajos dzīves gados apgūto. Šajā laikā motorai un intelektuālai stimulācijai ir tikpat liela nozīme kā pareizam uzturam. Rotaļas ir labākais un dabiskākais veids, kā bērniem iemācīt jaunas prasmes. Tāpēc ir vērts parūpēties par rotaļlietām, kas nodrošina visaptverošu attīstību un jautras rotaļas.
Nesen man izstāstīja par līdzekli, kurš spēj paveikt brīnumus pat ar vārgiem un slimīgiem augiem. Banānu miza istabas augiem – viens no pašiem iedarbīgākajiem mēslojumiem.
Banāni satur daudz barības vielu, kas stiprina istabas un dārza augu saknes, atdzīvina stādus un darbojas kā aktīvs augšanas un ziedēšanas veicinātājs taviem zaļajiem mīluļiem.
Mēslojums no banānu mizām
Ir vērts pieminēt, ka arī banānu mīkstums ir efektīvs mēslojums augiem. Saspaidi 1 banānu ar dakšiņu un aplej ar pusglāzi ūdens. Ja tev vajag steidzami palīdzēt augam, kas iet bojā, šis līdzeklis atgriezīs to pie dzīvības rekordīsā laikā!
Maisījumu no banāna mīkstuma un ūdens var liet tieši uz augsnes.
Tomēr banānu mizas būs lētāks un pieejamāks mēslojums, nekā nogatavojušās banāna mīkstums… aplej mizu ar ūdeni un ļauj nostāvēties diennakti.
Sajauc 1 daļu enerģizējošā banānu mizu kokteiļa un 5 daļas ūdens.
Regulāri laisti augus ar šo maisījumu
Īpaši ievērojams fakts ir tas, ka banāna mizu kā pamatu mēslojumam var izmantot vairākas reizes. Aplej mizu ar ūdeni atkal un esi drošs, ka maģiskā dzira spēcīgiem un skaistiem augiem drīz atkal būs gatava!
Mana mīļā dracēna jau bija gandrīz mirusi, bet tad es izmantoju šo mēslojumu. Rezultāts mani pārsteidza – pēc nedēļas banāna mizas uzlējuma lietošanas, augs atguva spēkus!
Pastāsti draugiem par šo pārsteidzošo recepti, dārzkopji būs ļoti pateicīgi.
Nav labāka uzkoda par banāniem! Turklāt tos ir ļoti ērti paņemt līdzi, un ēst pat tad, ja nav iespējas nomazgāt rokas, pēc šī augļa apēšanas pašsajūta ir vienkārši lieliska.
Nekāds smagums kuņģī – jo banāni veicina gremošanas uzlabošanos un brīdina par nobīdēm kuņģa darbībā. Sajūta, it kā tev būtu enerģija visiem iespējamiem darbiem, rodas jau pirms tu esi apēdis visu banānu! Ir pierādīts, ka banāni uzlabo garastāvokli, veicina endorfīnu izstrādi asinīs. Bet tā ir vien maza daļiņa no pārliecinošajiem iemesliem vienmēr izvēlēties banānu kā uzkodu!
Banāni nepadara resnu
Daudzas diētu mīļotājas atsakās no banāniem: pārāk daudz kaloriju, pārāk barojoši. Bet pat ļoti velti! Ir daudz labāk abēst banānu, nevis bulciņu ar sēklām vai liesu kefīru, par kaitīgajām uzkodām pat nav vērts neko teikt. Banānā ir daudz šķiedrvielu, kas veicina ātru sāta sajūtas parādīšanos un kuņģa attīrīšanu. Pektīns, kas atrodams banānos, uzsūc lieko šķidrumu kuņģī, tāpēc pēc banāna apēšanas negribas ēst. No 1 banāna dienā tu resna nepaliksi, bet devums veselībai būs nozīmīgs!
Daudz kālija
Banānos ir daudz kālija, kas mums tik bieži pietrūkst. Kālijs stiprina sirds muskuli, veicina organisma uzturēšanu tonusā. Speciālisti iesaka apēst banānu pēc aktīviem treniņiem, lai novērstu krampju un sāpju rašanos muskuļos – banānos esošais kālijs un magnijs stiprina nervu saites un palīdz neitralizēt muskuļos uzkrātās pienskābes.
Redzes asumam
Banāni palīdz tavām acīm labāk redzēt tumsā un novērš acs muskuļa degradāciju gadu gaitā. Redzes saslimšanu profilaksei vēlams pastāvīgi ēst šos garšīgos augļus!
Asinsspiediena normalizēšanai
Cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar spiedienu, vienmēr līdzi ir jābūt banānam. Nav noslēpums, ka asinsspiediens mēdz bieži “lēkāt” sakarā ar nepietiekamu kālija līmeni organismā, bet banāni palīdz normalizēt šī mirkoelementa daudzumu organismā. Jaunākie pētījumi apgalvo: banāniem piemīt viegli nomierinošas īpašības sakarā ar augsto sarežģīto ogļhidrātu saturu un raksturīgo saldo garšu. Ne tikai cilvēkiem ar paaugstinātu asinsspiedienu, bet arī tiem, kuriem ir tieksme lieku reizi panervozēt, ir ieteicams ēst banānus.
B grupas vitamīni
Sievietēm banāni ir īpaši svarīgi: tie palīdz samazināt sāpīgās sajūtas mēnešreizū laikā un uzpildīt organismu ar B grupas vitamīniem. Banānus ieteicams ēst bērniem, lai nodrošinātu pareizu smadzeņu attīstību.
Ādas skaistums
Banānos ir cinks, un tas novērš piņņu vai jebkura veida ādas kairinājumu rašanos. Ja bieži ēd banānu, var tikt vaļā no tādas problēmas kā ādas sausums un lobīšanās, — āda kļūs zīdaina pateicoties vitamīnam E, kas arī atrodams šajā auglī.
Banāni atbrīvo no bezmiega, stiprina organismu, aizsargā no pārpūles. Ja tev mēdz būt pietūkumi, tad banāni palīdzēs tikt ar šo nelaimi galā: auglis stimulē nieru darbību, turklāt noturot organismā noderīgos mikroelementus. Turpināt uzskaitīt priekšrocības 1 banāna lietošanai dienā var turpināt un turpināt, jo tā sastāvs ir kā veselīgu vielu krātuve!
Diētiskās banānu maizes recepte
Šī maize ir populāra visā pasaulē, kaut arī par tā dzimteni tiek saukta Amerika. Tiek uzskatīts, ka tuva cilvēka cienāšana ar šo maizi nozīmē izrādīt pret viņu vislielāko cieņu un viesmīlību! Piedāvājam tev kolosālu ēdiena recepti, kas satur ne tik daudz kalorijas, bet lieliski piesātina un priecē ar savu vieglo banānu garšu. Tiem, kas patiešām mīl banānus! Šo maizi arī var nēsāt sev līdzi kā uzkodu.
Sastāvdaļas:
2–3 nogatavojušies banāni;
2 olas;
60 grami sviesta (var arī bez tā, ja ir īpaši stingra diēta);
1 glāze blenderī sasmalcinātu auzu pārslu (var izmantot jebkura veida rupja maluma miltus);
1 tējkarote cepamais pulveris;
100 grami valriekstu;
1 tējkarote kanēlis;
rozīnes pēc izvēlas.
Pagatavošana:
No banāniem pagatavo biezenu. Pievieno biezenim olas, kanēli, šķipsniņu sāls. Masu kārtīgi samaisi.
Izkausē sviestu, ja izvēlies recepti ar vairāk kalorijām. Pievieno pārslām vai miltiem cepamo pulveri. Sviestu samaisi ar banānu masu un auzu pārslām vai miltiem. Turpat pieliec sasmalcinātus riekstus un rozīnes.
Mīklu ieliec formā uz cep banānu maizi cepeškrāsnī 35 – 40 minūtes.
Banāni palīdz uzsūkt kalciju, tāpēc, ja tev nav pārāk stipri kauli, tad obligāti ēd šo produktu!
Ne velti mūsu vecmāmiņas auzu pārslu putru sauca par spēka putru. Auzas tiek uzskatītas par vienu no veselīgākajiem graudiem pasaulē. Šis bezglutēna pilngraudu produkts ir lielisks vitamīnu, minerālvielu, šķiedrvielu un antioksidantu avots, kam piemīt labvēlīga ietekme gan uz veselību, gan mūsu izskatu.
Nav noslēpums, ka pēc veselīgas un pilnvērtīgas maltītes, jūtamies enerģiskāki un pat priecīgāki. Bieži arī auzu pārslu putra brokastīs var izraisīt šādas emocijas. Kopā ar dietologu Ati Tupiņu “Herkuless” skaidro, kā auzu pārslu iekļaušana uzturā var pozitīvi ietekmēt mūsu labsajūtu.
“Lai cik pārsteidzoši tas nebūtu, auzas pārtikā plaši sāka izmantot vien pagājušajā gadsimta 80.gados, kad novērtēja to labvēlīgo ietekmi un uzturvērtību. “Herkuless” izmanto tikai Latvijā un Eiropā augušās auzas, tāpēc pilnīgi droši varam teikt, ka šis produkts ir pilnīgi dabīgs – gan audzējot, gan pārstrādājot,” skaidroja “Herkuless” jauno produktu speciāliste Natālija Lagzdiņa.
Superšķiedra Beta-glikāns
Visvērtīgākā šķiedrviela, ko atradīsim auzu bioloģiskajā sastāvā ir beta-glikāns. To uzskata par šķiedrvielu supervaroni. Beta-glikāns daļēji šķīst ūdenī, tā veidojot biezu želejas veida masu gremošanas sistēmā. Šī īpašība ir tā, kas veicina labo zarnu baktēriju veidošanos, samazina glikozes koncentrāciju asinīs un veicina insulīna reakciju. Beta–glikāns atbild par sāta sajūtas uzturēšanu, tādēļ pēc kārtīgas putras bļodas vēl ilgi nemāc izsalkums.
Augsta uzturvērtība
Auzām piemīt augsti sabalansēta uzturvērtība. Starp citiem graudiem tās izceļas ar ievērojamo labo ogļhidrātu, šķiedrvielu, proteīnu un tauku koncentrāciju. Šis mazais grauds sevī glabā ļoti daudz vērtīgu vitamīnu, minerālu un antioksidantu, piemēram, magniju, mangānu, fosforu, dzelzi, cinku un vitamīnus B1 un B2.
“Ja runājam par antioksidantiem, tad tagad tie ir īpaši svarīgi, jo stiprina mūsu imūnsistēmu! Visvērtīgākā ir antioksidantu grupa, ko dēvē par avenentramīdiem, un tie ir satopami gandrīz tikai auzās. Aventeramīdiem piemīt vairākas labas īpašības, piemēram, tie var mazināt niezi, cīnīties ar iekaisumiem un pazemināt augstu asinsspiedienu,” skaidro Tupiņš.
Zemāks holesterīna līmenis
Pasaulē visizplatītākās ir sirds un asinsvadu saslimšanas, kas nereti beidzas letāli. Viens no būtiskākajiem riska faktoriem minēto saslimšanu gadījumā ir paaugstināts holesterīna līmenis.
Regulāra beta-glikāna lietošana uzturā var būtiski samazināt holesterīna rādītājus. Vairāki pētījumi ir pierādījuši, ka šī auzās sastopamā šķiedrviela spēj efektīvi samazināt zema blīvuma holesterīnu jeb “slikto holesterīnu”. Beta-glikāns spēj saistīties ar zarnās satopamām holesterīnu saturošām žultsskābēm un transportēt tās caur gremošanas traktu, galu galā izvadot tās no ķermeņa.
Samazina cukura līmeni asinīs
Vairāk nekā 400 miljoni cilvēku pasaulē dzīvo ar diagnozi – cukura diabēts, turklāt 90% no tiem ir otrā tipa cukura diabēts, kas nozīmē slimība iegūta dzīves laikā. Cukura diabētam ir raksturīgs paaugstināts cukura līmenis asinīs. Mūsu organisma šūnām nepieciešams cukurs, lai ražotu enerģiju. Tikmēr aizkunģa dziedzera izstrādātais hormons – insulīns – palīdz gremošanas sistēmā uzņemtajam cukuram nonākt šūnās. Ja organisms insulīnu neražo vai nereaģē uz to, tad asinīs esošais cukurs nespēj uzsūkties šūnās un tur arī paliek.
Pētījumi ir pierādījuši, ka cilvēkiem ar liekā svara problēmām un otrā tipa cukura diabēta slimniekiem auzu iekļaušana ikdienas ēdienkartē var samazināt glikozes līmeni asinīs un pat uzlabot organisma spēju reaģēt uz aizkuņģa dziedzera ražoto hormonu – insulīnu.
“Šeit atkal jāmin jau iepriekš piesauktais beta-glikāns, jo tā spēja veidot biezo želeju padara lēnāku kuņģa tukšošanos un glikozes uzsūkšanos asinīs,” piebilst Tupiņš.
Palīdz svara zaudēšanā un nesatur glutēnu
Auzu pārslu putra ir ne vien lielisks un gards brokastu ēdiens, bet tas ir arī ļoti barojošas. Auzas apgādā organismu ar enerģiju ilgākam laikam un beta-glikāna veidotā biezā želeja ilgāk notur sāta sajūtu, kas mazina vēlmi sniegties pēc kāda našķa.
Beta-glikāns var arī veicināt gremošanas fermenta peptīda izdalīšanos, kas atbild par ēdiena gremošanu kuņģī, tā samazinot uzņemto kaloriju daudzumu un aptaukošanās risku.
Dažas diētas un uztura plāni iesaka izvairīties no glutēna un kviešu miltiem uzturā. Auzas nesatur glutēnu, tāpēc auzu milti lieliski var aizstāt kviešu miltus. Tāpat tā ir laba alternatīva cilvēkiem, kuriem ir glutēna nepanesamība.
Uzlabo ādas stāvokli
Auzas atradīsiet arī daudzos skaistumkopšanas produktos. Šo graudaugu kosmetoloģiskās īpašības lielākoties nosaka to sastāvā esošie antioksidanti –aventeramīdi un ferulskābe.
Aventeramīdus izmanto vairāku ādas saslimšanu gadījumos, lai mazinātu niezi un kairinājumu, piemēram, no auzām gatavotie produkti var atvieglot ekzēmas nepatīkamos simptomus. Turpretim ferulskābei piemīt aizsargājošs efekts, tādēļ to izmanto kosmētikas produktos, kas pasargā pret UV staru kaitīgo ietekmi, un līdzekļos, kas kavē ādas novecošanos. Tiesa gan, ādas stāvokļa uzlabošanās novērojama tikai tad, ja auzas tiek lietotas ārīgi, nevis lietojot tās uzturā.
Kvalitatīvas un veselīgas attiecības – tas ir tas, ko vēlas lielākā daļa cilvēku. Veiksmīga savienība ir divu cilvēku darbs, tai skaitā arī darbs pie nepilnību, neveiksmju un problēmu pieņemšanas. Nereti attiecības pāriet fāzē, kad cilvēkam ar savu partneri kļūst garlaicīgi, un viņš vairs nejūt to dzirksteli, kāda bija attiecību sākumā. Kā to labot?
Tu esi nogurusi no komunikācijas trūkuma
Šī ir viena no biežākajām pāru problēmām: nepietiekama vai vispār neesoša komunikācija. Tas notiek, ja zūd apbusējā sapratne. Tad arī zūd jebkāda vēlme partnerim kaut ko skaidrot. Recepte ir viena: apspriest, runāt, dalīties ar viedokli. Ņem vērā, ka visādi sīkumi, aizrādījumi un pārmetumi ir tas, kas vairo aizkaitinājumu un iznīcina jūtas. Paskaidro partnerim, kā tu jūties, un pacenties uzmanīgi uzklausīt arī viņu.
Tu esi nogurusi no rutīnas
Garlaicības pamatfaktors jebkurās attiecībās ir ikdienas rutīna.Kad viss kļūst paredzams un neinteresants, tu vairs neizjūti īpašas emocijas un jūtas. Lai to labotu, spontāni uzaicini partneri uz kino, pagatavo romantiskas vakariņas vai uzaicini doties izbraucienā ar velosipēdu. Ņem vērā, ka pārstegumi un romantiskas darbības ir tas, kas iznīcina rutīnu.
Jūs pārāk daudz laika pavadāt kopā
Pārāk daudz laiak kopā – tas nav pārāk labi. Katram cilvēkam ir jābūt savai telpai, lai komunicētu ar draugiem, novērstu domas un pat mācītos. Ja jūs pat strādājat kopā, pamēģiniet distancēties, lai pavadītu vairāk laika individuāli ar savu ģimeni, kolēģiem vai draugiem. Kad jūs caurām diennaktīm runājat un redzat viens otru, jums ar laiku kļūst garlaicīgi. Atsakieties no tā, un jūsu attiecībās atgriezīsies krāsas un interese.
Tu atrodi sev citu sarunu biedru un kompanjonu
Tā notiek. It īpaši attiecībās, kuras ilgst daudzus gadus. Ja tavu uzmanību piesaistīja cits cilvēks, izanalizē savas sajūtas. Atceres, ka, ja mīlestība ar esošo partneri ir beigusies, labāk pārrunā to ar viņu, nevis māni. Attiecības ir divvirzienu kustība, un tās pieprasa arī kompromisus, pūles un sapratni. Ja viens no šiem faktoriem attiecībās nav, tad tās ir vai nu „jāremontē”, vai nu jāizbeidz.
Dzirkstele attiecībās izzūd tad, kad jūs vien otru sākat uztvert kā kaut ko pašsaprotamu. Neviens no jums vairs necenšas atstāt iespaidu uz partneri, jo jūs jūtat, ka tas vairs nav īsti nepieciešams. Lai arī kāds būtu iemesls jūsu pelēkajām un vienmuļajām attiecībām, tas ir jālabo!
Ātrie kredīti jeb nebanku sektora īstermiņa aizdevumi ir ļoti noderīgi pakalpojumi, kas ļauj ātri, ērti un vienkārši iegūt papildus finansējumu, brīžos, kad tas patiešām nepieciešams. Diemžēl Latvijā ātrajiem kredītiem ir izveidojusies slikta slava, jo tie nereti sagādā cilvēkiem problēmas. Kredītņēmēji ļoti bieži nespēj atmaksāt savu aizdevumu un pēc tam tiek piemērotas dažādas soda sankcijas, kas sabojā aizņēmēja finansiālo situāciju uz ilgu laiku. Piemēram, ātrais kredīts Somijā jeb luotto nopeasti Suomessa, tiek vērtēts pozitīvāk, jo tur situācija ir citādāka. Tad nu rodas jautājums, kāpēc tā notiek?
Kredīti ir viegli pieejami
Sāksim ar to, ka Latvijā ātrie kredīti ir salīdzinoši viegli pieejami un kreditori nereti bez maz vai pamudina cilvēkus ņemt aizdevumus, vienalga vai tas vajadzīgs vai nē. Vienīgais, kas tiek izvērtēts pirms ātrā kredīta piešķiršanas ir maksātspēja un kredītvēsture, turklāt maksātspēju nav pat jāpierāda ar attiecīgām izziņām. Tā kā kredītu pieteikumu izvērtēšana nereti notiek mazāk kā 10 minūšu laikā, rodas pamatotas aizdomas, ka kreditori bieži vien gana rūpīgi neizvērtē pat šos faktorus. Arī kredītu izsniedzēju aktīvā reklamēšanās dažādos plašsaziņas līdzekļos reizēm pamudina cilvēkus aizņemtais bezatbildīgi. Tomēr, par spīti tam visam, kreditoru atbildība pie radušās situācijas ir daudz mazāka nekā pašu kredītņēmēju atbildīga.
Kredītņēmēji neizvērtē savu maksātspēju
Tas, ka kreditori šos aizdevumus izsniedz, vēl nenozīmē, ka tie obligāti jāizmanto. Savas maksātspējas izvērtēšana ir katra potenciālā kredītņēmēja paša pienākums. Diemžēl, vairums to nedara, vai arī dara ļoti pavirši. Pirms kredīta ņemšanas ir ļoti rūpīgi jāapdomā, vai būsiet spējīgs atmaksāt kredītu noteiktajā termiņā. To darot, ir jāņem vērā ne tikai tas, kādi ir jūsu ienākumi, bet arī to, kādi ir izdevumi un cik stabila ir jūsu finansiālā situācija. Pat tad, ja ienākumi ir augsti un tīri teorētiski naudas kredīta atmaksai jums pietiktu, ir jāapsver, vai spēsiet ietaupīt gana lielu daļu no šiem ienākumiem. Ja jums nav uzkrājumu un parasti iztērējat visu savu naudu, būs grūti vienā mirklī mainīt savus paradumus un panākt, ka nauda paliek pāri. Tāpat, jāpadomā par to, vai jūsu ienākumi ir garantēti un skaidri zināt, ka jums būs nauda, ko atmaksāt.
Kredītņēmēji neizvērtē nepieciešamību pēc aizdevuma
Tāpat, bieži netiek izvērtēta arī vajadzība pēc paša aizdevuma. Kā jau tika minēts, ātrie kredīti pamatā ir domāti tam, lai varētu aizņemties naudu brīžos, kad tas tiešām ir nepieciešams un citu variantu nav. Kredītus nevajadzētu ņemt, piemēram, izklaidēm, plānotu, lielu pirkumu veikšanai, plānotiem remontdarbiem utt. Šādām lietām naudu ir jākrāj, neviz jāaizņemas, taču daudzi kredītņēmēji uzskata, ka ātrie kredīti ir paredzēti tieši tam, lai visu vajadzīgo iegūtu uzreiz un nebūtu jāapgrūtina sevi ar naudas krāšanu. Tieši tad arī sākas problēmas, jo kredīti tiek ņemti viens pēc otra, lai nodrošinātu sev augstāku dzīves līmeni, taču kredīti ir dārgi un riskanti. Tā rezultātā regulāri nākas pārmaksāt, turklāt, cilvēks, kurš never šādām lietām naudu iekrāt, nevervēs atmaksāt arī aizdevumus.
Kredītņēmēji neveic kredītu salīdzināšanu
Kā pēdējo no būtiskākajiem iemesliem var minēt ātro kredītu nesalīdzināšanu. Nereti aizdevēji vienkārši paņem pirmo kredītu, ko pamana, taču tas nav pareizi. Kaut arī nebanku kreditoru sniegtie pakalpojumi ir visai līdzīgi, tie tomēr nav pilnīgi vienādi. Dažādas nianses atšķiras un sev piemērotākā kreditora izvēle var būtiski ietekmēt to, kā veiksies ar kredīta atmaksu. Piemēram ļoti būtiski ir salīdzināt to, kādas ir kredīta atmaksas termiņa pagarināšanas iespējas, jo, ja rodas problēmas ar kredīta atmaksu, ir ļoti svarīga iespēja, atlikt maksājumus, lai nekrātos soda procenti. Tāpat, svarīgi ir izvērtēt kredītu procentu likmes, jo tas nosaka, cik šis pakalpojums jums izmaksās. Daudzi kreditori jaunajiem klientiem piedāvā pat bezprocentu (koroton) kredītus, kamēr citi pieprasa maksāt pat vairāk kā 10% mēnesī. Jo mazāk būs jāmaksā, jo lielāka iespēja, ka varēsiet to izdarīt noteiktajā termiņā.
Ātrie kredīti paši par sevi nav slikti. Tie var palīdzēt atrisināt dažādas finanšu problēmas, taču tikai tad, ja tiek izmantoti pareizi. Lai nerastos problēmas ar kredītu atmaksu, pašiem kredītņēmējiem ir jāizturas atbildīgi pret šo pakalpojumu un jāsaprot, kam tieši tas ir paredzēts. Ja tas tiks darīts, tad ātrais kredīts būs lielisks palīgs, nevis traucēklis savu finanšu mērķu sasniegšanā.
Lai arī Covid-19 apstākļos ik dienu nākas lietot sejas aizsargmaskas, rūpes par skaistu un veselīgu smaidu neviens nav atcēlis. Zobu un mutes higiēnai jāpievērš tikpat liela uzmanība, cik jebkurai citai ķermeņa kopšanas procedūrai, un ir būtiski apzināties, ka ar regulāru zobu tīrīšanu vien nepietiek. Kas jāņem vērā, izvēloties zobu un mutes kopšanas līdzekļus, kā arī, kas liecina par to, ka laiks apmeklēt zobārstu, skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.
1. Izvēlies sev atbilstošu zobu birsti
Zobu birstes tiek iedalītas četros veidos – cietas, vidēji cietas, mīkstas un ļoti mīkstas. Lai saviem zobiem izvēlētos piemērotāko variantu, ieteicams konsultēties ar zobārstu, lai novērstu risku traumēt zobus un smaganas. Farmaceite norāda, ka reizēm cilvēki iegādājas zobu birstes ar cietiem sariem, domājot, ka tad tās zobus tīrīs labāk, taču patiesībā ir tieši pretēji. Zobu suka ar mīkstiem sariem ir elastīgāka un labāk pielāgojas zobu formai, piekļūstot arī grūti aizsniedzamām vietām mutes dobumā un netraumējot smaganas. Pirms zobu birstes iegādes ieteicams pievērst uzmanību arī tās sariņiem – jo dažādāka garuma sariņi, jo labāk sariņi palīdzēs notīrīt aplikumu. Farmaceite atgādina, ka pareizas zobu birstes izvēle ir tikai daļa no uzvaras. Svarīgs ir arī zobu tīrīšanas ilgums un tehnika, jo zobu aplikumu nav iespējams vienkārši aizskalot vai notīrīt ar dažām ātrām zobu birstes kustībām. Zobi jātīra ar ātrām kustībām, nepielietojot lielu spēku.
Šobrīd aptiekās iespējams iegādāties arī elektroniskās zobu birstes, kuru sariņu vibrācija sašķeļ aplikumu ar frekvenci vairāk nekā 30 000 birstes kustību minūtē, birstes galviņai kustoties no augšas uz leju, vienlaikus nodrošinot zobu birstes piekļuvi arī grūti aizsniedzamām vietām. Elektriskā zobu birste ir arī laba dāvanas opcija svētkos kā pieaugušajiem, tā arī bērniem, kuriem, iespējams, līdz šīm zobu tīrīšana nav bijusi iecienītākā nodarbe.
2. Lieto savām vajadzībām piemērotu zobu pastu
Izvēloties zobu pastu, nepieciešams pievērst uzmanību tās sastāvam, kā arī katra cilvēka individuālajām vajadzībām. Ne vienmēr dārgākās zobu pastas ir labākas. Zobu pastas iedalāmas divās grupās – higiēniskajās un ārstnieciski profilaktiskajās pastās. Higiēniskās jeb universālās zobu pastas attīra un atsvaidzina, tās ir pastas, kuras vairums cilvēku lieto ikdienā. Ja nav specifisku mutes dobuma problēmu, ar šīm pastām pilnīgi pietiek. Savukārt ārstnieciski profilaktiskās pastas ir paredzētas kariesa, zobu jutības un iekaisumu novēršanai, kuras parasti rekomendē zobārsts.
Visas zobu pastas satur abrazīvas vielas, smaržvielu un garšvielu savienojumus. Lielākā daļa veikalos nopērkamo zobu pastu satur fluorīdu, dabā sastopamu minerālu, kas uz zobu emaljas veido cietu slānīti, sargājot zobus no bojāšanās. Daudzu pastu sastāvā ir krīts, kālija karbonāts vai alumīnija dioksīds, taču tās ir stipri abrazīvas vielas – tādēļ farmaceite ierosina labāk izvēlēties zobu pastas, kuru sastāvā ir silīcija dioksīds. Jebkurai pastai labs papildinājums ir ārstnieciskie augi un dabiskas vielas ar pretiekaisuma iedarbību – kumelīte, salvija, tējas koks, kliņģerīte, dažādas mētras, propoliss. Savukārt tiem, kuriem svarīgs žilbinošs smaids, var izmēģināt kādu no zobu pastām ar balinošu efektu, taču jāņem vērā, ka to sastāvs ir īpaši abrazīvs, tāpēc balinošās pastas jālieto ar mēru, lai nebojātu zobu emalju, kas var izraisīt gluži pretēju efektu cerētajam.
Bērniem paredzētās pastas krietni atšķiras no pieaugušajiem domātām zobu pastām. Tās ir īpaši aromātiskas, ar dažādām garšām un iepakojumiem, kas mudina mazuļus apgūt zobu tīrīšanas prasmes, bet pats galvenais – tās drīkst norīt. Bērni līdz septiņu gadu vecumam vēl tik labi netiek galā ar zobu tīrīšanu un neprot izskalot muti, tāpēc nedrīkst lietot pieaugušajiem paredzētu pastu, kuru norijot var kaitēt bērna veselībai. Bērniem paredzētās zobu pastas var būt ar fluoru vai bez tā, taču tajās nav abrazīvu un balinošu vielu, jo piena zobiem tādas nav vajadzīgas. Lai tomēr izvēlētos pastu, kas labi paveic savu uzdevumu, par bērniem piemērotāko ieteicams konsultēties ar zobārstu, zobu higiēnistu vai farmaceitu.
3. Lai palīdzētu saglabāt zobu veselību – izmanto zobu diegu
Tīrot zobus ar zobu birsti un pastu, zobi tiek notīrīti tikai daļēji – neskartas paliek zobu starpas, kurās sakrājies mīkstais aplikums, ko var iztīrīt tikai ar zobu diegu. Zobu diegošanu ieteicams veikt katru rītu un vakaru, sliktākajā gadījumā – vismaz trīs reizes nedēļā. Aptiekās iespējams iegādāties trīs veidu zobu diegus. Pirmais no tiem ir tradicionālais zobu diegs – tas var būt ar garšām, vaskots, nevaskots, ar vitamīniem, mentola smaržu, ar fluorīdu. Otrais veids ir lentas, kas tāpat nopērkamas ar smaržām un garšām, taču atšķirībā no zobu diega, tā ir plakana, slidena, zīdīga un piemērota vietām, kurām grūti piekļūt. Piemēram, saspiestiem zobiem, īpaši šaurām spraugām, kurās klasiskais diegs netiek iekšā. Trešais veids ir superfloss diegs, kas domāts dažādām mutē esošām konstrukcijām, piemēram, tiltiem un breketēm, kā arī gadījumos, kad smaganas ir atkāpušās.
4. Lieto mutes skalojamo līdzekli
Mutes skalojamais līdzeklis ir ieteicams papildinājums zobu tīrīšanai ikdienā. Tie palīdz iznīcināt baktērijas un kavē zobakmens veidošanos un smaganu iekaisumu, taču pat vislabākais skalojamais līdzeklis ir tikai papildinošs tīrīšanas līdzeklis un nevar aizstāt zobu suku un diegu. Tos ieteicams lietot no rīta un vakarā, vienai mutes skalošanas reizei veltot vien 30 sekundes laika.
Covid-19 apstākļos “Euroaptieka” aicina nepieciešamos recepšu un valsts kompensējamos medikamentus, kā arī citas aptiekā pieejamās preces pasūtīt ar piegādi uz vēlamo adresi visā Latvijā, izmantojot “Euroaptieka” jauno pakalpojumu “Medikamentu piegāde mājās”. Lai saņemtu pakalpojumu, kā arī pilnvērtīgu farmaceita konsultāciju, jāzvana “Euroaptieka” farmaceitam pa tālruni 20369469 darba dienās no plkst. 9.00 līdz 17.00.
Daudzi sevi pieķer pie domas, ka agrāk diena vilkās neiedomājami ilgi, bet tagad laiks rit tā, it kā minūtes un stundas būtu saīsinājušās.
Taču pavaicājiet saviem bērniem pēc 10 vai 20 gadiem par viņu laika izjūtu un viņi jums pateiks to pašu. Kāpēc tā notiek?
Lūk, septiņi fakti par to, kāpēc laiks dažkārt tik tikko velkas, bet citkārt ātri aizlido
1. Mūsu laika izjūtu būtiski ietekmē psiholoģiski faktori, tostarp emocijas. Ja jūsu emocijas ir pacēluma stāvoklī, jūs pret vienu un to pašu notikumu attiecaties citādāk nekā tad, ja izjūtat noraidījumu.
2. Uzmanība un atmiņa arī spēcīgi ietekmē laika izjūtu. Piemēram, jauna pieredze, kas prasa lielāku prāta piepūli, šķiet, ilgst ilgāk nekā pazīstamas situācijas. Lūk, kāpēc ceļš uz jaunu vietu liekas garāks nekā atpakaļceļš!
3. Mēs vienmēr novērtējam gan esošo laiku, gan aizgājušo. Laika izjūta izkropļojas, ja rodas neatbilstība. Piemēram, kad esi saslimis ar gripu, laiks skrien lēnāk, jo slimība kropļo laika izjūtu, un šķiet, ka minūte ilgst kā stunda.
4. Arī vecums ietekmē pagātnes uztveri. Šeit nostrādā proporcionalitātes efekts. Gads – tā ir piektā daļa dzīves, kad jūs esat piecus gadus vecs, un šķiet, ka tas ir ilgs laiks. 50 gadu vecumā gads veido daudz mazāku proporciju (vienu piecdesmito daļu) un aizņem attiecīgu laika ilgumu.
5. Tomēr proporcionalitātes efekts vainojams tikai daļēji. Cilvēkam kļūstot vecākam un iegūstot pieredzi, arvien mazāk darbības veidu viņam ir jaunums, tāpēc šķiet, ka pagātnē laiks skrēja lēnāk.
6. Lielākās daļas cilvēku prātos nākotne ir plaša vieta, kur ir daudz laika un mēs ar to brīvi rīkojamies. Palūdziet aizņemtam cilvēkam dot jums šodien 10 minūtes laika, taču viņam tās neatradīsies. Taču – ja jūs pēc gada paprasīsiet uz stundiņu satikties, viņš ar prieku to darīs.
7. Un visbeidzot – zinātniskais skaidrojums. Zinātnieki ieinteresējās par laika ritējuma ātruma fenomenu. Jautājums ir aktuāls, jo tas interesē daudz cilvēku, kuriem šķiet, ka ar gadiem laika ritējums kļūst ātrāks.
Cilvēki pamana, ka jaunībā visi notikumi noris ilgi un laiks praktiski velkas, bet, kļūstot vecākiem, laiks sāk lidot. Zinātnieki to skaidro ar metabolisko procesu atšķirību dažāda vecuma cilvēku organismos.
Zinātnieki izpētīja, ka jaunībā metabolisms notiek ātri, un tas ietekmē laika izjūtu – laiks šķiet ļoti lēns. Savukārt ar vecumu metabolisms palēninās, tas kļūst lēnāks nekā laika ritējums. Pēc zinātnieku paustā, ārēji nekas nemainās – atšķiras tikai cilvēka fiziskais stāvoklis.
Pētnieki iesaka cilvēkiem neieciklēties uz to, ar kādu ātrumu rit laiks, jo realitātē nekas nemainās. Tāpēc ir vērts baudīt ikvienu dzīves mirkli.
Apelsīns –īsts atradums, kas palīdz tikt galā ar vairākām slimībām un tajā pašā laikā palutināt sevi, (atcerieties, kad jūs dzert sulu, ne izdzeriet to vienā rāvienā!).
Tā satur daudz vitamīnu un uztura elementu, kas palīdz cīnīties ar vitamīnu deficītu, aknu slimībām, sirds, asinsvadu un vielmaiņas traucējumiem. Tas satur pektīnus, kas palīdz tikt galā ar gremošanas problēmām, un palīdz izvadīt toksīnus no organisma.
* Ķīnas medicīna. Apelsīnu ar visu mizu sagriež, pārber ar cukuru, vāra 30 minūtes. Lietot 1-2 ēdamkaroti sīrups pret sausu klepu.
* Pret koronāro artēriju slimību, aterosklerozi, un vitamīnu deficītu. Dzert katru dienu (1-2reizes dienā) 1 glāzi dabīgās apelsīnu sulas.
* Lai attīrītu asinis. Jums ir nepieciešams apēst katru dienu 1-2 apelsīnus ar iekšējo baltu miziņu.
* Lai veicinātu gremošanu. Tukšā dūšā neilgi pirms brokastīm apēst apelsīnu.
Pretstatā tam: uzreiz pēc ēšanas un pirms gulētiešanas nevar ēst apelsīnus – jūs varat nopelnīt “grēmas” kuņģī. Jāpaiet vismaz 30 minūtes pēc ēšanas, tikai tad var ēst apelsīnus. Ēst labāk sadalot šķēlēs, griezt ar nazi nav vēlams.
* Apelsīnu sula uzlabo redzi, dziedē smaganas, atjauno nervu sistēmu, stiprina asinsvadus, aizsargā pret infekcijām.
* Apelsīnu sulu var dzert pie augstas temperatūras, aizstājot ūdeni un tēju.
* Novājēšanas.
2-3 reizes nedēļā ēst vakariņas salātus no āboliem un apelsīniem. Uzdzert nesaldinātu zaļo tēju.
Zinātnieki apgalvo, ka vīrieši ar alus vēderiņiem vidēji daudz labāk tiek galā ar saviem intīmajiem pienākumiem, nekā tievie vai sporta zāles atkarīgie puiši.
Jaunais zinātnieku pētījums atpstiprina to, par ko jau daudzi nojauta: vīrieši ar nokareniem vēderiem ir vislabākie mīļākie.
Katrā ziņā viņi vismaz ir izturīgāki.
Keiseri universitātes pētnieki Turcijā tiko kā ir beiguši veikt savu gadu ilgo pētījumu, kuram tika izvirzīts mērķis noteikt korelāciju starp ķermeņa masas indeksu (BMI) un vīriešu seksuālo sniegumu. Viņu secinājumi:
Vīrieši ar lieko svaru un lieliem vēderiem ar seksu nodarbojas vidēji piecas minūtes – par veselām piecām minūtēm! – ilgāk nekā viņu tievie vienaudži.
Pētījuma ietvaros zinātnieki apjautāja vairāk nekā divsimt vīriešus. Rezultātā izrādījās, ka vīrieši, kuru BMI ir augstāks par vidējo, ar seksu nodarbojās vidēji 7,3 minūtes. Pārlieku tievi vīrieši nav nekādi īstie mīļākie: viņi ar seksu parasti nodarbojas nedaudz ilgāk par divām minūtēm un vispār cieš no priekšlaicīgas ejakulācijas.
Vidēji vīrietis, kuram ir pastāvīga partnere, ar seksu nodarbojas 100 reizes gadā.
Ja viņam ir vēders, tad gada laikā viņš iztērēs 8 stundas – pilnu darba dienu –, lai ar savu partneri mīlētos. Tas patiešām ir daudz. Un tas ir daudz vairāk nekā ar seksu nodarbojas vidējais “muskuļvīrs” ar sešiem kubiciņiem priekšā.
Kāpēc tā?
Zinātnieki apgalvo – jo vairāk tauku vēderā ir vīrietim, jo lielākas viņam ir ekstradiola rezerves – sieviešu dzimumhormons, kas palīdz apspiest orgasmu.
Šādi vīrieši izstaro tikai spriedzi un bailes, bet sieviešu vidū viņi ir ļoti pieprasīti. Kāpēc agresīvie vīrieši šķiet pievilcīgāki daiļā dzimuma pārstāvēm, un ko tas par viņiem stāsta?
Ne katra sieviete sev uzdod jautājumu par iemesliem, kāpēc viens vīrietis viņai šķiet pievilcīgs, bet kādu citu viņa sev pat tuvumā nelaistu. Dažreiz pievilcīgs ir tas, kas šķiet tuvs un saprotams, bet dažreiz tas, kas šķiet svešs, nezināms un naidīgs. Šķiet, ka no agresīviem cilvēkiem vajadzētu turēties pa gabalu, bet, pieaugot saziņai, ziņkārība par šo cilvēku kļūst arvien spēcīgāka.
Tomēr ir pāris fakti. Agresīvi cilvēki nezina personiskās telpas jēdzienu. Viņi bezkaunīgi pārkāpj garīgās robežas, uzstāj savu nostāju un visos iespējamos veidos izdara uz otru personu spiedienu. Šādi vīrieši ir bravūrīgi un sievieti neciena, bet tomēr sievietēm šādi vīrieši pievelk.
Klusa un mierīga sieviete bieži dod priekšroku vardarbīgam un valdonīgam vīrietim, kura agresija ne vienmēr izpaužas fiziskā vardarbībā. Tāpēc ”labās” meitenes dod priekšroku pavedinātājiem un manipulatoriem. Agresīvs vīrietis sievietei dāvā tādas emocijas, kuras no mierīga vīrieša nesagaidīsi.
Vēlme iegūt agresīvu partneri ir īpaši izteikta maigām sievietēm. Vāja sieviete nespēj pastāvēt par sevi un agresīvs partneris var viņu pasargāt, var netieši palīdzēt viņai apmierināt pašas nepieciešamību pēc aizliegto jūtu izpausmes un atrast “akmens sienu” aiz kuras var justies droši.
Pirms 15 gadiem mani uzaicināja pievienoties adīšanas pulciņam. Mana gausā iebilde “Kad lai es ar to nodarbojos?” tika atbildēta ar pārliecinātu “Pirmdien četros”. Nodarbības notika pie draudzenes mājās, kura nemaz tik tuvu nedzīvo. Es piekritu tikai pamēģināt.
Adīt mani iemācīja mamma, 15 gados es jau adīju skolā stundu laikā un vēl dažus gadus pēc tās beigšanas, bet pēc tam es adāmadatas biju nolikusi uz vairākiem desmitiem gadu. Tomēr pēc pāris tādām pirmdienām pie draugiem, mani jau atkal pavisam nopietni savervēja adītāju rindās.
Es noadīju neskaitāmus vilnas lakatus, bērnu segas, džemperus, vestes, šalles, bikses, cepures, piedurknes, cepurītes jaundzimušajiem un divus pārklājus. Adāmadatas es ņemu līdzi visur, lai kur es arī ietu, it īpaši, ja tur nepieciešams sēdēt un klausīties. Kā es jau skolā noskaidroju, roku nodarbināšana palīdz noturēt apziņu “šeit un tagad”.
Pēc portāla CraftYarnCouncil datiem, mūsdienās ar adāmadatām ada aptuveni viena trešā daļa no sievietēm vecumā no 25 – 35 gadiem. Viņu rindas papildina pat vīriši un skolnieki, kuru starpā ir trīs mana drauga mazbērni, kuri ir 6, 7 un 9 gadus veci.
Slavens kardiologs, viens no psihosomātikas pionieriem un grāmatas “Relaksācijas brīnums” autors dakteris Herberts Bensons apgalvo, ka regulāra adīšana veicina apziņas atslābināšanos, kas ir līdzīga meditācijai un jogai. Pēc tam, kad būsiet pārvarējuši pirmās apmācības grūtības, adīšana spēj samazināt sirdsdarbības ātrumu un asinsspiedienu, kā arī līdz normālam līmenim samazināt stresa hormona kortizola daudzumu asinīs.
Tikai atšķirībā no meditācijas, rokdarbi nes arī materiālo, bieži vien noderīgo, rezultātu, kas būtiski palielina pašvērtējumu.
Pēc simtiem tūkstošu adītāju aptaujas datiem – viņas visas nosauc stresa mazināšanu un radošu izpausmi kā galvenās adīšanas priekšrocības.
Starp viņām ir kādas priekšlaicīgi dzimušas meitenītes tēvs. Pēc viņa vārdiem, to piecu nedēļu laikā, kurus meitiņa pavadīja intensīvās terapijas nodaļā, “apmācība cepurīšu adīšana deva cerību un palīdzēja nejusties bezpalīdzīgam. Tas ir hobijs, ar kuru esmu nopietni aizrācies, un tas joprojām palīdz man tikt galā ar stresu darbā, kā arī palīdz atrast laiku problēmu risinājumam”.
Tomēr, ja rokam dziļāk, tad guvums no adīšanas iziet tālu ārpus cīņas ar stresu un radošuma baudas robežām.
Piemēram, trenere no Toronta Karena Zila Heisa ir izstrādājusi adīšanas terapijas programmu. Programma vērsta uz to, lai palīdzētu smēķētājiem atteikties no kaitīgā ieraduma, kā arī palīdzētu pārdzīvot smagas nelaimes, tai skaitā arī vēzi.
Savukārt skolu un cietumu administrācijas atzīmē, ka rokdarbu programmai piemīt nomierinošs efekts, un tās uzlabo sociālas prasmes. Turklāt nepieciešamība sekot instrukcijām grūtu rokdarbu shēmu gadījumos var uzlabot arī bērnu prasmes matemātikā.
Daži cilvēki uzskata, ka darbs ar rokām palīdz viņiem kontrolēt savu svaru.
Vienkārši tāpēc, ka smēķēt adīšanas laikā ir tehniski sarežģīti – kad rokas tur adāmadatas un tamborējamo adatu, tad prāts nedomā ne par ēdienu, ne par bezjēdzīgām uzkodām aiz garlaicības.
Pēc padzīvojušu adītāju sacītā, cītīgs darbs ar dziju labvēlīgi ietekmē pirkstu asinsvadus artrīta gadījumā.
Kāda sieviete, kura cieš no milzīgas sāpes rokās izraisošas autoimūnas saslimšanas, atzinās, ka aizraušanās ar adīšanu padarījusi asinsvadus elastīgākus un ievērojami samazinājusi sāpes.
gadā Britu Kolumbijas Univeristātē tika veikts pētījums, kurā piedalījās 38 sievietes ar novērotiem ēšanas traucējumiem un nervozo anoreksiju. Pēc apmācībām adīšanā sieviešu veselības stāvoklī tika manīti ievērojami uzlabojumi. Septiņdesmit četri procenti no sievietēm atzina, ka rokdarbi palīdzējuši samazināt bailes un atturējuši no domām par savām problēmām.
Trenere un grāmatas “Adiet veseli” autore Betsana Korkhila izveidojusi mājaslapu (Stitchlinks), kurā izskaidrota, kā viņa saka, terapeitiskās adīšanas nozīme. Starp viņas respondentiem 54% no tiem, kuriem bija klīniskā depresija, apgalvo, ka adīšana palīdzējusi viņiem justies laimīgiem vai pat ļoti laimīgiem.
Pētījums, kurā piedalījās 60 cilvēki ar hroniskām sāpēm, parādīja, ka adīšana palīdzēja viņiem novērsties no sāpēm.
Korkhila pieņem, ka smadzenes spēj vienlaikus apstrādāt tikai noteiktu informācijas daudzumu. Tāpēc adīšana sarežģī uzdevumu smadzenēm, apslāpējot sāpju signālus.
Visintersantākais, laikam, ir pētījums, saskaņā ar kuru adīšana ar adāmadatām un tamborējamo adatu spēj novērst vecuma vājprātu un galvas smadzeņu funkciju pavājināšanos.
Pētījumā, kurš publicēts žurnālā Journal of Neuropsychiatry & Clinical Neurosciences, apgalvots, ka tiem cilvēkiem, kuri nodarbojas ar rokdarbiem, ir mazāks risks zaudēt atmiņu un mazāks mēreno kognitīvo traucējumu attīstības risks.
Tai pašā laikā tiek atzīmēts, ka regulārai laikrakstu lasīšanai un mūzikas klausīšanās nepiemīt tāds efekts. Pēc zinātnieku domām, rokdarbi veicina neironu ceļu attīstību galvas smadzenēs, kas palīdz uzturēt kognitīvās spējas.
Dažiem saulainās vasaras dienas nes milzīgu prieku, citiem – vasaras dienas beidzās bēdīgāk. Šajā gadījumā daudzi cilvēki saulē spēcīgi apdeg un vēlāk tas atstāj sekas uz visu ķermeni.
Saules apdegumi nav bīstami cilvēkiem, tā ir dabiska ķermeņa reakcija uz ilgstošu UV staru iedarbību. Cilvēka ķermenis ir pasargāts no UV stariem. Tas ražo melanīnu, tumšu pigmentu. Āda kļūst mazāk aizsargāta.
Pigmenta ražošana ilgst no 1 līdz 3 dienām. Uz ādas sāk parādīties iedegums. Ir vērts piebilst, ka cilvēkiem ar bālu ādu ir mazāk melanīna, tāpēc tie ātrāk apdeg saulē. Viņiem pietiek pavadīt 10 minūtes zem saules.
Visspēcīgākos apdegumus var iegūt karstā vasaras dienā no pulksten 10:00 līdz 14:00. Apdegumus var iegūt pat mākoņainā dienā. Āda sāk sarkt, niezēt un sāpēt. Sauļošanās cienītāji daudz laika pavada saulē, lai iegūtu ne tikai tumšu ādas toni.
Kā izrādījās, sauļošanās veicina D vitamīna ražošanu. Tieši šis vitamīns palīdz cīnīties ar depresiju. Lai iegūtu nepieciešamo “devu”, vairākas reizes nedēļā ieteicams pavadīt 10-15 minūtes zem saules.
Nevajadzētu pilnībā atteikties atrasties zem saules. Sauļoties vajag mēreni. Tiem, kam ir bāla āda, pirmajās karstajās dienās ieteicams valkāt kreklus ar garām piedurknēm, cepuri un saulesbrilles.
Sen, sen atpakaļ es sev apsolīju, ka, lai arī kādās attiecībās es nebūtu, lai cik svarīgs arī man nebūtu cilvēks, lai kā es arī viņu nemīlētu, es nekad savai atzīšanās nepievienošu vārdu “arī”.
Man liekas, ka šim vārdam nav vietas attiecībās, it īpaši, ja runa ir par mīlestību.
Paskatieties uz vārda “arī” nozīmi, tā principu. “Arī” – tas nav atsevišķs apstiprinājums, tā ir jau izteiktā, jau esošā apstiprinājums. “Arī” neprasa no kāda izdarīt pašam savu izvēli, bet atļauj vienkārši plūst pa straumi.
Tajā nav nekā iedvesmojoša un oriģināla. “Arī” – tā nav rīcība, bet gan reakcija. Reakcija uz otra cilvēka rīcību. “Arī”- tas ir, it kā pateikt “aha”, ielikt “patīk”, vai arī aizsūtīt atbildi ar smaidiņiem. Kaut arī, protams, paklusēt ir sliktāk laikam, nekā pateikt “Es tevi arī mīlu”.
Bet “Es tevi mīlu” ir jābūt paziņojumam. To vajag teikt, jo jūs no iekšas kāds plēš kopā, un tas nāk no jūsu sirds dziļumiem. Kad mēs kādam sakām, ka mīlam, tam ir jābūt organiskam: ne atbildes reakcijai, bet mūsu patiesām emocijām.
Mīlestība ir jūtu izrādīšana, kad vairs nav vārdu, lai izteiktu to, ko mēs jūtam. Labs “Es tevi mīlu”, pateikts īstajā brīdī, apvieno visas emocijas vienā frāzē. Parasti tā noslēdz visas atzīšanās. Kāpēc gan mazināt tā spēku ar vārdu “arī”?
Protams, to ir svarīgi saprast tiem, kas uz sava “Es tevi mīlu” gaida atbildi. Tāpēc, ka jūs teiksiet pastāvīgi piespiestu “Es arī tevi mīlu” tikai, lai neapvainotu tuvo cilvēku, jūs varbūt nekad arī nespēsiet to izjust, un tas kļūs par rutīnu.
Mīlestībai nav jābūt par reakciju, tai ir jābūt jūsu aktīvām emocijām, kas nāk no jūsu sirds. Kad jūs pārstāsiet teikt “arī” atbildē uz atzīšanos, jūs sāksiet vairāk šos vārdus novērtēt.
Saistīt dzīvi ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ik gadu izvēlas vairāk nekā 15% sievietes. Vairums sabiedrības armiju uzskata par izteikti vīrišķīgu organizāciju, kur sievietēm ja nu gluži nav vietas, tad katrā ziņā ir ļoti grūti. Tas ir plaši izplatīts stereotips, kuram gan it nemaz nepiekrīt ne armijā dienošie puiši, ne meitenes.
Pie mīnmetēja ar bizi pār plecu
Mīnmetēju apkalpes komandierei Rūtai Ievai Štībelei ir 24 gadi, un viņa armijā ir jau piecus gadus. Viņas ikdienas pienākumos ietilpst pēc saņemtajiem datiem uzraudzīt mīnmetēju šāviņu uzstādīšanu un pārbaudīt, vai mīnmetēji ir atbilstoši sagatavoti šaušanai. Bērnībā gribējusi kļūt par ceļu policisti, tomēr vidusskolā, darbojoties jaunsargos, nolēmusi dzīvi saistīt ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Pēc obligātās apmācības Alūksnē nonākusi 2. mehanizētajā kājnieku bataljonā, Sauszemes spēku Mehanizētajā kājnieku brigādē, kur ilgstoši dienējusi Sakaru vadā, bet nu jau vairāk nekā mēnesi darbojas Mīnmetēju vadā.
“Man šeit nekad nekas nav bijis piespiedu kārtā. Pati esmu izvēlējusies savu ceļu, tāpēc no pieredzes varu teikt – ja tu zini, ko gribi, un nebaidies par to runāt, vari arī darīt tieši to, ko gribi,” stāsta Rūta Ieva. Viņa atzīst, ka sievietēm armijā ir gana plašas iespējas veidot karjeru: “Man patīk būt ārā kopā ar puišiem un komandēt, bet ir sievietes, kuras labāk jūtas biroja darbā. Protams, štābos šādi cilvēki ir ļoti vajadzīgi, viņi arī dara savu darbu, bez kura mēs nevarētu darīt savējo. Protams, sevi ir jāpierāda, nedrīkst sēdēt malā, neko nedarīt un gaidīt, ka viss notiks pats no sevis. Es arī pati esmu gājusi pie komandiera, runājusi, ka gribu iziet tādu vai citu kursu, un nekad nav bijis tā, ka mani neuzklausītu tikai tāpēc, ka esmu sieviete.”
Ikdienā no dienesta brīvajā laikā Rūta Ieva valkā kleitas – jo sievišķīgākas, jo labāk. Kad tikko iepazīti cilvēki jautā, kur viņa strādā, viņa liek uzminēt. Līdz šim nevienam neesot izdevies – parasti izskan tādas profesijas kā kosmetologs vai frizieris. Cilvēki netic, sak’, nu ko tāda meitene armijā… Viens no smieklīgākajiem jautājumiem, ko viņa dzirdējusi – kā viņa armijā tiekot galā ar saviem garajiem matiem. “Sapinu bizi! Tas jau neko nemaina – gari vai īsi mati,” smejas Rūta Ieva. Brīvajā laikā viņa sporto un atpūšas gluži tāpat kā citas jaunas sievietes.
Citām meitenēm viņa iesaka mest bailes pie malas un sekot savam aicinājumam – ja šķiet, ka īstais ceļš ir armija, tas noteikti jādara. Pašai gan arī nācies saskarties ar apkārtējo aizspriedumiem – ko tu tajā armijā, tev taču jādzemdē. “Nu jā, es dzemdēšu, un viss būs kārtībā! Cilvēki ir iedomājušies, ka te tikai ir šausmīga fiziska slodze. Es esmu izaugusi ar fizisko slodzi, zinu, ka to varu un manai veselībai tas neko sliktu nenodarīs, bet tie, kuri zina, ka varbūt viņiem to nevajag, var izvēlēties citus amatus. Armija – tas nav tikai pa mežiem, kā daudzi ir iedomājušies. Galvenais, kur jāsaņem visi spēki un jāiztur, ir tie trīs pamata apmācības mēneši, kas jāiziet visiem. Pēc tam jau katrs pats izvēlas, ko darīt,” stāsta Rūta Ieva un piebilst – karavīrs drīkst arī raudāt, bet, protams, nevajag to darīt katru reizi, kad ir grūti: “Man pašai ir tā bijis, ka ir grūti. Tad es aizeju kaut kur viena pati, izraudos, un ir labāk. Tas arī ir tāds stereotips, ka armijā nav emociju.”
Tiesa, atlaides tāpēc, ka esi sieviete, arī neviens nedod: “Pēdējos kursos biju vienīgā meitene, divus mēnešus bijām mežā, un vienīgais, kā pārējie centās pret mani jaukāk izturēties, – ļāva ilgāk pagulēt, varbūt to vienu saldumu atdeva. Tā, lai teiktu, tu šeit nederi, – man tā nekad nav bijis. Puiši jau skatās uz mani kā uz biedru, ja redz, ka visu varu, – labi, tu esi mūsējā.”
Galerija
Nevis kā filmās, bet kā dzīvē
Svjatoslavam Priedeslaipam ir 28 gadi. Viņš ir Nacionālo bruņoto spēku 2. mehanizētā kājnieku bataljona Kaujas atbalsta rotas vecākais speciālists. Ikdienā viņš pēc saņemtajām koordinātām aprēķina datus mīnmetēju sagatavošanai darbam un nosūta tos apkalpēm, kas savukārt sagatavo mīnmetēju šaušanai. Par dzīvi armijā viņu, mācoties tehnikumā, ieinteresējis kursabiedrs, kurš bija iestājies Zemessardzē. Tā pēc skolas beigšanas 21 gada vecumā Svjatoslavs pieteicās Nacionālajos bruņotajos spēkos. Alūksnē izgājis pamata apmācības kursu, bet jau skaidri zinājis, kurā vienībā pēc tam gribētu dienēt. Šobrīd viņš veiksmīgi apvieno dienestu ar neklātienes jurisprudences studijām.
Diendienā strādājot plecu pie pleca gan ar puišiem, gan meitenēm, Svjatoslavs ir pārliecināts, ka armijā vieta atrodas katram, kurš vēlas ar to saistīt savu dzīvi. “Es gan pats nekad neesmu bijis aizspriedumains pret sievietēm armijā, bet cilvēkiem ir dažādi uzskati – ka sievietes ir pārāk emocionālas, ka viņām jādzemdē bērni, bet bērna kopšanas atvaļinājums neiet kopā ar dienestu. Es tam nepiekrītu. Mums tieši kājniekos ir tādas meitenes, kuras visiem džekiem var parādīt velnu. Es daudz labprātāk dienētu plecu pie pleca ar šādām meitenēm,” atzīst Svjatoslavs, piebilstot – panākumi armijā atkarīgi tikai no paša motivācijas un intelektuālās kapacitātes, nevis dzimuma. Uzticība jānopelna gan vīriešiem, gan sievietēm.
Protams, darbs armijā nav piemērots katram. Svjatoslavs ar smaidu atklāj, ka ne viens vien nāk pieteikties, pārskatījies filmas un seriālus un pārliecināts, ka armijā tikai skraida apkārt un šaudās. Taču ikdiena ir daudzveidīga: dažādas starptautiskas mācības, šaušanas apmācība, braukšanas apmācība dažādām šoferu kategorijām, valodu kursi – pats tikko bijis angļu valodas kursos.
Svjatoslavs strādā no pirmdienas līdz piektdienai plkst. 9.00–17.00 – gluži tāpat kā vairums cilvēku citās darbavietās. Ja plānā paredzēts doties uz mežu, tad gan varot “pazust” uz nedēļu vai divām. Svjatoslavam gan netrūkst arī kuriozas pieredzes, kas saistīta ar cilvēku aizspriedumiem par dzīvi armijā. “Vissmieklīgākais, ar ko man nācies saskarties, – viena jaunkundze pajautāja, kā es tiku ārā no bāzes. Domāja, ka mums ir ieslodzījuma režīms un ka mūs nelaiž ārā. Es tad arī piespēlēju – kā tad, izlauzos, izbēgu, Militārā policija mani tagad meklē! Tas bija visjautrākais,” smej Svjatoslavs. Kāds mazs zēns reiz esot pajautājis, vai visiem armijniekiem ir obligāti jātetovējas, jo tas ir izplatīts stereotips – bravūrīgi mačo vīrieši, kuri pārsvarā tikai sporto un neko citu nedara. Taču Svjatoslavs atgādina – ikviens karavīrs ir tāds pats cilvēks kā visi citi ar savām problēmām un pārdzīvojumiem, kurš tāpat savā reizē apraudas vai izjūt jebkuras citas emocijas.
Koronavīrusa uzliesmojuma dēļ 2020.gada Kannu kinofestivālu sarīkot tā tradicionālajā formā būs sarežģīti, otrdien paziņoja festivāla organizatori, piebilstot, ka cenšas rast jaunus ceļus, kā sarīkot pasaules lielākos ikgadējos kino svētkus.
Festivāls jau tika atlikts no maija uz jūnija beigām vai jūlija sākumu, tomēr festivāla rīkotāji tagad atzīst, ka tas vairs nav iespējams, ņemot vērā Francijas prezidenta Emanuela Makrona nule pausto, ka kultūras festivālus varēs atsākt rīkot ātrākais jūlija vidū.
“Ir grūti iedomāties, ka Kannu festivālu šogad varēs rīkot tā tradicionālajā formā,” teikts organizatoru paziņojumā, piebilstot, ka tiek izpētītas visas alternatīvas, lai “vienā veidā vai citā” Kannu 2020.gada festivālu tomēr sarīkotu.
Covid-10 uzliesmojuma rezultātā smagi cietis arī Francijas pavasara un vasaras kultūras kalendārs, un vēl vakar tika paziņots, ka tiek atcelts jūlija sākumā plānotais Aviņonas teātra festivāls, kas ir viens no prestižākajiem pasaulē.
Kannu kinofestivāla rīkotāji līdz šim nav izšķīrušies paziņot, ka festivāls šogad pilnībā tiek atcelts.
Makrons pirmdien uzrunā valstī paziņoja, ka Francijā pašreizējie stingrie ierobežojumi jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 apturēšanai būs spēkā līdz 11.maijam, bet pēc tam tiks pakāpeniski atvieglināti, ja vīrusa izplatīšanās būs palēninājusies.
Pēc viņa teiktā, skolēni pēc 11.maija varēs sākt atgriezties skolās, bet kafejnīcas un restorāni paliks slēgti un arī Francijas robežas ar trešajām valstīm būs slēgtas “līdz turpmākajam”.
Atbilstoši Makrona pirmdien izziņotajam plānam lielie kultūras festivāli nevarēs notikt vismaz līdz jūlija vidum, arī teātri un kinoteātri pagaidām būs slēgti.
Pandēmijas dēļ Kannu kinofestivāls no maija varētu tikt pārcelts uz vasaru, trešdien paziņojuši organizatori.
Festivāls, kas plānots no 11.maija līdz 22.maijam, “noteikti notiks 2021.gadā”, bet var tikt pārcelts uz vasaru kaut kad starp jūnija beigām un jūlija beigām, ziņu aģentūrai AFP norādīja festivāla organizatoru preses pārstāve.
Pandēmijas dēļ pagājušajā gadā Kannu kinofestivāls tika atcelts, kamēr filmu festivāli Berlīnē un Venēcijā notika, ievērojot stingrus piesardzības pasākumus.
Organizatoriem vēl nepieciešams laiks, lai novērtētu situāciju gada sākumā pirms lēmuma pieņemšanas, pavēstīja preses pārstāve.
Berlīnes kinofestivāls, kas parasti notiek februārī, šogad pandēmijas dēļ norisināsies divos posmos. No 1.marta līdz 5.martam notiks digitāls pasākums nozares profesionāļiem un jūnijā tiks izrādītas filmas.
2019.gadā Kannu kinofestivāla galveno balvu – “Zelta palmas zaru” – saņēma Dienvidkorejas režisora Bona Džūnho melnā komēdija “Parasite” (“Parazīts”), kas pēc tam saņēma “Oskaru” kategorijā “labākā filma”.
Filmas valoda ir korejiešu, un tā bija pirmā reize, kad labākās filmas “Oskaru” saņēma darbs, kas nav angļu, bet kādā citā valodā.
Kannu kinofestivālu ik gadu apmeklē aptuveni 45 000 cilvēku, no kuriem aptuveni 4500 ir žurnālisti.
Kanje Vests ir “apprecējies” ar “Yeezy” arhitekti Bjanku Censori divus mēnešus pēc tam, kad tika pabeigta viņa šķiršanās no Kimas Kardašjanas .
45 gadus vecais reperis ir sarīkojis privātu ceremoniju ar Bjanku, un pāris tika pamanīti valkājam laulības gredzenus. Kanje komentējis, ka gredzens simbolizē viņa uzticību Bjankai.
Neskatoties uz laulību ceremoniju, savienība nav likumīga, jo šķiet, ka pāris nav iesniedzis laulības apliecību, ziņo “DailyMail.com”.
Nav skaidrs, cik ilgi viņi ir pazīstami vai cik ilgi viņi bija satikušies, taču Bjanka pievienojās Kanje “Yeezy” uzņēmumam 2020. gada novembrī. Viņa ir iekļauta arhitektūras vadītāja amatā un ieguva šo amatu pēc maģistra grāda iegūšanas ēku projektēšanā Melburnas universitātē Austrālijā.
Video
Pagājušajā mēnesī Kanje izrādīja cieņu savai “sievai”, izdodot dziesmu “Censori Overload”, kas ir luga par viņas uzvārdu.
Pirmdien reperis tika manīts tērzējam ar Bjanku kādā restorānā Beverlihilsā. Zin/ams, ka Kanje ir likumīgi nomainījis savu vārdu uz Ye.
Bjanka pavisam nesen ir nokrāsojusi blondus matus, esot brunete viņas vizuālais tēls ļoti atgādināja Kanje bijušo sievu Kimu Kardašjanu. Jau studiju gados Bjanka izveidoja juvelierizstrādājumu zīmolu “Nylon’s”. Uzņēmējdarbība aizsākās, kad viņa un draudzene Irēna sāka izgatavot swarovski kristāla kaklarotas un rokassprādzes sev un draugiem.
2020. gadā Bjanka ieguva maģistra grādu un drīz vien piebiedrojās “Yeezy”.
Amerikāņu reperis un miljardieris Kanje Vests sestdien tviterī paziņojis par nodomu kandidāt uz ASV prezidenta amatu šogad gaidāmajās vēlēšanās.
“Mums tagad jāīsteno Amerikas solījums, uzticoties Dievam, apvienojot mūsu redzējumu un ceļot nākotni. Es kandidēšu uz Savienoto Valstu prezidenta amatu,” tviterī ASV Neatkarības dienā paziņoja Vests.
ASV prezidenta vēlēšanas plānotas 3.novembrī.
Vests, kurš atklāti atbalstījis ASV prezidentu Donaldu Trampu un tikās ar viņu Baltā nama Ovālajā kabinetā, 2018.gadā paziņoja, ka distancēsies no politikas.
Pēc vizītes Baltajā namā Vests pavēstīja, ka apjautis, ka ticis izmantots, lai izplatītu vēstījumus, kam pats netic, un piebilda, ka distancēsies no politikas un pilnībā koncentrēsies uz radošo darbību.
Vests jau iepriekš vairākkārt ir paudis nodomu kandidēt uz prezidenta amatu.
Pirmo reizi viņš ar šādu paziņojumu nāca klajā 2015.gadā “MTV Video Music Awards” balvu pasniegšanas ceremonijā. Toreiz viņš sacīja, ka plāno kandidēt uz prezidenta amatu 2020.gadā.
Vēlāk Vests norādīja, ka ir nopietni nodomājis kandidēt uz prezidenta amatu, bet nedarīs to ātrāk par 2024.gadu.
43 gadus vecais reperis ir pazīstams ar skaļiem paziņojumiem, un pagaidām nav skaidrs, vai viņš tiešām šogad kandidēs uz prezidenta amatu.
Kanje Vests pamazām saprot, ka atgriešanās kopā ar bijušo sievu Kimu Kardašjanu “kļūst arvien mazāk reālistiska, un tas viņu moka”.
Kimas Kardašjanas un Pīta Deividsona romāns ir pārtapis par nopietnām un stabilām attiecībām. Kanje pārsteidzoši saglabā zemu profilu, mēģinot pieņemt savas bijušās sievas jauno simpātiju. Ārzemju mediji ziņo: “Kanye joprojām ir sarūgtināts, bet viņš mēģina pieņemt, ka Pīts ir uz palikšanu.”
Video
“Kanje nekad pilnībā neatteiksies no idejas atjaunot attiecības ar Kimu, taču viņš pamazām saprot, ka tas kļūst arvien mazāk reālistiski un tas viņu moka,” piebilda avots. Kā tiek ziņots, Kanje Vests šobrīd ir ieturēts, jo viņš zina, ka ir iesaistījies pietiekami daudzos strīdos, kurus pats ir izraisījis.
Kanje Vestam un Kimai Kardašjanai ir četri kopīgi bērni. Kima grib, lai pagātne paliek pagātne, viņai būtiskākais ir bērnu audzināšanas jautājumi, kuros viņa saņem pilnvērtīgu Kanje atbalstu. Kanje un Kimas laulība tika oficiāli šķirta šomēnes.
Kima nesen viesojās Austrālijā, lai apmeklētu Pītu viņa jaunās filmas “Burvji” uzņemšanas laukumā!
Kanje Vests izdevis jaunu dziesmu un mūzikas video, kurā redzama viņa sieva Kima un viņu 3 atvases, video piedalijās arī Kimas māsas Kortnijas bērni, kā arī Kardašjanu klana māmiņa Krisa Dženere.
Kanje Vests ļoti pievērsies dievam, tagad viņa mūzika kļuvusi citāda, viņš pats sevi dēvē par 21. gadsimta labāko mūziķi, kā domā tu?
ASV reperis Kanje Vests ieradies Maskavā, atsaucoties uz pazīstamu Krievijas producenti, svētdien ziņoja vietējie plašsaziņas līdzekļi.
Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā Rietumvalstu mākslinieki ļoti reti uzstājas Krievijā. Plašas ASV un Eiropas Savienības sankcijas Maskavai ietver arī ceļošanas ierobežojumus.
Vests, kurš izmanto segvārdu “Ye”, ar saviem politiskajiem paziņojumiem ASV ir izraisījis pretrunīgu reakciju. Nesen viņu apsūdzēja par Ādolfa Hitlera slavināšanu. Agrāk viņš paudis, ka apbrīno Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.
“Kanje Vests jau ir Maskavā! Tās ir lieliskas ziņas, viņš apmeties galvaspilsētas sirdī,” Krievijas propagandas aģentūra TASS citēja producentes Janas Rudovskas ierakstu sociālajos tīklos.
Video
Pagājušajā mēnesī izskanēja baumas, ka Vests uzstāsies Maskavā, taču Lužņiku stadions, kur it kā esot plānota amerikāņu repera uzstāšanās, noliedza, ka būtu informēts par iespējamiem repera koncertiem.
Tabloīds “The Irish Sun” vēstīja, ka sociālajos tīklos esot video, kuros redzama Vesta ierašanās Maskavā, kur viņš varētu tikties arī ar Putinu.
Pretrunīgo izteikumu un uzvedības dēļ Vestam pēdējā laikā ir bijušas problēmas atrast koncertu vietas. Izskanējis, ka koncertu organizatori atteikuši viņam iespēju uzstāties Madridē, Berlīnē, Ķelnē un Minhenē.
Rīgas Stradiņa universitātes Zobārstniecības fakultātes asociētā profesore Egita Senakola ir pārliecināta, ka bērnu slikto mutes veselības stāvokli un garās rindas pie zobārsta būtu iespējams mazināt, ja valsts mērogā vairāk līdzekļu tiktu novirzīti ilgtermiņa izglītojošām programmām un kampaņām par mutes higiēnu un regulārām vizītēm pie zobārstniecības speciālistiem. Profesore uzskata, ka vecāki pārāk pavirši attiecas pret bērnu zobu tīrīšanu, turklāt nekontrolē cukura patēriņu bērnu uzturā.
